Diskusijas

[Vērotāja]

Putni ir labi atšķirmi - pelēkajam strazdam ap acīm ir tumšs laukums, bet dziedātājstrazdam ap acīm ir vienmērīgi brūna krāsa kā rumpītis.
La Marie bildēs strazdam ir tumšs ap acīm, tātad pelēkais strazds.

[Sunshine]

Ļoti bēdīga un satraucoša ziņa, par kuru daudzviet pēdējās dienās rakstīts.

Interesanti, kā to komentētu Cerambyx un citi...

https://www.theguardian.com/environment ... ct-numbers

Vācijā dabas rezervātos pēdējo 25 gadu laikā lidojošo insektu skaits samazinājies par trīs ceturtdaļām (!) -
tā konstatēts nesenā pētījumā, kas šokējis zinātniekus.
Zinātnieki uzskata, ka tam var būt nopietnas sekas attiecībā uz visu planētu. Jaunākajā pētījumā atklātais apmērs, par kādu samazinājies insektu skaits, licis zinātniekiem brīdināt, ka "pasaule ir ceļā uz ekoloģisku Armagedonu", un ka šī atklājuma ietekme uz sabiedrību būs ļoti liela.

Tādas milzīgas skaita samazināšanās iemesls nav zināms, lai gan neskartās dabas teritoriju iznīcināšana un plaša pesticīdu izmantošana ir visticamākie iemesli. Arī klimata izmaiņas, iespējams, spēlē lomu.

"Insekti veido aptuveni 2/3 no visām dzīvības formām uz zemes, bet nu ir notikusi milzīga to skaita samazināšanās. Ja mēs zaudēsim insektus, tad viss sabruks."

Šis pētījums, publicēts žurnālā Plos One, ir balstīts uz Vācijas entomologu pētījumiem visā Vācijā kopš 1989. gadā. Šis pētījums aptver visus lidojošos insektus, ieskaitot lapsenes un mušas, kas tiek reti pētītas. Pētījums parāda, ka noticis dramatisks skaita samazinājums.

"Ja viss kopējais lidojošo insektu skaits samazinās šādā ātrumā - aptuveni 6% gadā - tas ir ļoti satraucoši. Lidojošajiem insektiem ir ļoti svarīgas ekoloģiskas funkcijas, kuru dēļ viņu skaits ir ļoti svarīgs. Viņi apputekšņo puķes un arī daža veida kultūraugus; viņi nodrošina barību daudziem dzīvniekiem - putniem sikspārņiem, dažiem zīdītājiem, zivīm, rāpuļiem un abiniekiem. Mušas, vaboles un lapsenes ir arī mednieki, un tās kontrolē parazītus un kopumā attīra vidi."

[Vērotāja]

Sunshine, tas izklausās slikti

Te ir raksts par gifosātu un bitēm http://www.kimijas-sk.lv/index.php/aktu ... s-ir-visur

[Simba]

Par glifosāta ietekmi es it kā saprotu, bet es nesaprotu kontekstu ar dabas nacionālajiem parkiem, kurā šis ir novērots... Kādēļ parkos kukaiņi ir tā samazinājušies? Vai tiešām tikai tādēļ, ka lido ārpus parku robežām?

[Sandra L.]

Kukaiņu, vismaz odu, stipru samazināšanos esmu novērojusi pēdējos divus gadus. Pēc tā, kā man dārzā uzbrūk, tad pat šī gada lietainajā vasarā to bija labi ja 1/3, salīdzinot ar agrākiem gadiem. Man jau gan tas labi patika, bet barības ķēdei diez vai...

[d.e.]

Kukaiņu, vismaz odu, stipru samazināšanos esmu novērojusi pēdējos divus gadus. Pēc tā, kā man dārzā uzbrūk, tad pat šī gada lietainajā vasarā to bija labi ja 1/3, salīdzinot ar agrākiem gadiem. Man jau gan tas labi patika, bet barības ķēdei diez vai...

Laimīgā ! Tavējie acīmredzot bija pārvākušies pie manis !
Odu manā pusē bija vairāk kā jebkad, ko nevar teikt par bitēm un kamenēm, tās bija redzamas retāk kā citus gadus.

[Sarmīte]

Kukaiņu, vismaz odu, stipru samazināšanos esmu novērojusi pēdējos divus gadus. Pēc tā, kā man dārzā uzbrūk, tad pat šī gada lietainajā vasarā to bija labi ja 1/3, salīdzinot ar agrākiem gadiem. Man jau gan tas labi patika, bet barības ķēdei diez vai...

Laimīgā ! Tavējie acīmredzot bija pārvākušies pie manis !
Odu manā pusē bija vairāk kā jebkad, ko nevar teikt par bitēm un kamenēm, tās bija redzamas retāk kā citus gadus.

