Mazo ērgļu kamera Igaunijā (Eha un Koits) 2013

[Lianaliesma]

18.24 Eha ar mazuli.

[Vērotāja]

Njā, arī taisnība

Bet par kaut ko līdzīgu pieķeršanas jūtām gan negribās domāt. Ne tādēļ, ka esmu kļuvusi reāliste, bet tādēļ, ka ja putniem būtu šīs jūtas, tad tām ir pretējā puse - sāpes. Putni sajuktu prātā sērojot pēc saviem bērniem - Grieta zaudējot mazuli caunas vai pūces zobos, Tūle, kam bērnu apēda vistu vanags. Tāpat katru rudeni mātes un tēvi šķirās no saviem bērniem uz mūžu, jo viņi nekad tos vairs neredzēs.
To neviena psihe neizturētu jūtot mīlestību vai pieķeršanos. Pārāk sāpīgi.

p.s. Bet vispār jau es arī esmu romantiķe un katru reizi raudu skatoties Bēgošo līgavu

[Lianaliesma]

Zini, man liekas, ka dzīvniekiem ir gan pieķeršanās, gan sāpes, bet viņu psihe ir daudz nenoturīgāka un šo jūtu amplitūda ir mazāka, tātad arī atmiņas par bijušo ātrāk gaist. Jo tiešām- dzīvnieku uzdevums jau arī ir cits - ik gadu vairot savu sugu, uzturēt dzīvnieku pasauli uz zemes. Man par to lika domāt kāds atgadījums - āra kaķis, kuru baroja kāda sieviete un kurš bija ļoti pie viņas pieradis (ne tikai viņš, protams), reiz tika uztriekts kokā no kāda suņa, ne pārāk aukstā, parasti tajā kaķi spēlējas uagšā lejā. Kaķis sēdēja kokā 3 dienas un neuzdrošinājās nokāpt. Tā kā koks bija mana loga priekšā, biju spiesta tajā noraudzīties. Es mēģināju kaķi no koka nomānīt ar ēdienu kādā otrajā dienā. Nekā. Viņš pat čurāt negāja. Es atstāju ēdiena trauciņu zem koka. Nekā. Pēc 3 vai 4 dienām dienām kaķis nokāpa - un kādu pusstundu čurāja. Tad tikpat ilgi ēda. Biju jau par viņu aizmirsusi, kad pēc kādas nedēļas, staiginot savu suni, uzskrēju virsū šim mincim, kas turpat līdzās kokam gulēja zālē, lai gan llietus lija aumaļām jau stundām, un bija vēls rudens vakars, āra kaķi parasti jau visi nolīduši pa pagrabiem. Un tikai pēc kāda mēneša, kad pastāstīju par notikušo tai sievietei un viņa paņēma to kaķi uz savu kāpņutelpu, viņš it kā atgāja no lielā stresa, kas bija burtiski izdzēsis viņa atmiņu.
Līdzīgi bija ar Ehu, kad stress - troksnis mežā - viņai liek aizmirst savu mazuli.

[Lianaliesma]

Kad mans mitelšnaucerītis aizgāja viņsaulē, krancīte, kas ar viņu nodzīvojusi kopā kādus 10 gadus, atteicās ēst. Es viņu ar varu baroju kādas vairākas dienas. Es to tulkoju kā skumjas.
Vēl esmu skatījusies youtube video par ziloņu mammu rūpēm, uztraukumu, sāpēm par bērnu - kad bērns iekritis bedrē, mamma ir tik satraukta, skrien, taurē, un izdomā, kā to dabūt ārā (dažreiz droši vien arī nevar to izdarīt. Skatījos, kā rīkojas ziloņmamma, kad viņai piedzimst bērns it kā nedzīvs - viņa ir tik satraukta, bet rīkojas, uzsit viņam, viļā to, un mazais sāka elpot. Agrāk neko tādu nebiju redzējusi, man tas liek domāt, ka zināmā pakāpē visas izjūtas ir arī dzīvnieku pasaulē.
Neesmu nekāds zoologs gan... Droši vien dabasmīļi speciālisti daudz var par to pateikt. Ir taču pat dzīvnieku psihologi! Tātas- ir arī dzīvniekam psihe...

[Lianaliesma]

17.jūlijs

Labrīt!

8.21 Kajs viens. Koits bijis ar medījumu.

8.22 Kajs.

[Lianaliesma]

8.44 Eha atnes kurmi.

8.46 Kajs nevar sagaidīt, kad varēs pielocīt punci.

[Lianaliesma]

8.45 Kajam tik ļoti gribas ēst, viņš spiedz, no apakšas un no sāniem plūkā kurmi. Eha to stingri tur.

8.51 Kajs rausta kurmi.

8.56

[Lianaliesma]

9.06 Bērns pabarots.

[starfish]

15:35 Koits atnesa putniņu un ligzdā sākās jezga Koits žigli uzleca uz sava zara un vēroja notiekošo no augšas.



Eha vairākas reizes centās bērnam atņemt medījumu , bet Kai to katreiz atguva, beidzot tomēr Eha uzvarēja. Spiedzienu pavadījumā medījums tika izbarots.


15:46 Koits žigli atnesa kaut ko vēl, kas zibenīgi pazuda badīgajā knābītī.

[Lianaliesma]

Mazais Kajs ilgi bija viens un droši vien puncis pavisam bij tukšs!

[Lianaliesma]

15.51 Eha un Kajs.

[Lianaliesma]

22.10 Čučumuižā.

[Lianaliesma]

18.jūlijs
9.06 Kajs gaida.

[starfish]

10:22 Koits atnesa putniņu.

[starfish]

10:58 Vardīte no tēta.

[starfish]

11:28 strupaste. Koits neuzkavējas, laikam uzskata, ka bērns vēl nav pietiekami paēdis

[Lianaliesma]

12.52 Koits ar cienastu.

[Sunshine]

Sveicieni visiem!
12:52 Koits kaut ko atnesa, Kajs mudīgi aizsedza ar spārniem. Nu jau pats, kā izskatās, itin labi tiek galā ar maltīti!



Lūk, nu tā notiek - Dziesmu svētki, tad nedēļa laukos bez interneta, un visi bērni jau TIK lieli izauguši!..
Labi, ka ir komentāri, kur visam notikušajam var izsekot - liels paldies komentētājiem!

[Lianaliesma]

Sveika, Sunshine, prieks, ka vērotāju pulciņš atkal kuplāks!

[Sunshine]

Sveika, lianaliesma!
13:08 Mētras? saucieni mežā. Mazais Kajs, kā izskatās, tiek uz ilgākiem brīžiem atstāts viens pats ligzdā.
Bet nu tik skaists ērglēns jau!