Sarunas par dabu

[Feja]

Es lasu par šo un brīnos. Un nespēju noticēt, ka mēs katru gadu maļam to un maļam. Maļam tik malšanas pēc. Neņemot vērā ne to, ko Murķelis, piemēram, min, ne to, ka Durbertas gadījumā nebija vainīga gredzenošana, bet kameras attīrīšana. Visvairāk skumji ir par to malšanos pa grāvi, neņemot vērā ieguvumus un nepalūkojoties uz šo plašāk par emocijām. Tiešām skumji Skumji arī par tiem, kam arī par šo sāp sirds un kuru sirdsdarbu šādā veidā nevis atbalstam, bet emocionāli graujam.

Simba, te nav ko brīnīties. Noliksim malā zinātni, ornitoloģiju, pētniecību, bet paskatīsimies uz situāciju no cilvēka - parastā puses, kas vēro mūsu tiešraides ligzdas, jo patīk, interesē, dzīvo līdzi putnu ģimenēm, pārdzīvo, ka zivis par maz vecāki nes, grib palīdzēt utt., un tie ir tūkstoši. Es biju viena no tām 2015. gadā. Es zinu, ka Tu ienāc šad tad pa dienu palasīt forumu, kas jauns noticis ligzdās laika trūkuma dēļ. Tā Tu pati esi uzsvērusi. Tas ir daudz savādāk, nekā vairākus mēnešus sekot līdzi reālā laikā kādai konkrētai tiešraides ligzdai un redzēt pat vissīkākās nianses, kas tajā notiek. Un piemēram..., tad 2015. gadā Durbes ligzdā iekāpj ornitologs (gredzeno cāli) un es cilvēks - parastais redzu un saprotu, ka pēc tam lietas nenotiek kā iepriekš, bet ir slikti. Loģiski un dabīgi, ka man līdzjūtīgam, dzīvo dabu mīlošam cilvēkam - parastajam ir dusma uz to vīru, kura dēļ ligzdā viss ir sagriezts kājām gaisā, un man cilvēkam - parastajam tajā brīdī ir pilnīgi vienalga zinātne un mistiski ieguvumi no putnu apgredzenošanas ( un arī šobrīd es esmu cilvēks-parastais, kas grib vērot kā tad tai dabā notiek, ko es iespējams varu līdzēt).
p.s. Un ja labi apdomā, tad arī igauņu Uku izmainīja uzvedību pēc cālu gredzenošanas. Tur situāciju glāba drosmīgā Anna.

[Simba]

Feja, vai Tavuprāt Jānis Ķuze joprojām par šo nepārdzivo? Vai foruma šūmēšanās par to, piemēram, Jānim, palīdz? Es pati klātienē Dabas sarunās redzēju sāpi, kas viņam ir par Durbertu.
Vai kameras ir cilvēku izklaidei jeb tomēr zinātnei? Jā, lūriķi ir ornitologu acis. Bet mērķis ir zinātne. Un emocijas vai spiešana uz tam bez loģiskās argumentācijas tam nepalīdz. Tā zinātne galu galā strādā pie tā, ko pats dabas kronis ir sačakarējis! Pašu putnu dēļ tas notiek! Ne jau sadomazohisma dēļ, atvainojos.

[Lianaliesma]

Mīļā Simba, pārvietojot akcentus, pilnībā izmainījusies doma, ko vēlējos izteikt. Nemēģināšu vēlreiz to skaidrot.

Domāju, ka Māris Strazds, kas sevi pierādījis kā izcils un drosmīgs polemists, un Jānis Ķuze, ko asociēju kā putnu fotogrāfijas ētikas kodeksa iedibinātāju, liekot domāt par cilvēka atbildību dabas priekšā jebkurā jomā, mani varbūt vislabāk saprot.

Putnu masveida gredzenošanas prakse, kas iegājusies jau gadiem visā pasaulē, un mana cieņas un apbrīnas pilnā attieksme pret Jāni Ķuzi un Māri Strazdu (un citiem ornitologiem, šos personiski pazīstu) un viņu ieguldījumu dabas aizsardzībā un sabiedrības informēšanā, ir pilnīgi dažādas lietas.