Man arī jāpiekrīt d.e.,jo par dažādu kukaiņu trūkumu nevarēju sūdzēties šajā vasarā(ja nu vienīgi,manās kartupeļu vadziņās nebija kolorado vaboles ).

[La Marie]

Šogad neatceros, vai maz dzirdēju lakstīgalu treļļus... pazudušas.

[uldis]

Labrīt!

Vakar, grābjot lapas, eglē aptuveni 1m augstumā uzgāju šitādu ligzdu. Diametrā ap 12-15cm. Kam tā varētu būt?

[d.e.]

Labrīt!

Vakar, grābjot lapas, eglē aptuveni 1m augstumā uzgāju šitādu ligzdu. Diametrā ap 12-15cm. Kam tā varētu būt?

Labrīt !
Man liekas, ka tā varētu būt melnā mežastrazda ligzda, jo viņi tieši taisa ligzdas tādā nelielā augstumā un izmērs arī tieši tāds.

[uldis]

Hmm? Pagūglēju bildes, bet tur nebija nevienas ar "jumtiņu". Varbūt bildēs nav īsti saprotams, bet ši ir kā tāda miga.

[d.e.]

Hmm? Pagūglēju bildes, bet tur nebija nevienas ar "jumtiņu". Varbūt bildēs nav īsti saprotams, bet ši ir kā tāda miga.

Jumtiņu tiešām nebiju pamanījusi !
Nu jāgaida vēl kādas idejas, kas tur dzīvojis !

[Vērotāja]

Nu jāgaida vēl kādas idejas, kas tur dzīvojis !

Varbūt tas nemaz nav putns?

Gaidīsim roosaluristaja vai CerambyX

[Simba]

Vakardien pa TV1 ir bijis ārkārtīgi interesants dokumentālais raidījums, kurš šai sērijā daudz vēstīja par putniem un to dzīvi. Dažādas nianses, kuras nebiju dzirdējusi

http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/10 ... lmu-cikls/

[CerambyX]

Kukaiņu, vismaz odu, stipru samazināšanos esmu novērojusi pēdējos divus gadus. Pēc tā, kā man dārzā uzbrūk, tad pat šī gada lietainajā vasarā to bija labi ja 1/3, salīdzinot ar agrākiem gadiem. Man jau gan tas labi patika, bet barības ķēdei diez vai...

Tā kā odu kāpuri attīstās ūdenī, tad to daudzums (jeb, pareizāk sakot, mazums) pēdējos divos gados drīzāk saistāms ar ne īpaši izteiksmīgajiem pavasara paliem un kopumā samērā sauso pavasari. Jo sausāks pavasaris, jo odiem mazāk potenciālu vietu (kaut vai dažādu nelielu slapju ieplaku mežā, grāvju utt.) kur attīstīties. Tāds labākais scenārijs priekš odiem varētu būt vēla un stipri sniegaina ziema līdz pat kādam aprīlim, kad strauji iestājoties siltumam, sniegam un ledum strauji kūstot, ir izteikti pali, kas tad appludina gan mežus, pļavas u.c. vietas, radot pulku piemērotu vietu, ja vēl uznāk kāds lietains periods, tad pavisam labi. Tad ja, pienākot maija siltumam (vēss maijs arī nebūs tas pats labākais variants), daudz kur meži u.c. ir vienā ūdenī, tad gan odu būs daudz. Arī vasaras sākums šogad pārāk lietains nebija. Tikai vasaras otrā puse bija tāda mitrāka un tad varbūt īsti nepietika laiks, lai odi paspētu savairoties kādā daudz maz ievērojamā skaitā.
Protams, vietās, kur piemēroti slapji biotopi (bebraines, dumbrāji, slīkšņas u.c.) saglabājas arī sausos gados (vai arī lokāla rakstura meteoroloģisku apstākļu dēļ), tur arī odu skaits īpaši nemainās - tur to ir vienmēr daudz.

Par glifosāta ietekmi es it kā saprotu, bet es nesaprotu kontekstu ar dabas nacionālajiem parkiem, kurā šis ir novērots... Kādēļ parkos kukaiņi ir tā samazinājušies? Vai tiešām tikai tādēļ, ka lido ārpus parku robežām?

