Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

Diskusijas mērķis ir izskaidrot pareizu AL un LL lietojumu (pierādīta ligzdošana) un brīžus, kad būtu jālieto V vai G (ticama ligzdošana).

Piemēram, divi stārķi ligzdā: AL, vai V
Atrasta iepriekšējos gados gatavota melnā mežastrazda ligzda: LL vai G
adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

Jāņem vērā, ka dati tiks analizēti tikai ligzdošanas ticamības pakāpju griezumā (iespējama, ticama vai pierādīta). Pazīmes ir tikai veids, kā saprast, kurai no pakāpēm novērojums atbilst. No šāda viedokļa diskusijas par to, vai pareizāk lietot P vai R, V vai G u.tml. nav izšķirošas.

Tālāk par LL un AL

Minēšu dažus piemērus, kas atbilst Eiropas ligzdojošu putnu atlanta specifikācijai un ko sapratu pēc konsultācijām.
Divi stārķi ligzdā - AL
Viens stārķis ligzdā - visbiežāk AL (ja situācija neliecina par zemāku pazīmi un nav pamats domāt citādi)
Žagata izlido no ligzdas un cenšas būt nepamanīta (lido gar pašu zemi) - AL
Divi kajaki ezerā, viens guļ uz ciņa, otrs laidalējas apkārt - AL
Melnā dzilna izlien no dobuma - ja situācija/teritorija liecina par apdzīvotu ligzdu/dobumu, tad AL. Taču atkarīgs no situācijas, jo viņa var būt ielīdusi tikai paskatīties, tad V.
Kovārnis ielien skurstenī, vai pažobelē - V

Atrasta iepriekšējo gadu dziedātājstrazda ligzda, kurā nav saskatāmas čaumalu paliekas (un nekas cits neliecina par ligzdošanu) - G

Citas pazīmes:
Tālumā dzird rubeņa riesta balsi - D
Redz rubeni dziedam un blakus ir mātīte - P (Pāris)


Mums stingri jāpieturas pie metodikas un, ja nav skaidrs kuru pazīmi būtu pareizāk lietot, tad labāk lietot zemāko.

