Ūpji Kurzemē, 2017

[Vērotāja]

Nez, kad viņa ēd? Naktī?

Nu ja, vakarā un naktī.
https://lv.wikipedia.org/wiki/%C5%AApis

Ūpis pamatā ir aktīvs krēslas un nakts stundās.

[Lianaliesma]

19.35-19.46 Pīppauze

[Lianaliesma]

20.04

[AAvjun]

Sveiciens!
Patiesība ir, ka ūpji ir aktīvi diennakts krēslainajās, bet, galvenokārt, tumšajās stundās. Tad arī ir nozīmīgākās barošanās aktivitātes.
Tomēr,
-) jau šobrīd mēs redzam izteiktu vokālo aktivitāti diennakts gaišajā laikā, kas bija zināmā mērā sagaidāma, tomēr es neticēju, ka tik intensīva. (Nemonitorējot kameru izskatās, ka vismaz reizi stundā norisinās intensīva - vairākos saucienos - pāra komunikācija)
-) mazuļiem pieaugot, pieaugs nepieciešamās barības apjoms. Pieaugušie putni sevi pilnībā spēj nodrošināt ar medībām naktī, bet mazuļiem ir jāēd visu diennakti, ik pa laikam. Lai to kompensētu, ir sagaidāma zināma barības uzkrāšanās ligzdā. Tomēr līdzīgi naktī aktīvai sugai meža pūcei mēs zinām, ka līdz pat 20% barības pienesumu var būt diennakts gaišajās stundās. Ūpis ir liels putns, kam mazāk ir apdraudējumu lidojot dienā, turklāt ievērojamu īpatsvaru barības, pēc zināšanām Latvijā, sastāda dažādi ūdensputni, līdz ar to, mazuļu laikā varam gaidīt lielāku notikumu bagātību kā šobrīd.

Par barību runājot, vai esat ievērojuši spalvu kameras skata augšējā labajā stūrī? Tāda dikti strīpaina, kā peļu klijāna astes spalva? Jā, ūpji barībā itin bieži izmanto plēsīgos putnus, var būt pat situācijas, kad lielo ērgļu mazuļus (reti, bet ir dokumentēts). Līdzīgi par spalvu pie egles skujas kameras labajā pusē - vai nevarētu būt meža pūce? Jā, ūpis ir lielākā pūce un barības nepietiekamības apstākļos mēdz uz ligzdu atnest citas pūces, jo to diennakts aktivitāte labi sakrīt ar ūpja medību aktivitāti. Pie itin daudzām ūpju ligzdām Latvijā ir atrastas citu pūču spalvas, provizoriski - barības objektu atliekas, jo plūktuvēs.
Ja nofiksējat kādu barības pienesumu vai jaunu spalvu parādīšanos, būtu forši, ja to aprakstītu ar datumu un laiku (lai varu paskatīt arhīvā un pakomentēt) vai izcili, ja ievietot video.

Kas ir plūktuves? Putni, kas barībā izmanto citus putnus nereti izvēlas kādas ērtas vietas, kurās noplūkt pilnībā vai daļēji putnus (barības objektus) pirms to aiznešanas uz ligzdu. Sevišķi izteikti tas ir vanagiem, kas uz ligzdu aizgādā tikai kailus kautķermeņus. Pūcēm kopumā tas ir mazāk izteikti, bet ūpim samērā raksturīgi, jo sevišķi attiecībā uz lielākiem barības objektiem un to kontūrspalvām (spārnu un astes spalvām).


