Labvakar!
Par ūpjiem.
Ornitologs Pēteris Daknis par savu dzīves misiju uzskata dabas aizsardzību
https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/nakotnes-p ... a.a179469/
Ūpji ar raidītājiem: Latvijas lielākā pūce cīnās par izdzīvošanu
https://tv3.lv/dzivesstils/dzivnieki/up ... dzivosanu/
Saites uz rakstiem un video
Re: Saites uz rakstiem un video
LSM intervija ar Jāni Ķuzi
Ornitologs: Biodaudzveidības krīze var novest pie tā, ka dzīvosim daudz pelēkākā un klusākā pasaulē
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/v ... jmOXyTF_-A
Ornitologs: Biodaudzveidības krīze var novest pie tā, ka dzīvosim daudz pelēkākā un klusākā pasaulē
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/v ... jmOXyTF_-A
Re: Saites uz rakstiem un video
Skumja ziņa...
Lsm.lv
Latvija zaudējusi vienu no prominentākajiem ornitologiem un vides sargiem.
2. novembrī mūžībā devies izcilais ornitologs Māris Strazds (1960–2026).
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija ... s.a670233/
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
-
Lianaliesma
- Posts: 48897
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Saites uz rakstiem un video
In memoriam. Ornitologs Māris Strazds devies pēdējā lidojumā (1960–2026)
Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs
https://www.lob.lv/2026/11/no-mara-strazda-atvadoties/
2. novembrī mūžībā devies Latvijas Ornitoloģijas biedrības pirmais direktors un melno stārķu pētnieks Māris Strazds.
Māris Strazds bija viens no tiem Atlantiem, uz kuru pleciem ilgus gadus balstījās LOB, tāpēc vienā rakstā nebūs iespējams pieminēt visu viņa veikumu, un varu pieskarties tik dažiem būtiskākajiem punktiem.
1980.–1984. gadā Māris bija viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta koordinatoriem un arī viens no 1989. gadā iznākušās grāmatas “Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980–1984” autoriem (kopā ar Jāni Priednieku, Agri Strazdu un Aivaru Petriņu). Šī bija pirmā reize, kad tika kartēta ligzdojošo putnu izplatība visā Latvijā.
Māris bija viens no 76 LOB dibinātājiem 1985. gadā. 1994. gadā, kad LOB pieņēma pirmos algotos darbiniekus, Māris kļuva par LOB direktoru, bet šo darbu brīvprātīgi viņš bija veicis jau pirms tam. Direktora amatā Māris strādāja līdz 2002. gadam. Viņa vadībā LOB piedzīvoja biedru skaita ievērojamu pieaugumu un kļuva par starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International partneri.
Tajā pašā 1994. gadā, kad Māris oficiāli kļuva par LOB direktoru, viņš kopā ar Jāni Priednieku un Gundaru Vāveriņu iemūrēja vēl vienu pamatakmeni mūsu zināšanās par Latvijas putniem. Žurnāla “Putni dabā” 4. numurā publicēts raksts “Latvijas putnu skaits”, kurā pirmo reizi sniegti visu Latvijā ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi.
Neatsverams ieguldījums plašākas sabiedrības izglītošanā ir Māra vadībā sagatavotās grāmatas “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”. Lai gan izdotas nu jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, tās joprojām ir tik vērtīgs informācijas avots par Latvijas putniem, kam līdzvērtīgu neatrast. Tāpēc žēl, ka “Latvijas jūras putni” un “Latvijas purva putni” tā arī palika neīstenotas ieceres.
Lai gan Māris daudz darba ieguldījis dažādu putnu sugu aizsardzībā, piemēram, izstrādājot sugas aizsardzības plānus mednim un mežirbei, tomēr galvenais Māra pētījumu un rūpju objekts bija melnais stārķis, kam veltīts arī 2011. gadā aizstāvētais promocijas darbs “Melnā stārķa saglabāšanas ekoloģija Latvijā”.
Tāpat kā par melno stārķi Māris iestājās par Latvijas mežiem, gan iesaistoties 2000. gadā pieņemtā Meža likuma un citu meža apsaimniekošanas normatīvo aktu izstrādē, gan stiprinot starptautisko sadarbību, gan rīkojot akcijas pret Latvijas mežu noplicināšanu, gan arī aktīvi rosinot mikroliegumu veidošanu konkrētu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai.