Es runāju tieši par zinātni, kurai ir laiks pāriet uz ētiskākām metodēm līdz ar tiešraidēs redzēto pēc cilvēku traucējuma ligzdās.

[Simba]

Es runāju tieši par zinātni, kurai ir laiks pāriet uz ētiskākām metodēm līdz ar tiešraidēs redzēto pēc cilvēku traucējuma ligzdās.

Nav šaubu, ka tas notiks, taču noteikti ne šodien. Šodienas izpētes metode ir gredzenošana (un ne tikai). Nav jēga tracināt lasītājus no malas un pašus iesaistītos zinātniekus un palīgus ar domām par to, cik labi būs nākotnē, pie kuras paši tie paši zinātnieki arī strādā...

[Murkjelis]

Pievienojos Simbai.
Protams, būs jauki, kad nebūs vairs vajadzīga gredzenošanas metode. Bet pagaidām es esmu droša, ka ornitologi, zinātnieki, starptautiskās metožu un projektu izstrādātāji zina, ko viņi dara.
Pie tam mani tā kā drusku izbrīna tas, ka tik ļoti pieķeras pāris neveiksmēm un pilnīgi aizmirst par viegli pārsāpētām gredzenošanām putnu ligzdās. Es, protams, matemātiķis esmu vēl mazāk kā putnu pētnieks, bet nu...manuprāt skaitliski vairāk tomēr ir viss noritējis veiksmīgi.
Un vēl pie šīs pašas nesapratnes. Mani stipri izbrīnīja spicās idejas par zivīm zem koka. Interesanti, kā tie ļaudis to iedomājās. Ērglis ir kaut kāds dresēts balodis, kas atskries uz svilpienu? Kāds sēdēs blakus zivju spainim un gaiņās prom citus zvērus..., kamēr ērgļiem ienāks prātā paskatīties zem koka? Reizēm man šķiet, ka dažiem vērošana paliek tikai emociju līmenī pat necenšoties saprast sugu kā tādu. Bet tas nu tā - bija smieklīgi mazliet

Jā, bet par nopietno. Sāpe ir saprotama. Ja kāds jūtas tik gudrs un argumentēt spējīgs, lai mācītu zinātniekus - uz priekšu. Tikai atbalstāmi. Man tikai katru gadu šajā laikā paliek neērti mūsu ornitologu priekšā. Reāli kauns. Mēs uzlidojam kā sirseņi. Un tad atkal apklustam uz gadu, lai atkal atgrieztos tajā pašā vietā, tajā pašā laikā ar tiem pašiem apvainojumiem un aizstāvību. It kā iepriekš skaidrotā un teiktā nebūtu bijis.

[Feja]

Ziniet, kas ir skumīgākais... Tas, ka savu viedokli no malas izsaka cilvēki, kas pēdējā laikā (pat pēdējos gados) forumā uzplaiksnī kā brīnumsvecītes ar savu garāmskrejošu viedokli un tad atkal nodziest, nevis mēģina saprast tos, kuri vēl kaut cik velk šo forumu - dzīvo līdzi notiekošajam ligzdās, pārdzīvo un mēģina kaut cik objektīvi atspoguļot katrs sev tuvā tēmā. Meitenes, jūs pat nevarat iedomāties, cik reizēm putnu dzīvi ligzdās ir grūti un smagi vērot un kur nu vēl to pasniegt pārējiem, ko vakarā forumā pārlasīt. Simba, nekādā veidā es nepārmetu nevienam ornitologam, pat vārdā nesaucu. Tikai uzrakstīju savas sajūtas pēc 2015. gada Durbertas gredzenošanas un man cilvēcīgi bail no atkārtotām tādām pašām sajūtām.

[Lianaliesma]

Piekrītu Fejai.
Šis ir vienīgais publiskais dabas forums Latvijā, kas tiešraides ligzdu vērotājiem ļauj apmainīties ar iegūtajām zināšanām par savvaļas dabu, dalīties priekā un pārdzīvojumos. Tieši starp forumiešiem gribas sagaidīt patiesu iedziļināšanos izteiktajās pārdomās par kādu procesu, kas izteiktas, nevis lai kādu aizvainotu, bet tāpēc, ka tas liekas svarīgi. Te nav vieta, kurā vienkārši kritizēt otra izteikto, izmest sarkastiskas piezīmes par argumentēšanas spējām vai ne-spējām, u.t.t., priekš tam ir publiskie čati. Izsakam šeit savus viedokļus, pārdomas, ierosinājumus par to, kā aizsargāt dabu no mums pašiem, cilvēkiem, un sabiedrības rīcības sekām, salīdzinām tos, izvērtējam, kā un kad tos varētu realizēt.

