Diskusijas

[Made]

LK forumā šodien redzams īss video, kur Durbertam dzied mazs putniņš.
Attēlā viņš redzams pirms aizlidošanas, uzrodas video uz beigām (viss notiek 5:42) te lejā, pa egles zaru pakāpjas līdz ligzdas zariem, nopozē šajā mirklī un turpat lejā pazūd.



Pēc vainamoinen domām tas ir Lesser Whitethroat (Sylvia curruca) un diezgan dīvains puniņš dziļam mežam (mums gan te laikam nav dziļš mežs).
Angļu nosaukuma tulkojumā tas būtu "mazais baltrīklītis", krievu valodā Славка-завирушка un latviski gaišais ķauķis , reku te jauks Edmunda Račinska "Dienas tvīts":
http://www.lsm.lv/lv/raksts/dziivnieki/ ... is.a83949/

Nu pats Liz01 video


Ak, jā, arī Dabas datos gaišais ķauķis ir skaistās Igora Deņisova bildēs
http://dabasdati.lv/lv/image/bcg0bkgh80 ... qd6/67749/

[Vērotāja]

Made, paldies, kā vienmēr rīts sācies ar Tavu interesantu ziņu
Vakar filmu par ērgli noskatījos līdz pusei, šodien skatīšos tālāk. Ļoti skaisti kadri, it īpaši jaunā ērglēna pirmā tikšanās ar govīm un bifeļiem. Pilnīgi gara acīm iedomājos skatu kā arī mūsu Durberts izlidos un, raugi, kas gan tas par lielu, brūnu ragaini pļavā Būs izbrīnīts

[Made]

Jā, Vērotāja, viņam viss tagad no augšas liekas mazs, lai gan lieliski saskatāms. Viņš vēl nav redzējis zivis ūdenī - tās nu viņš atpazītu. Bet skatīt pasauli un tās iemītniekus no apakšas laikam varētu būt visai dīvaini pirmoreiz

[Maz-ko-zinu]

Paldies, Made!
Bija ļoti interesanti.
Pēc skata - vēl kaut kā, bet pēc dziesmas
Kādam šķitīs dīvaini, man pēc dziesmas putnu atpazīt ir ļoti sarežģīti.
Pēc skata ķauķītis, kāds no mušķērājiem bija ienācis prātā.

[Vērotāja]

Kādam šķitīs dīvaini, man pēc dziesmas putnu atpazīt ir ļoti sarežģīti.

Nemaz nešķiet dīvaini, man arī tas liekas ļoti sarežģīti. Viegli ir atšķirt lielāko putnu īpatnējās dziesmas, bet mazputniņi kaut kā saplūst vienā dziesmā. Tikai dažreiz izdodas koncentrēties un izšķirt kādu.

[Maz-ko-zinu]

Kādam šķitīs dīvaini, man pēc dziesmas putnu atpazīt ir ļoti sarežģīti.

Nemaz nešķiet dīvaini, man arī tas liekas ļoti sarežģīti. Viegli ir atšķirt lielāko putnu īpatnējās dziesmas, bet mazputniņi kaut kā saplūst vienā dziesmā. Tikai dažreiz izdodas koncentrēties un izšķirt kādu.

Tai pašā laikā - slavenu operu ārijas un dziesmas, kas patīk, taču atpazīstam.
Es tagad ko ķecerīgu teikšu - pūces u-hu un meža baloža dziesmu es atpazīstu droši pēc diennakts laika. Dienā - skaidrs, ka meža balodis. Vakarā, naktī - skaidrs, ka pūce. Man tie izklausās ļoti līdzīgi.
Vai kraukli no vārnas... Tikai tad, ja redz. Puspelēka - tātad vārna. Spīdīgi melns - krauklis.
Un, ja runājam par tiem, tad manā bērnībā un jaunībā kraukļi (tāpat, ka pīles un sudrabkaijas) Rīgā nebija. Sudrabkaijas gan arī Jūrmalā nebija.

[Vērotāja]

Domāju, lai uztvertu un saprastu mūziku, tomēr ir nepieciešams trenēt dzirdi uztvert noteiktus skaņu kopojumus. Arī bērni sāk no vienkāršām melodijām un tikai paaugoties sāk prast uztvert sarežģītas kompozīcijas.
Acīmredzot mūsu dzirde nav trenēta uztvert putnu dziesmas, tāpēc mums tas liekas sarežģīti

[roosaluristaja]

Domāju, lai uztvertu un saprastu mūziku, tomēr ir nepieciešams trenēt dzirdi uztvert noteiktus skaņu kopojumus. Arī bērni sāk no vienkāršām melodijām un tikai paaugoties sāk prast uztvert sarežģītas kompozīcijas.
Acīmredzot mūsu dzirde nav trenēta uztvert putnu dziesmas, tāpēc mums tas liekas sarežģīti

