Dabas kameras Igaunijā, 2014-2017

[Vērotāja]

Made, liekas, ka šīs ir strauta, spriežot pēc punktu zīmējuma uz sāniem

https://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-trutta-fario-l/

https://www.latvijasdaba.lv/zivis/oncor ... kiss-walb/

[Vērotāja]

(350-480 grāddienas)
(300-430 grāddienas).
portāls Latvijas Daba

Kas tās tādas?

[MĀRIS]

Šajā kamerā redzamās ir strauta foreles. Varavīksnes foreles strautus nemīl.

[d.e.]

d.e., kā Tu domā, tās ir strauta foreles? vēl varot būt varavīksnes foreles..

uii...tur kāds ihtiologs prasās, kas varētu uz šo jautājumu atbildēt...varbūt Māris zin ! Es kaut kā iedomājos sākumā, ka strauta foreles, bet tas tā...bez jebkāda pamatojuma! Zinu, ka Strauta foreles Latvijā dzīvojušas vienmēr, bet Varavīksnes foreles ir ievestas, audzētavās pavairotas un tikai vēlāk iedzīvojušās arī dabiskajās ūdenskrātuvēs. Nez kā ir Igaunijā

[MĀRIS]

Varavīksnes forelei nav sarkano punktiņu pa vidu, bet ir vairāk vai mazāk sārts ietonējums. Aug viņas daudz lielākas par strautenēm /3-5 kg./, tāpēc strautiņi viņām ir pa mazu, un sastopamas vairāk ezeros un jau nopietnākās upēs.

[d.e.]

MĀRI, paldies par izsmeļošu atbildi ! Un vēl ilustratīvs info klāt, labi var redzēt atšķirību ! (paša ķerta?)
Tad jau tā arī ir, ka kamera rāda Strauta foreles !

[MĀRIS]

(paša ķerta?)

Nē, foreles nav mans lauciņš, bilde ir ņemta no http://www.fishing.lv/?e=691 .

[Made]

Par grāddienām nezinu, bet, ja tās ir strauta foreles, tad šitās izdarības būs vērojamas ilgāk Kas pēc tam notiks? Gaidīsim pavasari tiešraidē?

[Made]

Pagaidām par grāddienām atradu šo:

Kā jau straumē nārstojošām zivīm piedien, ikri ir lipīgi. Tie spēj pielipt pie visdažādākā substrāta. Visbiežāk pielīp pie lielākiem smilšu graudiņiem, akmeņiem, arī augiem. Pielīp un paliek pielipšanas vietā visu savas attīstības laiku. Ikru attīstības ilgumu, tāpat kā daudz ko citu zivju dzīvē, stipri ietekmē ūdens temperatūra, tāpēc zinātniski tas mērāms tā sauktajās grāddienās. Pārrēķinot visiem saprotamos termiņos un izsakot klasiskos terminos, izrādās, ka attīstības periods ir ļoti svārstīgs, tā diapazons – no nepilnas nedēļas līdz vairāk par trim nedēļām.
Vides Vēstis, Ilmārs Tīrmanis "Mežene, salate jeb meža vimba"
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=123&what=28

Arī būvniecībā tās nosaka un aprēķina.

Vēl veterinārijā zivīm:

Vajadzības gadījumā zāļu izdalīšanās periodi jānorāda gaļai un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, pienam, olām vai medum. Zāļu izdalīšanās periodi jānorāda veselās dienās, izmantojot arābu ciparus, izņemot pienu, kam zāļu izdalīšanās periodu piemērotāk ir izteikt veselās stundās. Zāļu izdalīšanās nulles periodu izsaka kā „Nulle stundas/dienas”.
Tomēr attiecībā uz zivīm zāļu izdalīšanās periods jānorāda grāddienās. Lai iegūtu zāļu izdalīšanās periodu dienās, grāddienu skaitu dala ar vidējo ūdens temperatūru °C.

Tātad no dienām uz grāddienām ir otrādi - reizina ar ūdens temperatūru?

[skarleta]

12.25

[roosaluristaja]

Par grāddienām nezinu, bet, ja tās ir strauta foreles, tad šitās izdarības būs vērojamas ilgāk Kas pēc tam notiks? Gaidīsim pavasari tiešraidē?

Nē, šī kamera ir tikai uz nārsta laiku. Tā upīte ziemā aizsalst un visa dārgā aparatūra aizietu pa pieskari, ja viņu tur atstātu.

[Made]

11:25-11:27 Kamēr foreles daudz un šurpu turpu, tikmēr šis te koka peldkostīmā pārrāpoja akmeņus pret straumi

[Vērotāja]

Made, paldies, aptuveni ar tām grāddienām skaidrs.
Ja esmu pareizi sapratusi, tad grāddienas ir laiks no kopējā laika, kas ir piemērots ikra attīstībai.

[Made]

13:55 nu ja ka smaida

[Lianaliesma]

2016 10 27 11h00m trouts, two female
aita3331

[Vērotāja]

Paldies, lianaliesma
Bez forelēm, video ir redzams kaut kāds radījums, kurš izskatās kā zariņš ūdenī.
Kadra vidū, mazliet pa kreisi no centra ir rozā akmens, tas rāpojošais radījums vairākas reizes tā kā apiet tam apkārt, bet video beigās dodas uz labo pusi.

[MĀRIS]

Bez forelēm, video ir redzams kaut kāds radījums, kurš izskatās kā zariņš ūdenī. .

Maksteņu kāpurs, saukts tautā arī par šprohu.

[Made]

Es arī tikko par to sacerēju komentāru )) Man bija jau bilde ar to pašu rāpotāju (atpazīstams pēc baltās bantes)

Skatījos video un atkal ieraudzīju to mazo censoni!
aita3331 no LK
https://www.youtube.com/watch?v=NxKlF2jSZjc

Foreles sakustina ūdeni un viņš tiek atsviests izejas pozīcijās, bet vienalga rāpo pret straumi jau sākot no paša video sākuma - uz tā akmens, te ir brīdis, kad viņu jau gāž apkārt, "kociņa" galā ir redzams rumpis ar kājiņām (kustībā labāk novērojams).



Vai tas ir makstenes kāpurs?

[Made]

Maksteņu kāpuriem mode ir daudzveidīga
Te labas bildes piemēram
http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.p ... 4&fdzv=513

[d.e.]

11:25-11:27 Kamēr foreles daudz un šurpu turpu, tikmēr šis te koka peldkostīmā pārrāpoja akmeņus pret straumi

Tamlīdzīgus kukaiņus mēs bērnībā saucām par indiāņiem ! (laikam atgādināja indiāņu galvas rotas ar visādām spalvām) Rāpoja mums upītē tādi visvisādi veidojumi. Vēlāk jau lasīju, ka tas ir makstenes kāpurs, tie dzīvo ūdenī un aplipina sev riņķī visvisādus kociņus, stiebriņus, zālītes u.c. un izskatījās amizanti. Varbūt šis nav tas pats, bet nu baigi līdzīgs.

P.S. Ooo, skatos, Made jau pirms manis nupat to pašu ierakstījusi, tad jau būs īstais !