Looduskalender forums angļu valodā https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... =96&t=1015
_______________________________
Informācija no Latvijas ligzdojošo PUTNU ATLANTA 1980 - 2017:
Melno stārķu populācija LV 85 - 140 pāri, skritiski apdraudēta, Putnu direktīvas I pielikuma, Bernes konvencijas II pielikuma suga, īpaši aizsargājam un mikrolieguma suga.
"Analizēti vairāki iespējamie populācijas samazinājuma iemesli (plēsonība, saindēšanās ar DDT u. c.), taču vienīgais faktors, kura ietekmi uz populāciju šobrīd var uzskatīt par pierādītu, ir mežsaimnieciskā darbība." (M. Strazds 2011)
https://www.lvm.lv/jaunumi/5847-nosledz ... onitorings LVM ziņojums par melno stārķu ligzdošanas sekmēm: 03.08.2021. NOSLĒDZIES MELNĀ STĀRĶA LIGZDOŠANAS SEKMJU MONITORINGS
Ir noslēdzies īpaši aizsargājamās putnu sugas – melnā stārķa - ligzdošanas sekmju monitorings, ko AS “Latvijas valsts meži” īsteno Dabas aizsardzības pārvaldes finansēta projekta ietvaros.
Apsekojot melno stārķu ligzdas dažādos īpašumos, monitoringa laikā tiek noskaidrota ligzdu apdzīvotība un ligzdošanas sekmes, kā arī tiek ievāktas nesekmīgās olas to tālākai ķīmiskai analīzei. Vēl neizanalizētā informācija liecina par visai atšķirīgām ligzdošanas sekmēm dažādos Latvijas reģionos. Nereti ligzdās tika konstatēti 3-4 jaunie stārķi. Monitoringa laikā tika atklāta arī neraksturīga melno stārķu ligzdošana - netālu no Dundagas, apsekojot pēdējos piecus gadus neapdzīvotu stārķa ligzdu, tika konstatēts, ka šogad ligzdvieta atkal ir apdzīvota! Interesanti, ka ligzda atrodas sausā kokā, kas ir neraksturīgi un uzskatāms par retumu. Respektējot šo melnā stārķa ligzdvietu, LVM ir nodrošinājis, ka saimnieciskās darbība šeit ir stingri ierobežota.
Aptuveni 80 % no Latvijā zināmajām melno stārķu ligzdošanas vietām atrodas AS „Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos. Lai plānotu atbilstošus aizsardzības pasākumus un novērtētu populācijas dinamiku, kas pēdējās desmitgadēs ir negatīva, tiek veikts ligzdu apdzīvotības un ligzdošanas sekmju monitorings.
Last edited by Jamsis on 02 Apr 2021 15:09, edited 8 times in total.
Šī ligzda Siguldas novadā ir atrasta divus gadus pirms kameras uzlikšanas, un pirmā sezona, par kuru mums ir pilnvērtīga informācija, ir par 2017. gadu, kad izšķīlās četri mazuļi, bet izauga trīs.
Ligzdošanas iecirknis ir zināms ļoti sen. Iepriekšējā ligzda turpat netālu ir zināma vismaz kopš 1982. gada un tika izmantota līdz 2005. gadam, kad to izpostīja cauna. Droši vien jau tad putns pārcēlās uz šo ligzdu. Ligzda kā tāda ir ļoti tipiska melnā stārķa ligzda - uz priedes sānzara 1,8 m no stumbra, bet mazliet neparasti ir tas, ka tā atrodas jau apkārtējo koku vainagu vidusdaļā - apmēram 18 metru augstumā, nevis ir paslēpta zem vainagiem. Neparasts pie šīs ligzdas ir arī kameras sensora novietojums, jo tas atrodas nevis pie koka stumbra, bet uz zara aiz ligzdas. Tas ir tādēļ, lai visu dienu saule nespīdētu kamerā - jo ligzdas zars ir vērsts gandrīz precīzi uz dienvidiem.
