Re: Diskusijas par jūras ērgļa ligzdu 2020
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Šogad emocionāli smaga Durbes puse ligzda...., bet nekas, mēs saņemsimies. Tā ir daba un tādi procesi notiek visur. Šis gads kopumā sniedz mācību cilvēkiem, iespējams arī šos ligzdas notikumus mums vajadzēja .... Turamies un vērojam ar izpratni.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Tiem, kas neskatās un nespēj skatīties- peļu klijāna ligzdā briest līdzīgs scenārijs
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Sveicināts hikoss forumā! Jauki, ka paliekam vairāk!
Diemžēl tiem "kas neskatās un nespēj skatīties" Tava informācija nevar noderēt, jo viņi neskatās, vai arī nespēj skatīties. Bet pārējie gan varbūt pievērsīs lielāku uzmanību šai skaistajai ligzdai.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
- karliiina_13
- Posts: 10430
- Joined: 23 Apr 2018 12:03
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Divas mazo ērgļu ligzdas ar divām olām. Aizkuja un eglē.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
-
- Posts: 52
- Joined: 14 May 2020 12:32
-
- Posts: 52
- Joined: 14 May 2020 12:32
-
- Posts: 52
- Joined: 14 May 2020 12:32
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Es pievienojos, cik mīļi kadri, paldies, kas to paveica, tik skaisti paliks atmiņā mīļais Mazulis ...
Cilvēks,dzīvojot barā,neviļus aiz pašuzturēšanās dziņas pielāgojas baram.Dvēseles dziļuma dimensija paseklinās.Ja cilvēks nevar dienu iztukšot no sava kausa,viņš dzīvo tikai pusdzīvi,viņa garīgā seja arvienu vairāk izbāl./Z.Mauriņa/
-
- Posts: 221
- Joined: 28 Mar 2013 15:00
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Sveiki!
Divu dienu laikā ligzdā ir notikuši vairāki notikumi, ko esat jau izvērsti komentējuši. Dažas piebildes no manas puses:
Par mazākā mazuļa izkrišanu (izgrūšanu) no ligzdas – ir tieši tā, kā to uzsvērām jau LDF izplatītajā ziņā, kā arī rakstīja vairāki komentētāji forumā: tas ir dabisks process, un tajā mēs neiejaucamies. Ir atsevišķi izņēmumi – pie Knipa divus gadus atpakaļ braucām tādēļ, ka putns jau bija gandrīz pilnā spalvu tērpā, tādā vecumā pat no ligzdas izkrituši jaunuļi var veiksmīgi piezemēties zemē. Šajā laikā jaunie putni var arī ilgu laiku pavadīt bez pieaugušo putnu klātbūtnes, tādēļ cilvēka apmeklējums ir mazāk traucējošs. Putns tika aizvests uz rehabilitācijas staciju un rudenī palaists brīvībā, par tā turpmākajām gaitām nekas nav zināms. Daudzi no šādiem “mazuļu glābšanas” pasākumiem beidzas neveiksmīgi, tādēļ arī par iejaukšanos Knipa gadījumā joprojām neesmu drošs, vai tas bija nepieciešams. Vakar no Durbes ligzdas izmestais jaunais putns bija pūku tērpā, iespēja, ka tas no aptuveni trīsdesmit metru augstuma nokritīs zemē un paliks dzīvs, ir ļoti maza. Ligzdas apmeklējums šajā laikā radītu nevajadzīgu traucējumu, izvērtējot plusus un mīnusus, pieņēmām lēmumu neiejaukties. Šobrīd cālis jau visdrīzāk ir apēsts, iespējams, izbarots kādu citu dzīvnieku mazuļiem.
