Durbes jūras ērgļi 2019.
Posted: 09 Feb 2019 14:32
Saites uz enciklopēdijām
Par svina kaitīgumu
Krāsainie gredzeni
Jūras ērgļu vecuma noteikšanas tabulas
Jūras ērgļu skaits Latvijā. 2017.gada dati
Uzturēšanās vietas ziemā - vispārēji
Forumieša SA Travel Youtube kanālā ievietotās filmas
Igauņu pontu arhīvs
https://lkarhiiv.eenet.ee/2015-juras-erglis/2015-09-01/
Pieauguša jūras ērgļa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu plētums 200—230 cm, svars 4—7 kg.
Latvijas teritorijā jūras ērgļi ir nometnieki, t.i. uzturas visu gadu.
Jūras ērgļiem piemīt dimorfisms - mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Citu ārējo dzimuma atšķirību nav.
Jūras ērgļu galvenā barība ir zivis.
Taču tie medī arī ūdensputnus, putnus, izceļ citu putnu mazuļus no ligzdām. Dažreiz noķer mazos meža zvērus . Ēd mirušos dzīvniekus vai mednieku atstātās dzīvnieku iekšas.
Pieaugušam jūras ērglim nepieciešamais barības daudzums pēc dažādiem pētījumiem ir no 500 līdz 625 gr dienā (pētījums par ASV baltgalvas ērgļiem (500-600) un pētījums par jūras ērgļiem Norvēģijā (625))
Latvijā jūras ērgļi dēj vienu līdz trīs olas no februāra beigām līdz marta beigām. Parasti marta pirmajās divās nedēļās.
Agrāk izdētā ola pēc Jāņa Ķuzes informācijas ir izdēta apmēram 24.februārī. Vēlākā ola izdēta aprīļa pirmajā pusē.
Inkubācijas periods no 36 līdz 42 dienām. Vidēji 38.
Mazuļu svars izšķiļoties ir apmēram 100 gr.
Izšķīlušos mazuļus baro abi vecāki. Latvijas avotos ir norādīts, ka baro tikai mātīte, taču tiešraidēs novērotais liecina pretējo - visās novērotajās ligzdās mazuļus ir barojuši arī tēviņi.
Mazulis pirmo nedēļu guļ tikai ligzdas bedrītē.
Ap 7-10 dienu mazulis sāk kāpties uz ligzdas malu, lai nokārtotos.
Sākot no 35-40.dienas mazuļi fiziski ir spējīgi paši sadalīt barību.
Pēc 40-45.dienas mazie sāk vingrināt spārnus.
Zarošana ir atkarīga no apkārtējo zaru izvietojuma. Ja zars ir tuvu ligzdas līmenim un ir viegli sasniedzams, zarošana notiek agrāk. Ja zari ir augstu un tur var nokļūt tikai lidojot (nevis uzlecot), tad zarošana notiek īsi pirms pirmā īstā lidojuma. Zarošanas vecums 55-72. diena.
Pēc 75.dienas mazie dodas pirmajā īstajā lidojumā. Parasti 75-82.dienā. Avotos norādīts, ka jaunās mātītes izlido salīdzinoši vēlāk kā jaunie tēviņi.
Pēc izlidošanas mazie atgriežas ligzdā, bet atgriešanās laiks ir ļoti individuāls. Sākot no dažām stundām un līdz dažām nedēļām.
Ja bērni uzreiz neatgriežas ligzdā, vecāki tos atrod. Baro mazuļus arī pēc izlidošanas, vai nu ligzdā vai ārpus tās, kur nu vecāki mazuli atrod.
Vecāki piebaro mazos apmēram līdz septembrim, pēc tam mazie kļūst patstāvīgi.
Pirmos dzīves gadus līdz dzimumgatavībai jaunie ērgļi pavada klejojumos.
Ar raidītāju aprīkotā Igaunijas jūras ērgļa Meelis ceļi liecina, ka ērglis ir bijis aizlidojis pat līdz Murmanskai. Taču lielāko daļu laika tas pavada klejojot pa Igauniju, Latviju un aizlidojot līdz Pēterburgai.
Jānis Ķuze informē, ka mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas.
Jūras ērgļi dzimumgatavību sasniedz piecu gadu vecumā.