Ligzda atrodas pavisam īstā boreālajā mežā ar pieklājīgi vecām priedēm (varētu būt starp 150 un 200 gadiem) un eglēm. Tāpēc nebūs liels brīnums, ja kamerā ar balsi vai klātienē var atzīmēties vairākas pūču sugas (piemēram, urālpūce) un riekstrozis.
2018. gadā ligzdošana bija sekmīga - pārim bija četri mazuļi, kuri visi veiksmīgi izlidoja, mazuļi netika gredzenoti.
2019. gadā tēviņš neatrada partneri un ligzdošana nenotika.
2020. gadā ligzdošana nenotika.
2021. gadā - 3 mazuļi.
sniedzins wrote: ↑25 Aug 2021 10:45 Alekskejs Šaripins - milzīgs paldies, ko mēs darītu bez Jums!
Baiba Kļaviņa - Paldies vēlreiz par Grāfienes 2 lielisko maketu!
Last edited by Jamsis on 16 Jun 2021 10:43, edited 18 times in total.
Simba wrote: ↑11 Apr 2021 23:40
Aizsūtīju Strazdu Mārim divus video - pirmo pirms dažām dienām, otru iz šodienas pēcpusdienas. Un te ir atbilde -
No šiem es varu pateikt divas lietas – otrais putns noteikti ir Tēviņš, un tie noteikti ir divi dažādi putni. Atšķirību labi var redzēt kreisā spārna ārējai lidspalvai – pirmajam tā ir nodilusi, otrajam svaiga (bultiņa bildē).
Paldies par abiem video. Nezinu, ja tā ir youtube „kondīcija”, tad lūgums ignorēt šo manu komentāru, bet ja nav, tad lūgums linku autoriem – ja tas ir iespējams, tad dokumentu video, ko vajag izmantot, piemēram putnu identificēšanai, ir jāieraksta ar lielāko iespējamo izšķirtspēju – šiem ir 720 kamēr vismaz uz mana dators youtube no kameras rāda 1020. Tā ir milzu atšķirība, ja vajag saprast detaļas.
Un tad vēl pie viena jeb kļūda, uz kuras pati uzkāpu šodienas fb postā par melnajiem stārķiem - klasiski latviešu valodā par melni (vai melnīti) sauc zirgu un tikai tā. Tas ir skaists saīsinājums, bet īsti neattiecas uz stārķi un ornitologiem tas ir nekorekts lietošanā. Šī norāde ir mudinājums nevis uzstādījums, tādēļ lūdzu tā uz to arī reaģēt.
Paldies visiem, kas seko un piefiksē ligzdā notiekošo
Simba wrote: ↑12 Apr 2021 16:58
Māris S. padeva info, ka šodienas putns plkst. 13.31 ir trešais putns, kas ir mātīte.
5. maijs - Esam saņēmuši Māra Strazda komentāru par notikumiem šajā ligzdā:
Sveicināti! Vakar daži stārķu kameras sekotāji (You-tube čatā) jau priecājās, ka "drīz būs oliņas", taču es ieteiktu "lūgt augstākos spēkus", lai tas nenotiek. Iemesli ir vairāki. Ātrākais datums, kad pirmā ola varētu būt (pēc līdzšinējām zināšanām) ir 9.vai 10. maijs. Olas izperēšanai vajag 32+ dienas, cāļiem līdz netraucētai izlidošanai ~90, vienkāršības labad pieņemsim, ka 88. Kopā 120 dienas no 1. olas, jeb pārrēķinot - 10. septembris, kā ligzdas atstāšanas datums. Tas vēl IR iespējams, un tādi gadījumi ir bijuši, lai gan nav zināms, cik tie ir sekmīgi. Mare, kas arī bija vēls bērns, šķīlās ~2. jūnijā (tātad ola, no kuras viņa šķīlās, varētu būt izdēta 1. maijā vai kādu dienu ātrāk) un ligzdu atstāja 77 dienu vecumā 17. augustā. Viņa bija sekmīga.