Par peļu klijāna mazuļa atnešanu šodien: šādi gadījumi nav nekas ārkārtējs, Lietuvā veiktā pētījumā konstatēts, ka 9.2% visu jūras ērgļu ligzdu, kurās ir skatītas barības atliekas, ir atrasti peļu klijāna jaunie putni. Šādi gadījumi ir zināmi arī Latvijā, lai gan ir pamats uzskatīt, ka tie nav tik izplatīti. Jūras ērglis izmantotās barības ziņā ir oportūnists, kas izmantos iespējas tikt pie dažādas barības (lai gan ir barības dzīvnieku grupas, kas kopumā dominē, un ir ērgļi, kas var specializēties uz noteiktiem barības objektu veidiem). Peļu klijāna jaunuļi ir barība tāpat kā melno un balto stārķu jaunie un pieaugušie putni un citas plēsīgo putnu sugas (ērgļu ligzdās Latvijā ir atrasti arī ķīķi, vistu vanagi, jaunas meža pūces u.c.). Šajā gadījumā interesants ir fakts, ka klijāna cālis uz ligzdu tika atnests vēl dzīvs, un arī šādi gadījumi Latvijā ir zināmi (zinu vismaz vēl trīs citus). Varam spekulēt, kādēļ tas tā notiek, iespējams, ka jaunajiem ērgļiem tādā veidā tiek dota iespēja pašiem nogalināt barību, varbūt tās tiek turētas kā dzīvas barības rezerves, varbūt vecie putni vienkārši ir pasteigušies un upura nogalināšanai noķeršanas vietā nav veltījuši pietiekošu uzmanību. Jāpatur prātā arī tas, ka dzīvas bieži tiek atnestas arī zivis, pērn uz ligzdu tika atnests dzīvs lapsēns. Kopumā gadījumi, kad upuris tiek nogalināts uz ligzdas, nav reti, to vienkārši var būt emocionāli grūtāk vērot un pieņemt. Tomēr dabā šādas lietas notiek neatkarīgi no tā, vai mums tas liekas pieņemami, vai nē.
Ērgļa ligzdā esmu redzējis arī šādu skatu – blakus jaunajam ērglim ir divi klijāna mazuļi – viens dzīvs, otrs beigts. Turpat blakus guļ beigta strupaste – domājams, ka atnesta uz ligzdu jaunajiem klijāniem. Ērglis ir savācis klijāna mazuļus, un pie viena līdzi paķēris arī uzkodu. Ja klijāna mazuļi jau būtu apēsti un būtu palikusi tikai strupaste, varētu brīnīties, ka jūras ērglis ir nomedījis netipisku barības objektu. Citā gadījumā ligzdā ir pusapēsts klijāna mazulis, tam kuņģī – gandrīz vesela glodene, kas ir daļēji izkritusi uz ligzdas. Atkal – ja klijāns būtu apēsts, varētu domāt, ka glodeni ir atnesuši paši ērgļi. Ar tiešsaistes kameru novērotās ligzdās mēs varam gūt daudz pilnīgāku priekšstatu par barības sastāvu, izpaliek minējumi par to, vai upuris ir atnests dzīvs vai beigts.
Divu dienu laikā ligzdā ir notikuši vairāki notikumi, ko esat jau izvērsti komentējuši. Dažas piebildes no manas puses:
Par mazākā mazuļa izkrišanu (izgrūšanu) no ligzdas – ir tieši tā, kā to uzsvērām jau LDF izplatītajā ziņā, kā arī rakstīja vairāki komentētāji forumā: tas ir dabisks process, un tajā mēs neiejaucamies. Ir atsevišķi izņēmumi – pie Knipa divus gadus atpakaļ braucām tādēļ, ka putns jau bija gandrīz pilnā spalvu tērpā, tādā vecumā pat no ligzdas izkrituši jaunuļi var veiksmīgi piezemēties zemē. Šajā laikā jaunie putni var arī ilgu laiku pavadīt bez pieaugušo putnu klātbūtnes, tādēļ cilvēka apmeklējums ir mazāk traucējošs. Putns tika aizvests uz rehabilitācijas staciju un rudenī palaists brīvībā, par tā turpmākajām gaitām nekas nav zināms. Daudzi no šādiem “mazuļu glābšanas” pasākumiem beidzas neveiksmīgi, tādēļ arī par iejaukšanos Knipa gadījumā joprojām neesmu drošs, vai tas bija nepieciešams. Vakar no Durbes ligzdas izmestais jaunais putns bija pūku tērpā, iespēja, ka tas no aptuveni trīsdesmit metru augstuma nokritīs zemē un paliks dzīvs, ir ļoti maza. Ligzdas apmeklējums šajā laikā radītu nevajadzīgu traucējumu, izvērtējot plusus un mīnusus, pieņēmām lēmumu neiejaukties. Šobrīd cālis jau visdrīzāk ir apēsts, iespējams, izbarots kādu citu dzīvnieku mazuļiem.