Šī, iespējams, ir arī vienīgā nopietnu publisku diskusiju vieta, kurā arī ornitologi gūst atgriezenisko saiti par veiktajiem dabas aizsardzības pasākumiem Latvijā. Kurā viņi var uzrunāt sabiedrību, aicināt cilvēkus pievienoties dažādās brīvprātīgās aktivitātēs. Kur uzrunāt ziedotājus.

Man ir bijis svarīgi paplašināt forumu un vairot foruma dalībniekus, jo esmu pārliecināta, ka tie, kas ikdienā nav tiešā kontaktā ar dabu, bet sāk vērot tiešraides, pamazām vien maina savu dabas izpratni un līdz ar to arvien pieaug plašākas sabiedrības vēlme pēc dabas aizsardzības. Protams, tas nenotiks rīt, parīt, bet kādreiz notiks.

[Made]

It kā iepriekš skaidrotā un teiktā nebūtu bijis.

Acīmredzot nepārliecina.

Es tagad vairs nerunāju, jo visu, ko domāju, pateicu iepriekšējos gados, lai gan man liekas, ka par to ir jārunā pastāvīgi, bet ne emociju uzplūdā, un īpaši ne tad, kad ir notikusi neveiksme.
Lai gan es neuzskatu Durbertas situāciju par lielu neveiksmi (manuprāt, viņa labi piemērojās situācijai un vēlāk pat izbaudīja ligzdas saimnieces stāvokli, ticu, ka vecāki bija arī blakus aizkadrā) un pavisam negribu vilkt paralēles ar citām ligzdām, jo arī domāju, ka kameras lēcas tīrīšana atšķir šo gadījumu. Es vienkārši gribēju izteikt citādo viedokli.

Pavisam noteikti es kā sabiedrības daļa neatbalstu mazputniņu gredzenošanu un gulbju kakla gredzenus un bez laba pamatojuma (un rezultātu izmantošanas) liktus spārnu marķierus un raidītājus (īpaši, ja nav iespēju noņemt). Lai vai kādi zinātnieku argumenti būtu. Jo lai gan saprotu, ka visi zinātnieki nav vienādi, tomēr nekad no manas puses nebūs aklas uzticēšanās, jo viņi ir cilvēki sistēmā tāpat kā mēs visi. Nupat nesen pavīdēja raksts par to, ka cilvēku kļūdas ir, bet lielākoties tas, kas nepareizi darbojas, ir sistēmas vaina - ja grib labas pārmaiņas, tad jāmaina sistēma.

[Murkjelis]

Ziniet, kas ir skumīgākais... Tas, ka savu viedokli no malas izsaka cilvēki, kas pēdējā laikā (pat pēdējos gados) forumā uzplaiksnī kā brīnumsvecītes ar savu garāmskrejošu viedokli un tad atkal nodziest, nevis mēģina saprast tos, kuri vēl kaut cik velk šo forumu - dzīvo līdzi notiekošajam ligzdās, pārdzīvo un mēģina kaut cik objektīvi atspoguļot katrs sev tuvā tēmā. Meitenes, jūs pat nevarat iedomāties, cik reizēm putnu dzīvi ligzdās ir grūti un smagi vērot un kur nu vēl to pasniegt pārējiem, ko vakarā forumā pārlasīt. Simba, nekādā veidā es nepārmetu nevienam ornitologam, pat vārdā nesaucu. Tikai uzrakstīju savas sajūtas pēc 2015. gada Durbertas gredzenošanas un man cilvēcīgi bail no atkārtotām tādām pašām sajūtām.