Palasīju konkrēti pašu pētījumu (links: http://journals.plos.org/plosone/articl ... ne.0185809) un jāsaka, ka tur man ar daudzas lietas nepalika skaidras - t.i. varbūt jāparokas tur pētījuma datu daļā, bet pašā rakstā neatradu, piemēram, informāciju par šiem konkrētajiem dabas parkiem. Rietumeiropā jau bieži vien šādas aizsargājamās teritorijas mēdz būt samērā nelielas, kā izolētas saliņas intensificētā kultūrainavā. Uz tādiem, protams, apkārtējā vide un biotopi (kas nav bioloģiskai daudzveidīgai īpaši draudzīga) ietekmi noteikti atstāj. Bet ir jau arī Eiropā (un arī Latvijā) lielākas aizsargājamās teritorijas, kuras apkārtējiem biotopiem vajadzētu ietekmēt krietni mazāk. Vai šo pētījumu līdz ar to var attiecināt uz visu Eiropu? Visām aizsargājamām teritorijām? Diez vai. Nav gan tā, ka raksta autori to paši mēģinātu apgalvot, jo raksts noslēdzas ar teikumu: "There is an urgent need to uncover the causes of this decline, its geographical extent, and to understand the ramifications of the decline for ecosystems and ecosystem services." - jeb brīvi tulkojot, ir steidzami jānoskaidro šī kukaiņu skaita samazinājuma cēloņi, tā apjomi (t.i. vai tā ir lokāla parādība, vai varbūt visas Eiropas problēma) un kādas sekas tas var atstāt uz ekosistēmām un ekosistēmu pakalpojumiem kopumā. Tātad šis konkrētais pētījums ir tikai kā papildus zināšanu grauds/sauja kopējā zināšanu katlā, bet ne kā kategorisks kaut kāda apgalvojuma pierādījums.

Ja vēl par pašu pētījumu, tad tā vispār arī šajā pētījumā ne īpaši patika fakts, ka kopumā visā periodā ir stipri maz pētījuma vietas (šķiet vidēji 3,5 vietas gadā) un ir bijušas maz vietas, kur kukaiņi ir pētīti/ievākti vairākus gadus pēc kārtas. Ok, katru gadu ķert varbūt arī nav pārāk veselīgi pašiem kukaiņiem (ievākšanas metode nav selektīva - ķer visu, kas iekrīt lamatās), bet teiksim reizi 2-3 (kaut vai 5) gados atkārtots pētījums vienā un tajā pašā vietā būtu bijis maksimāli vērtīgs.
Līdz ar to tas principā nozīmē, ka šajā plašajā laika periodā par ko tiek pētījumā runāts, tiek salīdzinātas dažādas vietas - šādā veidā man šķiet, ka ir ļoti grūti nodalīt kaut kādus lokālus faktorus, kas ietekmē rezultātu (noķerto kukaiņu daudzumu), no tiešām globāliem, plašāka mēroga faktoriem, kas var ietekmēt rezultātu. It kā jau viņi ir centušies pētījumu vietas iedalīt pēc kaut kādām lielākām kategorijām, jo tas ir skaidrs, ka sausā priežu mežā, kas ir tāds salīdzinoši nabadzīgs biotops (bet tajā pašā laikā vecākas audzes ir ļoti vērtīgas) kukaiņu biomasa būs mazāka kā teiksim bagātīgā lapkoku mežā. Var jau būt, ka viņu matemātiskie modeļi to visu tiešām ņem vērā un aprēķini ir pilnībā pamatoti - matemātikas daļā pagaidām vēl nespēju tā līdz galam 'iebraukt'. Bet tāpat tīri no savas personīgās pieredzes - lai arī metode ir standartizēta, ievākto kukaiņu daudzums ir lielā mērā atkarīgs no lokāliem apstākļiem. Pat divas lamatas, kas atrodas 100m attālumā viena no otras, vienā un tajā pašā biotopa vienas sezonas laikā var uzrādīt pietiekami atšķirīgus rezultātus. Kaut vai tikai nejaušības dēļ. Līdz ar to nav vienkārši salīdzināt un interpretēt 1989. gada rezultātu vienā vietā ar 2016. gada rezultātu pavisam citā vietā.

Bet tas tā - kopumā jau noteikti negribu pārmest zinātniekiem, jo raksts pēc būtības ir Ok, jo tā (lauksaimniecības u.c. nozaru intensifikācijas ietekme uz kukaiņiem un visiem citiem dzīvajiem organismiem) noteikti ir problēma - gan lokālā mērogā, gan arī globālā mērogā. Un par to ir jārunā. Vienīgi ir ļoti sarežģīti iegūt kaut kādus ilgākā periodā droši pierādītus rezultātus.

[forelljjanka]

Nu jāgaida vēl kādas idejas, kas tur dzīvojis !

Varbūt tas nemaz nav putns?

Gaidīsim roosaluristaja vai CerambyX

Tā,visticamāk, ir paceplīša ligzda.