Par peļu klijāna mazuļa atnešanu šodien: šādi gadījumi nav nekas ārkārtējs, Lietuvā veiktā pētījumā konstatēts, ka 9.2% visu jūras ērgļu ligzdu, kurās ir skatītas barības atliekas, ir atrasti peļu klijāna jaunie putni. Šādi gadījumi ir zināmi arī Latvijā, lai gan ir pamats uzskatīt, ka tie nav tik izplatīti. Jūras ērglis izmantotās barības ziņā ir oportūnists, kas izmantos iespējas tikt pie dažādas barības (lai gan ir barības dzīvnieku grupas, kas kopumā dominē, un ir ērgļi, kas var specializēties uz noteiktiem barības objektu veidiem). Peļu klijāna jaunuļi ir barība tāpat kā melno un balto stārķu jaunie un pieaugušie putni un citas plēsīgo putnu sugas (ērgļu ligzdās Latvijā ir atrasti arī ķīķi, vistu vanagi, jaunas meža pūces u.c.). Šajā gadījumā interesants ir fakts, ka klijāna cālis uz ligzdu tika atnests vēl dzīvs, un arī šādi gadījumi Latvijā ir zināmi (zinu vismaz vēl trīs citus). Varam spekulēt, kādēļ tas tā notiek, iespējams, ka jaunajiem ērgļiem tādā veidā tiek dota iespēja pašiem nogalināt barību, varbūt tās tiek turētas kā dzīvas barības rezerves, varbūt vecie putni vienkārši ir pasteigušies un upura nogalināšanai noķeršanas vietā nav veltījuši pietiekošu uzmanību. Jāpatur prātā arī tas, ka dzīvas bieži tiek atnestas arī zivis, pērn uz ligzdu tika atnests dzīvs lapsēns. Kopumā gadījumi, kad upuris tiek nogalināts uz ligzdas, nav reti, to vienkārši var būt emocionāli grūtāk vērot un pieņemt. Tomēr dabā šādas lietas notiek neatkarīgi no tā, vai mums tas liekas pieņemami, vai nē.
Ērgļa ligzdā esmu redzējis arī šādu skatu – blakus jaunajam ērglim ir divi klijāna mazuļi – viens dzīvs, otrs beigts. Turpat blakus guļ beigta strupaste – domājams, ka atnesta uz ligzdu jaunajiem klijāniem. Ērglis ir savācis klijāna mazuļus, un pie viena līdzi paķēris arī uzkodu. Ja klijāna mazuļi jau būtu apēsti un būtu palikusi tikai strupaste, varētu brīnīties, ka jūras ērglis ir nomedījis netipisku barības objektu. Citā gadījumā ligzdā ir pusapēsts klijāna mazulis, tam kuņģī – gandrīz vesela glodene, kas ir daļēji izkritusi uz ligzdas. Atkal – ja klijāns būtu apēsts, varētu domāt, ka glodeni ir atnesuši paši ērgļi. Ar tiešsaistes kameru novērotās ligzdās mēs varam gūt daudz pilnīgāku priekšstatu par barības sastāvu, izpaliek minējumi par to, vai upuris ir atnests dzīvs vai beigts.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Arī EE Karulas ligzdā melno stārķu olas ir izdētas daudz par vēlu. Kas zin kā viss beigsies. Prognozes nepavisam nav labas.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Sveicināts, cien J. Ķuze kungs!Jānis Ķuze wrote: ↑18 May 2020 22:58 Sveiki!
