16.50 Robīte sāka spiegt uz Mildiņu un aizmirsa par ēšanu...Vilnītis, viltnieks, paklusām spiedz līdzi, bet aizlien un paņem zivi sev
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
17.21 Vilnis knibina kaulu/asaku, Robīte knibina Vilni
17.23 Milda grib palīdzēt sastrādāt kaulus, bet Vilnīc metās mammai kājās
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
17:52 kad bija uzlasītas visas zivftes asakas,Milda ķērās klāt lapsas kauliem-Vilnis visu laiku brēca bez apstājas dažādās toņkārtās,Robis no attāluma visu vēroja un arī piebalsoja-nu riktīgs trādi rīdi gāja vaļā!
17:55 Vilnis nu nekādi nevar rimties-bļauj,kā traks-beidzot ticis klāt mammai,kura gatava barot,bet nav vairs ar ko- abi staipa tās lapsas kājas no kurām vairs neko nevar noskrubināt!
18.01 Robe jau nolūzusi, neskatoties uz Vilnīša sirēnu... un nebeidzamo apetīti
18.03 Nu arī Mildiņa jūtās visu iespējamo sadarījusi un dodas uz zaru, pēc tam aizlido prom
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
18:02 Robis nolikās gulēt blakus Vilnim, bet šamais nekādi nevar rimties,jau galīgi aizsmacis no trakās bļaušanas-Mildai vairs nav,ko piedāvāt un viņa dodas uz kreisās puses zaru