INTERESANTI dabas fakti un sarunas par tiem, 2014-2023
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas
https://www.youtube.com/channel/UCZXZQx ... -eH_gdDwYA
Jauka videokompilācija no Cornell Lab Bird Cams - Visu CornellLab tiešraides kameru apskats 2016.
Bird Cams 2016: A Year In Review
Jauka videokompilācija no Cornell Lab Bird Cams - Visu CornellLab tiešraides kameru apskats 2016.
Bird Cams 2016: A Year In Review
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas 2014-2019
2019.
27.02.
Zivjērgļa un baltgalvas ērgļa lielumu atšķirība.
https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... ater&ifg=1
27.02.
Zivjērgļa un baltgalvas ērgļa lielumu atšķirība.
https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... ater&ifg=1
Johan KrügerWhite Tailed Eagles of Smola Norway ~ Baron, Baroness & Family
A WTE and an Osprey show each other the claws. The picture was taken near Håøya in Inner Oslofjord in June 2018. Text under the picture from the newspaper Akershus County Times:
"The smaller Osprey did not like WTE to be on the east side of Håøya, and here it is attacking. WTE defends itself to lie on its back with its claws out. This was a powerful struggle that gave everyone a wonderful nature experience."
This WTE had a nest in a tall pine tree on the island. An eaglets in the nest. Osprey probably also had nest cubs somewhere else nearby. Lots of fish in the fjord at this place.
Photo: Ivar Ruud Eide
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas 2014-2019
05.03.
https://www.mymusicandmusings.com/ode-to-otis.html
Kāds dabas tiešraižu vērotājs un mūziķis sarakstījis Odu lācim Otis, ko te var noklausīties.Tepat arī video ar Oti.
Otis ir 22 gadus vecs lācis Katmai dabas parkā. 2017.gadā viņš tika ievēlēts par parka Tuklāko lāci. Viņš parasti sēž savā "birojā" un ķer lasi pēc laša...
Otis savā birojā
https://www.mymusicandmusings.com/ode-to-otis.html
Kāds dabas tiešraižu vērotājs un mūziķis sarakstījis Odu lācim Otis, ko te var noklausīties.Tepat arī video ar Oti.
Otis ir 22 gadus vecs lācis Katmai dabas parkā. 2017.gadā viņš tika ievēlēts par parka Tuklāko lāci. Viņš parasti sēž savā "birojā" un ķer lasi pēc laša...
Otis savā birojā
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas 2014-2019
05.07.
Nordri salicis burvīgus tuvplānus no pasaules tiešraidēm, kuras vērojam arī šeit, forumā
Paldies liels!
Крупные планы с камер/ Nordri
Nordri salicis burvīgus tuvplānus no pasaules tiešraidēm, kuras vērojam arī šeit, forumā
Paldies liels!
Крупные планы с камер/ Nordri
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Diskusijas 2014-2019
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas 2014-2019
Māri, nevar aiziet (prasa reģistrēties un tad nenonāk uz Tavu norādi), ieliec citādi
Re: Diskusijas 2014-2019
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas 2014-2019
Super! 5 ziliraibas oliņas! Kas par putniņu?
Re: Diskusijas 2014-2019
Rakstīts - "Viens mēnesis pelēkā mušķērāja dzīvē". Neņemos ne noliegt ne apstiprināt...
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas 2014-2019
Plēšputni lidojumā
https://www.audubon.org/news/identify-r ... 8eT4dvMXfk
https://www.audubon.org/news/identify-r ... 8eT4dvMXfk
1. Strīpainais vanags, nepieaudzis.
Sharp-shinned Hawk, immature: Note short, stocky wings and body, long slim tail that is short for an accipiter, and small head. Plumage is difficult to see on distant birds, but 1st-years lack a rufous tone underneath.
2. Baltgalvas ērglis.
Bald Eagle: Very distinct white heads and tails and dark overall. Very large with long, broad wings and yellow legs and bill.