Māris prata citus iedvesmot interesei par putniem un to aizsardzību ne tikai ar savu piemēru, bet arī ar spēju uzrunāt. Vienalga, vai tā bija viņa vadīta ekskursija, raksts žurnālā, intervija televīzijā vai vienkārši pasēdēšana ap galdu, Māra teiktajā visi uzmanīgi ieklausījās. Tāpēc nav brīnums, ka ar putniem viņš aplipināja daudzus – gan jaunus, gan vecus. Reiz kādā intervijā Māris par sevi teica apmēram šādus vārdus: “Es esmu putnu advokāts, un laikam ne tas sliktākais.” Un šajā ziņā viņam nevar nepiekrist.
Māris Puķītis https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/in- ... juma.50347
Kolēģi un dabas draugi viņu raksturo kā izcili erudītu, mērķtiecīgu, komunikablu cilvēku ar spēcīgām līdera dotībām, asu tiesiskuma izjūtu un lielisku humoru. Putnu vērotāju grupas Māris Strazds vadīja jau kopš 1989. gada, viņš bija viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājiem, kas uzņēmās tās vadību izaugsmes laikā no 1994. līdz 2002. gadam.
Strazds bija viens no starptautiski atzītiem un vadošajiem melno stārķu ekspertiem, šīs noslēpumainās un jutīgās meža sugas izpētei viņš veltīja vairāk nekā 40 sava mūža gadus.
Strazds vadīja unikālu ekspedīciju “Pa melnā stārķa pēdām” no Latvijas uz Āfriku, lai detalizēti izsekotu šo putnu ziemošanas maršrutus un apstāšanās vietas. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš stārķu izpētē ieviesa satelītraidītājus, ļaujot sabiedrībai teju tiešsaistē sekot līdzi Kates, Fejas, Mares un citu gandru jeb melno stārķu dramatiskajiem ceļojumiem, migrācijas grūtībām un pat bojāejas iemesliem.
Strazda pētījumi pierādīja, ka melno stārķu populācijas lejupslīdi ietekmē četri galvenie faktori: mežizstrādes radītie traucējumi, barošanās vietu trūkums, plēsēji un globālais ķīmiskais piesārņojums, piemēram, DDT paliekas olās. Jau kopš 1990. gadu beigām viņš regulāri cēla trauksmi par to, ka intensīvas kailciršu prakses dēļ Latvijas meži zaudē savu dabisko struktūru.
Šoruden Rucavā, kur valsts pārraudzītā teritorijā tika nocirsta gandrīz 400 gadu veca priežu audze ar senu melnā stārķa ligzdvietu, Strazds personīgi no cirsmas iznesa stumbra ripu, lai laboratorijā pierādītu koka unikālo vecumu – tas auga kopš aptuveni 1649. gada – un cīnītos par amatpersonu atbildību.
Paldies par lielo īpašo rūpi par melno stārķu aizsardzību.
Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs
https://www.lob.lv/2026/11/no-mara-strazda-atvadoties/
2. novembrī mūžībā devies Latvijas Ornitoloģijas biedrības pirmais direktors un melno stārķu pētnieks Māris Strazds.
Māris Strazds bija viens no tiem Atlantiem, uz kuru pleciem ilgus gadus balstījās LOB, tāpēc vienā rakstā nebūs iespējams pieminēt visu viņa veikumu, un varu pieskarties tik dažiem būtiskākajiem punktiem.
1980.–1984. gadā Māris bija viens no pirmā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta koordinatoriem un arī viens no 1989. gadā iznākušās grāmatas “Latvijas ligzdojošo putnu atlants 1980–1984” autoriem (kopā ar Jāni Priednieku, Agri Strazdu un Aivaru Petriņu). Šī bija pirmā reize, kad tika kartēta ligzdojošo putnu izplatība visā Latvijā.
Māris bija viens no 76 LOB dibinātājiem 1985. gadā. 1994. gadā, kad LOB pieņēma pirmos algotos darbiniekus, Māris kļuva par LOB direktoru, bet šo darbu brīvprātīgi viņš bija veicis jau pirms tam. Direktora amatā Māris strādāja līdz 2002. gadam. Viņa vadībā LOB piedzīvoja biedru skaita ievērojamu pieaugumu un kļuva par starptautiskās dabas aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International partneri.
Tajā pašā 1994. gadā, kad Māris oficiāli kļuva par LOB direktoru, viņš kopā ar Jāni Priednieku un Gundaru Vāveriņu iemūrēja vēl vienu pamatakmeni mūsu zināšanās par Latvijas putniem. Žurnāla “Putni dabā” 4. numurā publicēts raksts “Latvijas putnu skaits”, kurā pirmo reizi sniegti visu Latvijā ligzdojošo un ziemojošo putnu populāciju lielumi.
