Saņēmu ziņu no Jāņa Ķ. par šo putnu. Tika veiktas analīzes Vācijā, kur uzrādījās ļoti liels svina daudzums, un jau saņemot šo analīžu rezultātus esot bijis skaidrs, ka šis putns neizdzīvos ja nenotiks brīnums. Brīnums nenotika... Diemžēl vēl viens apstiprinājums svina kaitīgumam.
nja.. dabas sastāvdaļa, dieva radība.. nāvi es vēl saprotu, bet tās bezjēdzīgās ciešanas..
Mednieks izlasa visas skrotis, renkuļus,..., un izmet pie iekšām... Arī ja mēs uzkožam kādam svina gabalam, tad nerijam viņu lejā, bet putns nešķiro...
Nu nezinu gan, cik tas cilvēks var izlasīt visus svina gabaliņus... ja nu vienīgi izgriezt pietiekami lielu brūces apvidu... laikam šī raksta bildes es skatījos toreiz, kad forumā tika rosināta šī tēma (laikam kāds J.Ķ. raksts bija pamatā) un mani šausmināja tie mazie gabaliņi, kādos svins sašķīst, sevišķi, ja ir lode bez apvalka:
bija jau pietrūcis! laikam par maz turējām īkšķus... vai varbūt "ne žagara" nenostrādā tāpat kā "ne asakas"... vai nenospļāvāmies.. katrā ziņā žagaru papilnam, bet labuma no tiem nekāda 
Par to, kā mums gāja šodien melno stārķu ligzdu braucienā
Šodien braucām lūkoties melnā stārķa ligzdu Ipiķu pusē.
Turpat ciema centrā tikāmies ar vietējo iedzīvotāju, kas sniedza precīzākas norādes, kur putns ir redzēts un kādā virzienā lidojis. Sniegtā informācija sakrita ar mūsu jau sagatavotajām kartēm ar pārmeklējamiem rajoniem.
Aizbraucot uz domājamo melnā stārķa mājvietu, mūs sagaidīja vieta, kurā meklēšana izrādījās izcili viegla - mūsu pārmeklējamais mežs bija smuki salikts kaudzītēs, tādējādi būtiski atvieglojot mūsu meklēšanas darbus - jo horizontālā mežā pat īpaši centīgiem avantūristiem ir skaidri redzams, ka tur nekā nav
Pie pirmajām grūtībām nepadevāmies un devāmies meklēt tālāk. Blakus izcirtumam palikušajā audzē atradām divas plēšputnu ligzdas, taču visticamāk šajā ziemā arī tās tiks noslaucītas no zemes virsas. Jo - mums nav nepārprotamu pierādījumu, ka tas ir mazais ērglis, ko ir svarīgi aizsargāt ne vien Latvijas, bet visas Eiropas līmenī... To var uzzināt vien pavasarī, kas visticamāk jau būs par vēlu tieši šo ligzdu iemītniekiem.
Vēl gan nelikāmies mierā un devāmies uz citu pusi palūkot. Šķērsojām lietavu samērcētos grāvjus un izbridām pamatīgas slīkšņas, taču mūsu kopā ap 9 km veiktais pārgājiens tā arī nerezultējās ar jēdzīgu, paliekošu vērtību mums un mūsu mazajiem, spārnotajiem brāļiem.
Paldies ikvienam, kas ņēma dalību šodienas meklējumu braucienā, paldies ikvienam, kam ir svarīgs mežs kā bioloģiska vērtība un paldies ikvienam, kas arī aizkulisēs turēja īkšķus. Uz tikšanos nākamajās reizēs!
Labdien! Vērotāj, par tiem Garupes kokiem nesen FB lasīju. Tur drīzāk gar šoseju koki palikuši, jo īpašnieks nav tas pats, kas tam izcirtumam. Tā izcirstā vieta pēc kadastra datiem esot privāta zeme. Iespējams, ka sadalīs gabalos un tirgos apbūvei, kas to lai zin. Nekas labs tas protams nav, pat ja apbūvei tā zeme. Mūsdienās tomēr daudzi grib mājas vietā, kur ir koki, nevis plikā pļavā.https://www.facebook.com/groups/1009685 ... 872949372/
Paldies, d.e.d.e. wrote: ↑12 Jan 2020 16:06 Labdien! Vērotāj, par tiem Garupes kokiem nesen FB lasīju. Tur drīzāk gar šoseju koki palikuši, jo īpašnieks nav tas pats, kas tam izcirtumam. Tā izcirstā vieta pēc kadastra datiem esot privāta zeme. Iespējams, ka sadalīs gabalos un tirgos apbūvei, kas to lai zin. Nekas labs tas protams nav, pat ja apbūvei tā zeme. Mūsdienās tomēr daudzi grib mājas vietā, kur ir koki, nevis plikā pļavā.https://www.facebook.com/groups/1009685 ... 872949372/
Apelēt pie privāto mežīpašnieku godaprāta dabas vērtību saglabāšanas vārdā, tas, rādās, ir diezgan bezcerīgi.Simba wrote: ↑12 Jan 2020 23:02 Kontekstā ar vakardienas atrastajām 2 žēlīgajām ne stārķa ligzdām, kuras visticamāk vasaru nesagaidīs, iekopēju pēdējo Putni Dabā rakstu par mikroliegumiem attiecībā uz mazo ērgli. Ja nu kāds palaidis garām, silti iesaku iepazīties ar rakstā sniegto informāciju -
http://putnidaba.lob.lv/2019/03/mikroli ... -pieredze/
Paldies, Simba!Šodien devāmies meklēt melnā stārķa mājvietu Smiltenē.
Meklējumiem nodevāmies no visas sirds, taču arī šoreiz tie nerezultējās ar skaidru kā uz delnas redzamu melnā stārķa mājvietu. Taču guvām iespēju no sirds izbaudīt Abulas upes līkločus un tās dzīvīgumu - nebūsim ļoti pārsteigti, ja mūsu meklētais stārķis, ko smiltenieši ir gandrīz vai ik dienas redzējuši Abulā, būs devies uz šo pasakaino barošanās vietu arī no kādas 20 km attālumā esošas ligzdas. Guvām arī iespēju izstaigāties pa mežu, kas dabīgi veidojies pats savā nodabā nu jau vairākās paaudzēs, un šai pašā Dieva pamestajā nostūrī uzgājām labi paslēpušos kāda plēšputna ligzdu eglē.
No sirds pateicamies vietējiem interesentiem par iesaisti, lai iegūtu precīzākas norādes, kur tieši meklēt. Paldies arī jaunajiem entuziastiem, kas pievienojās, neraugoties uz pamatīgā lietus draudiem.
Nākamais ligzdu meklējumu brauciens notiks visticamāk 22.februārī (vai 23.02.), kad brauksim meklēt ligzdas Sēlijā.
Par noskaņu, ko Tu pati komentē "Pasakaini ņammīga pastaiga "