3. Raibais (Amerikas) piekūns.
American Kestrel: Note pale underside with orangey chest, black spots on belly two black “sideburns” on head, and blue upperwing coverts, orange tail with black tip.
4. Lauku lija.
Northern Harrier: Very distinct brilliant white underside with a black border on flight feathers. Note long, slim wings and tail, and small head.
5. Raibais (Amerikas) piekūns.
American Kestrel: Note pale underside with orangey chest, black spots on belly two black “sideburns” on head, and blue upperwing coverts, orange tail with black tip.
6. Tītaru grifs.
Turkey Vulture: Blackish overall; reddish head can be difficult to see at a distance but white bill usually glows. Note long, broad, squared-off wings, broad tail, and modified dihedral when gliding.
7. Strīpainais vanags, pieaudzis.
Sharp-shinned Hawk, adult: Note short, stocky wings and body, long slim tail that is short for an accipiter, and small head.
8. Platspārnu klijāns.
Broad-winged Hawk, immature: Stocky pointed wings, large head, and short, narrow tail. Pale underside with dark streaking on sides of breast, and indistinct tail pattern with darker tip denote 1st-year. Some (like this bird) have streaks on belly similar to red-tailed.
9. Rudais klijāns, pieaudzis.
Red-shouldered Hawk, adult: Note somewhat stocky squared-off wings with translucent “commas” along the primaries. Adults have bold black and white bands on wings and tail and a warm reddish underside.
10. Rudais klijāns, nepieaudzis.
Red-shouldered Hawk, immature: Note somewhat stocky squared-off wings with translucent “commas” along the primaries. Pale underside with buffy underwing coverts, and dark, evenly spaced streaking on body denote 1st-year.
11. Lauku lija.
Northern Harrier: Very distinct brilliant white underside with a black border on flight feathers. Note long, slim wings and tail, and small head.
12. Purva piekūns, pieaudzis.
Merlin, adult: Merlin has stockier, more sharply pointed wings, broader, shorter tail, and is “chesty” compared with kestrel. Juvenile and adult female are pale below with heavy, dark streaking, heavily “checkered” underwings, and distinct tail bands.
13. Lauku lija, nepieaugusi.
Northern Harrier, immature: Pale underneath mostly brown flight feathers. Note long, narrow wings and tail (showing bands when spread). Head is small with owl-like facial disc.
14. Sarkanastes klijāns.
Red-tailed Hawk: Quintessential broad-winged, short-tailed buteo shape. Plumage is pale underneath with dark patagial bars and bellyband.
15. Kūpera vanags, nepieaudzis.
Cooper’s Hawk, immature: Pale underneath with dark streaks throughout underbody, and brown head denote 1st-year. Note long wings for an accipiter, large head, and long tail with white tip.
16. Kūpera vanags, nepieaudzis.
Cooper’s Hawk, immature: Pale underneath with dark streaks throughout underbody, and brown head denote 1st-year. Note long wings for an accipiter, large head, and long tail with white tip.
17. Lielais piekūns, pieaudzis.
Peregrine Falcon, adult: Pale underneath with heavily streaked body, heavily “checkered” underwings, and dark head. Note very long, pointed wings, heavy body, and broad tail and head. Wingtips are less sharply pointed in a full soar.
18. Zivjērglis.
Osprey: Note the dark stripe through the eye, long, dark brown wings, white underside, and a black bill with sharp hook.
19. Strīpainais vanags, pieaudzis.
Sharp-shinned Hawk, adult: Note short, stocky wings and body, long slim tail that is short for an accipiter, and small head.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Diskusijas 2014-2019
Labvakar Es ieraugot pirmo sniegu sāku nervozēt ,kad jāsāk piebarot putniņi ????? Ja no rīta man pie loga čiepstēs ,neizturēšu ,vai jau laiks ?
Re: Diskusijas 2014-2019
Sveiki visapkārt!
Domāju, ka galvenais nav kad sākt barot - kā Tev nervi vai sirds iztur. Galvenais ir nepārtraukt šo procesu.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas 2014-2019
Sveiki!