Divu dienu laikā ligzdā ir notikuši vairāki notikumi, ko esat jau izvērsti komentējuši. Dažas piebildes no manas puses:
Par mazākā mazuļa izkrišanu (izgrūšanu) no ligzdas – ir tieši tā, kā to uzsvērām jau LDF izplatītajā ziņā, kā arī rakstīja vairāki komentētāji forumā: tas ir dabisks process, un tajā mēs neiejaucamies. Ir atsevišķi izņēmumi – pie Knipa divus gadus atpakaļ braucām tādēļ, ka putns jau bija gandrīz pilnā spalvu tērpā, tādā vecumā pat no ligzdas izkrituši jaunuļi var veiksmīgi piezemēties zemē. Šajā laikā jaunie putni var arī ilgu laiku pavadīt bez pieaugušo putnu klātbūtnes, tādēļ cilvēka apmeklējums ir mazāk traucējošs. Putns tika aizvests uz rehabilitācijas staciju un rudenī palaists brīvībā, par tā turpmākajām gaitām nekas nav zināms. Daudzi no šādiem “mazuļu glābšanas” pasākumiem beidzas neveiksmīgi, tādēļ arī par iejaukšanos Knipa gadījumā joprojām neesmu drošs, vai tas bija nepieciešams. Vakar no Durbes ligzdas izmestais jaunais putns bija pūku tērpā, iespēja, ka tas no aptuveni trīsdesmit metru augstuma nokritīs zemē un paliks dzīvs, ir ļoti maza. Ligzdas apmeklējums šajā laikā radītu nevajadzīgu traucējumu, izvērtējot plusus un mīnusus, pieņēmām lēmumu neiejaukties. Šobrīd cālis jau visdrīzāk ir apēsts, iespējams, izbarots kādu citu dzīvnieku mazuļiem.
Par peļu klijāna mazuļa atnešanu šodien: šādi gadījumi nav nekas ārkārtējs, Lietuvā veiktā pētījumā konstatēts, ka 9.2% visu jūras ērgļu ligzdu, kurās ir skatītas barības atliekas, ir atrasti peļu klijāna jaunie putni. Šādi gadījumi ir zināmi arī Latvijā, lai gan ir pamats uzskatīt, ka tie nav tik izplatīti. Jūras ērglis izmantotās barības ziņā ir oportūnists, kas izmantos iespējas tikt pie dažādas barības (lai gan ir barības dzīvnieku grupas, kas kopumā dominē, un ir ērgļi, kas var specializēties uz noteiktiem barības objektu veidiem). Peļu klijāna jaunuļi ir barība tāpat kā melno un balto stārķu jaunie un pieaugušie putni un citas plēsīgo putnu sugas (ērgļu ligzdās Latvijā ir atrasti arī ķīķi, vistu vanagi, jaunas meža pūces u.c.). Šajā gadījumā interesants ir fakts, ka klijāna cālis uz ligzdu tika atnests vēl dzīvs, un arī šādi gadījumi Latvijā ir zināmi (zinu vismaz vēl trīs citus). Varam spekulēt, kādēļ tas tā notiek, iespējams, ka jaunajiem ērgļiem tādā veidā tiek dota iespēja pašiem nogalināt barību, varbūt tās tiek turētas kā dzīvas barības rezerves, varbūt vecie putni vienkārši ir pasteigušies un upura nogalināšanai noķeršanas vietā nav veltījuši pietiekošu uzmanību. Jāpatur prātā arī tas, ka dzīvas bieži tiek atnestas arī zivis, pērn uz ligzdu tika atnests dzīvs lapsēns. Kopumā gadījumi, kad upuris tiek nogalināts uz ligzdas, nav reti, to vienkārši var būt emocionāli grūtāk vērot un pieņemt. Tomēr dabā šādas lietas notiek neatkarīgi no tā, vai mums tas liekas pieņemami, vai nē.
