Mazo ērgļu kamera Igaunijā (Eha un Koits) 2013

[Sunshine]

Vēl tā iedomājos par Ehu.. varbūt viņa tik ilgi nenāk šoreiz atpakaļ, jo arī lielais vējš rada nemitīgu troksni un dara putnu tramīgu?
Mani divi kaķi, kas parasti pa dārzu vien dzīvo, šīs divas ļoti vējainās dienas tik uz mazu iziet laukā un atkal grib iekšā - neraugoties uz to, ka pie mums īpaši nelīst.
Domāju, varbūt arī attiecībā uz Ehu vakardienas un šodienas lielais vējš spēlē kādu lomu..

[Vērotāja]

Eha ir ļoti, ļoti, ļoti jūtīga pret traucējumiem. Vējš nav traucējums, traucējums ir cilvēki.
Kad tikko bija izšķīlies Kajs, gar ligzdu sarunādamies nogāja cilvēki, Eha aizlidoja un bija prom diennakti (tas ir fiksēts arī mūsu forumā). Pērn Eha pēc gredzenošanas bija prom vairākas dienas (tiesa pēc diennakts uz minūti ielidoja) un turpmāk ligzdā praktiski vairs neuzturējās, tikai ielidoja uz īsiem brīžiem. Mazais Kalevs pēc gredzenošanas praktiski auga viens, tāpat kā tagad augs mazais Kajs.

Mēs varam tikai minēt kas notiek putna galvā, ja Eha uzskata, ka ligdā ir apdraudēta viņas dzīvība, viņa var arī neatgriezties vispār. Dzīvības saglabāšanas instinkts ir spēcīgāks par vairošanās instinktu.

[Vērotāja]

Sunshine, palasi te, tas pēc pagājušā gada gredzenošanas (it kā copy-paste)

http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... &start=200

[Lianaliesma]

16.04 Galviņa aiz spārniņa, Kajs snauduļo un sildās. Būs labi, ērgļupuika vai ērgļumeitene!

[Vērotāja]

16.39 Vējains...

[Vērotāja]

19.38 Ir sajūta, ka vējš tikai pastiprinās. Kaut kas lejā zem ligzdas brakšķēja, iespējams, kāds nolūzis zars. Kajs ieklausījās.

[Vērotāja]

20.05 Liekas, ka kāds ir labajā pusē no ligzdas. Kajs pīkst.
2,5 dienas pagājušas, Ehai vajadzētu pārrasties, ja vien viņa nav ļoti, ļoti nobijusies un aizlidojusi pavisam. Bet cerēsim uz labāko.

[Lianaliesma]

20.45 Uzspīd saulīte, Kajs aplūko zariņus ligzdā un apkārtni, ieklausās mežā, vējā, dabā. Cerams, mežs sniegs mieru arī Ehai un Koitam. Daba ir tik stipra un dziedējoša. Gan dzīvniekiem, putniem, gan cilvēkiem. Neskatoties ne uz ko.

[Vērotāja]

21.30 Savilcies kamoliņā un nolicies gulēt

[Vērotāja]

21.50 Koits atnesa kaut ko palielu, Kajs ar grūtībām, bet tomēr norija medījumu.

[Lianaliesma]

Redzēju arī es. Bet Koits tagad ir tik steidzīgs. Pamatīgas izbailes ir putnos.

21.50

[Vērotāja]

22.18

[ladida]

Labvakar, Vērotāja!
Tu esi ar lielāku pieredzi, - vai Tu vēl tici, ka Eha atnāks?..
Ļoti skumji šovakar

[Lianaliesma]

Esmu saņēmusi atbildi no Urmasa.
Dear lianaliesma,
the questions you raised have been questions also for myself during 30 years, when I'm ringing eagles and black storks.
But only last years we have the possibility to see what happens after we go and ring the chicks in nests.
For sure, the individuals are different and there are different aspects more, what we are not able to see, e.g. the female LSEs take suddenly very long trips during breeding season and could be away for many hours up to many days without of any visible reason.
Think ringing itself is nothing special for birds, but the visit of nest by human is the disturbance factor.
Nest control results are the most reasonable data we can get and decide about population health. The numbers of individuals or pairs in population does not show as much as productivity for example by long living species (šo teikumu īsti nesaprotu, kas ar to domāts - lianaliesma).
So seems nest control should be a part of survey and counting of chicks in nest is not really possible without of climbing to the nest. And if we already are on nest, the ringing does not influence additionally...
For me it is the question, when to visit the nest? When it is less stressful for both chick and adults? It could be opposite...
Kind regards, Urmas
___________
Jautājums, ko uzdevāt, man neliek miera jau 30 gadus, kopš gredzenoju ērgļus un melnos stārķus. Bet tikai pagājuša gadā mums bija iespējams redzēt, kas notiek, kad mēs aizejam no ligzdas pēc apgredzenošanas.
Noteikti, katrs putns ir individuāls un ir daudz citu aspektu, ko nevaram izvērtēt, piemēram, Mazo ērgļu mātīte pēkšņi dodas ļoti garā ceļā ligzdošanas laikā un var būt projām no daudzām stundām līdz daudzām dienām bez kāda redzama iemesla.
Domāju, gredzenošana pati par sevi nav putniem nekas īpašs, bet cilvēku ligzdas apmeklējums ir traucējošs faktors.
Ligzdas kontroles dati ir visvairāk pamatotie dati, ko varam iegūt un spriest par populācijas veselīgumu. ...
Liekas, ka ligzdas apsekošanai ir jābūt pētījuma sastāvdaļai un cāļu skaitīšana ligzdā nav iespējama, neuzkāpjot ligzdā. Un ja esam jau ligzdā, tad tieši gredzenošana neko papildus neietekmē...
Man pašam ir jautājums, kad vislabāk apmeklēt ligzdu? Kad tam būtu vismazākais stress mazajiem un pieaugušajiem putniem? Varētu būt dažādi...
Ar sveicieniem, Urmas