Neatsverams ieguldījums plašākas sabiedrības izglītošanā ir Māra vadībā sagatavotās grāmatas “Latvijas meža putni”, “Latvijas lauku putni” un “Latvijas ūdeņu putni”. Lai gan izdotas nu jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, tās joprojām ir tik vērtīgs informācijas avots par Latvijas putniem, kam līdzvērtīgu neatrast. Tāpēc žēl, ka “Latvijas jūras putni” un “Latvijas purva putni” tā arī palika neīstenotas ieceres.
Lai gan Māris daudz darba ieguldījis dažādu putnu sugu aizsardzībā, piemēram, izstrādājot sugas aizsardzības plānus mednim un mežirbei, tomēr galvenais Māra pētījumu un rūpju objekts bija melnais stārķis, kam veltīts arī 2011. gadā aizstāvētais promocijas darbs “Melnā stārķa saglabāšanas ekoloģija Latvijā”.
Tāpat kā par melno stārķi Māris iestājās par Latvijas mežiem, gan iesaistoties 2000. gadā pieņemtā Meža likuma un citu meža apsaimniekošanas normatīvo aktu izstrādē, gan stiprinot starptautisko sadarbību, gan rīkojot akcijas pret Latvijas mežu noplicināšanu, gan arī aktīvi rosinot mikroliegumu veidošanu konkrētu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai.
Māris prata citus iedvesmot interesei par putniem un to aizsardzību ne tikai ar savu piemēru, bet arī ar spēju uzrunāt. Vienalga, vai tā bija viņa vadīta ekskursija, raksts žurnālā, intervija televīzijā vai vienkārši pasēdēšana ap galdu, Māra teiktajā visi uzmanīgi ieklausījās. Tāpēc nav brīnums, ka ar putniem viņš aplipināja daudzus – gan jaunus, gan vecus. Reiz kādā intervijā Māris par sevi teica apmēram šādus vārdus: “Es esmu putnu advokāts, un laikam ne tas sliktākais.” Un šajā ziņā viņam nevar nepiekrist.
Māris Puķītis https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/in- ... juma.50347
Kolēģi un dabas draugi viņu raksturo kā izcili erudītu, mērķtiecīgu, komunikablu cilvēku ar spēcīgām līdera dotībām, asu tiesiskuma izjūtu un lielisku humoru. Putnu vērotāju grupas Māris Strazds vadīja jau kopš 1989. gada, viņš bija viens no Latvijas Ornitoloģijas biedrības dibinātājiem, kas uzņēmās tās vadību izaugsmes laikā no 1994. līdz 2002. gadam.
Strazds bija viens no starptautiski atzītiem un vadošajiem melno stārķu ekspertiem, šīs noslēpumainās un jutīgās meža sugas izpētei viņš veltīja vairāk nekā 40 sava mūža gadus.
Strazds vadīja unikālu ekspedīciju “Pa melnā stārķa pēdām” no Latvijas uz Āfriku, lai detalizēti izsekotu šo putnu ziemošanas maršrutus un apstāšanās vietas. Viņš bija viens no pirmajiem Latvijā, kurš stārķu izpētē ieviesa satelītraidītājus, ļaujot sabiedrībai teju tiešsaistē sekot līdzi Kates, Fejas, Mares un citu gandru jeb melno stārķu dramatiskajiem ceļojumiem, migrācijas grūtībām un pat bojāejas iemesliem.
Strazda pētījumi pierādīja, ka melno stārķu populācijas lejupslīdi ietekmē četri galvenie faktori: mežizstrādes radītie traucējumi, barošanās vietu trūkums, plēsēji un globālais ķīmiskais piesārņojums, piemēram, DDT paliekas olās. Jau kopš 1990. gadu beigām viņš regulāri cēla trauksmi par to, ka intensīvas kailciršu prakses dēļ Latvijas meži zaudē savu dabisko struktūru.
Šoruden Rucavā, kur valsts pārraudzītā teritorijā tika nocirsta gandrīz 400 gadu veca priežu audze ar senu melnā stārķa ligzdvietu, Strazds personīgi no cirsmas iznesa stumbra ripu, lai laboratorijā pierādītu koka unikālo vecumu – tas auga kopš aptuveni 1649. gada – un cīnītos par amatpersonu atbildību.
Paldies par lielo īpašo rūpi par melno stārķu aizsardzību.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Saites uz rakstiem un video
Labdien.
Atvadīšanās no Māra Strazda notiks sestdien, 7. novembrī, plkst. 10.00 Rīgas krematorijas lielajā atvadu zālē, Meža kapos.
Atvadīšanās no Māra Strazda notiks sestdien, 7. novembrī, plkst. 10.00 Rīgas krematorijas lielajā atvadu zālē, Meža kapos.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/