[Vērotāja]

Liels paldies, forelljjanka

[Simba]

Paldies, CerambyX, par izteikto viedokli, man tas bija ārkārtīgi vērtīgs Un ne jau, lai paņemtu to par absolūto patiesību, bet lai palūkotos uz šo ar plašāku redzesloku no dažādiem aspektiem, kuri man personīgi iztrūkst zināšanu trūkuma dēļ
Paldies

[Simba]

Mīļie dabasdatu entuziasti! Esam saņēmuši vienu no pēdējiem pētījumiem attiecībā uz glifosātu. Tālākā tekstā ir pētījuma autoru veidota preses relīze, ko autori aicina nosūtīt katras Eiropas Savienības dalībvalsts valdībai un atbildīgajām personām:

GLIFOSĀTA IZMANTOŠANAS PAGARINĀŠANA NAV PIEĻAUJAMA!
Ir daudz diskusiju par glifosāta kā herbicīda izmantošanas apstiprināšanu un paplašināšanu. Glifosāts ir visizplatītākais herbicīds Eiropā. 2016. gadā beidzās Eiropas Komisijas apstiprinājums šā aģenta izmantošanai. Tomēr pašlaik tiek apspriests lietojuma apstiprinājuma paplašinājums. Viens no argumentiem ir tas, ka aģents nevar negatīvi ietekmēt cilvēku, dzīvnieku un vides veselību. Tomēr, ņemot vērā šī aģenta plašo izmantošanu, maz uzmanības ticis pievērsts glifosāta izmantošanai lauksaimniecībā. Nesen žurnālā Science of the Total Environment publicēta Vāgeningenas universitātes starptautiskas zinātnieku grupas zinātniska publikācija. Šis raksts satur datus par vairāk nekā 300 augsnes paraugiem, kas ņemti no lauksaimniecības zemēm desmit Eiropas valstīs.
Šis pētījums parādīja, ka 45% lauksaimniecības zemes Eiropā satur glifosātu un AMPA, noturīgāko glifosāta sadalīšanās produktu. AMPA klātbūtne un koncentrācija bija lielāka nekā glifosāta koncentrācija, dažos mērījumos līdz pat 2 mg uz kilogramu augsnes. (Nav oficiāla standarta augsnei. Dzeramajam ūdenim standarts ir ne vairāk kā 0,1 μg uz litru.) "Glifosāts un AMPA ir ļoti noturīgi, kad tie ir pievienoti augsnes daļiņām. Tas palielina vides piesārņojuma risku, pateicoties tādiem faktoriem kā vēja erozija vai piesārņotās augsnes izskalošanās, "paskaidro profesore Violette Geissen no Wageningen University & Research un iepriekš minētā pētījuma līdzautors. "Ja glifosātu lieto apgabalos ar spēcīgu vēja eroziju, cilvēki var būt arī tieši pakļauti aģentiem. Tā kā glifosāts piesaistās sīkām daļiņām, to var viegli ieelpot cilvēki vai dzīvnieki. "
Papildus vēja faktoram, glifosāts un AMPA var piesaistīties augsnes daļiņām un iesūkties arī virszemes ūdeņos. 2012. gadā Horth analizēja vairāk nekā 75 000 virszemes ūdeņu paraugu, kas ņemti no visas Eiropas. Glifosātu atrada vienā trešdaļā paraugu, dažreiz pārsniedzot 300 μg litrā. AMPA tika atklāts pusei no 57 000 analizētajiem paraugiem, kuru koncentrācija reizēm pārsniedza 200 μg uz litru. (Lai vēlreiz atkārtotu, dzeramā ūdens standarts ir 0,1 μg litrā.) Tomēr ne tikai virszemes ūdeņi ir piesārņoti. 2013. gadā Hoppe et al. atklāja, ka 44% urīna paraugu, kas ņemti no 180 cilvēkiem 18 Eiropas valstīs, satur glifosātu. Saskaņā ar Violette Geissen teikto: "Tas ļauj secināt, ka Eiropas Komisijai pēc iespējas ātrāk jānosaka glifosāta un AMPA pielaujamos standartus augsnē un virszemes ūdeņos. Iespējamā negatīvā ietekme uz augsnes bioloģisko daudzveidību, ūdens vidi un cilvēkiem pēc šo vielu iedarbības ir daudzveidīga. Ņemot vērā glifosāta augsto līmeni, ko mēs atradām augsnē visa Eiropā, nav prātīgi pagarināt glifosāta lietošanas atļauju."

Atsauce uz pētījumu - http://www.sciencedirect.com/science/ar ... 973#bb0105

[Vērotāja]

Delfi:
Neparastie kanālu raksti Engures ezerā http://www.delfi.lv/turismagids/latvija ... d=49375835