Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
14:10 - atgriezās. Bija interesanti vērot, kā staigā pa niedrēm, nesamērcējot kajas
Vairāk, kā 10 min. bija prom.
Nez kāds ir ilgakais laiks, uz kādu drīkst atstāt olas?
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Tā ir L. dumpja dziesma??? Es domāju, ka man kaut kur mobilais vibrē. Nē. Tad, tie mīklainie makšķernieki trokšņo? Nē. Bet tā ir lielā dumja dziesma! No kurienes tāds putns radies, no kosmosa atlidojis, vai?
Mazāk pie datora, vairāk pa āru, lai zemes kažokam nobraukt gar sānu.
lianaliesma wrote:Cik interesanti viņa pārvietojas pa niedrēm!
Ļoti interesanti. Un pie tam, vai ievēroji, viņai kājas ir zaļas
Pie visādu veidu plēsējputniem esam jau pieraduši, bet lielais dumpis ir neparasta eksotika.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Šiem putniem gan labi! Neizkāpjot no "gultas" dabū ēdienu! Tāpēc arī laikam dabā tā iekārtots, ka tēviņš var apkalpot vairākas mātītes, un bērni ātri pamet ligzdu,jo barība ir turpat.
15.15 kaut ko jocīgu noķēra turpat no ligzdas neizkāpjot. Zivs vai varde? īsti nesapratu.
lianaliesma wrote:Cik interesanti viņa pārvietojas pa niedrēm!
Ļoti interesanti. Un pie tam, vai ievēroji, viņai kājas ir zaļas
Pie visādu veidu plēsējputniem esam jau pieraduši, bet lielais dumpis ir neparasta eksotika.
Tad, lūk, kāpēc viņai tik smalkas kājas un pirksti... Lai tā varētu staigāt.
Neliels komentārs pie šodienas diskusijas par dzirdētajām skaņām. Pie ligzdas dzirdamā dumpja „pūšana” ir tēviņa vokalizācija. No šīs ligzdas labi var dzirdēt gan pašu teritorijas „saimnieku”, gan tuvāko „kaimiņu”. Esot uz vietas var dzirdēt arī citus tālākus teritoriālos tēviņus. Tomēr pēdējos - gan mikrofona iespēju, gan niedru čaboņas dēļ - mēs diez vai varam sadzirdēt šajā tiešraidē. Perējoša mātīte „nepūš” - t.i., tā šādas skaņas neizdot.
Ja vērotāji ir pamanījuši olā caurumu un pirmais cālis jau ir sācis šķilties (kas pēc datumiem tā varētu būt!), tad citas dzirdētās skaņas var būt gan cāļa balss vēl olā esot, gan mātītes „komunikācija” ar šo cāli.
Vokālis repertuārs lielajam dumpim noteikti ir daudz bagātāks un neaprobežojas tikai ar tēviņu teritoriālo „pūšanu”. Ja ligzdošana būs veiksmīga un tehniskās lietas nepievils, tad vēlāk tajā varēsim dzirdēt arī dažādus kontaksaucuienus, barošanā un brīdinājuma saucienus.
Vēl par skaņu vērts pieminēt, ka tās frekvence un zemais tembrs ir tik specifiski, ka ne katra ierīce to spēj atskaņot. Tie, kas balsi zin, uzreiz uztvers cik nepilnīgi to atskaņo mazie skaļruņi telefonā vai klēpjdatorā. Tiem, kas tēviņa pūšanu nav dzirdējuši un grib to mācīties, noteikti ieteiktu vispirms to noklausīties izmantojot labāku atskaņošanas tehniku.