Un kā Mareks minēja, tad nav "nepieciešamības līdz "asinīm pa degunu" pierādīt to ligzdošanu". Īpaši biežām sugām vai ja tas apdraud ligzdas. Tas, ka no metodikas viedokļa kādai plaši izplatītai sugai būsim dzirdējuši tikai tēviņa dziesmu un pēc metodikas nebūsim pierādījuši ligzdošanu, vēl neliecinās, ka putns Latvijā neligzdo.
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Mēģināšu no paša sākuma.Pirmais un būtiskākais:Nekur nav nodefināts-kas tad ir pierādīta ligzdošana.Nekur internetā pieejamajā informācijā,ne aprakstā,ne pie metodikas nav šādas definīcijas!!!StrazdMāris savā komentārā raksta: Ligzdošana nozīmē to, ka putns (vismaz viens T un M) dēj olas un izperē mazuļus. Jā tā,pierādīta ligzdošana ir LM,JB un RM,visas pārējās pārvēršas par ticamu ligzdošanu.
Pieņemsim,pietiek ar izdētām olām,it kā loģiski,pie pierādītas ligzdošanas nonāk pazīme LO,LL(par to iespējama atsevišķa diskusija,kurā brīdi pazīmes skaidrojums no varianta ,kur bija arī pērnā ligzda,pārvērtās uz -šajā gadā).Seko ,manuprāt ,būtiska lieta,pietiek tikai ar olām(ko LL paredz jebkurā versijā)vai vajadzīga ligzda.Kā jau rakstīju,putniem gadās(bieži meža pīlēm,agrāk staigājot pa foreļupēm,kur uz sēres iztraucēja mercus tur ar kāda ola bij izkritusi)ola vienkārši tiek izdēta jebkur,un tā arī pamesta,manā acu priekšā(gulēju slēpnī)to izdarīja pļavas tilbīte Vītiņu pļavās,tagad iedomāsimies tāda ola izveļas dīķa,lielajai,tumšajai(turpināt var ilgi)...Pierādīta ligzdošana???
Varbūt pietiek ar ligzdu?It kā loģiski,to apstiprina pazīmes AL,AU.Te atkal atruna,kas notiktu ja manis atrastajā klusā ķauķa ligzdā olu nebūtu?Šaubos,vai to varētu uzskatīt par pierādītu ligzdošanu.
Uzreiz piekrītu,visas manas atrunas attiecas uz specifiskām,ar retām sugām(vai ar nepierādītu ligzdošanu)saistītām problēmām.Tad kāpēc visu to pārnest un visvienkāršākajām sugām,kuras 100-iem,pat 1000-šiem pilnīgi noteikti ligzdo katrā no Latvijas 5x5 kvadrātiem?Kāda,velns parāvis starpība,Dabas mīlis vulgaris ierakstīs čunčiņam D vai T,pelēkajam strazdam U vai AU,pelēkajai vārnai par veco ligzdu G(kas ir pilnīgs sviests,kā var gatavot to kas bija gatavs jau pērn)vai LL?Jāuztraucās un jāpārbauda LL sarkanajai klijai,klinšu ērglim un t.t.
ELPA-s iespējams tikai iesaistoties un ieinteresējot plašas ļaužu masas,vienu meiteni jau no mačiem aizbaidījāt,konkurence mazāka!:DDD Mači lai paliek mačotājiem,tas protams dos pienesumu ELPA-am,tomēr tas nav galvenais.Šodien pietiks,jālaiž pūcēs uz parauglaukumu,turpinājumā par mežirbēm,cekulzīlītēm un c.totālākajiem nometniekiem kuri neiziet pat no standarta Latvijas Valsts Mežu kvartāla,kur nu vēl no ELPA-a 5X5 !;)
User avatar
roosaluristaja
Posts: 1041
Joined: 02 Feb 2010 10:49

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by roosaluristaja »

Vienai lietai, kam man no iepriekšējās diskusijas negribētos piekrist, ir, ka nedrīkst skaitīt RM, ja redz jau lidojošos mežirbes sīkos. Ko tad tur skaitīt? Tikai B? Labi, var būt, ka viņi ir atklīduši kaut kādu gabalu, varbūt pat no blakus kvadrāta, bet ne jau kilometriem tālu. Un mežirbe nebūt nav tik reta suga, lai šādiem gadījumiem pieietu pārlieku sīkumaini. Visticamāk, tā būs ligzdojusi gan dotajā, gan blakus kvadrātā.
Pretējā gadījumā šai sugai pierādīta ligzdošana valstī praktiski nebūs, jo kurš gan spēs dabūt AL, LM vai pavisam sīkus, vēl nelidojošus mazuļus?
Lielās gauras, kas peld ar pull. pa upēm, cita lieta. Tiešām ļoti tālu var aizpeldēt.
adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

Jāatceras, ka metodika nevar aprakstīt visas situācijas.

Tādēļ arī viens stārķis ligzdā tiks interpretēts dažādi - atkarībā no situācijas un citiem apstākļiem.
Melnā dzilna, kas izlido no dobuma arī var būt vai nu AL vai V, atkarībā no situācijas un citiem apstākļiem. Izcirtumā redzēju potenciālu dobumu, pakasīju - nekā. Kasu vēlreiz un kārtīgāk - nekā. Uzsitu pa koku un vēl pakasos - nekā. Eju prom no koka un pēc 5 sek no dobuma izbāž galvu dzilna. AL.
Ja viņa izlidotu uzreiz tikai nākot klāt, ticamāk, ka liktu V.

Pierādīta ligzdošana nav tikai redzēti mazuļi, bet arī olas.

