Godinot Nelsonu Mandelu, kas miris 5. decembrī 95 gadu vecumā .
Mandela dzīvoja savā mājā Johannesburgā, kuras apkaimē atrodas arī šī melno ērgļu Emoyeni un Thulanes ligzda.
Gribas godināt Nelsonu Mandelu kā garīgi spēcīgu cilvēku, kas mudinājis cilvēci pacelties savā apziņā, un cienīt jebkuras krāsas un tautības cilvēku.
Mandela bija pazīstams kā cīnītājs par cilvēktiesībām, kas iestājās pret DĀ aparteīda politiku Dienvidāfrikā. Viņš pavadījis 27 savas dzīves gadus cietumā, jo bijis notiesāts uz mūžu kā politieslodzītais. 1990.gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.
1993.gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.
1994. gadā Mandela kļuva par Dienvidāfrikas pirmo melnādaino prezidentu un pildīja šo amatu piecus gadus līdz 1999. gadam.
Kopš 2004.gada viņš oficiāli aizgāja pensijā un sabiedrībā rādījies reti. Eksprezidenta saslimšana bija saistīta ar to, ka viņš, ilgos gadus pavadot cietumā, bija slimojis ar tuberkulozi.
Nācijai vēsti par viņa nāvi paziņoja Dienvidāfrikas Republikas pašreizējais prezidents Džeikobs Zuma, uzsverot, ka nācija ir zaudējusi savu diženāko dēlu. Skumjas, cieņas un līdzjūtības apliecinājumus sakarā ar Mandelas aiziešanu aizsaulē pauduši gandrīz visi redzamākie esošie un bijušie pasaules valstu līderi, tostarp ASV prezidents Baraks Obama, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Dalailama un Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons.
ASV prezidents Baraks Obama.
«Mēs esam zaudējuši vienu no ietekmīgākajiem, drosmīgākajiem un labākajiem cilvēkiem šī vārda dziļākajā nozīmē, ar kādu vien mēs pavadīsim laiku uz šīs zemes. Viņš mums vairs nepieder, viņš pieder laikmetiem.
Ar savu skaidro cieņu un nemaināmo vēlmi upurēt savu brīvību citu brīvības labā Mabida pārmainīja Dienvidāfriku un aizkustināja mūs visus. Viņa ceļš no cietumnieka līdz prezidentam iemiesoja solījumu, ka cilvēki un valstis var mainīties uz labāko.»
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
«Ir izdzisusi liela šīs pasaules gaisma, Nelsons Mandela bija mūsu laika varonis.»
Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Pasaulē vienmēr atcerēsies Nelsonu Mandelu kā pirmo Dienvidāfrikas prezidentu, kas ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās, un Nobela Miera prēmijas laureātu, kā cīnītāju pret aparteīdu savā valstī, kas ir spilgts piemērs varonībai un drosmei. Mēs vienmēr būsim pateicīgi par viņa pašaizliedzīgo devumu miera, cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai pasaulē."
Latvijas parlamenta vārdā- Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
"Pasaulei šī ir skumja diena. Šī ir skumja diena ikvienam, kurš cīnījies par brīvību, vienlīdzību, tiesiskumu un demokrātiju. Viņa runas un viņa darbi ietekmēja notikumus, kas rezultējās ar aparteīda noziegumu izskaušanu un ievērojamām pozitīvām pārmaiņām mūsu planētas vēstures ritējumā. Viņš bija karognesējs un iedvesmas avots miljoniem cilvēku, kuri savu dzīvi pavadīja rasisma, nabadzības un nevienlīdzības gūstā. Nelsons Mandela bija izcila personība. Viņa dzīvesstāsts, viņa spēks nekad nepadoties un viņa spēja iet izlīguma, nevis atriebības ceļu, padara viņu par vienu no nozīmīgākajiem līderiem pasaules vēsturē."