[Vērotāja]

ladida, jā, ticu. Mēs neredzam visu apkārtni, bet varētu būt, ka viņa jau parādās ligzdas tuvumā. Šodien 20.05 Kajs pīkstēja, varbūt viņa bija kaut kur zaros, bet baidījās nākt tuvu ligzdai. Ja Eha nav ĻOTI pārbiedēta (tā, ka viņa jūt draudus savai dzīvībai), tad viņa noteikti parādīsies.

[Vērotāja]

lianaliesma, liels paldies, ka publicēji vēstuli Es zināju, ka Urmass atbildēs, jo viņš ir ne tikai pieredzējis ornitologs, bet, spriežot pēc viņa komentāriem, arī cilvēks, kuram ir sirds (nu Tu saprati, ko ar to domāju)

Protams, pati gredzenošana kā plastmasas vai metāla riņķīša uzlikšana putnam uz kājas neizsauc daudz jautājumu un var redzēt, ka putniem īpaši netraucē. Jautājums ir par to, ka cilvēks iztraucē putna ligzdošanu.

Un tā ir, ka kamēr nebija kameru, neviens nezināja kas notiek pēc gredzenošanas.
Par to sāka runāt pērn, kad viens no melnajiem stārķiem gredzenošanas laikā tika ievainots. Vēlāk kāpa ligzdā otrreiz, aizveda stārķi uz hospitāli, ārstēja, bet diemžēl beigās viņu nācās eitanazēt. Slimnīcā viņš nonāca, jo skatītāji kamerā redzēja, ka viņam ir slikti. Ja nebūtu kameras, stārķis būtu aizgājis bojā ligzdā.
Otrs iemesls satraukumam bija Ehas uzvedība pērn, kura vēl pastiprinātā variantā atkārtojas šogad.

Man negribās piekrist Sunshine, ka mums būtu jāpieņem notiekošais klusējot. Tas nav dabas process kā kainisms vai fakultatīvais kainisms vai vienkārši vājākā atgrūšana. Jā, šie procesi ir jāpieņem un komentāros izteiktā nožēla ir nevietā (cenšos to nerakstīt, bet izsprūk dažreiz. Atvainojos par to).

Pašlaik Ehas ligzdā notiekošais ir cilvēku radīta problēma un, ja jau mēs tikai tagad apzinam pie kādām sekām tas noved, par to ir jāsāk runāt un pašiem ornitologiem tas ir jāsāk apspriest.

[Sunshine]

Liels paldies, lianaliesma, par igauņu gredzenotāja atbildi! Paldies arī Tev, Vērotāja, par informāciju!
Jā, es zinu arī par pagājušo gadu un Kalevu - visu vasaru skatījos gan ligzdas, gan arī sekoju visam rakstītajam šeit, forumā.

Par padrūmo noskaņu, kuru minēja lianaliesma, gribēju tikai uzsvērt, ka paši taču veidojam forumu un varam tai neļauties.
Kad pagājušajā gadā Stefīti no ligzdas izgrūda vanags, mani ļoti apbēdināja igauņu forumā brīžiem izskanošais viedoklis, ka vanags esot "vainīgs", ka viņš tagad būtu jāsoda u.t.t. Bet tās ir visas tikai mūsu cilvēciskās emocijas - dusmas, raizes, kuras izpaužam.

Taču piekrītu, ka šajā gadījumā atšķirība ir ļoti būtiska - te mākslīgi iejaucas cilvēks. Tāpat arī patiešām Vērotājai ir taisnība, ka tas rada nopietnas sekas un būtu jāapspriež un jāizdiskutē.
Ar savu rakstīto gribēju tikai ierosināt, ka varbūt varam saglabāt, cik tas iespējams, tomēr visās situācijās priecīgu, gaišu noskaņu. Jo, galu galā, prieks (par putniem, par dalīšanos iespaidos vienam ar otru) taču ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs visi te esam.