Runājot par RM pazīmi, tad metodika saka, ka tie ir ligzdu NESEN atstājuši mazuļi (ligzdguļu gadījumā - ar īsām astēm), nevis vienkārši putni jaunā putna tērpā. "RM" attiecīnāt tikai uz ligzdbēgļiem nebūtu pareizi.
Iepriekšējos gados uz egļu kritalas atradu pāris dienas jaunu ķivuli - pilnīgi nevarīgu un atkarīgu no vecākiem. Vecāki lidinājās apkārt un uztraucās, ka nācu klāt. RM.
User avatar
roosaluristaja
Posts: 1041
Joined: 02 Feb 2010 10:49

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by roosaluristaja »

Mana doma bija nevis par putniem jaunā putna tērpā (ej nu pasaki uzspurgušai lielai mežirbei vai bija jaunā vai pieagušā tērpā), bet par gadījumiem, kad viņi ir sīki, staigā kopā ar vistu, bet jau var uzlaisties zaros. Tas tiešām notiek ļoti agrā vecumā. Starp putniem, iespējams, visagrāk. Neteiksim, ka šādi novērojumi ir regulāri, bet viņi negadās arī nemaz tik reti, ja bieži staigā pa mežiem.
AAvjun
Posts: 20
Joined: 30 Apr 2016 11:17

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by AAvjun »

Sveiciens!
Vēlētos uzsvērt, ka ligzdu izčamdīšana nebūt nav obligāta un nepieciešama, kaut arī vienīgā reālā versija ligzdošanas pierādīšanai. Varbūt, ņemot vērā radīto traucējumu ligzdotājam, pietiek arī ar ticamu ligzdošanu!?
Šajā kontekstā, vērā ņemama ir dobumperētāju putnu uzvedība arī naktis pavadīt dobumos, bet konkrētajos neligzdot. Agri no rīta, dobumu izskrāpējot, ir iespējams putnu iztraucēt, tomēr bez kāpiena nekādas sasaistes ar olām vai cāļiem. Ligzdošana, protams, ir iespējama, bet ne pierādīta. Līdzīgi arī zaru/lielās ligzdas izmantojošajām sugām - vērojot tiešsaistes kameras, redzam, ka daudz un dažādi putni (indivīdi) iegriežas vienās un tajās pašās ligzdās, izvietojot automātiskās kameras pie dobumiem, redzam augstu dažādu sugu apmeklētību vieniem un tiem pašiem dobumiem, kurus ir aizņēmušas, piemēram, pūces. Atkal, no potenciālas ligzdošanas vietas iztraucēts putns ir ticama ligzdošana, nevis pierādīta. Ausainā pūce, vārna, žagata vai vēl kaut kas sēdošs atbilstošā ligzdā arī ir tikai iespējama ligzdošana. No manām ik gadus tikai ap 10 ausainajām pūcēm, kas novērotas sēdot kādā ligzdā, ligzdošanu uzsāk zem 80% gadījumu!
Nākošās, kas sarežģī pazīmju interpretāciju, manuprāt, ir ligzdošanas fenoloģijas variācijas viena gada un reģiona ietvaros: pūcēm pat 60 dienas, zvirbuļiem vairāki perējumi, krustknābji un mājas baloži - iespējams, visu gadu ligzdo... Kurā brīdī tie ir ligzdā atpūsties un kurā brīdī nodarbojas ar ligzdošanu - to nav iespējams noteikt citādi kā piekāpjot. Un piekāpjot pie ligzdas nejau vienu reizi vien...
Manuprāt, nemaz pat nav nepieciešams, censties PIERĀDĪT visu sugu ligzdošau katrā kvadrātā, tomēr ir nepieciešams kritiski pieiet TICAMAS ligzdošanas pazīmēm.
Piemēram, liela izmēra mežirbes izceļamies var būt pārvietojušās jau kādu distanci - izmēram ir nozīme - mazas, visticamāk, vietējās.
Sloka ar skrienošiem mazuļiem arī ir tikai ticama ligzdošana, jo sugai raksturīgi mazuļus pārvietot lidojumā ietverot starp kājām vai pat knābja galā.
Attiecībā uz dobumu kasīšanu un putna rekacijas laiku - tas nav pieņemams pazīmes lietujumā, jo pastāv milzīga individuālā variācija. Putni ir mierīgāki, agresīvāki, straujākas dabas, lēnīgāki. Ar to pat ir saistīts konkrētu sezonu reproduktīvais sniegums konkrētiem pāriem. Ja dzilna izbāžas no dobuma, tad tā ir ticama ligzdošana konkrētajā dobumā. Ja neizbāžas, bet ir nepārprotami nosakāma dobuma izcelsme, kas melnajai dzilnai ir patiešām paveicams, tā vēl joprojām ir ticama ligzdošana. Atkal jau jāpiekāpj, lai paskatītos, kas notiek dobumā.
Kopējos Eiropas atlanta kritērijos gan ir būtiskas atšķirības no manis rakstītā. Respektīvi, putns ligzdā, kas piemērota ligzdošanai un atrodas piemērotā ainavā, ir apdzīvota ligzda. Tātad pierādīta ligzdošana.
Veiksmi,
AAvj
adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

