Jāmeklē tas ir vietās, kur ir lapkoku meži - vēlams ar ošiem, kas ir nepieciešami to kāpuru attīstībai. Tiesa kāpuri pārtiek arī no citiem augiem. It īpaši pavasarī pēc pārziemošanas, kad to pamatbarība ir dažādi lakstaugi - nārbuļi, veronikas u.c. Šādi augi aug samērā labi apgaismotās vietās, tāpēc ošu pļavraibenim pārāk nepatīk tādi meži, kas aug vienlaidus - ir nepieciešamas laucītes, pļaviņas utml. Tās pieaugušie tauriņi izmanto arī kā barošanās vietas (pārtiek no ziedu nektāra - kā jau citi dienas tauriņi). Mūsdienās šādus ainavas elementus aizstāji nelieli izcirtumi, tāpēc nereti šos tauriņus var atrast tieši tur. Tāpat potenciāli labas iespējas ieraudzīt šo tauriņu ir dažādās pļaviņās blakus tauriņam piemērotiem mežiem - taču jāņem vērā fakts, ka šī suga reti lido attālumus, kas ir lielāki par dažiem 100m.
Tāds lūk viņš izskatās no virspuses - ja 'piešauj aci' tad visai viegli atšķirams. Nevienam citam no 'raibajiem' tauriņiem nav šāds kontrastains zīmējums, kur oranžāku laukumiņu līnijas, mijas ar gaišāku laukumiņu līnijām.
Arī no apakšpuses ir visai raksturīgs 'vienkāršs' un 'tīrs' zīmējums, ja to tā var raksturot - citām līdzīgākām sugām apakšpuse būs daudz raibāka un ar sarežģītāku zīmējumu. Ošu pļavraibenim apakšpusē dominē g.k. spilgti oranža krāsa ar vienu gaišu joslu pakaļspārna vidusdaļā, un dažiem gaišākiem laukumiņiem pie pamatnes.
Līdzīgās sugas varētu būt, piemēram, parastais pļavraibenis un tam līdzīgie pļavraibeņi, taču tie no virspuses būs tikai vienmērīgi oranža krāsa lauciņos. Apakšpuse tiem ir salīdzinoši daudz raibāka (it īpaši ārmala) un ne tik spilgti oranža.
Te parastais pļavraibenis no virspuses:
Un no apakšpuses:
Reizēm baldriānu pļavraibenis var izskatīties pietiekami līdzīgs, jo tam virspuses krāsojumā ar var būt dažāda gaišuma lauciņu līnijas, taču tādos gadījumos var skatīties uz šo lauciņu savstarpējo lielumu - ošu pļavraibenim ārējie oranžie lauciņi ir lielāki par nākamajiem nedaudz gaišākajiem lauciņiem. Baldriānu pļavraibenim tie lauciņi ir vairāk vai mazāk regulāri un līdzīgas formas (tas uzskatāmi redzams pakaļspārniem).
Sistemātiski vistuvāk radniecīgā suga ošu pļavraibenim ir skabiozu pļavraibenis - arī vizuāli ir pietiekami līdzīgi, taču ļoti viegli atšķirams pēc punktiņiem pakaļspārnu ārmalā, kas ir redzami gan no virspuses, gan apakšpuses:
Ošu pļavraibenis kopumā Latvijā ir izplatīts samērā bieži (atšķirībā no Rietumeiropas, kur tas daudzās valstīs jau ir izzudis - dēļ tā, ka vairs nav piemērotu mežu). Dabasdati.lv pagaidām gan ir tika 6 šīs sugas novērojumi. Tāpēc esam vērīgi, meklējam ošu pļavraibeni un sniedzam jaunas ziņas par tā izplatību Latvijā!
Te līdzšinējie ziņojumi uz kartes:
Cik tālu no mežiem viņi sastopami - man aŗi pagalmā zied gan veronikas, gan nārbuļi. Un pie kaimiņmājas milzīgi, veci oši. Tas ir kādus 300m no meža. Varbūt jātur acis vaļā arī izejot izmest miskasti 
- mana pusaugu sune šobrīd aizrāvusies medīt tauriņus, es arī parasti neko nesaku, lai jau paskrien pakaļ, viņa vienu ir noķērusi, bet tas arī tāds pastulbs bija, pats vainīgs... Tā nu šorīt ejam staigāt, ieraugam abas oranži raibu taureni, meitene priecīga dipadu - dapadu, tūliņ ķerstīs. A es tādā panikā - Fu, ko tu dari, tas varbūt retums!!! Sune nesaprata, kas ar mani pēkšņi noticis 
.
.
. Neesmu tik drosmīga, lai pa taisno liktu dabasdatos, CerambyX, man vajag tavu verdiktu - IR vai NAV????? Mans ziepju trauciņš darīja ko varēja, piezūmētā ir neskaidra, bet Tev vajadzētu varēt saprast 