Par barošanu - te tiešām ir kārtīgi jādomā vai varēs visu ziemu pareizi piebarot un vai vispār mums ir ar ko barot? Speķis un saulenes nav viss, kas zīlītēm nepieciešams.
Piemēram, Vides vēstīs par speķa ādām
http://www.videsvestis.lv/putni-barosana-ziema/
Šķietami vienkārša un viegli paveicama putnu piebarošana ziemā tomēr ir jāveic saprātīgi un uzmanīgi, lai nenodarītu putniem ļaunu. Nejauši izkārta speķa šķēle (vēl sliktāk — gaļas gabalam nogriezta ādas strēmele) patiesībā ir tikai māneklis, ar kuru viegli izdodas piemānīt zīlītes, kas izmisīgi mēģina no jūsu piedāvātā cienasta paēst. No tā barības daudzuma, ko putniem ar lielām pūlēm izdodas noknibināt, līdz kārtīgai paēšanai ir visai tālu. Tie putni, kas neatrodas tieši pie cienasta, bet gaida savu kārtu to apciemot, rūpīgi pārmeklē tuvējo krūmu un koku zarus, pie reizes atbrīvojot tos no kukaiņu, arī no kaitēkļu kūniņām un oliņām. Tieši tas ir visvairāk ieciešams jūsu augļudārzam. Ja putni šajā vietā uzturas ilgāku laiku, dabiskās barības krājumi ātri izsīkst. Atliek tikai iestāties bargam un aukstam laikam, lai viņi nosaltu un aizietu bojā no bada, kaut gan apknibinātā speķa šķēle turpina karāties pie loga.
LA.lv ir raksts, kurā savu viedokli izsaka Vilnis Skuja
http://praktiski.la.lv/palidzi-putniem- ... te-zilitem
Turklāt putnu barošana nav nemaz tik laba. Pētījumos noskaidrots, ka zīlītēm, kas dzīvo pilsētvidē un visu ziemu barojas ar vienveidīgu mākslīgo barību, ligzdošana nav tik veiksmīga kā tām, kas mitinās mežā. Nedz speķī, nedz saulespuķu sēklās nav visu vitamīnu, kas ir kaut vai vienā zirneklītī vai kukaiņa kūniņā. Barojot mēs putniem neapšaubāmi palīdzam izdzīvot, taču izmantotās barības kvalitāte ir ļoti zema. Un vēl – cienājot putnus, mēs padarām tiem švakāku veselību, līdz ar to vājinās reproduktīvās spējas un ir mazāki dējumi.
Par barošanu - te tiešām ir kārtīgi jādomā vai varēs visu ziemu pareizi piebarot un vai vispār mums ir ar ko barot? Speķis un saulenes nav viss, kas zīlītēm nepieciešams.
Piemēram, Vides vēstīs par speķa ādām
http://www.videsvestis.lv/putni-barosana-ziema/
Šķietami vienkārša un viegli paveicama putnu piebarošana ziemā tomēr ir jāveic saprātīgi un uzmanīgi, lai nenodarītu putniem ļaunu. Nejauši izkārta speķa šķēle (vēl sliktāk — gaļas gabalam nogriezta ādas strēmele) patiesībā ir tikai māneklis, ar kuru viegli izdodas piemānīt zīlītes, kas izmisīgi mēģina no jūsu piedāvātā cienasta paēst. No tā barības daudzuma, ko putniem ar lielām pūlēm izdodas noknibināt, līdz kārtīgai paēšanai ir visai tālu. Tie putni, kas neatrodas tieši pie cienasta, bet gaida savu kārtu to apciemot, rūpīgi pārmeklē tuvējo krūmu un koku zarus, pie reizes atbrīvojot tos no kukaiņu, arī no kaitēkļu kūniņām un oliņām. Tieši tas ir visvairāk ieciešams jūsu augļudārzam. Ja putni šajā vietā uzturas ilgāku laiku, dabiskās barības krājumi ātri izsīkst. Atliek tikai iestāties bargam un aukstam laikam, lai viņi nosaltu un aizietu bojā no bada, kaut gan apknibinātā speķa šķēle turpina karāties pie loga.