Paldies par komentāriem.
Aizvien uzsvēršu - metodika ir gatava un mēs stingri sekojam tai.
Diskutēt par metodiku var, taču tā šobrīd netiks mainīta un atbildīs EBBA2 metodikai.
Metodika nekad perfekti neatbildīs visiem gadījumiem dzīvē un vienmēr būs izņēmumi, tādēļ arī pašam jāpiedomā, īpaši pie AL/V.

Diskutējot par metodiku. Ja ligzdo tikai 80% no ligzdā sēdošajām pūcēm, tad visām liekot V kļūdas būs 80% gadījumu. Šobrīd kļūda var būt tikai 20% gadījumu.
Bet kā jau minēju, mēs sekojam metodikai, kurā par AL teikts "Adults entering or leaving nest-site in circumstances indicating occupied nest (including high nests or nest holes, the contents of which cannot be seen) or adult seen incubating".

Eksperti spēlēties ar interpetācijām varēs vēlāk, kad dati būs iegūti pēc vienotas sistēmas visā Eiropā. Piemēram, pieņemot ka ligzdojušas tikai 80% no ausainajām pūcēm, vai ka 90% no dzirdētajām griezēm ir ligzdotāji. Taču, ja katrs izmantos savu metodiku, tad no datiem, kā Jānis saka "būs ķīselis".
User avatar
roosaluristaja
Posts: 1041
Joined: 02 Feb 2010 10:49

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by roosaluristaja »

