Māra Strazda komentārs:woods wrote:Interneta resursi angļu valodā saka, ka melnie stārķi migrē arī grupās. Vairākumā gadījumu jau droši vien, ka vienatnē, bet tas nedod pamatu vispārināt, ka vienmēr.
http://www.birdlife.org/datazone/specie ... hp?id=3830
On migration the species may travel singly (Snow and Perrins 1998) or in small groups (del Hoyo et al. 1992) of up to 100 individuals (Snow and Perrins 1998).
http://www.arkive.org/black-stork/ciconia-nigra/
http://blackstorknotes.blogspot.com/201 ... nning.html
utt.
Māra Strazda teksts ļoti loģisks, bet mans maizes darbs ir datu analīze, tāpēc man tāds niķis neskatīties, kā pēc loģikas visam vajadzētu darboties, bet gan tikai uz to, ko dati rāda. Kā arī šeit, pēc izdzīvošanas loģikas vienas ligzdas bērniem nevajadzētu migrēt kopā, bet baskas fakts iz dzīves rāda, ka tomēr migrēja. Ņemot vērā melno
"Protams, ka stārķi, gāju ceļiem satuvojoties, ceļo grupās. Ja lidošanas "koridors" ir šaurs un tas jāšķērso lielam skaitam putnu īsā laikā, tad ne jau tur kāds "laiž cauri pa vienam", kā olimpiskajās spēlēs ar individuālu startu. Izraēlā, kur ir lielākais tāda veida tranzītpunkts, vispār ir nevis grupas, bet milzīgi bari, ja skatās tikai uz skaitļiem. Tūkstoši putnu vienlaikus. Tikai atšķirībā no ceļojoša bara, kas LIDO kopā, tur tas bars ir tāds pat kā Rīgas Centrāltirgu (vai citā līdzīgā vietā) - visi tur ir tādēļ, ka tur ir laba vieta iegūt pārtiku, taču katram ir savs ierašanās un prom došanās "plāns". Loģiski arī tas, ka masu caurlidošanas brīžos (satrēgumdienās) katru rītu startē simti vai tūkstoši vienlaikus - tāpat kā katru rītu vanšu tilts ir vienlaikus pilns ar mašīnām, kas katra brauc kaut kur citur. Ja uz vanšu tilta ir mašīnu "bars", tad vietumis melnie stārķi arī ceļo baros... Turklāt, es netaisos apgalvot, ka arī vienas ligzdas putni kādu gabalu (vai pat ilgi) nevarētu lidot kopā, tikai tādu gadījumu, ja arī ir, tad ļoti maz. Konkrētu piemēru, kas liecina par pretējo, ir daudz.
Un otrs. Labākais veids kā saprast un vērtēt jebko, ir analizēt visus iespējamos faktus un tad secināt, cik kaut kas ir vispārīgs, absolūts, pareizs utt. Tikai es gribētu uzsvērt, ka NEVIENA no minētajām publikācijām/vietnēm nesatur faktus, bet tikai faktu interpretācijas, turklāt, jo teksts īsāks, jo ģeneralizētāki (tātad "noapaļotāki") ir "fakti". Pārskata vietnes (kā BirdLife lapa) arī uz to orientējas, bet speciālistu mājas lapas (kā, piemēra, Karstena Rodes blogs) diez vai atļausies publiskot jēlos faktus, kamēr tie nav apkopoti un publicēti. Ideju un datu zagļi ir ne tikai stāstos un pasakās, tādi ir arī dzīvē un dažkārt ar to nodarbojas arī (šķietami) ļoti cienījamas institūcijas un personāži. Tāpēc gribot negribot iznāk tā, ka ar sugu strādājošie speciālisti ir "vienlīdzīgāki par citiem" - savā starpā mēs diezgan daudz apmaināmies ar informāciju par gadījumiem un faktiem, kuri publiski var (vēl) nebūt zināmi vispār vai kuri ir pieejami tikai "generalizētā", t.i. interpretētā veidā. Vēl pirms ~25 gadiem melnais stārķis bija viena no sliktāk zināmajām sugām un pat nozīmīgākajā monogrāfijā par Eiropas putniem visa informcija par to bija tika 6 lapas. Vairums zināšanu ir nācis klāt pēdējos 25 gados. Snow un Perrins vienkārši ir pārāk vecs avots, Birdlife faktu fails ir ļoti ģeneralizēts. Arkive tagadējo tekstu neesmu skatījies, bet vēl pirms gada tas bija draņķīgs. Karstena Rodes blogs ir labs, bet tas vairāk attiecas uz iepriekšējo rindkopu. Bet analizēt nezināmas ticamības interpretācijas nav īpaši produktīvs pasākums. Par faktu analīzi varētu būt runa, ja kaut kur būtu uzskaitīti gadījumi - a ceļoja kopā, b ceļoja atsevišķi, c ceļoja atsevišķi utt. līdz zzzzz, nevis tikai divi vai trīs, un tie tiktu analizēti.
Pat solīdajās monogrāfijās ir atrodamas pilnīgas muļķības, bet par interneta avotiem nerunāsim. Cilvēki tic visam, ko internetā var atrast, bet tur ir viss, sākot ar zeltu un beidzot ar pilnīgiem mēsliem - un viss izskatās vienādi labi, bieži vien mēsli pat izskatās labāk. Solīdākais (un attiecībā uz melno stārķi arī nesen atjaunināts) interneta avots ir šis: http://www.hbw.com/species/black-stork-ciconia-nigra, lai gan, pat tur ir diezgan neprecīzas lietas, piemēram, par ad. klabināšanu.
Ja kāds vēlas kaut ko prasīt man, lūdzu, lai raksta man epastus, es atbildēšu - vai nu personiski, vai, ja jautājums prasīsies pēc publiskas atbildes - caur goris.lv, jo dd forumu es skatos ļoti neregulāri. Dažas dienas iepriekš, vakar un šodien skatīju, bet varu ilgi neatvērt, kā kādu nedēļu pirms tam - šķiet, kādus trīs mēnešus to netiku darījis. M. Strazds "