Īstenībā jau nekā sarežģīta tur nav. Turklāt mūsu dienās ir pieejami dažādi interneta resursi, kur putnu dziesmas mājās var klausīties un mācīties. Kad mēs augām, tā nebija. Latvijā nemaz nav tik daudz dziedātājputnu un ir tikai ļoti nedaudzi, kur dziesmas patiešām var šķist līdzīgas (dažas Sylvia ģints ķauķu sugas, dažas Acrocephalus ģints ķauķu sugas, daži Fringillidae pārstāvji). Nē, nu silastarzdu un melno mežastrazdu arī es pēc dziesmas droši nevaru atšķirt. Skatos pēc biotopa.
Svarīgi ir trenēties dabā, jo noteikti putni apdzīvo noteiktus biotopus un, piemēram, skaitājot pa priežu mežu, nevajag turēt galvā 100 dziesmas, pietiek ar kādām 15-20, jo pārējie tur vienkārši teorētiski nevar dziedāt. Pēc kādiem gadiem 3-4 jau vajadzētu parādīties pietiekošai sajēgai, ja tai lietai nopietni pieiet.

[roosaluristaja]

Cita lieta ir putnu saucieni, kuri dažādām sugām mēdz būt stipri līdzīgi. Ja putnu dziesmas varam salīdzīnāt ar vidusskolas matemātikas kursu, ko principā, nedaudz piepūloties, atbilstošā līmenī var apgūt jebkurš, tad saucieni ir augstākā matemātika, kur nepieciešama daudz padziļinātāka studēšana un zināms talants.

[Maz-ko-zinu]

Paldies, Roosaluristaja!
Man patika šīs vietas: "nevajag turēt galvā 100 dziesmas, pietiek ar kādām 15-20," un "Pēc kādiem gadiem 3-4 jau vajadzētu parādīties pietiekošai sajēgai, ja tai lietai nopietni pieiet."
Es par to domāšu.
Un briljanta protams ir frāze: "Kad mēs augām, tā nebija." Es bez ņirgāšanās. Klasika.
Toties man pionieru nometnē Kārlis Grigulis par putniem stāstīja. Biju pavisam sīka - pēc pirmās klases. Tāpēc, izņemot pašu faktu, neko daudz neatceros.
P.S. Bet par saucieniem nevajadzēja rakstīt. Uzreiz tā lieta izskatās nepaceļama
P.P.S. Bet, ja padomā... Mēs taču sapratām, ko sauc Dumpe, uzlēkusi uz niedrēm, vai mazie dumpēni, kad piepūtušies, dulburēja, kā tītari. Tas nozīmēja "Lasies prom! Citādi dabūsi pa purnu!"

[Seruka]

Es laikam atpazīstu lakstīgalu, strazdus un zīlītes... kopš sajaucu Ainaru Mielavu ar Aigaru Grāveru - un ne pēc vārda, bet pēc balss , tā par savām dziedātāju (arī putnu) atpazīšanas spējām esmu visai smieklīgās domās.
lai gan - trenējoties kļūst labāk

[Lianaliesma]

... Piedod Vērotāja, ka pārvērtu diskusiju vietu par pārdomu lauku.

Vai tas nav fantastiski, ka putnu ligzdu dzīves tiešraides vērošana spēj raisīt cilvēkos filosofiskas pārdomas ...

[MĀRIS]

Vai tas nav fantastiski, ka putnu ligzdu dzīves tiešraides vērošana spēj raisīt cilvēkos filosofiskas pārdomas ...

Tiekot šādā "barā" , pastāvot t ā d i e m kairinātājiem /ligzdām/, un tik īsā laika posmā redzot tās pārvērtības, ko daba spēj sastrādāt, beigu beigās Tu ne tikai par Sokrātu vari palikt.

[Made]

Meklējot dumpjus, uzgāju arī dzeju - filosofiju (Māri, paldies, ka iedrošināji uz šo smaidiņu, man viņš sen patīk)

Tas saistās ar mūsu sarunām, ka mēs cilvēciskojam vērojamos putnus (lai gan manās jau pieminētās saitēs "putnoja" cilvēkus, piem., kaulainus, nesamērīga un lempīga auguma, vai mazkustīgus, dzīves "sistus" cilvēkus salīdzināja ar dumpi, YouTubē bija pat video ar "dumpja dejām", kur sieviete bronzīgos šortos dejoja līdzīgi tam). Un ne tikai ārēji, bet izvēršam veselu filosofiju, simbolizējot lielas idejas ar dažādiem putniem.

Ja mums nebūtu bijis šīs tiešraides, varbūt es arī domātu par dumpi tā, kā šajā dzejā. Baltkrievijā lielais dumpis ir sarkanajā grāmatā, Krievijā arī esot reti un teritoriāli ne visur sastopams, gan jau viņš tiek vērots lielākoties tikai no attāluma un tad nav brīnums, ka neziņas apgabali aizpildās ar priekšstatiem no cilvēku apziņas, kāda tad tā dzīve varētu būt tādos apstākļos.

Tad nu es lasīju to dzeju un "ķēru kļūdas" dumpja cilvēciskojumā t.i., centos apzināt, ko es redzu savādāk pēc mūsu īsās, bet bagātīgās pazīšanās ar lielo dumpi.