Ķīselis būs tik un tā. Jo es, piemēram, ligzdā sēdošu putnu noteikti uzskatīšu par pierādītu ligzdošanu, ja tas būs ligzdošanas sezonas laikā, citi to tā var neuzskatīt. Augstākais, par ko var vienoties, ir ieteikt, lai ticamus un pierādītus ligzdošanas gadījumus vērotāji maksimāli apraksta, jo, ja ieliek vienkārši kaut kādu pazīmi, teiksim V, pēc tam, kad vajadzēs to analizēt, to vairs nevarēs atcerēties.
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Galīgi nav laika(jātaisa bildes gan lielajai stērstei,gan čupai zosu(īsknābene tālu un pašvaka),tomēr īsumā,mežirbes cāļi,pat ja spējīgi ielekt(ielidot )eglītē ,pilnīgi noteikti ir RM,esmu sastapis pietiekami daudz mežirbju lai secinātu,tās uzturas ļoti kompaktā teritorijā,ne tikai ligzdošanas periodā bet visu savu mūžu!!!Pat jaunie T augustā,kad svilpo un mācās svilpot vienalga nav attālinājušies no dzimtajām vietām vairāk par dažiem simtiem metru,pieļauju vecais padzen tos pavasarī.Mans pieņēmums saistīts ar ilgstošiem novērojumiem Sātiņu un Zvārdes DL teritorijā,ir vietas kur ejot uz punktu zinu-būs mežirbe,svilpos,pāris,vai cāļi.Zinot kā uzvedas mežirbes provocējot ar balss ierakstu,pieņemt ka tās katreiz ir citas,būtu vienkārši stulbi!:D Šodien pat pie Pavāru atseguma,dzirdu svilpo,uzlieku balsi,1x atsaucas un ielaižas zarā 2 m no manas sejas!Kas notiktu ja manā vietā būtu cits mežirbes T...;)Protams,augusta jaunos svilpojošos par RM nesauksim,tomēr svilpojoša mežirbe pavasarī bez ilgas domāšanas ir vismaz T nevis kaut kāds D,paptovocē ar ierakstu un vēro, M vienmēr auļo apkārt skaņas avotam pa perimetru tikai pa zemi,T atsaucas un ļoti bieži pielido tuvāk,bet pārsvarā pa koku zariem,automātiski jau sanāk P,ja putni pamanīti vai izdzirdēti,tas prasa 5-10 min.Faktiksi piemērotā biotopā var nonstopā spēlēt mežirbi,tas tikai mazliet traucē noteikt citus augstfrekvenču lietotājus(mizložnās,zeltgalvīšus,sartgalvīšus,purva zīlītes un t.t.)Tas pats attiecas uz cekulzīlīti,Akmensragā man ir ķeburaina priede,zinu tur būs cekulzīlīte,mežā izdzirdi cekulzīlīti,uzsvilpo(vai uzspēlē apodziņu)un būs tev pāris(U lietot gan šajā gadījumā nebūs korekti,spēlējot apodziņu U var dabūt visam mežam :DD).Faktiski teritoriāli visu mūžu ir visi ad.vistveidīgie izņemot paipalu.Te neliela atkāpe par pazīmi R kura pārvērtusies par pliku sex-u,nu nez,ja jau raksta ka metodika nemainās,tad mainīt nevajadzētu!;) Jā,par tiem rubeņiem,ja tie riesto,tad tur ir arī mammas,jo riests domāts mammām!:DD Un mammas ir ,tikai viņas neredz,tās sēž tuvējos krūmos,pie kam neaizlido kad T kaut kas iztraucē un tie aizlido(parasti netālu lai atgrieztos),vismaz ,vienmēr pastaigājot vēlāk ap riesta vietu,izceļu vismaz kādu M.Tagad sanāk pazīme R ir tik pat "pielietojama" kā perēšanas laukums(vispār pēdējā atlantā kaut reizi lietots?),bet neriesto jau tikai rubeņi,ir riesta izlidojumi praktiski visiem plēšputniem(kas vairumā gadījumu notiek virs ligzdas vai vismaz netālu no tās),riesto dažādi bridējputni,ko tad visu to tagad ignorējam un nonivelējam uz B ?Kur tad vēl dzeņi,varbūt izņemot izņemot melno dzilnu,kam teritorija var būt milzīga,visi parējie(īpaši baltmugur un trīspirktu) domājams dzīvo savā teritorijā,kamēr nonāk Putnu paradīzē.Baltmugurdzeni Ventes raga leišu gredzenošanas stacijā pagaišgad noķēra pēc 30 gadu pārtraukuma,Papē,liekas nav noķerts vispār,varbūt tas tomēr kaut ko liecina par dzeņu migrāciju!?Atteicīgi bungo kāda no šim sugām-T,provokācija,ja ir arī M(kas arī bieži bungo)-P,faktiski jebkura dzeņa bungošana(vai vidējā arī vēkšķēšana)-T,nevis D kā te kaut kad izskanēja.
Brīžiem liekas sēžam mēs uz kaut kādiem viduslaiku likumiem,akmenī kaltiem,vai iztapīgais latvietis,kā vienmēr piemet Eiropas regulām kaut ko pa virsu,(ka tikai kas nenotiek),pasaulē viss plūst un mainās,skat.angļi un c.jau paplašinājuši jēdzienu teritoriāls (vismaz pēc KleperAndra komentāra).
User avatar
Rallus
Posts: 23
Joined: 05 Dec 2008 06:24

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by Rallus »