Taču ir vēl daži citi bet. Mammīte, kas vakardien bija ligzdā, pēc spalvu tērpa (95%) ir jauns putns - varētu teikt arī nepieaudzis, 3. kalendārajā gadā, jeb pilnus divus gadus vecs. Ir zināmi ligzdošanas mēģinājumi šādā vecumā (viens arī Latvijā), bet Latvijas gadījums nebija sekmīgs. Mare sāka ligzdot gadu vēlāk, kas ir normāls "sākuma vecums". Pat ja putns bioloģiski ir spējīgs izdēt olu, viņa pilnīgi noteikti visādā ziņā ir nepieredzējusi un, spriežot pēc izsekoto putnu biogrāfijām, savā ligzdošanas teritorijā ir ieradusies pirmo reizi. Viņa to nepārzina un nezina, ka tagad ar ūdeni pildītie grāvji, kas ir šķietami laba barošanās vieta, un kuru ir ļoti daudz (3 km rādiusā ap ligzdu vairāk nekā 100 km), pēc mēneša vai drusku vēlāk, kad barību vajadzēs visvairāk, visi būs sausi.
Ja olas būs, ja tās izšķilsies un neviens plēsējs neiejauksies, tad visticamākais scenārijs šajā ligzdā ir cāļi, kuri nomirs badā, jo vecāki tos pārstās barot barības trūkuma dēļ. Sāciet pierast pie šīs domas. Kāds varētu iebilst, ka šajā pašā ligzdā iepriekš ir izaudzināti 3 un 4 jaunie putni. Jā, tā ir tiesa, taču tas notika PIRMS visi apkārtnes grāvji bija pārtīrīti "ilgtspējīgas un atbildīgas mežsaimniecības" ietvaros. Šī mežsaimniecība ir atbildīga labākajā gadījumā pret kreditējošajām bankām un pašu ienākumiem, bet ne jau pret mežu vai to, kas tajā dzīvo. Jūs domājat, ka varat to mainīt? Tad sāciet kampaņu, lai meliorācijas sistēmu tīrītāji, kā atbildības (pret šo ligzdu) izpausmi ligzdas apkārtnē ierīko vismaz 4 barotavas (katram no putniem ir savas barošanās teritorijas, kas gandrīz nepārklājas, un "viena katram" ir pārāk riskants scenārijs), kurās ir jābūt ūdenim, un katru dienu ir jābūt vismaz 1kg dzīvu mazu zivtiņu. Jau tagad.
Māris Strazds
2021.gada 5. maijā
13.maijs - Māra Strazda komentārs, kam šīs ligzdas vērotājiem ir vērts pievērst uzmanību:
Kam gribās kaut ko reģistrēt, lūdzu precīzi (uz sekundi!) atzīmēt / pierakstīt, kad perējošais putns pieceļas un kad apsēžas – bildes nav svarīgas, jāzina tikai kurš tas ir un no-līdz. Var papildus pierakstīt vai stāvpauzē tikai staipās / knosās, baksta ligzdu, vai arī aiziet nokārtoties. Perēšana nenotiek bez pauzēm un par perēšans sākumu var skaitīt brīdi, kad putns guļ ilgāk nekā stāv. Cik paskatījos, šodien tas tā jau notiek, bet kad sāka pēc olas izdēšanas, tas būtu jāpēta (ko man nav laika tagad darīt). Kamerās (fotoslazdos) parādās bildes tikai tad, kad ir kustība un dažreiz ir šaubas, vai tiešām tik ilgi putns var gulēt nekustīgi. Te to var precīzi redzēt un tas ir svarīgi, lai saprastu arī, piemēram, riskus. Vai / ja cik ilgi guļ ar aizvērtām acīm.
Ja putns satraucas par kaut ko – un pielec kājās draudu pozā, gatavs aizlidot, tas arī ir svarīgi. Un, protams, visādi ekstrēmi.