LA.lv ir raksts, kurā savu viedokli izsaka Vilnis Skuja
http://praktiski.la.lv/palidzi-putniem- ... te-zilitem
Turklāt putnu barošana nav nemaz tik laba. Pētījumos noskaidrots, ka zīlītēm, kas dzīvo pilsētvidē un visu ziemu barojas ar vienveidīgu mākslīgo barību, ligzdošana nav tik veiksmīga kā tām, kas mitinās mežā. Nedz speķī, nedz saulespuķu sēklās nav visu vitamīnu, kas ir kaut vai vienā zirneklītī vai kukaiņa kūniņā. Barojot mēs putniem neapšaubāmi palīdzam izdzīvot, taču izmantotās barības kvalitāte ir ļoti zema. Un vēl – cienājot putnus, mēs padarām tiem švakāku veselību, līdz ar to vājinās reproduktīvās spējas un ir mazāki dējumi.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas 2014-2019
Labdien!
Nediskutēšu. Esmu to darījis un darīšu. Patīk man viņu čivināšana sētā....
Lasot šo visu rodas jautājums - vai maz vajag barot mazputniņus...
Nediskutēšu. Esmu to darījis un darīšu. Patīk man viņu čivināšana sētā....
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas 2014-2019
Domāju, ka dabīgā vide mums turpina samazināties- cik tad krūmu un nenopļauta,neuzarta zālāja mūsu laukos rudenī paliek ?Ja es sniegā atrodu beigtus putniņus , tad taču viņiem nav, kur dabūt barību?
Re: Diskusijas 2014-2019
Taisnība, Mīce.
Tāpat kā Māris, arī es barošu.
Bet laikam šogad piedomāšu kā var to barību padarīt daudzveidīgāku. "Plikām" saulenēm noteikti šogad klāt piekāršu biezu speķi, lai ir no tā ko knābāt, nevis plānu ādu, kur mazāk ēdamā.
Vēl laikam paeksperimentēšu saulenēm likt klāt kaut kādus citus graudus. Grūbas, kas ir daudzu nopērkamo barību sastāvā, zīlītēm negaršo, tās nav jēgas pirkt. Bet būs jāpamēģina prosa vai vēl kaut kas.
Strazdiem garšo žāvētas dzērvenes, rozīnes vai godži, tās arī pērn sabēru zemē no rītiem. Strazdi jau gaidīja. Vēl strazdi dažreiz knābā kaķu barības graudiņus. Bet barotavā gan viņi nekad nelido (vismaz te pie manis nē), tikai no zemes ēd.
Tāpat kā Māris, arī es barošu.
Bet laikam šogad piedomāšu kā var to barību padarīt daudzveidīgāku. "Plikām" saulenēm noteikti šogad klāt piekāršu biezu speķi, lai ir no tā ko knābāt, nevis plānu ādu, kur mazāk ēdamā.
Vēl laikam paeksperimentēšu saulenēm likt klāt kaut kādus citus graudus. Grūbas, kas ir daudzu nopērkamo barību sastāvā, zīlītēm negaršo, tās nav jēgas pirkt. Bet būs jāpamēģina prosa vai vēl kaut kas.
Strazdiem garšo žāvētas dzērvenes, rozīnes vai godži, tās arī pērn sabēru zemē no rītiem. Strazdi jau gaidīja. Vēl strazdi dažreiz knābā kaķu barības graudiņus. Bet barotavā gan viņi nekad nelido (vismaz te pie manis nē), tikai no zemes ēd.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas un interesanti fakti, 2014-2021
2021.
Interesanti... https://lv.wikipedia.org/wiki/Ro%C5%86i
Roņu dzimtas (Phocidae) dzīvniekus mēdz saukt arī par īstajiem roņiem, lai nodalītu no ausroņiem.