No 2016.gadā ieziņotajām 66 žagatas ligzdām, 33 gadījumos esmu lietojis LL pazīmi, ko pazeminu uz G. Izņemot 3 gadījumus, kad pajautāju vietējiem cilvēkiem, kas turpat dzīvo - vai te viņa ligzdojusi. Ja atsaucas par pagājušo gadu (tas pats čurkstēm, bezdelīgām u.c.) - kā sociālo zinātņu pētnieks bieži runāju ar lauciniekiem, viņi izstāsta ļoti precīzi un man nav pamata apšaubīt viņu teikto klāt pie tā ko redzu. Bet iziešu cauri arī vēl citiem saviem novērojumiem - tā es to biju sapratis. Nav grūti izlabot.
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Vēl piemērs saistībā ar pazīmēm T un RM mazāku putnu,konkrēti svītrainā ķauķa sakarā.Kopš 2009.g. konstatēju svītraino gravā pie Vārtājas pilskalna,tur katru gadu ligzdo 1-2 pāri,līdz pagājušajam gadam nekur tuvākajā aplaimē citus svītrainos neatradu(pagaišgad atradās vēl viena vieta ar iespējams diviem ligzdotājiem apm. 3 km. no vietas Vārtajas otrā krastā),nevienam nav noslēpums,nopietniem ķeksētājiem ir sava svītrainā ķauķa vieta,uz kuru,gadu no gada brauc to ieķeksēt .Un tie tur ir,gadu no gada!Pats zinu pietiekami daudz tādu vietu,savulaik man parādija pat veselu svītraino ķauķu koloniju,arī ilggadēju...Ja par jaunajiem putniem,tajā pašā Vārtājas graviņā 200 m posmā,ligzdas rajonā,jūlijā,augusta sākumā regulāri sastopu juv.kas tur ņemās par krūmiem un mežrozītēm.Varbūt man jāpieņem,tur stāv svitrainķauķraidītājs,kas pievilina migrējošus jaunos ķauķus un tie tur nolaižas???:DD Vai tomēr tie ir turpat izperētie!Attiecīgi,apsekojot kvadrātu pavasarī redzēji dziedošu svītraino(faktiski vienalga kādu ķauķi),vasaras otrā pusē juv.,mierrīgi lieto RM.Protams, ar mello stārķi tas cauri neies,no otras puses,ar piem.jūras ērgli tas,līdz zināmam laikam darbojas! Tā kā,nekalsim likumus akmenī,pazīmes arī tādas nav,lai kā kādam tas negribētos! ;)
PS.Andri,Tev laikam toč nav ko darīt! :D
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Ku ta visi diskutētāji palikuši? ;) Vēl par vienu interesantu aspektu ELPA-a pazīmju sakarā.DDatos ir forša pazīme-darbības pēdas!Samērā plaša pielietojuma jēdziens,kuru mierīgi var likt kaut zem pazīmes B un t.i.piem.atpazīstami(baltmugurdzenis,trīspirkstu dzenis,melnā dzilna)kalumi,vistveidīgo putnu izkārnījumi(baltirbes sūdus laikam taču ķidās īpaši,ja tādi parādīsies,pārējie-viegli atšķirami),pūču atrijas,jebkuru putnu pēdas(sākot ar dzērvi un beidzot ar vistilbi),plēšputnu medījumu atliekas(jau bikk slidenāk un tomēr,piem.mežā vanagi,piekūns tur nebūs) un t.t. Šobrīd, tāpat kā pērnās ligzdas,bez skaidrojuma,šis plašais spektrs tiek ignorēts!
adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

Viss sliecas uz to, ka jāveido kalibrēšanas pasākums, kur visas šīs lietas izrunāt un apmācīt.
Ir forši, ka pēc pieredzes ir skaidrs, ka kādos gadījumos var lietot augstāku pazīmi (piemēram, iemācoties dziedātājstrazda saucienu, kad viņš izlido no ligzdas ar olām), taču tas paliks tiem, kuri atlantam velta daudz laika un padziļināti iedziļinās un mācās. Tā kā atlants ir atvērts visai tautai, tad tas ir labi un droši, ja lielā masa lieto arī zemākas pazīmes.