Kad nonāks (ja nonāks) līdz barošanai, tas arī būs svarīgi, bet iespējams arī ka no olas nekas neizšķilsies – tā visticamāk ir šīs mammas pirmā ola. Pēc tā, ka jau perē, var cerēt, ka olu nebūs daudz, pēc tā ka vēl intensīvi pārojas, - skaidrs, ka vismaz viena vēl būs. Ja pie 2 apstāsies, tad ir lielākas izredzes, ka izdosies izbarot, bet pašlaik stāvoklis grāvjos ir ĻOTI slikts, jo ļoti maldinošs. Ir daudz ūdens. Ja vasara būs kaut vai drusku līdzīga pērnajai nokrišņu ziņā, tad atkārtosies tas, kas bija pērn – bads.
Acīmredzot tāda pati ir melnā stārķa reakcija uz dronu, ja tas parādās ligzdas tuvumā, kad putns perē / ir ligzdā, lai tā (varbūtējiem) lietotājiem aizrādītu (un lai neviens pēc tam nesaka, ka „nezināja”), kādas ir sekas viņu tehnoloģiskajai ziņkārei. Putns var atgriezties arī pēc daudz ilgāka laika un var neatgriezties vispār, atkarībā no indivīda stresainības un rakstura. Dronus ligzdu pārbaudei drīkst izmantot TIKAI tad, kad ligzdā neviena dzīva putna nav – pirms sezonas, vai pēc sezonas, kad visi jau aizlidojuši (vai beigti badā lizgdā).
15.maijs - Un vēl viena ziņa no Māra Strazda -
Vēl viena lieta informācijai. Nebrīnieties, ka viens no putniem ir prom ļoti ilgi. Vienā ligzdā, kur es esmu to izanalizējis, vidējais perēšanas ilgums vienam putnam bez nomaiņas bija 20 stundas, maksimālais – 27. Tas ir normāli. Tas ir īsāks perēšanas sākumā (pašlaik) un beigās, kad nomaiņas notiks daudz biežāk, bet periodā, kas tuvojas (pēc sagaidāmās trešās olas, kas varētu būt šonakt), maiņa var būt pa vienai dienā vai pat neviena kādu dienu. Naktī tas parasti nenotiek, bet ļoti agri no rīta var būt. Domāju, ka prombūtnes laikā putns iepazīst pavasara situāciju un apzina, kur ir barība (un var no ligzdas aizklīst ļoti tālu, domāju, ka 10-20 km nav maksimālā robeža) un putnu nelidināšanās ap ligzdu samazina iespēju, ka tās esamību var konstatēt kāds lidojošais plēsējs. Tas, ka otra putna tuvumā nav, palielina risku, kāds var būt no traucējuma, ja putns ir ļoti sabaidīts. Ja tas ir prom uz vairākām stundām, olas var paspēt pamanīt visur vienmēr patrulējošie kraukļi (vai vārnas, kādu izcirstajos mežos arī netrūkst) un ar to stāsts beidzas.
Tieši tāpēc, ka barošanās vietu iepazīšana notiek pašlaik, būt svarīgi arī pašlaik jau ierīkot barotavas, lai putni jau tagad tās konstatē un sāk izmantot. Tad, kad grāvji būs sausi, būs par vēlu. Var, protams, cerēt, ka būs ļoti lietaina vasara.
17.jūlijs - no Māra Strazda -
Simba wrote: ↑17 Jul 2021 19:04No You-tube čata noprotu, ka ligzdā ir bijis nesekmīgs vanaga uzbrukums. Daži no diskutētājiem argumentē, ka mazuļi ir pārāk lieli, lai vistu vanags tos varētu aiznest. Aiznest viņš tos tiešām vairs nevar, taču izsist no ligzdas un apēst zemē gan var. Vecākais dokumentētais putns, kas tādā veidā ir gājis bojā Latvijā, ir bijis 58 dienas vecs. Faktiski tas putns bija gandrīz lidspējīgs un viņa svars divas dienas pirms bojāejas bija 2.7 kg. Vistu vanaga tēviņš (kas arī tajā gadījumā bija vainīgais) var sasniegt maksimāli 1,1 kg (ASV, domājams, lielāki putni, nekā Eiropā). Tātad vistu vanags tiek galā ar upuri, kas vairāk nekā 2x pārsniedz viņa paša svaru.
