Sarunas par dabu

[MĀRIS]

Atceros ,kā pagājušo sezonu Bubuču mājās ūpēnu gredzenošanas laikā ,tika pielabota ligzda ,kaut gan tur nemaz nebija KO LABOT

Ūpji ir daudz tolerantāki pret traucējumu. Jānis visu laiku to ir teicis, ka jūrnieki no putniem ir visjūtīgākie šajā ziņā. Toreiz Lipsbergs speciāli sprauda zarus gar ligzdas malu, lai bubucēniem būtu uz kā trenēties, stāvēt, jo ligzdojot uz zemes viņi cik vien ātri var pamet ligzdu un pārceļas uz zariem, kur tomēr ir drošāk.

[Vērotāja]

Bet ja tie pēdējie zari nobrūk, mazais taču vēl nav pat ne tuvu lidotspējīgs. Viņš pat ilgi taisni nespēj nostāvēt, vēl tajā vecumā kad jāguļ.

[MĀRIS]

Es tikai aprakstīju to, ko redzu. Nezinu, kas atrodas zemāk, neredzamajā zonā, bet tie redzamie zari man stāsta ...

[Jānis Ķuze]

Sveiki!
Redzu, ka forumā atkal iet karsti... Lai gan tas nav viegli, emocijas ir jānoliek malā, jo tās te nepalīdzēs. Visupirms par otras ligzdas gredzenošanu – nesauksim to par neizdevušos gadījumu, jo ļoti novēlota pieaugušo putnu atgriešanās ligzdā nav uzskatāma par absolūtu normu. Kad biju pie ligzdas, dzirdēju vecā putna balsi augstu gaisā – maz ticams, ka mana darbošanās netika pamanīta. Šis gadījums tikai kārtējo reizi pierāda to, ka nav vienas absolūtas atbildes – ir putni, kas reaģē ļoti saasināti, un ir tādi, kas pret šāda veida traucējumu attiecas mierīgāk. Ko jau esmu uzsvēris iepriekš – gredzenošana nav bijusi par šķērsli tam, lai jūras ērgļu populācija pie mums sekmīgi atkoptos un piedzīvotu augšupeju, kas joprojām turpinās. Skaidrs ir tas, ka traucējums tiek radīts, par to nav jālauž šķēpi, tomēr to, cik ilgi šai programmai vajadzētu turpināties, tāpat kā to, vai tai ir vairāk plusu nekā mīnusu, atstāsim ērgļu pētnieku ziņā. Domāju, ka nākotnē šis jautājums tiks aktualizēts arvien biežāk, programma turpinās jau vairāk kā 40 gadus, un ir skaidrs, ka tā neturpināsies bezgalīgi.

Man īsti nav saprotama iepriekšējās lappusēs paustā kategoriskā nostāja pret putnu gredzenošanu kopumā. Šis darbs ir devis (un joprojām dod) fundamentāli nozīmīgu informāciju, kas tiek izmantota putnu aizsardzībā. Kaut vai tik daudz, lai noskaidrotu migrācijas laika apstājas un ziemošanas vietas (kas ļauj apzināt un daļā gadījumu arī risināt šo vietu aizsardzības jautājumus) vai jauno putnu izdzīvotību (tas, ko ar melnajiem stārķiem dara Māris Strazds, ir labs piemērs). Pasaulē, kurā katrai astotajai putnu sugai draud izzušana, un kurā putniem nedraudzīgas rīcības var redzēt gandrīz uz katra soļa, tērēt savu enerģiju tam, lai cīnītos pret putnu gredzenošanu, ir maigi izsakoties, nevietā. Ja jūs tiešām uztrauc tas, kas notiek ar mūsu putniem, iestājieties pret mežu ciršanu pavasarī, mežu un lauku apsaimniekošanas industrializēšanu, pesticīdu lietošanu, dabisko biotopu degradēšanu, un tamlīdzīgām lietām. Tas tiešām var dot būtisku ieguldījumu putnu saglabāšanā. Pārāk emocionāla attieksme pret gredzenošanu var neļaut saskatīt īstās problēmas.

[Lianaliesma]

Paldies liels, Jāni, par komentāru.

Tikai piemetināšu - konkrētajās 2 jūras ērgļu tiešraidēs komentējam tieši to, ko redzam, un tepat forumā. Un savas pārdomas par to, ko redzam. Katrs savas.

Tēmās citviet sociālajos mēdijos, kur iet runa par "mežu ciršanu pavasarī, mežu un lauku apsaimniekošanas industrializēšanu, pesticīdu lietošanu, dabisko biotopu degradēšanu, un tamlīdzīgām lietām", ar visu sirdi iestājamies pret! Gan liekot savus parakstus dažādās kampaņās, gan vairojot Feisbukā speciālistu izteiktos brīdinājumus sabiedrībai saprotamā valodā par dabai nedraudzīgu rīcību.

