Sveiki!
Redzu, ka atkal ir sakrājies daudz jautājumu par gredzenošanu. Tos prasās sadalīt vairākās daļās, no kurām pirmā ir par gredzenošanas nozīmi kopumā. Pie šīs tēmas īpaši nepakavēšos, jo komentāru par to uzrakstīju jau 2015. gadā pēc Durbertas gredzenošanas (
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... lu-ligzda/). Pilnīgai skaidrībai gan jāpiebilst, ka gredzenošanu ar kamerām novērotajās ligzdās ir vērts turpināt tikpat ilgi, cik tas tiks darīts visur citur. Jūras ērgļu mazuļi Latvijā sistemātiski tiek gredzenoti kopš 1984. gada, un tagad izdarīt izņēmumus, lai publiski skatāmajās ligzdās jaunos putnus negredzenotu, nebūtu korekti. Šīs ligzdas ir tās, par kurām mums ir pieejama visplašākā informācija, tai skaitā par pieaugušo putnu reakciju. No šāda viedokļa raugoties, gredzenošana kameru ligzdās ir vērtīgāka nekā tajās, par kurām mums šāda veida papildinošas informācijas nav.
Par gredzenošanas radīto traucējumu ir svarīgi runāt, bet aicinu neizdarīt emocionālus secinājumus. Tiešas pieredzes par pieaugušo putnu reakciju uz ligzdas apmeklējumu ir maz, un tā pati nāk galvenokārt no šādām, ar tiešsaistes kamerām novērotām ligzdām. Tas, ko zinām – individuāli putni ļoti atšķiras savā starpā, ir tādi, kas ligzdā atgriežas salīdzinoši drīz (kā ligzdā pie Lubāna ezera 2014. gadā), un ir tādi, kas var kavēties ļoti ilgi (Durbes ligzda 2015. gadā). Papildus tam var būt arī dažādi citi apstākļi, kas var ietekmēt atgriešanās laiku – domāju, ka Durbes gadījumā galveno lomu nospēlēja kameras sensora tīrīšana, kas pievērsa putnu uzmanību šai tuvu ligzdai novietotajai mākslīgajai ietaisei. Līdz ar to izdarīt prognozes par sagaidāmo reakciju uz apmeklējumu ir sarežģīti. Prakse rāda, ka normālos apstākļos putni atgriežas 1-2 dienās. Tas, kas ir svarīgi – vecāki mazuļus pēc gredzenošanas nepamet (vismaz man tādi gadījumi nav zināmi).
Par ieteikumiem gredzenošanas laikā atstāt ligzdā barību – esmu par to domājis, tomēr viens apstāklis, kas jāņem vērā – arī cilvēka atnestu un ligzdā atstātu zivi putni var uztvert ar aizdomām. Es dotu priekšroku zivju sagādes atstāšanai pieaugušo putnu ziņā.
Un visbeidzot – ligzdu vērošana tiešraidē praksē nozīmē to, ka nākas saskarties arī ar cilvēku radītu traucējumu. Tas var būt neapzināts (makšķernieku staigāšana zem ligzdas pie Lubāna 2014. gadā), vai apzināts, kā gredzenošanas gadījumā, kā arī kameru sistēmu darbības nodrošināšanas vajadzībām (atkal jāpiemin ligzda pie Lubāna, kurā vienlaikus ar gredzenošanu tika veikti pārtrūkušās tiešraides atjaunošanas darbi). Lai arī gribam ekrānos vērot mierīgas idilles, kurās cilvēka klātbūtni nejūt, realitātē tas tā nenotiek. Aicinu šai ziņā uz sapratni.