Taču vistu vanag uzbrukumiem ir arī otra puse. Parasti vistu vanags no ligzdas izsit vienu, reti divus jaunos putnus. Līdz šim Lavijā nav zināmi gadījumi, kad vanags būtu "paņēmis" vairāk. Ja ligzdā ir trīs (kā šajā) vai četri nepietiekami baroti putni, vienas mutes izņemšana no galda būtiski uzlabo palikušo izredzes, jo pārtikas daudzums no tā nemainās, samazinās ēdēju skaits. Melnais stārķis ar vistu vanagu sadzīvo (evolucionāri) tūkstošiem gadu un iespējams, ka ilgajā laikā ir izveidojusies tāda kā "simbioze". Taču pats fakts, ka vistu vanagam jāķeras pie stārķiem, neko labu neliecina. Stārķi tomēr nav viņa normālā barība. Bet no bada - velns ēdot pat mušas, vanags ķeras arī pie stārķiem.
Māris Strazds, 17.7.2021.
14.augusts - no Māra Strazda -
MĀRIS wrote: ↑14 Aug 2021 14:11Labdien! Jānis Ķuze sazinājies ar Māri Strazdu un nonākuši pie secinājuma, ka vienīgais kā šīs ligzdas iemītniekiem var vēl palīdzēt, tas ir barotavas ierīkošana. Esot kaut kur netālu viens grāvis, kurā tas ir reāli izdarāms. Māris Strazds dodas uz Rumāniju "pārķert" Mari, lai nolasītu viņas raidītāja datus, tāpēc vienīgais izpildītājs paliek Jānis Ķ., un no Viņa puses ir divi lūgumi, lai šo misiju mēģinātu realizēt.
1- Vai Siguldas pusē neatrastos kāds cilvēks Viņam palīgos barotavas ierīkošanā;
2- Vai Siguldas pusē atrastos kāds cilvēks, kurš būtu ar mieru ziedot, saķert, .... mazas DZĪVAS zivtiņas, kuras varētu ielaist barotavā, un ja tomēr šis pasākums izdotos, tad jābūt iespējai šo zivtiņu krājumu papildināt.
Ja kādam ir iespēja palīdzēt/ pievienoties šajā pasākumā, tad lūdzu ierakstieties šeit forumā vai padodiet ziņu Jānim Ķ. e-pastā janis.kuze@ldf.lv
--- Šis ir vienīgais reālais pasākums, kā palīdzēt dotajā situācijā, bet cerības esot 0,1%, jo nav paredzams vai vecie putni atradīs barotavu, ....
15.augusts - no Jāņa Ķuzes -
Jānis Ķuze wrote: ↑15 Aug 2021 14:50Sveiki!
Varu ziņot, ka barotava netālu no melno stārķu ligzdas šorīt ir iekārtota, ir pieteikušies vairāki palīgi, kas solījās sagādāt zivis. Ja viss ies, kā plānots dienas otrā pusē barotavā nonāks pirmā zivju porcija.
Paldies visiem, kas ir piedāvājuši savu atbalstu!
Jānis Ķuze
16.augusts - no Jāņa Ķuzes -
Jānis Ķuze wrote: ↑16 Aug 2021 08:04Sveiki!
Varu ziņot, ka vakar pievakarē barotavā tika ielaistas zivis, vieta atrodas dažu simtu metru attālumā no ligzdas un no gaisa ir labi ieraugāma, tomēr putnam tā joprojām ir jāatrod.
Paldies visiem, kas ir snieguši atbalstu!
Jānis Ķuze
Simoninna wrote: ↑01 Aug 2021 02:28Vecāku ligzdas apmeklējumu grafiks 2021. gada jūlijā.
sniedzins wrote: ↑02 Aug 2021 16:00
Saskaitot visas( kuras tiešraidē bija redzamas) barošanas reizes Jūlija mēnesī:
Grāfienei 86, Grāfam 82. Vidējais aritmētiskais-5,4 reizes dienā.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
puke wrote: ↑19 Jul 2021 21:00Šodien YT čatā esot bijusi diskusija par to vai un kā var noteikt melnā stārķa vecumu. Ornitologs Māris Strazds lūdza ielikt šo informāciju:
Youtube ir sarakste par to, kā var pateikt melno stārķu vecumu. Te ir divi izskata apraksta citāti, kurus viena dalībniece no kaut kurienes ir pārrakstījusi.
