Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!

Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.Vērotāja wrote:21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis
Nē, tieši lai radītu cilvēkos interesi par dažādām sugām,to dzīvi ,popularizētu dabas aizsardzību, lieto kameras ar interneta tiešraidi. Zinātnieki ,ornitologi varētu vieni paši skatīties kamerās. Šādā veidā tiek iesaistīta sabiedrība, mēdiji un ir arī atbalsts dabas aizsardzības organizācijām. Cilvēki iepazīst dzīvo dabu sev apkārt, tā kļūst personiskāka, tuvāka, mīļāka. Savstarpēji komunicējot tie veidots viedoklis,kas kļūst pieņemams visiem.ladida wrote:Leo, es jau visu laiku sev atgādinu, ka kameras jau neliek, lai mēs te gar ekrāniem "slienātos", bet globālu mērķu labad!
Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!
Maz-ko-zinu wrote:Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.Vērotāja wrote:21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis
Manuprāt, apgredzenoto putnu apzināšanā liela nozīme ir arī vienkāršai tautai. Ornitologu ir tik cik viņu ir un arī viņiem nav laika vienmēr debesīs skatīties. Pieņemu, ka, ja mēs arī ziņotu par visiem redzētajiem un it īpaši apgredzenotajiem putniem, tad apzināto putnu skaits būtu lielāks.ladida wrote: Jā... šodien, kad satraukums par Durbertu bija sakāpināts, nevarēju nedomāt par to, ka tas, ka viņam ir gredzens, tas vēl nebūt nenozīmē, ka mums (t.sk. ornitologiem) jel kad vēlāk būs iespēja kaut ko uzzināt par viņu, - kur mīt, kur ligzdo, kā veicas... Ja viņu ar visu gredzenu kāds piefiksēs, tad būs, ja nē, tad nekā... Nevarēju nedomāt par Jāņa Ķ. seminārā sacīto, ka gredzenoto putnu atgriezeniskā saite ir ap 20%...
Nestrīdos. Redzēju, ka liels putns. Cerēju, ka ērglis.Vecumnieki wrote:Maz-ko-zinu wrote:Pirms tam - 21:51 - no labās uz kreiso. Te 21:52 - Durberts pavada ar skatienu.Vērotāja wrote:21.59 Kadra aizmugurē no kreisās puses meža uz labo pusi aizlidoja ērglis
Man gan pirmajā gadijumā izskatijās, ka tā bija dzērve - arī fonā viņas auroja, savukārt otrajā gadījumā tas bija stārķis.
Pagājušajā gadā Durbe un Roberts netālu no šīs egles, priedē bija iekārtojuši ligzdu un viņi izaudzināja trīs bērnus. Iespējams,ka kāds no tiem, bija apciemojis šo ligzdu kaut kad agri pavasarī.Made wrote:Elīna, jā
Interesanti, vai Durbes gredzena "kontā" pa šiem 16 gadiem ir kādi fiksēti novērojumi...
Pirmajā lapā (pirmajā komentārā) Jāņa Ķuzes ievadrakstā ir viens teikums par iepriekšējiem gadiem, precīzāk, 2014.gadu. Pirms tam ziņu nav.Made wrote:Elīna, jā
Interesanti, vai Durbes gredzena "kontā" pa šiem 16 gadiem ir kādi fiksēti novērojumi...
Nē, nē, tomēr Jāņa vēstules pirmajā rindā nav kļūda, pareizi ir H390.Vērotāja wrote:Maz-ko-zinu wrote:Paldies, Vērotāja!
Tomēr "K", kā noprotams no vēstules.