[Vērotāja]

8.56 Kamera te ieslēdzās, te izslēdzās.

[Lianaliesma]

8.53 Man izdevās dabūt vienu kadru un atkal pārtrūka tiešraide. Kajs snauduļo.

9.07 Ligzdā ir Koita atnests medījums un vakarējais kurmis liekas, ka apēsts. Cerams, ka pa vidam bijusi Koitam arī kāda vardīte..

[Lianaliesma]

Vērotāj, man prieks, ka sastopu cilvēkus, ar ko saprotamies. Un man prieks, ka arī Urmass liekas cilvēks ar jūtīgu sirdi un domājošu prātu.
Tas patiešām ir jādara – jāvēro un jāizdara atbildīgu izvēli – traucēt putnus ligzdā vai nē.
Tas, ka ar kameras palīdzību var vērot putnu ģimenes dzīvi, tajā neiejaucoties, un kādas ir ligzdas apciemojuma sekas, ir tas lielais pluss.
Kamera, netraucēti fiksējot ikdienas ritmus un norises ligzdā, palīdz nonākt pie apbrīnojamiem secinājumiem, ko no malas un īsā laika sprīdī nevar novērot.
Bet tālāk ir jāizdara atbildīgi secinājumi –lai putnu ģimenes netraumētu, īpaši taču no to cilvēku puses, kas ir dabas draugi. Ja putnu ligzdā notiek dabai raksturīgie procesi, tad tiem jāļauj notikt, lai kādas cilvēkiem par to ir emocijas. Bet ja dabiskā rituma traucējumi radušies cilvēka iejaukšanās rezultātā, tad par to jāuzņemas atbildība un situācija jālabo. Mums, cilvēkiem, jābūt atklātiem pret sevi, godīgi un gudri jāizvērtē visi plusi un mīnusi.
Turklāt, esot jūtīgiem un dabu sargājošiem pašiem, dabas draugiem ir morālas tiesības uz pārējās sabiedrības finansiālu un citādu atbalstu dabas aizsardzības projektiem. Šāda palīdzība ir pat jālūdz un jāorganizē pārējās sabiedrības iesaistīšana apkārtējās dabas aizsardzībā.
Kā pateicību par sabiedrības ieguldījumu - ir jāinformē sabiedrību par putnu un vispār savvaļas dzīvnieku trauslo psihi, un arī paši projekti jāveido arvien dabai draudzīgāki, pieaicinot un dodot iespēju sabiedrības daļai darboties dabas labā.

Jābrīdina par to, cik vitāli svarīgi ir veidot klusu un vērojošu uzvedību mežā, tas nav tikai ētiskas uzvedības jautājums! Tam noteikti palīdzēs videofilmas par to, kas notiek ligzdā, kad putnumamma nenāk atpakaļ – kaut tikai dažas dienas. Pēc psihiskās traumas putnu dzīve vairs nebūs tāda pati, kā iepriekš. Tātad mēs jau veidosim viņus skarbākus, citādus, nekā viņi būtu no dabas. Īpaši labi tas redzams Mazo ērgļu ģimenēs, kuri ir ļoti taktiski, smalki jūtīgi, mīloši ģimeniskajās attiecībās (uzdrošinos pat teikt) putni, un putnēnam nesaņemot šādu audzināšanu, tas, protams, veidosies citāds. Un varbūt citāda veidosies arī pašu pieaugušo putnu turpmākā dzīve.

Meklējot un vācot nepieciešamos datus zinātniskas informācijas uzkrāšanai par putniem, maksimāli jāsašaurina iespējamās negatīvās sekas. Ja zināms, ka putnam ir trausla psihe (kā Ehai, Konnakotkas, Igaunija) un bijušas problēmas jau iepriekšējā ligzdošanas periodā, tad nevajag apzināti pakļaut šo putnu traumai, tieši daudz vērtīgāk būs to dzīvi vērot bez cilvēka iejaukšanās gadījumā. Raidītājs, gredzeni, precīzi svari un spārnu garums (kas sugas ietvaros nemainās) – tam ir jābūt izņēmuma gadījumam, ar maksimāliem piesardzības pasākumiem.
• Liekas, nav pieļaujams vispār runāt ligzdas tuvumā, jo putniem ir ārkārtīgi laba dzirde.
• Ir jānodrošina maskēšanās tērps datu vācējam.
• Jāapgūst visu nepieciešamo darbību automātiska apguve maksimāli īsā laikā.
• Pacietīgi jāizvēlas pareizākais laiks, kad apmeklēt ligzdu.

Mednieki to visu ļoti labi zina un pielieto, lai tiktu klāt dzīvniekiem nemanīti!

Tāda ir notikumu virzība pasaulē, sabiedrība arvien vairāk jūt atbildību par to apkārtējo vidi, ko daba mums nodrošina kā ērtu mājvietu. Un mēs katrs tajā varam ņemt dalību un gūt morālu gandarījumu kā cilvēki. Nepaejot garām, piedaloties.