+++
Males are larger than females, but the sexes are otherwise alike. Young black storks do not have as a rich coloration to their feathers, but these colors become vibrant by one year of age.
The bill and legs are scarlet red, intensifying during mating season. In winter months, the bill and legs turn brown.
+++
Neko negribu pārmest nevienam no diskutētājiem, jo viņu interese ir saprotama. Nemeklēju un nepārbaudīju, no kurienes, lai neapvainotu nezināmo avotu, ja kļūdos minējumos, iztikšu bez minēšanas.
Bet varu pateikt to, ka pat nopietnā zinātniskā literatūrā līdz šim nav neviena avota, kas vienkārši izskatu aprakstītu pareizi, par vecumu nerunājot. Ir viens Willema Van den Bossches raksts žurnālā Dutch Birding par to, kā atšķirt divgadīgus putnus, taču tas netiek pietiekami korekti atspoguļots "smagākos avotos". To problēma ir pārrakstīšana no senākiem "autoritatīviem avotiem", neņemot vērā divas lietas. Visu seno avotu putnu apraksti balstījās uz nošautiem putniem un vizuālas korektas informācijas par dzīvu putnu izskatu tuvumā vienkārši nebija. Bet beigta putna izskats atšķiras no dzīva! Joprojām pat autoritatīvos noteicējos (Collins Bird Guide) melnā stārķa apraksts ir tik neprecīzs, ka gribas domāt - autori šo putnu dzīvu dabā tuvumā nav redzējuši. Piemērs ir jau otrais teikums "At close range ... black head, neck, brest ...". Melnajam stārķim nav nevienas melnas spalvas! Tās tādas izskatās tikai sliktā apgaismojummā un ēnā. Dažas lietas, salīdzinot ar balto stārķi ir sajauktas, piemēram, "scarlet red legs" ir nevis melnajam, bet baltajam stārķim. Melnajam tās ir oranži rozā (tonis atkarīgs no apgaismojuma leņķa, bet nekad kājas nav koši sarkanas!) ar pelēkiem vairodziņiem uz stulma priekšpuses, kas rada nosmērētu iespaidu. Aplami ir arī noteicēja attēli, jo piemēram, jaunajam putnam knābis ir būtiski īsāks nekā pieaugušajam putnam (Noteicējā tie ir gandrīz vienādi). Nelabošu citas muļķības un neprecizitātes noteicējā, bet nokomentēšu katru no citētajiem teikumiem.
Males are larger than females, but the sexes are otherwise alike.
Tēviņš VAR būt lielāks, bet ne vienmēr. Konkrētā pārī var būt arī otrādi. Parasti tēviņi ir smagāki, taču tas nav viens un tas pats. Pieejamie dati par mērītajiem pieaugušajiem putniem neapstiprina tēviņa "lielākumu", bet mērījumu ir maz. Dzimumi šķietami ir vienādi, bet tos var atšķirt. Tā kā tā pagaidām ir nepublicēta informācija, atļauju vērotājiem pašiem mēģināt līdz tam nonākt. Vajag tikai uzmanīgi skatīties un domāt.
Young black storks do not have as a rich coloration to their feathers, but these colors become vibrant by one year of age.