"Skaidrs ir tas, ka traucējums tiek radīts, par to nav jālauž šķēpi, tomēr to, cik ilgi šai programmai vajadzētu turpināties, tāpat kā to, vai tai ir vairāk plusu nekā mīnusu, atstāsim ērgļu pētnieku ziņā. Domāju, ka nākotnē šis jautājums tiks aktualizēts arvien biežāk, programma turpinās jau vairāk kā 40 gadus, un ir skaidrs, ka tā neturpināsies bezgalīgi. "

Paldies par šo. Neko citu, kā atstāt putnu pētnieku ziņā mēs, tiešraižu vērotāji, jau nevaram. Un kā vien izteikt savu lielu pateicību tiem, kas izvēlējušies dabai tuvas profesijas un darbojas no sirds. Un kā vien izteikt savu rūpi. Lūdzu uztveriet to pareizi. Lai jums daudz spēka.

[Jānis Ķuze]

Vēl par daļēji izjukušo ērgļu ligzdu Igaunijā. Šādi gadījumi notiek, tas nav nekas ārkārtējs. Ne visiem ērgļiem paveicas atrast stabilas žākles divsimtgadīgās priedēs, kurās ligzdas var stāvēt gadu desmitiem un sasniegt divu metru augstumu un pusotra metra platumu. Ir vietas, kur putniem nav lielas izvēles, un ligzdas tiek būvētas uz nestabila pamata – salīdzinoši smalkos zaros, pārāk platās žāklēs, uz smalkām raganu slotām. Pie Lubāna ezera ir teritorija, kurā ērgļi spītīgi turpināja ligzdu būvēt tajā pašā vietā, lai gan tā mēdza krist zemē (bija gadījums, kad jūnijā viens jaunais putns sēdēja ligzdas atliekās, bet otrs uz zara). Tā notiek, un igauņu ligzdas gadījumā mums priekšā ir labs piemērs. Vai gredzenošanas laikā vajadzēja ligzdu remontēt? Domāju, ka nē. Gredzenošana jau tā rada traucējumu, pavadīt vēl vairāk laika pie ligzdas, lai būvētu nostiprinošu konstrukciju, nebūtu bijis labi. Ja ligzda izjūk laikā, kad jaunais putns jau ir paaudzies un var stabili stāvēt uz kājām, tas var pavadīt laiku līdz lidotspējas sasniegšanai arī zaros.

Pieminētais ūpis nav labs salīdzinājums – tā bija mākslīgā ligzda (cilvēku būvēta un uzturēta konstrukcija), turklāt šī suga ir daudz mazāk jutīga pret šāda veida traucējumu.

[Made]

Man īsti nav saprotama iepriekšējās lappusēs paustā kategoriskā nostāja pret putnu gredzenošanu kopumā. Šis darbs ir devis (un joprojām dod) fundamentāli nozīmīgu informāciju, kas tiek izmantota putnu aizsardzībā. Kaut vai tik daudz, lai noskaidrotu migrācijas laika apstājas un ziemošanas vietas (kas ļauj apzināt un daļā gadījumu arī risināt šo vietu aizsardzības jautājumus) vai jauno putnu izdzīvotību (tas, ko ar melnajiem stārķiem dara Māris Strazds, ir labs piemērs).

Man kaut kā loģiski nesaistās, ka tas viss pamatotu tieši gredzenošanas nepieciešamību.
To, ka putni migrācijas laikā apstājas un ziemo, var redzēt bez gredzeniem un nav jau svarīgi, kam tie putni "pieder" - vietas var aizsargāt attiecīgās valsts likumdošanā. Mēs taču nevarēsim ar gredzenošanu pierādīt Izraēlai vai Etiopijai, ka viņiem jāaizsargā vietas, kur ielido mūsu putni... Šī kampaņa ir globāla un pamatā ir vietas, kurās ir putni, un tos taču redz labāk nekā gredzenus. Vai varbūt tomēr ir doma slēgt divpusējus līgumus ar tām valstīm, kur ceļo un ziemo mūsu putni? Vai vismaz darboties caur to valstu ornitologiem.. bet arī - nu ir taču jau zināmas "korķa" valstis.

Es saprotu atsevišķu projektu līmenī - piem., projekts ar mazo ērgļu otrajiem bērniem - kādu ceļu viņi izvēlēsies migrācijai - bet tur noteicošie bija raidītāji, nevis gredzeni.