Ērgļa ligzdā esmu redzējis arī šādu skatu – blakus jaunajam ērglim ir divi klijāna mazuļi – viens dzīvs, otrs beigts. Turpat blakus guļ beigta strupaste – domājams, ka atnesta uz ligzdu jaunajiem klijāniem. Ērglis ir savācis klijāna mazuļus, un pie viena līdzi paķēris arī uzkodu. Ja klijāna mazuļi jau būtu apēsti un būtu palikusi tikai strupaste, varētu brīnīties, ka jūras ērglis ir nomedījis netipisku barības objektu. Citā gadījumā ligzdā ir pusapēsts klijāna mazulis, tam kuņģī – gandrīz vesela glodene, kas ir daļēji izkritusi uz ligzdas. Atkal – ja klijāns būtu apēsts, varētu domāt, ka glodeni ir atnesuši paši ērgļi. Ar tiešsaistes kameru novērotās ligzdās mēs varam gūt daudz pilnīgāku priekšstatu par barības sastāvu, izpaliek minējumi par to, vai upuris ir atnests dzīvs vai beigts.
Nupat iepazinos ar Jūsu ierakstu. Tagad piebilde no manas puses...Jūs minat, ka :'' Par mazākā mazuļa izkrišanu (izgrūšanu) no ligzdas – ir tieši tā, kā to uzsvērām jau LDF izplatītajā ziņā, kā arī rakstīja vairāki komentētāji forumā: tas ir dabisks process, un tajā mēs neiejaucamies. '' Un šeit atļaušos Jums iebilst. Zinot Jūsu kaislīgo darbību par mikroliegumu - aizsargājamās teritorijas izcīnīšanu aizsargājamiem putniem, rodas pretruna. No vienas putnes Jūs cīnaties par šiem putniem,jo viņi ir aizsargājamai, bet tajā pašā laikā ir vēlme iejaukties viņu dabiskajā procesā, gan uzstādot kameru, kuru putns var apēst un apdraudēt savu dzīvību, gan veicot gredzenošanu, gan liekot satelītraidītājus uz muguras, arī adraudot viņu veselību un dzīvību un ligzdā mītošo putnu likteni.
Izglābt dzīvu radību, pie tam, ja tas ir aizsargājamis jūras ērgļa mazulis, tā ir goda lieta. Vērot kā izdziest putna dzīvība - tā ir vardarbība pret putnu, šajā gadījumā pret mazo ērglēnu, kuru iemīlēja daudzi no mums Latvijā. Un arī vērojot, tas izraisa sāpes pašā dzīvā cilvēkā, kurš ir audzināts mīlēt putnus un vispār dzīvo radību. Cilvēki tika aicināti vērot šo slaveno ligzdu, kad jau bija oliņas izdētas, jāpiebilst ar visām ģimenēm un bērniem, kuriem nav 14 gadu. Un šādas ainas ir arī vardarbība emocionālā ziņā pert jebkuru bērnu. Arī es iemīlēju šo Mazuli kā daudzi un sekoju viņa liktenim ar smagu sirdi.
Man bija domas, ka ornitologi un Jūs, kā galvenā lemšanas persona, izglābsiet šo mazuli-aizsargājamo putnu Latvijā.
Esmu vīlusies, un ne tikai es..daudzi man pievienotos...Jūras ērglis ir ne tikai kā Jūs ziniet Latvijas apdraudētais un aizsargājamais putns, bet Eiropas Padomes Putnu direktīvā, Bernes konvencijā, Bonnas konvencijā, un Vašingtonas jeb "CITES" konvencijā (CITES). un ja vēl sakat, kad lēmāt..tad tomēr lēmāt, un..kā tad tā...ko teiktu Temīda šajā jautājumā?! Tā kā Mazais, lai paliek uz Jūsu sirdsapziņas...!
