Paldies 101 respondentam par piedalīšanos stārķu aptaujā

Ievietoju šeit un arī Melnā stārķa FB lapā M.Strazda komentārus:
Pirms neilga laika aicinājām jūs aizpildīt aptauju un šai ļoti vienkāršajai aptaujai bija divi mērķi. Pirmais - ar ļoti vienkāršu piemēru parādīt cik (maz)vērtīgas ir JEBKĀDAS t.s. socioloģiskās aptaujas, jeb pētījumi, kā tos mēdz saukt dažādos mēdijos. Pirms es rakstu tālāk, katrs var iztēloties sevis iecienītā izdevuma socioloģiskos pētījumus atspoguļojošā rakstītāja stilā gan virsrakstus gan saturu, kādus rezultātus konkrētais pētījums ir devis un kā atšķiras viedokļi dažādām iedzīvotāju grupām Rīgā un ārpus tās. Un tamlīdzīgi. Šīs aptaujas pluss ir tāds, ka pareizā atbilde ir zināma, līdz ar to var noteikt precīzi, cik atbilžu ir patiesas. Daudz mazāk, nekā es gaidīju - mazāk nekā 1/5 no visām…
Patiesībā papildjautājumiem "par sevi" mazliet bija tikai galvas jaukšanas funkcija, lai aptauja izskatītos solīdāka - ja tajā daļā, par kuru es zinu īsto atbildi, pareizas ir tikai 17 atbildes no 100, kāpēc man būtu jātic, ka atbildes uz tiem jautājumiem, kuru atbildes es nezinu, pareizas ir visas? It kā jau nevienam nav iemesla melot par savu dzīvesvietu, vecumu vai dzimumu, ja "pasi uzrādīt neprasa" un nauda par to nav jāmaksā (vai kādas citas neērtības), bet tikpat labi - nekas arī netraucē to darīt. Tas, ka nemelošana ir politkorektāka izvēle kā melošana nedod tai nekādas priekšrocības, salīdzinot divas nezināmas varbūtības. Abas ir vienādas.
Taču es nevienam aptaujas dalībniekam ne mazākajā mērā netaisos "uzbraukt" vai pārmest neobjektivitāti, vai, pasarg dievs - apzinātus melus. Gluži vienkārši tādas ir visas t.s. socioloģiskās aptaujas un iepriekšējā rindkopa ir vienkāršs jebkādu šādu aptauju kopējais novērtējums. Tā ir laba izklaide, bet nevajag no tās taisīt zinātni vai izdarīt kaut kādus secinājumus.
Aptaujai tomēr bija otrs, svarīgāks mērķis. Es gribēju ar konkrētu piemēru ilustrēt, ka daudzi cilvēki neatšķir faktus no to interpretācijas, pareizāk sakot, pasniedz savu interpretāciju kā faktus. Šī situācija attiecas arī uz datu vākšanu, kas tiek izmantoti dažādos pavisam taustāmos pētījumos un, piemēram, tieši tādas pašā kļūdas izdara daudzi novērojumu veicēji reālajā dzīvē. Pieļauju, ka aizejot uz reālu ligzdu un redzot ainu, kas redzama aptaujā izmantotajā attēlā, ļoti daudzi atbildētu tieši tāpat, kā uz šo aptauju arī bez kādas variantu piedāvāšanas. Es sagaidīju, ka liela daļa varētu atbildēt tā, kā atbildēts, bet, godīgi sakot, es negaidīju, ka tādu būs 72%. Parlamentāri izsakoties, kvalificētais vairākums, kas var mainīt konstitūciju. Par to arī ir stāsts un tagad par katru no atbildēm. Kopā uz aptauju ir atbildējuši 101 dalībnieks, bet tā kā viens no viņiem nav sniedzis informāciju par sevi, tad tie nedaudzie "socioloģiskie" salīdzinājumi, kurus es apskatīšu balstās tieši uz 100 atbildēm. Līdz ar to tik, cik dalībnieku, tikpat arī procentu.
Vienīgais priecīgais gadījums ir tas, ka neviens nav atzīmējis "mani tas neinteresē", jo aptaujas preambulā jau tika aicināti piedalīties tikai tie, kam tas interesē. Taču tieši tāpat tur melns uz balta ir uzrakstīts, ka attēlā IR visa informācija, kas vajadzīga, lai atbildētu uz šo jautājumu. Tas tomēr nav traucējis 11 respondentiem rakstīt, ka viņiem informācijas nepietiek. Šī ir vienīgā atbilde, kur parādās kaut kāda atšķirība starp vecumiem - cilvēki gados visi ir izlasījuši ievadteikumu līdz galam un vai nu tādēļ, vai no pašpietiekamības, kas pieaug līdz ar gadiem, neviens nav teicis, ka viņam trūktu informācijas. bet tiem, kas izvēlējās šo atbildi, es tikai varu ieteikt - instrukcijas ir vērts izlasīt. Pirms sāk lietot jaunu ierīci (vai aptauju).
Aptaujas jautājums bija "kas ir REDZAMS attēlā". Attēlā ir redzams, ka ligzdā guļ viens melnais stārķis, ja skatītājs pazīst šo sugu. Principā kļūdaina atbilde var izrietēt no sliktas valodas pārzināšanas, ja atbildētājs nesaprot, ko īsti nozīmē vārds "perē" un domā, ka tas ir sinonīms vārdam "guļ", vai, teiksim, nozīmē "guļ" attiecībā uz putniem. Taču es nedomāju, ka šis faktors ir būtiski ietekmējis kopējo rezultātu. Vārdiem ir konkrēta nozīme un to der atcerēties gan rakstītājiem, gan lasītājiem. "Perē" ar citiem vārdiem var pateikt - "sēž uz olām", taču to, vai zem putna ir olas vai nav, attēlā NEVAR REDZĒT. Tāpēc visi, kas atbildējuši par perējošu putnu, raksta to, kam viņuprāt tur vajadzētu būt, nevis to, kas tur ir redzams. To var saukt par „vēlmju domāšanu”. No blakus attēliem mēs zinām, ka olu tur nav. Vēl vairāk - šim putnam, lai gan sezona jau ir krietni tālu, nav arī pāra un patiesībā tas ir vientuļš tēviņš, kas atpūšas ligzdā. Faktiski šī atbilde būtu visprecīzākā (tādu izvēlējušies 3 respondenti), taču no aptaujas uzstādījuma viedokļa arī tā atbilde ir nepareiza. Pat ja atbildētāji zina, kā var atšķirt stārķa tēviņu no mātītes, nevienu no svarīgajām pazīmēm attēlā nevar redzēt un nevar redzēt arī to, ka putns ir vientuļš, t.i., ka viņam nav pāra.
Nobeigumā vēlreiz pašu galveno. Starp faktu un tā interpretāciju ir ļoti liela atšķirība. Fakti ir nosacīti neitrāli, interpretācija tāda nav nekad. Pamatošu ar variantiem no piedāvātajām atbildēm - 100 perējoši putni (kam iedomātais rezultāts ir ~300 izperētu jauno stārķēnu) un 100 vientuļi tēviņi (kam rezultāts ir stārķu populācijas izzušana pēc tam, kad šie putni beigs savu dzīvi - jo tēviņi vieni vairoties nevar, pat ja būtu 10000), ir ĻOOOOOOOTI atšķirīgs stāvoklis. Interpretācija ir smalks vārds. Tikpat labi var teikt "izdomāta realitāte". Tikpat labi - "meli". Šajā (un daudzos citos) gadījumā tie ir sinonīmi.
M. Strazds