Paldies par komentāriem un vērtīgo pieredzi. Lasot forumu jau var daudz ko iemācīties!
Jānis Ķuze
Posts: 211
Joined: 28 Mar 2013 15:00

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by Jānis Ķuze »

Darbības pēdas ir labi izmantojama pazīme, it īpaši vistveidīgo mēsli, arī dzeņu kalumi, svaigi mestas spalvas (daudzgadu atlantu projektos ar pēdām, kas dabā saglabājas ilgāk, ir vieglāk). Spalvu gadījumā jāuzmanās ar migrantiem, protams.
Jāni, es īsti nesaprotu, ko Tu domā ar viduslaiku likumiem vai „pāriztapšanu Eiropas regulām”. Pazīmju apraksts un metodika kopumā ir savam mērķim atbilstoši un saprotami – ņem vērā, ka lielu daļu datu ievāc amatieri, tādēļ metodikai ir jābūt vienkāršai un (kas ir ļoti būtiski) ieliktai rāmī, lai dažādu cilvēku ievāktie dati ir salīdzināmi. Ir svarīgi respektēt pamatlietas un būt kritiskam (ja neesmu drošs, labāk ielieku zemāku ticamības pakāpi, nekā augstāku). Tas, par ko var diskutēt (un kas te arī tiek darīts), ir dažādu sugu novērojumu interpretēšana – mežirbes cāļi un RM ir labs piemērs, te vietā būs kalibrēšanās pasākumi, diskusijas forumos, sugu speciālistu piesaistīšana utml. Ideālā gadījumā katrai no sugām vajadzētu sagatavot „interpretācijas ceļvedi”, jo situācijas, protams, ļoti atšķiras, bet mēs labi saprotam, ko tas nozīmēs gadījumā ar 200 sugām – lai šāds atlanta projekts būtu dzīvotspējīgs un neatbiedētu lielu daļu no potenciālajiem dalībniekiem, metodika uz 200 lappusēm nederēs, tādēļ pazīmes ir ļoti vienkāršotas un padarītas universālas. Tālāk tas paliek katra paša ziņā – cik daudz esi gatavs „rakt” un iedziļināties konkrētu sugu novērojumu interpretēšanas niansēs.
Vēl par pazīmi LL, kas šo diskusiju zināmā mērā aizsāka un kas, domājams, tiek uztverta kā viena no pārspīlēti striktajām – manuprāt, tur pat īsti nav par ko diskutēt, vajag izlasīt pazīmes aprakstu. Un jāpatur prātā, tas, ko rakstīja Māris – nepārvēršam to visu par savu vēlmju atlantu.
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Iekopēju linku uz diskusiju pie apodziņa,īpaša uzmanība KleperAndra komentāram par pazīmēm angliski un to tulkojumu,interesanti arī par angļu pieeju teritoriālai uzvedībai: http://dabasdati.lv/lv/observation/88cb ... e5bf08126/
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Iekopēju arī linku no diskusijas pie sīļa : http://dabasdati.lv/lv/observation/5qnr ... blm0h3tl3/ ,tur gan liekas kāds komentārs ir pazudis,bet varbūt arī kļūdos ! ;)
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Vēl tikai diskusija pie paceplīša,tad jau laikam pietiks,lai saprastu manu domu gājienu ;) http://dabasdati.lv/lv/observation/8fn6 ... huithcog6/
forelljjanka
Posts: 316
Joined: 17 Dec 2008 10:54
Contact:

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by forelljjanka »