Nu jā, saprotu, ka dzejai nav jāmeklē racionāli pamatojumi - tās ir mirkļa noskaņu uzliesmojumi dzejnieka dvēselē. Viņš jau raksta par sevi, dumpis tikai asociāciju izraisītājs. Bet asociācijas mainās no iepazīšanas tuvāk.

[sanda]

Dzejnieks rakstīšanas brīdī nenojauta par tiešraidēm no dumpja ligzdas
Man cūka, piemēram, neasociējas ar netīrību un cūkmena kampaņa samulsināja, bet tad kāds skaidroja, ka līdz vidusmēra cilvēkam informāciju vieglāk aizvadīt ar šādu asociāciju, lai arī cūkas labprātīgi mēslos neguļ un dubļu vannas lieto ādas kopšanas nolūkos.
Ja nu dzejolis attiecas uz dumpju tēviņu?

Uzskatu, ka mūsu vērotā Dumpe un dumpēni soļoja skaisti, tā uzskatāma par daiļsoļošanu:))
Skaistuma izpratne laika gaitā mainās.

[Maz-ko-zinu]

Es jau rakstīju ligzdas novērojumu sākumā, ka vērošana pa 180 grādiem mainīja iepriekšējos priekšstatus par lielo dumpi, kā neglītu, neveiklu, pat tizlu putnu. Sākumā tā izskatījās nedaudz komiska. Pieļauju, ka ne tikai man - kā viņa, tuvojoties ligzdai, balstās pret niedrēm, nevis brien pa ūdeni, kā kāju sagrieza (rakstu pēc atmiņas). Bet ļoti drīz jau manīju un arī atzīmēju, cik graciozs ir tas putns.

[Vērotāja]

Sauszemes putnus cilvēks daudzmaz redz un saprot, bet dumpis noslēpies niedrēs un cilvēks dzird tikai dumpju tēvu saucienu. Pārējo cilvēka fantāzija piedomā klāt.


Liekas, ka arī mūsu teikas par mazajiem meža briesmonīšiem ir radušās no cilvēku tikšanās ar mazajiem ūpēniem.
Sensenos laikos pievakarē gājusi kāda latvju Sarkangalvīte pa mežu un satiek šādus trīslitru burkas lieluma "mazulīšus"


Ligzdošanas iecirknis Nr. 3 Ķemeru nomalē dumbrājā uz melnalkšņa saknēm viesnīcas "Līva" izdemolētā korpusa apkārtnē.
Foto: J. Ķuze
Foto no Ornitoloģijas biedrības mājas lapas http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_3/upji.php

Bet no tumsas atskan http://www.xeno-canto.org/sounds/upload ... roject.mp3

Bailēm lielas acis un tā teikas rodas

No Viļņa Skujas raksta Vides vēstīs
Kad mazuļi paaugas, tie dzimto bedrīti pamet un uzturas turpat tuvumā, turklāt kāds no vecajiem ūpjiem aizvien pieskata ligzdu. Maz ir zvēru, kuri riskēs nočiept lielās pūces bērnu.
Pakāpeniski mazuļi attālinās no ligzdas. Ūpēnu zemes dzīve ilgst vairāk nekā divus mēnešus. Netraucē tos!
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=128&what=1

Vēl par ūpjiem
http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf ... s_2011.wwf
http://raksti.daba.lv/referaati/2001/VSalavejus/
https://vimeo.com/40883890

[Seruka]

Paldies, Vērotāja, par informāciju! - uzzināju šodien ko jaunu

[Made]

Man tieši šorīt gadījās noskatīties video par Baltkrievijas pūčveidīgajiem cik gan dažādi viņi ir
Un atcerējos draugos redzētus kadrus ar pūci, kas ligzdo Dzelzavas parkā - un tur bija "izkritis" ("trīslitru") pūčulēns un cilvēki nezināja, kas jādara. Un tad jau arī komentēja, ka nevajag celt atpakaļ, ka viņi tā pabirst un tad pa zemi dzīvojas kādu laiku. Tikai tur var būt parkā suņi utt.

Vēl no rīta videoskatīšanās - atkal Dmitrijs Jakubovičs! Dzeguze tuvplānos!!! Kā viņa groza asti!!! un kā kūko - knābis drusku tik vaļā, uzpūšas un tad ku-kū.
https://www.youtube.com/watch?v=L1_J5n7K99I

[Made]

Video, pareizāk slaidrāde, par to, kā autors atradis vētras nogāztu jūras ērgļa ligzdas daļu ar jaunu ērgli un paņēmis to audzināšanā.
https://www.youtube.com/watch?v=YlxBHnHj2Ds

Tiesa, es nezinu, kur viņš ņēmis bildi ar bagāto mazuli (kas par krājumiem!), jo audzināmais ērglis izskatās apmēram mūsu Durberta vecumā. Sākumā viņam ierīkoja "vistu būri", pēc tam uzcēla ligzdu uz paaugstinājuma un kāpa viņu tur barot Vidējā kadrā mani pārsteidza neatbilstība pasniegšanas veidā - nav jau kaķis, vajag taču no lejas, no ķepas ķepā!!!!