Vai, paldies! Tā brīnumsvecīte laikam esmu es, ja?
Feja, mīļā, es nenogurstoši varu teikt paldies Tev un visiem citiem par foruma uzturēšanu pie dzīvības. Tas pat nav apspriežams. Jūs esat zvēri šī vārda vislabākajā nozīmē. Tāpat kā nav apspriežams tas, ka tas var būt grūti un smagi. Bet.. es tikai minu - varbūt tieši tur arī ir problēma, ka jūs - tie, kas var teikt dzīvo ligzdās, pārāk personiski uztverat, pārāk dziļi, pārāk sāpīgi. Kā saviem bērniem, ka darītu pāri. Aizmirstot, to, kāpēc tas viss ir, kam un kur nonāk. No malas ir vieglāk. Paskaties 10 minūtes no rīta, pusstundu vakarā un pārējā laikā dzīvo savu dzīvi. Vai tā uztver pareizāk, nezinu. Katram savs subjektīvisms. Manējais ļauj it kā saprast visu un fanātiski nepieķerties nekam. Jo nu...man nav diploma ne ornitoloģijā, ne sertifikāts kameru vērošanā. Un jau 150 reizi atkārtoju - es tikai priecāšos, ja putnus vairs negredzenos. Tā kā mana sāpe ir tikai bēdīgs izbrīns gadu no gada un zināma nokaunēšanās, jo tas viss ir tukša runa, kas var tikai apbēdināt tos, kas strādā. Tas arī viss.

[d.e.]

Jā...daudz viedokļu par gredzenošanu un katrā ir sava taisnība.
Argumenti pret gredzenošanu ir visnotaļ loģiski un pamatoti, tomēr....distancējoties no vērotāju cilvēcīgajām emocijām, es piekrītu Simbas, Murķjeļa un Māra teiktajam. Domāju, ka ornitologi labāk par mums zin, kāpēc jāgredzeno, kāda ir pievienotā vērtība visam šim procesam gan labā, gan arī sliktā nozīmē. Tāpat man liekas, ka šīs diskusijas par gredzenošanu nebūtu tik asas, ja ne tā nelaimīga reize Durbē, kas sakāpināja emocijas. Neatceros, ka kāda drāma būtu bijusi piemēram zivjērgļu ligzdā.
Tehnoloģijas u.c. ļoti strauji attīstās un cerams jau drīzā nākotnē būs kāda alternatīva gredzenošanai. Kaut vai datorprogrammas, kas no attēla spēs atpazīt konkrētā putna identitāti jebkurā dzīves periodā vai kas tamlīdzīgs...safantazējos protams, bet labi zinu, ka tā nebūt nav Ž.Verna cienīga fantāzija.
Iedomājos - piemēram zaļo vārnu tiešraidi...ja vārnas nebūtu gredzenotas, tai tiešraidei no zinātniskā aspekta būtu maza jēga.Tiktu piefiksēts, ka pie būra 25 x bija zaļā vārna un mēs domātu, ka pie būra mājo bezmaz vesela kolonija ar putniem, nevis viens pats Als un daži ciemiņi. Tāpat arī pirms pāris sezonām novērotā vārna, kas sasniegusi bezmaz ilgdzīvošanas rekordu, tas arī paliktu nepiefiksēts. Tas pats ar visiem kaimiņzemju putniem, kuri atlido un tiek piefiksēti pie mums vai tieši otrādi, ligzdo svešumā, arī tiem, kuri kaut kur iet bojā un ornitologi saņem par to informāciju. Neatpazīstams putns ir un paliek neatpazīstams putns un tad kameru vērojumi dod priekšstatu par 1 sezonu ar nezināmiem īpatņiem, nevis notiekošo populācijā ilgtermiņā.
Nesaku, ka man nav bažas, ka kaut kas var noiet greizi, ir gan bažas, gan bailes, gan cerības, ka viss būs labi. Tomēr tiešām uzskatu, ka ornitologi apzinās visus kaitējuma riskus un arī ieguvumus no gredzenošanas daudz labāk par mums, turklāt bez emocijām, kuras parastam vērotājam no malas reizēm ir gaužām pārspīlētas.

[MĀRIS]

Vairākas reizes rakstīju, bet izdzēsu...negribu atkārtoties. Simba ar Murkjeli izteica precīzi manas domas, un ... man patiešām ir kauns Jāņa Ķ., M.Strazda priekšā.