Es ļoti ceru (esmu ierunājies Jānim Ķuzem) periodiski iegūt skaņas celiņu no kameras, tad varētu provēt ar kādu no balsu-iemācīšanas-atpazīšanas-izdalīšanas algoritmiem provēt izdalīt ūpja mammas (tēviņš tālu, to pārsvarā varētu nedzirdēt) vai no ligzdas kopumā nākošās vokalizācijas un gūt pilnīgāku ieskatu par vismaz šīs aktivitātes sadalījumu diennakts stundās un kalendārajām izmaiņām. Līdz tam, vokalizācijas aktivitāte samērā labi ir aprakstīta Spānijā un materiāls ir pieejams šeit (http://www.vincenzopenteriani.org/publi ... 6_evol.pdf; http://digital.csic.es/bitstream/10261/ ... J.Zool.pdf; http://www.globalraptors.org/grin/resea ... l_2002.pdf), tomēr Spānija nav Latvija un precīzi to attiecināt nevar ne tikai reģionalitātes un klimata dēļ, bet, iespējams vēl nozīmīgāk, tādēļ, ka Spānijā ūpji barojas galvenokārt ar trušiem, kas pie mums nav sastopami un konkrētā pāra barībā pamatā tomēr sagaidāmi putni.

Attiecībā uz indivīdu vārdiem, nepretendēju uz viedokli, kur nu vēl vērā ņemamu. Pēteris Daknis jau labi šo nostāju paskaidrojis.

[AAvjun]

19.35-19.46 Pīppauze

Pūču barības sastāva pētījumos nozīmīga nianse ir ne tikai lielās spalvas un kauli, kas pieejami plūktuvēs, bet arī atriju atliekas.
Pūces barības objektus norij samērā lielos kumosos vai pat veselus un, protams, daļu no norītā nesagremo. Šīs nesagremotās daļas dziedzerkuņģī uzkrājas un periodiski tiek atrītas (atvemtas) veidojot atrijas. Citētajā komentārā ir redzamas sadrupušu atriju atliekas - tie pelēkie veidojumi ligzdas bedres malās. Iespējams, daļa gadījumu, kad atrijas tiek producētas ir mūsu nesaprasti un noturēti par olu kārtošanu.

Dažādas liecības literatūrā un no sarunām ar vetārstiem, piemēram, Signi Gorbāni, norāda uz atriju veidošanas augsto nozīmi pūču fizioloģijā. Tam ir loma ne tikai nesagremojamā materiāla izdalīšanā, bet, domājams, ka arī kādu fizioloģisko atkritumu izvadīšanai, piemēram, gļotādu aplikuma vai vēl kaut kā cita.

[fleur]

20:11 Male call, female call back / tēviņš sauc, mātīte atsaucas

[Vērotāja]

AAvjun, paldies par plašo skaidrojumu.
Vai tiešām pieaugušie ūpji atrij atrijas ligzdā? Vai tas nav kā "atkritums", kuru mamma aiznes no ligzdas?
Ļoti gribētos, lai varētu redzēt ligzdā notiekošo dienas tumšajā laikā, kad notiek lielākas aktivitātes.

[d.e.]

Labvakar !
AAvjun, paldies par izsmeļošo informāciju, ļoti interesanti !
Jā, man arī ļoti žēl, ka kamerai nav nakts redzamība, bet nu ceru uz gaišajām vasaras naktīm ! Re kā tagad ārā bezmaz melna tumsa, bet itin laba redzamība.
20:48 Mammucis ligzdā

[Lianaliesma]

Ļoti gribētos, lai varētu redzēt ligzdā notiekošo dienas tumšajā laikā, kad notiek lielākas aktivitātes.

Jā, man arī ļoti žēl, ka kamerai nav nakts redzamība, bet nu ceru uz gaišajām vasaras naktīm ! Re kā tagad ārā bezmaz melna tumsa, bet itin laba redzamība.

Jānis Ķuze kaut kur stāstīja, ka kamerai ir nakts redzamības opcija, taču tā tiks pielāgota drusku vēlāk

Atradu...
http://www.lsm.lv/lv/raksts/vide-un-dzi ... s.a230143/

„Ūpis mums pašiem bija ļoti liels atklājums, un šīs kameras sistēma mums bija pašiem liels izaicinājums. Arī tehniskā ziņā. Mums ir tehniskas iespējas skatīsies šo kameru naktī, bet šobrīd to vēl neesam pilnībā atrisinājuši. Vēlāk, kad jaunie putni būs ārā no ligzdas, tad mēs šo sistēmu nedaudz pārbūvēsim. Un padarīsim skatāmus 24 stundas garumā,” stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze.