Maza atkāpe, par gredzenošanu. Tas par 15000 putniem varētu arī būt +/- atbilstoši patiesībai (bet gads no gada atšķiras utt.), bet jāņem vērā, ka absolūts vairums no šiem gredzenotajiem putniem ir zvirbuļveidīgie sīkputni. Un tiem gan 'atgriezeniskās saites' % ir krietni vien mazāks par 20%. Tik augsts tas var būt tikai tik lieliem putniem kā ērgļiem, kam 1) ir mazāka jauno putnu mirstība, 2) krāsainos gredzenus dažādām metodēm ir daudz vieglāk nolasīt (līdzīgi kā, piemēram, gulbjiem ar kakla gredzeniem - tiem atradumu % varētu būt vēl lielāks). Mazputniņiem ottreiz noķertu gredzenotu putnu procents drīzāk svārstās kaut kur ap 1-3% robežās - tie tomēr dzīvo krietni vien īsāku mūžu, jaunajiem putniem daudz augstāka mirstība (tāpēc sīkputni dēj krietni vairāk olu kā lielie putni) utt. Taču arī ja tas iegūtu ziņu % ir tik niecīgs, arī šie dati ir absolūti unikāli un ļoti vērtīgiElina wrote:
Bez tam, 20% ir vairāk nekā nekasEs iepriekš biju ielikusi saiti uz EURING.org. Tur bija rakstīts, ka Latvijā katru gadu apgredzeno vidēji 15000 putnus. Sanāk, ka par 3000 no tiem tiks saņemta atgriezeniskā saite. Un putni tiek gredzenoti katru gadu. Beigās tā ir apjomīga informācija, uz kuras pamata ir iespējams izdarīt kaut kādus secinājumus par viņu migrācijas un ligzdošanas paradumiem, kā arī putnu skaita izmaiņām kopumā.
Pilnīgi piekrītu. Tiešraides kameras ir tās, ar kuru palīdzību tieši ornitologi un vispār dabas draugi visā pasaulē var iesaistīt dažāda veida dabas aizsardzības "domāšanā" vispirms un tad arī pasākumos. Un tas jau notiek. Piedaloties Amerikas baltgalvas ērgļu, Āfrikas melno ērgļu, Anglijas zivjērgļu vērojumos, forumos var uzzināt par ārkārtīgi lielo vienkāršu cilvēku iesaistīšanos putnu aizsardzībā, brīvprātīgi sākot visādi palīdzēt tiem, kas jau realizē kādus dabas aizsardzības projekus.Leo wrote: quote="ladida"
Leo, es jau visu laiku sev atgādinu, ka kameras jau neliek, lai mēs te gar ekrāniem "slienātos", bet globālu mērķu labad!
Tāpēc ceru/ cerēsim, ka tas dos milzu pienesumu floras, faunas saglabāšanā!
Nē, tieši lai radītu cilvēkos interesi par dažādām sugām,to dzīvi , popularizētu dabas aizsardzību, lieto kameras ar interneta tiešraidi. Zinātnieki ,ornitologi varētu vieni paši skatīties kamerās. Šādā veidā tiek iesaistīta sabiedrība, mēdiji un ir arī atbalsts dabas aizsardzības organizācijām. Cilvēki iepazīst dzīvo dabu sev apkārt, tā kļūst personiskāka, tuvāka, mīļāka. Savstarpēji komunicējot tie veidots viedoklis,kas kļūst pieņemams visiem.