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un lauvroņiem.
https://aubtu.biz/17106/?utm_source=Li9 ... paign=Li94
Te kāds stāsts par kotikiem (2020.g. 5.sept.) - starp melnajiem viens skaists ruds smukulītis. Tas esot albīns, lai arī ne pavisam balts. Šis burvīgais apelsīnu ingvera krāsas ronis tika pamanīts Ohotskas jūrā Krievijā. Acīmredzot tādi albīni roņi kā šis ir ārkārtīgi reti. Saskaņā ar Daily Mail, "eksperti saka, ka šādas daļējas albīna dzimšanas iespēja ir viena no 100 000".
Mazulis savā kolonijā kļūst par atstumto, pateicoties tā unikālās krāsas kažokam un acīm. Viņa neparastais izskats rada tam lielāku risku tikt atraidītam.
Šajā apgabalā strādājošie zinātnieki dīvaino albīnu roņu mazuli nodēvējuši par “Neglīto pīlēnu”.
Pēc biologa Vladimira Burkanova teiktā, kurš pašlaik strādā šajā teritorijā, albīna roņu mazulis nav pilnīgi atstumts, tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka pārējie no tā nedaudz atturās. "Šis mazulis izskatās labi paēdis un bija ļoti aktīvs, viņa māte viņam noteikti devusi daudz piena," Burkanovs sacīja Daily Mail. "Citi roņi tam nepievērš pārāk lielu uzmanību zināmā mērā satraucošā veidā, tāpēc kaut kas ar to nav īsti kārtībā. Albīnu kažokroņi ir reta parādība. Tie patiesībā izskatās vairāk rudi nekā balti. Šis ir tīrs albīns bez pigmentācijas pat acīs. Bet tas netiek dzenāts vai kosts".
Pēc biologa teiktā, tiek uzskatīts, ka albīna ronim ir slikta redze, tāpēc biologs šaubās, vai ronis veiksmīgi vairosies. Šobrīd mazulis tiek uzraudzīts, un gadījumā, ja to atgrūdīs citi roņi, savvaļas dabas speciālisti ir gatavi zīdītāju glābt un nodot delfinārijam.
2020.g., foto Vladimirs Burkanovs.
Burkanovs vēlāk publicēja vēl vienu fotoattēlu, taču šoreiz tas bija cits albīns, kuru 2017. gadā pamanīja fotogrāfs Sergejs Fomins.
"Dzīvnieks bija 2 vai 3 gadus vecs un fiziski labā formā, lai gan bija skaidrs, ka viņam bija slikta redze," savā ierakstā raksta Burkanovs. “Albīns tagad ir nobriedis 5-6 gadus vecs bullis. Viņš šosezon nepiedalījās reproducēšanā un bija redzams tikai vecpuišu daļā. Iespējams, šis ir pirmais dokumentētais gadījums, kad ziemeļu kažokādas ronēns ar neparastu krāsu ir izdzīvojis līdz pilngadībai.
2017. g., fotogrāfs Sergejs Fomins.
Interesanti... https://lv.wikipedia.org/wiki/Ro%C5%86i
Roņu dzimtas (Phocidae) dzīvniekus mēdz saukt arī par īstajiem roņiem, lai nodalītu no ausroņiem.
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un lauvroņiem.
https://aubtu.biz/17106/?utm_source=Li9 ... paign=Li94
Te kāds stāsts par kotikiem (2020.g. 5.sept.) - starp melnajiem viens skaists ruds smukulītis. Tas esot albīns, lai arī ne pavisam balts. Šis burvīgais apelsīnu ingvera krāsas ronis tika pamanīts Ohotskas jūrā Krievijā. Acīmredzot tādi albīni roņi kā šis ir ārkārtīgi reti. Saskaņā ar Daily Mail, "eksperti saka, ka šādas daļējas albīna dzimšanas iespēja ir viena no 100 000".