Nu jā... diemžēl tas tiks darīts pēc mazuļu izaugšanas.

[AAvjun]

Vērotāja, atrijas, nenoliedzami, savā ziņā ir atkritumi, tomēr dabiskāki un mazāk kaitīgi kā līdz galam neapēsta barība vai vēl viss kaut kas. Daļa putnu šo materiālu aiznes prom no ligzdām, bet ne visi. Pūces pārsvarā visu atstāj ligzdā, bet pārsvarā arī ir dobumperētājas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pūču mazuļi ligzdu atstāj vēl pirms lidspējas iegūšanas - neapēstais un atvemtais sāk smaržot un piesaista ostošos/četrkājainos plēsējus!

Vai tiešām ir tā, kā es saku par atriju uzkrāšanos? Pavērojiet savus ierakstus un krāsu mainību ligzdas bedrē.

[Vērotāja]

Vērotāja, atrijas, nenoliedzami, savā ziņā ir atkritumi, tomēr dabiskāki un mazāk kaitīgi kā līdz galam neapēsta barība vai vēl viss kaut kas. Daļa putnu šo materiālu aiznes prom no ligzdām, bet ne visi. Pūces pārsvarā visu atstāj ligzdā, bet pārsvarā arī ir dobumperētājas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pūču mazuļi ligzdu atstāj vēl pirms lidspējas iegūšanas - neapēstais un atvemtais sāk smaržot un piesaista ostošos/četrkājainos plēsējus!

Vai tiešām ir tā, kā es saku par atriju uzkrāšanos? Pavērojiet savus ierakstus un krāsu mainību ligzdas bedrē.

Tāpēc jautāju, ka sapratu, ka ūpji var perēt zemē un no šāda viedokļa raugoties, putniem it ka būtu jābūt ieinteresētiem būt maksimāli nemanāmiem priekš plēsoņām.
Interesanti.... atrijas ligzdā un mazulis, kurš izaugšanas pusē pamet ligzdu un diezgan ilgi sēž zemē pakļauts visiem riskiem. Ļoti nedroši. Vai nav tā, ka ūpji attīstības sākumposmā ir ligzdojuši citos apstākļos?

[AAvjun]

Šis nav vienkāršs jautājums un nepretendēju uz pilnīgu atbildi.

Ūpji dabiski tiecas ligzdot izgāztu koku saknēs vai labprātāk klinšu nišās. Izgāztu koku un to sakņu nav pietiekoši daudz. Četrkājaino plēsēju un visēdāju ir aizvien vairāk, jo to populācijas tiek uzturētas ar piebarošanu medību vajadzībām.

Lai vai kādi būtu dabiskie apstākļi, uz zemes nav ļoti droši. Ļoti droši nav defecēt vai atrīt vietā, kur ligzdot. Tomēr zināmos apstākļos tas ir neizbēgami. Tā kā pūcēm anatomiskā un fizioloģiskā attīstība ir ilgāka kā citiem plēsīgajiem putniem, sakarā ar specifiskajām maņām, ilgāks laiks ir nepieciešams līdz mazuļi iegūst pastāvību.
Tā kā ligzdojošie putni (pūcēm) tiecas pēc iespējas vairāk savus gēnus atstāt pasaulei un pieļauj zināmas limitācijas caur izdzīvotību (mazliet pretējs varētu būt mazo ērgļu uzstādījums - tikai viens-divi (ekstremāli reti!) cāļi, tomēr cerība uz augstu izdzīvotību, jo laba piebarotība), mazuļiem ir nepieciešams ligzdu (smaržojošo telpu) atstāt iespējami ātrāk. tomēr maldīgs ir uzskats, ka tie ir nevarīgi un sēž uz zemes. Mazuļi ir spējīgi ar lēcieniem pārvietoties zālēs un kāpt kokos, lai turpinātu lidprasmes apguvi. Vecāki ir tuvumā, mazuļus piebaro un aizsargā!
Kopš ligzdas atstāšanas, mazuli izretojas, tie nesēž vienuviet, tādā veidā atkal attālinot potenciālos četrkājaiņu postījumus, jo atrasts viens mazulis ir beigts viens mazulis, nevis viss perējums.