[Made]

Iedomājos - piemēram zaļo vārnu tiešraidi...ja vārnas nebūtu gredzenotas, tai tiešraidei no zinātniskā aspekta būtu maza jēga.Tiktu piefiksēts, ka pie būra 25 x bija zaļā vārna un mēs domātu, ka pie būra mājo bezmaz vesela kolonija ar putniem, nevis viens pats Als un daži ciemiņi. Tāpat arī pirms pāris sezonām novērotā vārna, kas sasniegusi bezmaz ilgdzīvošanas rekordu, tas arī paliktu nepiefiksēts. Tas pats ar visiem kaimiņzemju putniem, kuri atlido un tiek piefiksēti pie mums vai tieši otrādi, ligzdo svešumā, arī tiem, kuri kaut kur iet bojā un ornitologi saņem par to informāciju. Neatpazīstams putns ir un paliek neatpazīstams putns un tad kameru vērojumi dod priekšstatu par 1 sezonu ar nezināmiem īpatņiem, nevis notiekošo populācijā ilgtermiņā.

Tieši tāpēc es runāju par mazputniņu gredzenošanas mazu efektivitāti - to gredzenus varam nolasīt tikai mirušiem un es nedomāju, ka vajag apgredzenot tūkstoti vai trīs tūkstošus, lai nolasītu vienu...

Ja gredzens ir nolasāms ar binokli vai kamerās (ir jau arī treilkameras jeb fotoslazdi, ne tikai tiešraides) putna dzīves laikā, tad vismaz ir lielāka atgriezeniskā saite.

[Lianaliesma]

Diskusija par putnu masveida, beztermiņa gredzenošanas ētisko pusi atspoguļo mūsu sabiedrību un tās polāros viedokļus, tāpat kā diskusija par mežizstrādes pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā, tikai tur argumenti ir klajāk redzami - un tomēr ir tik daudzi, kuri atrod tam attaisnojumus. Un ticu, ka ieklausoties to mežu īpašnieku argumentos un problēmās, kas būtu jums personiski pazīstami, centīgi un visādi citādi labi cilvēki, pa draugam arī jums gribētos piekrist, pievērt acis un attaisnot. Jo tiešām abās pusēs pastāv argumenti par un argumenti pret.

[Vērotāja]

Dažas piezīmes diskusijas sakarā:

- Pagājušā gadsimta sākumā domāja, ka suņi ir pliku instinktu vadītas bezdomu būtnes, kuri dzīvo tāpēc, lai vaukšķētu piesieti ķēdē.
Gadsimta vidū austriešu zoologa Konrāda Lorenca pētījumi grāmatā "Cilvēks atklāj suni", bija teju kā revolūcija, ka izrādās, ka sunim nav tikai instinkti, bet viņš spēj arī domāt un just.
Šodien visās civilizētās valstīs ir spēkā mājas dzīvnieku labturības likumi, suņa intereses tiek respektētas un ievērotas un par to pārkāpšanu draud kriminālatbildība.

- Nez vai var likt vienā salīdzinošā rindā lauvas, kazas un peles bioloģiskās vajadzības un uzvedības modeli. Jā, tie visi ir dzīvnieki!
Tāpat salīdzināt jūras ērgli, melno stārķi un zaļo vārnu arī kaut kā "roka neceļas". Pat ērgļu sugas no uzvedības viedokļa savā starpā salīdzināt ir visai riskanti, uzvedība un vides vajadzības ir dažādas.

- Ētika ir zinātne par morāli, nevis par ornitoloģiju.
Morāle nav pretnostādījums ornitoloģijai un šīs diskusijas nav vērstas ne pret zinātni, ne , pasarg Dies, pret kādu ornitologu personiski.

- Kaunēties ornitologu priekšā nevajag, kaunēties vajag par vienaldzību, nevis par ieinteresētību.
Ne mēs pirmie, ne pēdējie, kas lauž šķēpus gredzenošanas sakarā.

