26.septembris (kamēr rakstīju jau dažas min.pāri pusnaktij)
Mare beigusi baroties Donavas krastos Brailas mazajā salā un uzsākusi tālākceļu. Marmora jūru viņa laikam pārlidoja pa taisno, jo viens punkts ir virs ūdens un tad nākamais pēc 1 stundas 20 min. jau labi tālu otrā pusē, tā kā jūrai varētu būt veltītas kādas 40 min. Nu jau ir Turcijā ļoti interesantā apvidū netālu no lielpilsētas Kulas.
Varētu domāt, ka viņa lido gar ezeru, bet nē! Tas melnais nav ūdens, bet gan lava! Un tādi laikam ir arī abi blakus pleķi mazajā kartē (Oraklar gan ir ezers)
Zilā zvaigznīte apzīmē Kulas ģeoparku, es atradu divas filmiņas un īsti nesapratu "Manisas" nozīmi, jo tāda pilsēta ir patālu no Kulas uz jūras pusi - tur, kur kartē beidzas vārds Izmira. Pieliku nosaukumu upei Gediz, par kuru ir runa video.
Kula (22 minūtes, ar tekstu un subtitriem angļu val., sākumā stāsts par veidošanos, beigās par pašu pilsētiņu un sadzīvi es nepaskatījos)
https://www.youtube.com/watch?v=jDXivRVmEAc
Manisas-Kulas ģeoparks (3 minūtes, burvīgi skati, tikai muzikālais pavadījums)
https://www.youtube.com/watch?v=rRRMpT8ARv8
Tūkstošgadu sena.. es īsti nesapratu filmā par "jaunajiem" veidojumiem, kas plēš apavus, jo vulkāniskā darbība jau sen kā beigusies, un apkārtējie vulkāni mīlīgi apaļi. Skat, kā tajā, kur Mares pēdējais punkts, aug pamazām iekšā ne tikai pilsētiņa, bet arī lauciņi zaļo iekšpusē un arī ārpusē kaut kas aug, bet lavas "ezerā" arī pa starpām paspraukušies zaļi krūmi.