[d.e.]

Jānis Ķuze kaut kur stāstīja, ka kamerai ir nakts redzamības opcija, taču tā tiks pielāgota drusku vēlāk ... diemžēl tas tiks darīts pēc mazuļu izaugšanas.

Žēl, ka jāgaida, bet labāk vēlāk, nekā nekad !

Mazuļi ir spējīgi ar lēcieniem pārvietoties zālēs un kāpt kokos, lai turpinātu lidprasmes apguvi. Vecāki ir tuvumā, mazuļus piebaro un aizsargā!
Kopš ligzdas atstāšanas, mazuli izretojas, tie nesēž vienuviet, tādā veidā atkal attālinot potenciālos četrkājaiņu postījumus, jo atrasts viens mazulis ir beigts viens mazulis, nevis viss perējums.

Mjā...tam visam ar kamerām līdzi neizsekot..., bet gribētos gan redzēt kā tāds ūpju bērns raušas augšā kādā nogāztā kokā vicinot spārniņus. Sanāk, ka pilnīgi dabiskā vietā ligzdojot viņi biežāk no zemes uz koku zariem tiecas, bet te otrādi. Izšķilsies virs zemes, tad iespējams piezemēsies lejā un tad atkal domās kā uzrausties augšā Lai vai kā ...šķiet ligzdai virs zemes viennozīmīgi ir savi bonusi mazuļu veiksmīgai izperēšanai un tālākajam ceļam lielajā pasaulē.

[Lianaliesma]

Mjā...tam visam ar kamerām līdzi neizsekot..., bet gribētos gan redzēt kā tāds ūpju bērns raušas augšā kādā nogāztā kokā vicinot spārniņus. Sanāk, ka pilnīgi dabiskā vietā ligzdojot viņi biežāk no zemes uz koku zariem tiecas, bet te otrādi. Izšķilsies virs zemes, tad iespējams piezemēsies lejā un tad atkal domās kā uzrausties augšā Lai vai kā ...šķiet ligzdai virs zemes viennozīmīgi ir savi bonusi mazuļu veiksmīgai izperēšanai un tālākajam ceļam lielajā pasaulē.

Te var pasekot diviem mazuļiem, epizožu ieraksti https://www.youtube.com/watch?v=c7cHYhytHSU

[d.e.]

Te var pasekot diviem mazuļiem, epizožu ieraksti https://www.youtube.com/watch?v=c7cHYhytHSU

Paldiesss ! Tas man kā saldais ēdiens pusnaktī ! Viens bērns zarā, otrs akmeņu kaudzē, lielais šos pieskata. Tāda aizaugusi upīte ar iekritušu koku kā pie manis mežā Langā, tik citos platuma grādos.

P.S. Mūsu ūpenīte kādu stundu(līdz pusnaktij) klusē, ligzdā viss mierīgi.

[ernikon]

1.aprīlis


Labrīt!
06:34:09 pielidoja ūjinādams fāteris uz dažām sekundēm un prom atkal.

[fleur]

thank you / paldies
​Labrīt!
6:34 it seems male brings prey / izskatās, ka tēviņš atnes medījumu

[Jamsis]

09.28 Bo kundze kādas 10 reizes parunājās - paūjināja un starplaikos "pakurkstēja". Bet ciādi viss mierīgi un klusi.
09.38 sākas rīta tualete, cītīgi tīra zem spārna.
09.41 vai nu bija atrija, vai arī tikai pairdināja pamatni zem olām (īsti nevarēja saskatīt).

[Biker]

Lielais dumpis dzirdēt?
lai skatītos video, jāklikšķina uz teksta.

[Vērotāja]

Lielais dumpis dzirdēt?
lai skatītos video, jāklikšķina uz teksta.

Paldies, Biker Tiešām "pūš pudelē"