Teikuma pirmo daļu var uzskatīt par pareizu, bet otrā ir pilnīgas muļķības. Putnus droši var atšķirt vēl divu gadu vecumā, kad tie ir raksturīgi raibi - daļa spalvu kā jaunajiem, daļa kā vecajiem, un, mazākā mērā un, iespējams, ne visiem putniem šāds izskats saglabājas vēl trīs gadu vecumā. Pēc tam putniem notiek nepārtraukta spalvu maiņa, domājams, katra no lielajām spalvām nomainās pēc 2 (vai pat 3) gadiem. Nodilušās spalvas ir blāvas, jo vecāka, jo blāvāka, no jauna izaugušās ir spožas ar bronzas spīdumu. Ne pēc "spožuma", ne raibuma, ciktāl ir runa par pieaugušiem putniem (no 4 gadu vecuma) to vecumu pateikt NEVAR. Droši putna vecumu var pateikt tad, ja tas ir gredzenots un vecums ir zināms no gredzenošanas datiem.
The bill and legs are scarlet red, intensifying during mating season.
Par kājām jau rakstīju. Knābis ir sarkans un pārošanās laikā tas nekļūst sarkanāks, kā varētu saprasts no teksta, gluži otrādi - tam ir izteikti dzeltens gals, t.i. knābis kļūst "spožāks", bet gaišāks.
In winter months, the bill and legs turn brown. Vienkārši muļķības. Ziemas mēnešu izskats ir no 2gadīga putna.
Kopumā es ieteiktu ikvienam no šādu diskusiju dalībniekiem atturēties no "zināšanu" demostrēšanas jautājumos, kur šo zināšanu nav, jo nezinot, no kā špiko, ir ļoti viegli iegrābties. Eksāmenā ar šādu atbildi nāktos piestaigāt vēlreiz.
ui, pārmetumi!
Es vienmēr eju kamerās caur LDF kanālu (nemaz negaidu to saiti, kas vienā logā) un tad nav jābaidās, ka adrese tiešraidei var mainīties (līdz ar to man nebija problēmu un es nepamanīju)..
Kanāls, kas uztur visas tiešraides, vienmēr caur to var atjaunot konkrēto ligzdu.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Jamsis wrote: ↑17 Mar 2021 14:18
Mieru tikai mieru, saiti nomainīju, bet Made, ko domāji ar LDF pievienoto saiti, man atver kaut kādu "fizikālo īpašibu aprakstu"
Vienlaikus klausījos LU Open Minded pieejamo Mārča Auziņa kursu Kvantu fizika lielpilsētas iedzīvotājiem (biju samaksājusi jau novembrī, bet marta beigās noslēdzas piekļuve materiāliem), nu tad tas bija viens zinātniskais raksts, ko iesaka par kvantu fiziku palīgmateriālos (to gan es nelasīju, tikai uzmetu aci un izrādās, ka iemetu saiti arī te)
Paldies visiem, kas piefiksē notikumus un laikus YT un te!
7:42-7:43 (1:34) ligzdu apmeklē vāvere. Var redzēt, ka ligzdas kokā vai blakus egles zarā viņa ielec 7:42:39-44 kadra apakšējā kreisajā malā “pa caurumu” virs burtiem “dati.lv”. Kamēr vāvere rosās ligzdas aizsegā, saule pakāpeniski izgaismo egļu zaru “kulises” kreisajā malā.
7:43 vāveres atnākšana nojaušama jau “caurumā” nr.1, ja vēro saules iedegšanos video sākumā
14:06-14:11 (4:29) videoierakstā no 14:06:15 gandrīz minūti “aizkulisēs” dzirdami melnās dzilnas saucieni, kā to YT tiešraides komentāros saka Ilze Bojāre, sekojoši man liekas, ka arī klauvējieni no 14:08:30 un melnā putna pārlidojums ligzdas pieejas ceļa spraugā 14:10:31 uz labo pusi un 14:11:07 uz kreiso pusi (video beigās tie ir atkārtoti palēninājumā) varētu attiekties uz melno dzilnu
Man patika, kā ierakstījās stipra vēja brāzmas šajā notikumā
Precizēju - tā tomēr laikam saucas dziesma, nevis saucieni
Tieši rakstīju čatā un iedomājos kā šo labāk nosaukt dziesma vai sauciens... Neesmu tik liels dzeņu speciālists, lai precīzi terminu lietotu. Vēl jau viņa bungo...