Izdzīvotībai. Tātad kopumā ir svarīga gredzenu nolasīšana no beigtiem vai dzīviem putniem. Neviens jau nevar pateikt, cik daudz būtu jāapgredzeno, lai atgriezeniskā saite būtu pietiekama, lai spriestu par procesiem pilnīgi - jo vairāk, jo labāk... bēdīgi.. un kādas tieši aizsardzības darbības no tiem datiem vispārīgi var iniciēt?
Šajā aspektā es loģisko saikni redzu tikai jau pieminētajās Māra Strazda darbībās, kad no mūsu ligzdās gredzenotiem jaunuļiem, kas atrasti beigti vai novārguši, tiek ņemtas analīzes uz piesārņojumu un, ja var pateikt, ka sliktās vielas ir krājušās organismā ilgāk, nekā putns ir bijis prom no ligzdas un mazāk, nekā putns ir dzīvojis. Tad gredzens ir būtisks pierādījums, ka šīs ligzdas apkārtnē vecāku lidojuma attālumā jāmeklē piesārņojums.

Pasaulē, kurā katrai astotajai putnu sugai draud izzušana, un kurā putniem nedraudzīgas rīcības var redzēt gandrīz uz katra soļa, tērēt savu enerģiju tam, lai cīnītos pret putnu gredzenošanu, ir maigi izsakoties, nevietā. Ja jūs tiešām uztrauc tas, kas notiek ar mūsu putniem, iestājieties pret mežu ciršanu pavasarī, mežu un lauku apsaimniekošanas industrializēšanu, pesticīdu lietošanu, dabisko biotopu degradēšanu, un tamlīdzīgām lietām. Tas tiešām var dot būtisku ieguldījumu putnu saglabāšanā. Pārāk emocionāla attieksme pret gredzenošanu var neļaut saskatīt īstās problēmas.

Nu un lai iestātos pret šīm darbībām, arī nav nepieciešama gredzenošana

Man vienkārši gribētos, ka gredzenošanas plusus parādītu tā, ka man nebūtu sajūtas, ka mani grib pārliecināt nevis loģiski, bet publicistiski. Un nevienam jau arī tas tāpēc obligāti nav jādara. Es nevicinu karogus..

Visu cieņu, Jāni, patiešām nekā personīga, es neesmu emocijās, bet gan nesaprašanā

[Made]

Starp citu, es šodien atklāju, ka vairs neatrodu pontu arhīvā Durbes 2015 materiālus - pazudusi visa mape. Vēl nupat 3.jūnijā es skatījos, kāda bija Durberta ap šo laiku. Un tēmā arī visas atsauces uz pontu bildēm nestrādā...
Vai tiešām mana pastaiga pa tām bildēm varēja radīt tādas sekas.. eh, es biju atlikusi to domu uz pensiju (pēc gada), ka vērošu 2015.gada sezonu vēlreiz )

[MĀRIS]

Vienmēr esmu Tevi apbrīnojis Made. Dievs Tevī ļoti daudz laba ielicis. Paldies.

[Lianaliesma]

Paldies, Made, ļoti jau nu gribas šajā dabas norišu forumā lasīt nopietnākas pārdomas par to, kā notiek un kā būtu labāk, ja notiktu dabas aizsardzības jomā gan Latvijā, gan pasaulē.

[CerambyX]

Sveiki!
Redzu, ka forumā atkal iet karsti... Lai gan tas nav viegli, emocijas ir jānoliek malā, jo tās te nepalīdzēs. Visupirms par otras ligzdas gredzenošanu – nesauksim to par neizdevušos gadījumu, jo ļoti novēlota pieaugušo putnu atgriešanās ligzdā nav uzskatāma par absolūtu normu. Kad biju pie ligzdas, dzirdēju vecā putna balsi augstu gaisā – maz ticams, ka mana darbošanās netika pamanīta. Šis gadījums tikai kārtējo reizi pierāda to, ka nav vienas absolūtas atbildes – ir putni, kas reaģē ļoti saasināti, un ir tādi, kas pret šāda veida traucējumu attiecas mierīgāk. Ko jau esmu uzsvēris iepriekš – gredzenošana nav bijusi par šķērsli tam, lai jūras ērgļu populācija pie mums sekmīgi atkoptos un piedzīvotu augšupeju, kas joprojām turpinās. Skaidrs ir tas, ka traucējums tiek radīts, par to nav jālauž šķēpi, tomēr to, cik ilgi šai programmai vajadzētu turpināties, tāpat kā to, vai tai ir vairāk plusu nekā mīnusu, atstāsim ērgļu pētnieku ziņā. Domāju, ka nākotnē šis jautājums tiks aktualizēts arvien biežāk, programma turpinās jau vairāk kā 40 gadus, un ir skaidrs, ka tā neturpināsies bezgalīgi.