Vecāko rakstu šajā sakarā atradu datētu ar 1982.gadu https://www.nytimes.com/1982/07/27/scie ... cruel.html
Desmit gadus sena diskusija Birdforum https://www.birdforum.net/showthread.php?t=70215
Diskusija LK http://www.looduskalender.ee/forum/view ... f=94&t=785

[Made]

Lielisks apgrieziens, lianaliesma! Mežu izciršanas jautājumos, ja saskaramies ar personīgi pazīstamu un tuvu cilvēku pretējiem viedokļiem, ir grūti ieturēt bezkompromisa nostāju, ne? Faktiski laikam ir grūti ne tāpēc, ka viņus cienam, bet tāpēc ka pavisam bez kompromisa nevar - lai cik stiepjamas ir kompromisa un mēra sajūtas, tomēr elastība ir dzīves māksla. Un tikai no cilvēka brieduma pakāpes un vērtību sistēmas atkarīgs, cik daudz var ļauties šīm sajūtām un kad jau pietiek. (Ligzdošanas perioda moratorijam kompromisa pamatojumu gan neredzu - lai cilvēkiem būtu darbs un alga vasarā? vai citādi nevar?)

Te arī laikam jāieliek saite uz Jāņa Ķuzes komentāru gredzenošanas sakarā..
viewtopic.php?p=186598#p186598

Mums laikam pašlaik vairāk vajadzīgi tādi monitoringa veidi, ko pielietotu argumentācijai praktiskajā sugu un biotopu aizsardzībā Latvijā (atbalsta politika, tiesiskais regulējums zemes apsaimniekošanā). Citādi paliks tikai tikai tīrās zinātnes rezultāti, bet pašu objektu vairs nebūs.

[Lianaliesma]

Laikam būtu arī jāiekopē Jāņa Ķuzes teiktais šeit, diskusiju tēmā.Tad vieglāk lasās, ja visa tēma vienkopus.

[Lianaliesma]

Sveiki!
Redzu, ka atkal ir sakrājies daudz jautājumu par gredzenošanu. Tos prasās sadalīt vairākās daļās, no kurām pirmā ir par gredzenošanas nozīmi kopumā. Pie šīs tēmas īpaši nepakavēšos, jo komentāru par to uzrakstīju jau 2015. gadā pēc Durbertas gredzenošanas (https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... lu-ligzda/). Pilnīgai skaidrībai gan jāpiebilst, ka gredzenošanu ar kamerām novērotajās ligzdās ir vērts turpināt tikpat ilgi, cik tas tiks darīts visur citur. Jūras ērgļu mazuļi Latvijā sistemātiski tiek gredzenoti kopš 1984. gada, un tagad izdarīt izņēmumus, lai publiski skatāmajās ligzdās jaunos putnus negredzenotu, nebūtu korekti. Šīs ligzdas ir tās, par kurām mums ir pieejama visplašākā informācija, tai skaitā par pieaugušo putnu reakciju. No šāda viedokļa raugoties, gredzenošana kameru ligzdās ir vērtīgāka nekā tajās, par kurām mums šāda veida papildinošas informācijas nav.
Par gredzenošanas radīto traucējumu ir svarīgi runāt, bet aicinu neizdarīt emocionālus secinājumus. Tiešas pieredzes par pieaugušo putnu reakciju uz ligzdas apmeklējumu ir maz, un tā pati nāk galvenokārt no šādām, ar tiešsaistes kamerām novērotām ligzdām. Tas, ko zinām – individuāli putni ļoti atšķiras savā starpā, ir tādi, kas ligzdā atgriežas salīdzinoši drīz (kā ligzdā pie Lubāna ezera 2014. gadā), un ir tādi, kas var kavēties ļoti ilgi (Durbes ligzda 2015. gadā). Papildus tam var būt arī dažādi citi apstākļi, kas var ietekmēt atgriešanās laiku – domāju, ka Durbes gadījumā galveno lomu nospēlēja kameras sensora tīrīšana, kas pievērsa putnu uzmanību šai tuvu ligzdai novietotajai mākslīgajai ietaisei. Līdz ar to izdarīt prognozes par sagaidāmo reakciju uz apmeklējumu ir sarežģīti. Prakse rāda, ka normālos apstākļos putni atgriežas 1-2 dienās. Tas, kas ir svarīgi – vecāki mazuļus pēc gredzenošanas nepamet (vismaz man tādi gadījumi nav zināmi).
Par ieteikumiem gredzenošanas laikā atstāt ligzdā barību – esmu par to domājis, tomēr viens apstāklis, kas jāņem vērā – arī cilvēka atnestu un ligzdā atstātu zivi putni var uztvert ar aizdomām. Es dotu priekšroku zivju sagādes atstāšanai pieaugušo putnu ziņā.
Un visbeidzot – ligzdu vērošana tiešraidē praksē nozīmē to, ka nākas saskarties arī ar cilvēku radītu traucējumu. Tas var būt neapzināts (makšķernieku staigāšana zem ligzdas pie Lubāna 2014. gadā), vai apzināts, kā gredzenošanas gadījumā, kā arī kameru sistēmu darbības nodrošināšanas vajadzībām (atkal jāpiemin ligzda pie Lubāna, kurā vienlaikus ar gredzenošanu tika veikti pārtrūkušās tiešraides atjaunošanas darbi). Lai arī gribam ekrānos vērot mierīgas idilles, kurās cilvēka klātbūtni nejūt, realitātē tas tā nenotiek. Aicinu šai ziņā uz sapratni.