Tā kā glābjot Knipu, Jūs izdarījāt svētu darbu, esiet nu gan drošs, un šeit es domāju nav tādu, kuri nepiekritīs.
Cilvēks,dzīvojot barā,neviļus aiz pašuzturēšanās dziņas pielāgojas baram.Dvēseles dziļuma dimensija paseklinās.Ja cilvēks nevar dienu iztukšot no sava kausa,viņš dzīvo tikai pusdzīvi,viņa garīgā seja arvienu vairāk izbāl./Z.Mauriņa/
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Paldies, Jāni Ķuze, par izsmeļošu skaidrojumu forumā, kam ik gadu pievienojas jauni tiešraižu vērotāji.
Man patīk citu valstu pieredze sabiedrības informēšanā par norisēm putnu ligzdās, tiešraižu notikumu skaidrošana skolēniem, kā arī stingrā likumdošana dzīvās dabas aizsardzībā cietsirdīgas izturēšanās gadījumos pret putniem/dzīvniekiem. Tā jaunajai paaudzei un sabiedrībai kopumā ir jau daudz reālāks skats uz norisēm dabā.
Latvijā līdz šim sabiedrība maz iesaistīta dabas aizsardzībā, bieži vien vecāki un arī skolotāji paši ir apjukuši, viņiem nav zināšanu par putnu dzīvi un tādēļ nav normālu argumentu, ko sniegt bērniem, vērojot tiešraides. Tāpēc priecē tas, ka palielinās tiešraides no ligzdām, lai arī tās mums var atspoguļot skumjus notikumus. Toties iepazīstam dabu daudz labāk, esot līdzās, tiešraides "ligzdā".
Paldies par Jūsu darbu dabas aizsardzībā, jo nav daudz cilvēku, kas to uzņemas darīt.
Man patīk citu valstu pieredze sabiedrības informēšanā par norisēm putnu ligzdās, tiešraižu notikumu skaidrošana skolēniem, kā arī stingrā likumdošana dzīvās dabas aizsardzībā cietsirdīgas izturēšanās gadījumos pret putniem/dzīvniekiem. Tā jaunajai paaudzei un sabiedrībai kopumā ir jau daudz reālāks skats uz norisēm dabā.
Latvijā līdz šim sabiedrība maz iesaistīta dabas aizsardzībā, bieži vien vecāki un arī skolotāji paši ir apjukuši, viņiem nav zināšanu par putnu dzīvi un tādēļ nav normālu argumentu, ko sniegt bērniem, vērojot tiešraides. Tāpēc priecē tas, ka palielinās tiešraides no ligzdām, lai arī tās mums var atspoguļot skumjus notikumus. Toties iepazīstam dabu daudz labāk, esot līdzās, tiešraides "ligzdā".
Paldies par Jūsu darbu dabas aizsardzībā, jo nav daudz cilvēku, kas to uzņemas darīt.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Jūras ērgļi Durbē, 2020 (Milda un Raimis)
Hmm.. es esmu ļoti PAR dabas tiešraidēm un treilkameru ierakstu publicēšanu, pat vairāk nekā par putnu vērošanas kustību, jo tad mazāk nobradā dabu un tās ir demokrātiskākas - pieejamas plašākam cilvēku lokam, īpaši tiem, kas paši nevar nonākt dabā dažādu iemeslu dēļ (tostarp vecums, slimības utt.).
Lavanda8, vai jums ir zināmi gadījumi, kad kameras ir apēstas vai apdraudējušas dzīvību? visādi jau var būt, bet es nezinu.. kad redzu, cik centīgi kāds ar knābi mēģina to nodabūt, vienmēr nopriecājos, ka ir labi uzliktas.