Pirmā gada jūras ērgļi ir ar tumšu spalvu, tumšām acīm un melniem knābjiem. Ar katru spalvu nomaiņu, kas notiek vasarā un rudenī, spalva, knābis un acis paliek gaišāki, līdz piecu gadu vecumā ērgļiem ir balta aste, dzeltens knābis un dzeltenas acis.
Jūras ērgļu izskata izmaiņas pēc vecuma
viewtopic.php?p=239407#p239407
Sasniedzot dzimumgatavību, jūras ērgļi izveido pāri un ieņem ligzdošanas teritoriju.
Tiešraides kamerās novērotais liecina, ka jūras ērgļu pāra veidošanas process ir visai sarežģīts un ērgļi ne vienmēr ir gatavi pieņemt otru putnu. Ja putni tomēr pieņem viens otru, pāra attiecības veidojas lēni.
Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.
Lai gan dzimumgatavība tiek sasniegta piektajā dzīves gadā, statistiski biežāk ērgļi sāk ligzdot 6-7 gadu vecumā.
Ērgļi ir monogāmi un saglabā pāri uz mūžu, līdz kāds no partneriem iet bojā.
Jūras ērgļu vidējais dzīves ilgums ir 21 gads. Savvaļā ir reģistēti arī 27 un 33 gadus veci jūras ērgļi (ne Latvijā). Nebrīvē var nodzīvot ap 40 gadus.
https://www.birdsandblooms.com/birding/ ... ell-taste/
https://www.elfruler.com/?page_id=3220
https://eagles.org/what-we-do/educate/l ... d-eaglets/
Par svina kaitīgumu
Krāsainie gredzeni
Jūras ērgļu vecuma noteikšanas tabulas
Jūras ērgļu skaits Latvijā. 2017.gada dati
Uzturēšanās vietas ziemā - vispārēji
Forumieša SA Travel Youtube kanālā ievietotās filmas
Igauņu pontu arhīvs
https://lkarhiiv.eenet.ee/2015-juras-erglis/2015-09-01/
Pieauguša jūras ērgļa ķermeņa garums sasniedz 70 cm, spārnu plētums 200—230 cm, svars 4—7 kg.
Latvijas teritorijā jūras ērgļi ir nometnieki, t.i. uzturas visu gadu.
Jūras ērgļiem piemīt dimorfisms - mātītes ir augumā lielākas par tēviņiem.
Citu ārējo dzimuma atšķirību nav.
Jūras ērgļu galvenā barība ir zivis.
Taču tie medī arī ūdensputnus, putnus, izceļ citu putnu mazuļus no ligzdām. Dažreiz noķer mazos meža zvērus . Ēd mirušos dzīvniekus vai mednieku atstātās dzīvnieku iekšas.
Pieaugušam jūras ērglim nepieciešamais barības daudzums pēc dažādiem pētījumiem ir no 500 līdz 625 gr dienā (pētījums par ASV baltgalvas ērgļiem (500-600) un pētījums par jūras ērgļiem Norvēģijā (625))
Latvijā jūras ērgļi dēj vienu līdz trīs olas no februāra beigām līdz marta beigām. Parasti marta pirmajās divās nedēļās.
Agrāk izdētā ola pēc Jāņa Ķuzes informācijas ir izdēta apmēram 24.februārī. Vēlākā ola izdēta aprīļa pirmajā pusē.
Inkubācijas periods no 36 līdz 42 dienām. Vidēji 38.
Mazuļu svars izšķiļoties ir apmēram 100 gr.
Izšķīlušos mazuļus baro abi vecāki. Latvijas avotos ir norādīts, ka baro tikai mātīte, taču tiešraidēs novērotais liecina pretējo - visās novērotajās ligzdās mazuļus ir barojuši arī tēviņi.
Mazulis pirmo nedēļu guļ tikai ligzdas bedrītē.
Ap 7-10 dienu mazulis sāk kāpties uz ligzdas malu, lai nokārtotos.
Sākot no 35-40.dienas mazuļi fiziski ir spējīgi paši sadalīt barību.
Pēc 40-45.dienas mazie sāk vingrināt spārnus.
Zarošana ir atkarīga no apkārtējo zaru izvietojuma. Ja zars ir tuvu ligzdas līmenim un ir viegli sasniedzams, zarošana notiek agrāk. Ja zari ir augstu un tur var nokļūt tikai lidojot (nevis uzlecot), tad zarošana notiek īsi pirms pirmā īstā lidojuma. Zarošanas vecums 55-72. diena.