Mazulis savā kolonijā kļūst par atstumto, pateicoties tā unikālās krāsas kažokam un acīm. Viņa neparastais izskats rada tam lielāku risku tikt atraidītam.
Šajā apgabalā strādājošie zinātnieki dīvaino albīnu roņu mazuli nodēvējuši par “Neglīto pīlēnu”.
Pēc biologa Vladimira Burkanova teiktā, kurš pašlaik strādā šajā teritorijā, albīna roņu mazulis nav pilnīgi atstumts, tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka pārējie no tā nedaudz atturās. "Šis mazulis izskatās labi paēdis un bija ļoti aktīvs, viņa māte viņam noteikti devusi daudz piena," Burkanovs sacīja Daily Mail. "Citi roņi tam nepievērš pārāk lielu uzmanību zināmā mērā satraucošā veidā, tāpēc kaut kas ar to nav īsti kārtībā. Albīnu kažokroņi ir reta parādība. Tie patiesībā izskatās vairāk rudi nekā balti. Šis ir tīrs albīns bez pigmentācijas pat acīs. Bet tas netiek dzenāts vai kosts".
Pēc biologa teiktā, tiek uzskatīts, ka albīna ronim ir slikta redze, tāpēc biologs šaubās, vai ronis veiksmīgi vairosies. Šobrīd mazulis tiek uzraudzīts, un gadījumā, ja to atgrūdīs citi roņi, savvaļas dabas speciālisti ir gatavi zīdītāju glābt un nodot delfinārijam.
2020.g., foto Vladimirs Burkanovs.
Burkanovs vēlāk publicēja vēl vienu fotoattēlu, taču šoreiz tas bija cits albīns, kuru 2017. gadā pamanīja fotogrāfs Sergejs Fomins.
"Dzīvnieks bija 2 vai 3 gadus vecs un fiziski labā formā, lai gan bija skaidrs, ka viņam bija slikta redze," savā ierakstā raksta Burkanovs. “Albīns tagad ir nobriedis 5-6 gadus vecs bullis. Viņš šosezon nepiedalījās reproducēšanā un bija redzams tikai vecpuišu daļā. Iespējams, šis ir pirmais dokumentētais gadījums, kad ziemeļu kažokādas ronēns ar neparastu krāsu ir izdzīvojis līdz pilngadībai.
2017. g., fotogrāfs Sergejs Fomins.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
-
- Posts: 10906
- Joined: 23 Apr 2015 09:10
- Location: Valmiera
Re: Diskusijas un interesanti fakti, 2014-2021
Diena pēc dienas par putna embrija augšanu olā.
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=PedajVADLGw&t=42s
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=PedajVADLGw&t=42s
Re: Diskusijas un interesanti fakti, 2014-2021
Liels paldies, Lianaliesma, par šo informāciju! Kotiku pasaules "neglītie pīlēni" cilvēku acīm šķiet tik skaisti un īpaši! Ziņa par to, ka šāds mazulis ir izdzīvojis līdz pieaugušam vecumam, patiesi silda sirdi! Lai ikvienam no šiem dabas brīnumiem atrodas vieta zem saules!Lianaliesma wrote: ↑11 Dec 2021 10:27 Interesanti... https://lv.wikipedia.org/wiki/Ro%C5%86i
Roņu dzimtas (Phocidae) dzīvniekus mēdz saukt arī par īstajiem roņiem, lai nodalītu no ausroņiem.
Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) ir viena no plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju dzimtām.
Šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un lauvroņiem.
Cik jauks un uzskatāms video, sandra3006! Paldies!!!sandra3006 wrote: ↑11 Dec 2021 20:35 Diena pēc dienas par putna embrija augšanu olā.
Video:
https://www.youtube.com/watch?v=PedajVADLGw&t=42s
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas un interesanti fakti, 2014-2021
17.12.2021.