Jānis Ķuze wrote:Darbības pēdas ir labi izmantojama pazīme, it īpaši vistveidīgo mēsli, arī dzeņu kalumi, svaigi mestas spalvas (daudzgadu atlantu projektos ar pēdām, kas dabā saglabājas ilgāk, ir vieglāk). Spalvu gadījumā jāuzmanās ar migrantiem, protams.
Jāni, es īsti nesaprotu, ko Tu domā ar viduslaiku likumiem vai „pāriztapšanu Eiropas regulām”. Pazīmju apraksts un metodika kopumā ir savam mērķim atbilstoši un saprotami – ņem vērā, ka lielu daļu datu ievāc amatieri, tādēļ metodikai ir jābūt vienkāršai un (kas ir ļoti būtiski) ieliktai rāmī, lai dažādu cilvēku ievāktie dati ir salīdzināmi. Ir svarīgi respektēt pamatlietas un būt kritiskam (ja neesmu drošs, labāk ielieku zemāku ticamības pakāpi, nekā augstāku). Tas, par ko var diskutēt (un kas te arī tiek darīts), ir dažādu sugu novērojumu interpretēšana – mežirbes cāļi un RM ir labs piemērs, te vietā būs kalibrēšanās pasākumi, diskusijas forumos, sugu speciālistu piesaistīšana utml. Ideālā gadījumā katrai no sugām vajadzētu sagatavot „interpretācijas ceļvedi”, jo situācijas, protams, ļoti atšķiras, bet mēs labi saprotam, ko tas nozīmēs gadījumā ar 200 sugām – lai šāds atlanta projekts būtu dzīvotspējīgs un neatbiedētu lielu daļu no potenciālajiem dalībniekiem, metodika uz 200 lappusēm nederēs, tādēļ pazīmes ir ļoti vienkāršotas un padarītas universālas. Tālāk tas paliek katra paša ziņā – cik daudz esi gatavs „rakt” un iedziļināties konkrētu sugu novērojumu interpretēšanas niansēs.
Vēl par pazīmi LL, kas šo diskusiju zināmā mērā aizsāka un kas, domājams, tiek uztverta kā viena no pārspīlēti striktajām – manuprāt, tur pat īsti nav par ko diskutēt, vajag izlasīt pazīmes aprakstu. Un jāpatur prātā, tas, ko rakstīja Māris – nepārvēršam to visu par savu vēlmju atlantu.
Es tak rakstu-laba pazīme !!! :lol: Tikai KĀDA ??? N,B,T(vistveidīgajiem raksturīgie mēslu krāvumi),P(ja piem.atrod abu dzimumu spalvas),RM(acimredzami apēsts pull.) ??? Ja par baidīšanu-parasto Dabasmīli vairāk baida specu atsauces uz kaut kad sen,šaurā lokā izrunātiem (vai pašu izdomātiem,no serijas-tā es to saprotu)pazīmju skaidrojumiem,kuri vēl pie tam ir nezināmā laikā mainijušies un jau nesakrīt ne ar ar pirmo atlantu,ne Eiropas LPA pazīmēm angļu valodā. ;)Nemaz nerunājot par pierādītu ligzdošanu, nenodefinējot -kas tas ir!!! Tas nenozīmē ka kaut kas ir jāapspriež ar mani, tomēr,vēlētos lai kaut kas no manis rakstītā tiktu ņemts vērā. :roll: :roll:
ELPA -a strādātu patiešam masveidīgi atstājot vispār tikai divas pazīmes;putns un ligzda(līdzīgi kā balto stārķu).
Ir gan arī pozitīvais,kapājot pa pieSaldus kadrātiem esmu atradis vismaz 3 fantastiskas putnu vietas kuras prasa pamatīgu izpēti. :)
adekants
Posts: 8
Joined: 26 Apr 2016 13:35

Re: Pazīmju LL/G un AL/V pareiza lietošana

Post by adekants »

LL ir domāts, ka pētījuma laikā atrasta lietota ligzda, nevis šajā gadā. Lietota, ka tiešām pazīmes liecina, ka ir bijusi Lietota, nevis vienkārši atrasta ligzda. Tā kā ja nav pazīmes, kas liecina, ka ligzda ir bijusi lietota, tad tikai G (arī visa pētījuma perioda laikā). LV metodiku pielabošu lai atbilst angliskajai EBBA2.
Post Reply

Return to “Ligzdojošo putnu atlants”