CerambyX, paldies, tieši šāda informatīva saite forumos ir nepieciešama. Faktu zināšana rada līdzsvarotu uztveri par lietām dabas un cilvēku mijiedarbības procesos arvien plašākās parasto cilvēku-vērotāju masās.CerambyX wrote:
Maza atkāpe, par gredzenošanu. Tas par 15000 putniem varētu arī būt +/- atbilstoši patiesībai (bet gads no gada atšķiras utt.), bet jāņem vērā, ka absolūts vairums no šiem gredzenotajiem putniem ir zvirbuļveidīgie sīkputni. Un tiem gan 'atgriezeniskās saites' % ir krietni vien mazāks par 20%. Tik augsts tas var būt tikai tik lieliem putniem kā ērgļiem, kam 1) ir mazāka jauno putnu mirstība, 2) krāsainos gredzenus dažādām metodēm ir daudz vieglāk nolasīt (līdzīgi kā, piemēram, gulbjiem ar kakla gredzeniem - tiem atradumu % varētu būt vēl lielāks). Mazputniņiem ottreiz noķertu gredzenotu putnu procents drīzāk svārstās kaut kur ap 1-3% robežās - tie tomēr dzīvo krietni vien īsāku mūžu, jaunajiem putniem daudz augstāka mirstība (tāpēc sīkputni dēj krietni vairāk olu kā lielie putni) utt. Taču arī ja tas iegūtu ziņu % ir tik niecīgs, arī šie dati ir absolūti unikāli un ļoti vērtīgi
Bet kopumā, kā jau te iepriekš tika minēts - gredzenošana, lai arī, protams, rada putniem kaut kādu zināmu stresu, tomēr kopējā ainā, tā ir putnu labklājībai visnotaļ nekaitīga metode. Daudzas citas cilvēku darbības (mežistrāde utt. utjp.) nodara daudz lielāku traucējumu un kaitējumu. Daudzu gadu desmitu gaitā šī metode tomēr ir pierādījusi, ka pareizi un profesionāli uzlikts gredzens putnam (te jāatzīmē, ka ar putnu gredzenošanu var nodarboties vien tiešām pieredzējuši un profesionālu putnu pētnieki - tātad putni ir drošās rokās) nekādīgi netraucē. Ja traucētu, tad Durbe nebūtu visus šos 16 gadus nodzīvojusi utt. It kā jau esam gan nonākuši moderno tehnoloģiju laikmetā un palēnām parādās arī citas alternatīvas putnu iezīmēšanas metodes ar kuru palīdzību varētu izsekot putna gaitām, piemēram, putnu aprīkošana ar satelītraidītājiem, taču realitātē šīs tehnoloģijas tomēr ir vēl stipri dārgas, sarežģītas un man arī gribētos teikt, ka tomēr nedaudz vairāk putna dzīvi traucējošas kā vienkārši viens viegls un neliels metāla gredzens ap kāju (kaut gan visā pasaulē šobrīt rit daudzi un dažādi projekti, kuros dažādas putnu sugas veiksmīgi, raidītāju netraucētas, lido kur nu šiem labpatīk - tā ka arī satelītraidītāji visticamāk putna dzīvi īpaši neietekmē). Ar laiku noteikti šādi raidītāji kļūs lētāki, mazāki un iespējams aizstās gredzenošanu, bet noteikti tuvāko dažu desmitu gadu laikā tas vēl nenotiks.
Šīs un citu kameru kontekstā varu tik vēlreiz atgādināt šad un tad emocijas atmest pie malas un paskatīties uz to visu mazliet pragmatiskāk un zinātniskāk - ar ligzdās redzamo tomēr nevajadzētu vilkt paralēles ar cilvēku dzīviĒrgļiem, stārķiem, dumpjiem u.c. dzīvām radībām dzīve iekārtota pavisam savādāk kā mums cilvēkiem un mēģinot tur saskatīt pārlieku daudz cilvēcisko mēs varam tomēr mazliet zaudēt šo unikālo klātienes iespēju iepazīt dabu un tās procesus, ko iespējams daudziem cilvēkiem pilsētu labirintos nemaz nav tik viegli izdarīt
Bet tas tā - tas nāks ar laiku. Vērotāja jau ar sākumā ļoti visu uztvēra emocionāli un cilvēciski, bet nu jau pēdējos gados kameras vēro un komentē gandrīz vai kā profesionāls ornitologs
Novēlu visiem šādu izaugsmi!
Lai lustīga vērošana - Durberta vecāki gan jau drīz būs atpakaļ ligzdā uz 'pilnu slodzi'