Wisdom un viņas dzīvesbiedrs Akeakamai, tāpat kā vairums albatrosu pāru, gandrīz katru gadu atgriežas vienā un tai pašā ligzdas vietā — šī uzvedība ir pazīstama kā ligzdas vietas uzticība. Albatrosi katrā ligzdošanas sezonā dēj vienu olu un tad bieži vien vienu gadu atpūšas no ligzdošanas. Lielākā daļa Laysan albatrosu atgriežas Midvejas atolā novembrī, kad sākas pārošanās; un lielākā daļa olu tiek izdētas decembra sākumā. Olas izšķiļas pēc apmēram 65 inkubācijas dienām, janvāra beigās vai februāra sākumā.
“Šogad nav bijuši nekādi Akeakamai novērojumi un nav pierādījumu par ligzdas veidošanu; tāpēc ir maz ticams, ka viņi šogad ligzdos,” sacīja Džons Plisners, Midvejas atola savvaļas biologs. "Mēs turpināsim uzraudzīt šo apgabalu līdz decembra mēnesim, jo decembrī var tikt veidotas dažas jaunas Laisanas albatrosu ligzdas."
Pēdējo reizi Wisdom tika novērota 5. decembrī. Visticamāk, ka viņa ir atgriezusies jūrā. Nākamās albatrosu paaudzes audzināšana nav viegls darbs, un tam ir nepieciešami divi vecāki. Viņi pārmaiņus inkubē olu um meklē barību jūrā, abi rūpējas par cāli 7–8 mēnešus.
Tas ir normāli, ka pēc mazuļa izaudzināšanas vecākiem ir viena gada pārtraukums. Wisdom un viņas dzīvesbiedrs ir tikušies Midvejas atolā, lai gandrīz katru gadu kopš 2006. gada izdētu un izperētu olu. Tiek lēsts, ka Wisdom savas dzīves laikā ir izdējusi 30–36 olas. 2018. gadā viņas cālis, kas aizlidoja 2001. gadā, tika novērots tikai dažu pēdu attālumā no viņas pašreizējās ligzdas, kas ir pirmā reize, kad tiek dokumentēts, ka viņas cālis atgriežas. Kopš tā laika cālis katru gadu atgriezās tajā pašā apgabalā, bet šogad decembrī tika atrasts 200 jardu attālumā uz savas ligzdas.
Apmēram 5 gadu vecumā nepilngadīgie albatrosi sāk dzīvesbiedra meklēšanas procesu. Ligzdošanas sezonas laikā viņi atrodas visā Midvejas atolā un praktizē sarežģītas pieklājības dejas, kurās ir vairāki desmiti ritualizētu kustību. Šie jaunie putni meklē īpašo putnu, ar ko veidot tuvas attiecības, un, tiklīdz izveidojas pāra saite, tie paliek saistīti uz mūžu.
Biologi Wisdom pirmo reizi identificēja un aplīmēja ar joslām 1956. gadā pēc tam, kad viņa bija izdējusi olu, iespējams, savu pirmo olu. Ir zināms, ka laizanu albatrosu mātītes nevairojas pirms 5 gadu vecuma, kas liecina, ka Wisdom būtu izšķīlusies vēl 1951. gadā, tātad 2021.gadā viņai jābūt vismaz 70 gadus vecai. 2021. gada 10. decembrī tika atzīmēta 65. gadadiena kopš Wisdomas gredzenošanas.
"Wisdoma joprojām palīdz mums labāk saprast, cik ilgi šie putni dzīvo un cik bieži tie vairojas. Ir neticami apzināties, ka Midvejas atolā Wisdomu ieskauj vairākas viņas ģimenes paaudzes,” sacīja Pema Repa, Midvejas atola nacionālā savvaļas dzīvnieku rezervāta menedžere.
https://medium.com/usfwspacificislands/ ... e95f7232e6
26.novembrī pasaules vecākā Laisanas albatrosu mammīte WISDOM (70 g.v.) atgriezusies Midveja atolā jeb Midveja salās.