Pēc 75.dienas mazie dodas pirmajā īstajā lidojumā. Parasti 75-82.dienā. Avotos norādīts, ka jaunās mātītes izlido salīdzinoši vēlāk kā jaunie tēviņi.
Pēc izlidošanas mazie atgriežas ligzdā, bet atgriešanās laiks ir ļoti individuāls. Sākot no dažām stundām un līdz dažām nedēļām.
Ja bērni uzreiz neatgriežas ligzdā, vecāki tos atrod. Baro mazuļus arī pēc izlidošanas, vai nu ligzdā vai ārpus tās, kur nu vecāki mazuli atrod.
Vecāki piebaro mazos apmēram līdz septembrim, pēc tam mazie kļūst patstāvīgi.
Pirmos dzīves gadus līdz dzimumgatavībai jaunie ērgļi pavada klejojumos.
Ar raidītāju aprīkotā Igaunijas jūras ērgļa Meelis ceļi liecina, ka ērglis ir bijis aizlidojis pat līdz Murmanskai. Taču lielāko daļu laika tas pavada klejojot pa Igauniju, Latviju un aizlidojot līdz Pēterburgai.
Jānis Ķuze informē, ka mūsu ērgļi ir redzēti pat Francijā un Krievijā pie Volgas.
Jūras ērgļi dzimumgatavību sasniedz piecu gadu vecumā.
Pirmā gada jūras ērgļi ir ar tumšu spalvu, tumšām acīm un melniem knābjiem. Ar katru spalvu nomaiņu, kas notiek vasarā un rudenī, spalva, knābis un acis paliek gaišāki, līdz piecu gadu vecumā ērgļiem ir balta aste, dzeltens knābis un dzeltenas acis.
Jūras ērgļu izskata izmaiņas pēc vecuma
viewtopic.php?p=239407#p239407
Sasniedzot dzimumgatavību, jūras ērgļi izveido pāri un ieņem ligzdošanas teritoriju.
Tiešraides kamerās novērotais liecina, ka jūras ērgļu pāra veidošanas process ir visai sarežģīts un ērgļi ne vienmēr ir gatavi pieņemt otru putnu. Ja putni tomēr pieņem viens otru, pāra attiecības veidojas lēni.
Pieaugušie putni, kas ir teritoriāli, apkārt klejo krietni mazāk un cenšas turēties savos ligzdošanas iecirkņos arī ziemās (mazāk izteikti decembrī - janvārī), tomēr skarbākos mēnešos arī tie ir spiesti doties tālākos klejojumos.
Lai gan dzimumgatavība tiek sasniegta piektajā dzīves gadā, statistiski biežāk ērgļi sāk ligzdot 6-7 gadu vecumā.
Ērgļi ir monogāmi un saglabā pāri uz mūžu, līdz kāds no partneriem iet bojā.
Jūras ērgļu vidējais dzīves ilgums ir 21 gads. Savvaļā ir reģistēti arī 27 un 33 gadus veci jūras ērgļi (ne Latvijā). Nebrīvē var nodzīvot ap 40 gadus.
https://www.birdsandblooms.com/birding/ ... ell-taste/
https://www.elfruler.com/?page_id=3220
https://eagles.org/what-we-do/educate/l ... d-eaglets/
), bet sīkos (riku un Miku) vēroju regulāri 
bet ņemot vērā, ka tagad ērgļiem ir diezgan grūti ar pārtikas nodrošināšanu (zivis šādā karstuma ir dziļumā, bet lauki ir stipri aizaugušu), ir liels prieks, ka šeit vismaz viens izdzīvoja.
Pēc gredzeniem uz putna kājām noskaidrots, ka ērgli dabas lieguma “Lubāna mitrājs” teritorijā gredzenojis ornitologs, Latvijas valsts meži (LVM) Vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Ērglis sasniedzis ievērojamu vecumu – 28 gadus, kas ir līdz šim zināmais jūras ērgļa lielākais vecums savvaļā Latvijā. LVM un Latvijas Dabas fonds veiktais monitorings liecina par šīs iepriekš retās ērgļu sugas ievērojamu skaita pieaugumu visā Latvijā.