[Lianaliesma]

Liels paldies, Jāni, par stāstījumu un forumam atvēlēto laiku.

Esmu no tiem, kuri saskata ētiskas dabas pretrunas masveida putnu gredzenošanā beztermiņā, kas tikušas izteiktas jau agrāk, arī Jūsu pieminētajā 2015.g. diskusijā dabasdati.lv. Protams, ne tikai putni ir dažādi raksturā, arī mēs, tiešraižu vērotāji un citi dabas mīļi esam atšķirīgi , un likstas putnu ligzdās ar vai bez tiešraides kameras daļu cilvēku satrauks vairāk nekā citus, arī tas ir tikai dabiski. Galvenais, lai ne tikai priecāties, bet arī skumt izdodas ar labvēlību vienam pret otru.

Šeit ir plašāka diskusija mūsu forumā viewtopic.php?p=186524#p186524

Vai varat mazliet pastāstīt savas domas par to, vai pasaulē tiek domāts par to, kā varētu padarīt ētiskāku putnu dzīves izpēti ar mērķi tos labāk aizsargāt? Vai par to domā un diskutē arī Latvijā?
Paldies jau iepriekš.

[Made]

Mums laikam pašlaik vairāk vajadzīgi tādi monitoringa veidi, ko pielietotu argumentācijai praktiskajā sugu un biotopu aizsardzībā Latvijā (atbalsta politika, tiesiskais regulējums zemes apsaimniekošanā). Citādi paliks tikai tikai tīrās zinātnes rezultāti, bet pašu objektu vairs nebūs.

Tās asociācijas arī no Jāņa Ķuzes raksta Kāpēc dabas aizsardzība biedē mežu īpašniekus?
Latvijas Dabas fonda vēstule Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par mikroliegumu kompensāciju sistēmas izmaiņām.
https://ldf.lv/lv/article/kapec-dabas-a ... ipasniekus

Latvijas Dabas fonds atzīst nepieciešamību uzlabot kompensāciju sistēmu, lai nodrošinātu taisnīgu neiegūto labumu atmaksu tiem privātajiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumi ir kritiski svarīgi Latvijas valsts vides aizsardzības pienākumu izpildei un visai sabiedrībai svarīgu vides funkciju nodrošināšanai, un aicina arī citas iesaistītas puses uz kopīgu diskusiju. Esam pārliecināti, ka tad, kad privātie zemes īpašnieki varēs saņemt situācijai atbilstošu kompensāciju par liegumu radītajiem aprobežojumiem, mikroliegumi un tajos ligzdojošie retie putni būs nevis bubulis, bet zemes īpašnieka lepnums.

[Lianaliesma]

...

- Kaunēties ornitologu priekšā nevajag, kaunēties vajag par vienaldzību, nevis par ieinteresētību.
...

Paldies, Vērotāj. Gluži manas domas, tik neizteicu skaļi. Ir jau viegli neiejaukties, saukt visiem līdzi, darīt pa vecam, jo gan jau kāds cits zina, kā labāk. Cilvēces vēsturē bieži vien "ar labiem nodomiem bijis bruģēts ceļš uz elli." Ja ieklausies savā sirdī un nebaidies būt godīgs pret sevi, tad viss ir kārtībā.