Wisdom un viņas dzīvesbiedrs Akeakamai, tāpat kā vairums albatrosu pāru, gandrīz katru gadu atgriežas vienā un tai pašā ligzdas vietā — šī uzvedība ir pazīstama kā ligzdas vietas uzticība. Albatrosi katrā ligzdošanas sezonā dēj vienu olu un tad bieži vien vienu gadu atpūšas no ligzdošanas. Lielākā daļa Laysan albatrosu atgriežas Midvejas atolā novembrī, kad sākas pārošanās; un lielākā daļa olu tiek izdētas decembra sākumā. Olas izšķiļas pēc apmēram 65 inkubācijas dienām, janvāra beigās vai februāra sākumā.
“Šogad nav bijuši nekādi Akeakamai novērojumi un nav pierādījumu par ligzdas veidošanu; tāpēc ir maz ticams, ka viņi šogad ligzdos,” sacīja Džons Plisners, Midvejas atola savvaļas biologs. "Mēs turpināsim uzraudzīt šo apgabalu līdz decembra mēnesim, jo decembrī var tikt veidotas dažas jaunas Laisanas albatrosu ligzdas."
Pēdējo reizi Wisdom tika novērota 5. decembrī. Visticamāk, ka viņa ir atgriezusies jūrā. Nākamās albatrosu paaudzes audzināšana nav viegls darbs, un tam ir nepieciešami divi vecāki. Viņi pārmaiņus inkubē olu um meklē barību jūrā, abi rūpējas par cāli 7–8 mēnešus.
Tas ir normāli, ka pēc mazuļa izaudzināšanas vecākiem ir viena gada pārtraukums. Wisdom un viņas dzīvesbiedrs ir tikušies Midvejas atolā, lai gandrīz katru gadu kopš 2006. gada izdētu un izperētu olu. Tiek lēsts, ka Wisdom savas dzīves laikā ir izdējusi 30–36 olas. 2018. gadā viņas cālis, kas aizlidoja 2001. gadā, tika novērots tikai dažu pēdu attālumā no viņas pašreizējās ligzdas, kas ir pirmā reize, kad tiek dokumentēts, ka viņas cālis atgriežas. Kopš tā laika cālis katru gadu atgriezās tajā pašā apgabalā, bet šogad decembrī tika atrasts 200 jardu attālumā uz savas ligzdas.
Apmēram 5 gadu vecumā nepilngadīgie albatrosi sāk dzīvesbiedra meklēšanas procesu. Ligzdošanas sezonas laikā viņi atrodas visā Midvejas atolā un praktizē sarežģītas pieklājības dejas, kurās ir vairāki desmiti ritualizētu kustību. Šie jaunie putni meklē īpašo putnu, ar ko veidot tuvas attiecības, un, tiklīdz izveidojas pāra saite, tie paliek saistīti uz mūžu.
Biologi Wisdom pirmo reizi identificēja un aplīmēja ar joslām 1956. gadā pēc tam, kad viņa bija izdējusi olu, iespējams, savu pirmo olu. Ir zināms, ka laizanu albatrosu mātītes nevairojas pirms 5 gadu vecuma, kas liecina, ka Wisdom būtu izšķīlusies vēl 1951. gadā, tātad 2021.gadā viņai jābūt vismaz 70 gadus vecai. 2021. gada 10. decembrī tika atzīmēta 65. gadadiena kopš Wisdomas gredzenošanas.
"Wisdoma joprojām palīdz mums labāk saprast, cik ilgi šie putni dzīvo un cik bieži tie vairojas. Ir neticami apzināties, ka Midvejas atolā Wisdomu ieskauj vairākas viņas ģimenes paaudzes,” sacīja Pema Repa, Midvejas atola nacionālā savvaļas dzīvnieku rezervāta menedžere.
https://medium.com/usfwspacificislands/ ... e95f7232e6
A few days after her return to MIdway Atoll National Wildlife Refuge in late November 2021, Wisdom was found calmly laying on her typical nesting spot showing off her tag. Photo credit: Dragana Connaughton / Schoolyard Films
Wisdom preening at her nest site. The last sighting of Wisdom since her return was December 5.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.