Man īsti nav saprotama iepriekšējās lappusēs paustā kategoriskā nostāja pret putnu gredzenošanu kopumā. Šis darbs ir devis (un joprojām dod) fundamentāli nozīmīgu informāciju, kas tiek izmantota putnu aizsardzībā. Kaut vai tik daudz, lai noskaidrotu migrācijas laika apstājas un ziemošanas vietas (kas ļauj apzināt un daļā gadījumu arī risināt šo vietu aizsardzības jautājumus) vai jauno putnu izdzīvotību (tas, ko ar melnajiem stārķiem dara Māris Strazds, ir labs piemērs). Pasaulē, kurā katrai astotajai putnu sugai draud izzušana, un kurā putniem nedraudzīgas rīcības var redzēt gandrīz uz katra soļa, tērēt savu enerģiju tam, lai cīnītos pret putnu gredzenošanu, ir maigi izsakoties, nevietā. Ja jūs tiešām uztrauc tas, kas notiek ar mūsu putniem, iestājieties pret mežu ciršanu pavasarī, mežu un lauku apsaimniekošanas industrializēšanu, pesticīdu lietošanu, dabisko biotopu degradēšanu, un tamlīdzīgām lietām. Tas tiešām var dot būtisku ieguldījumu putnu saglabāšanā. Pārāk emocionāla attieksme pret gredzenošanu var neļaut saskatīt īstās problēmas.

Vai tiešām LDF nevar nodrošināt no savas puses kādu vienu zinošu cilvēku, kas šādus un līdzīgus komentārus sniegtu regulāri (ikdienā sekojot līdzi notikumiem forumā)? Lai nav tā, ka, lai dabūtu kaut kādu jebkādu komentāru no LDF puses (piemēram Tevis) man ir jāraksta dusmīgas īsziņas vai e-pasti (pēdējās divas Jāņa Ķ. iesaistīšanās forumā ir notikušas TIKAI tāpēc - nebūtu rakstījis, droši vien Jānis Ķ. nebūtu te rādījies līdz rudenim).

Manuprāt šāds komunikācijas stils no LDF puses nav normāls, jo šeit foruma dalībnieki, lai arī kādas būtu to zināšanas/pieredze dabas lietās utt. tomēr ir tie, kas reāli ikdienā skatās kameras un piefiksē atgadījumus un interesantos notikumus, ko pēc tam pētnieki (Tu un visi citi) reāli izmanto savā labā (gredzenotu putnu novērojumi, putnu uzvedības novērojumi un viss kas cits) - tērējot tikai un vienīgi savu personīgo laiku. Brīžam pat daudzas stundas dienā! Visu cieņu foruma galvenajiem 'dūžiem', kas te vispār uztur visu pie dzīvības. Manuprāt, tā būtu absolūti minimāla pateicība par ieguldīto darbu, ja LDF šo forumu un tās dalībniekus nevis ignorētu kā tas ir tagad, bet aktīvi iesaistītos diskusijās, rakstītu vērtīgus komentārus, kas tikai paplašinātu un papildinātu foruma dalībnieku zināšanu bagāžu par dabas procesiem, emocionālākos brīžos foruma dalībniekus piebremzēt un atvēsinātu (tā teikt turētu roku uz pulsa, lai neviens nebūtu apvainojies - cik nu tas, protams, ir iespējams. Visi esam dažādi) utt. utjp. Manuprāt ieguvumi būtu daudz lielāki kā šobrīd, kad forums tiek ignorēts. Gan jau projekta naudās varētu atrast iespēju šādu personu finansēt - ja jau pietiek naudas izlīmēt reklāmas sabiedriskā transporta pieturās Rīgā.

Jā - starp citu nez vai LDF ir no savas puses nokomunicējusi ar foruma dalībniekiem (vismaz aktīvākajiem biedriem, kas ir foruma mugurkauls - piemēram Vērotāju), ka viņi veic šādu plašu reklāmas kampaņu, kas nozīmē, ka forumā varētu būt jaunu dalībnieku pieplūdums (vai būs - to, protams, nevar prognozēt - bet teorētiski tāda iespēja pastāv)? Twitterī uzdevu jautājumu - tā ar man neatbildēja. Jaunu dalībnieku pieplūdums, kam droši vien būs daudz jautājumi (kā jau cilvēkiem, kas bieži vien tikai sāk skatīties kameras) uz kuriem jāatbild būs... ne jau LDF pārstāvjiem, bet gan šī foruma brīvprātīgajiem. Ok, ja parādīsies daži jauni dalībnieki - viss ok, forumisti tiks galā. Bet ja pēkšņi saskrien 50-100 jauni dalībnieki ar kuriem visiem tad būtu 'jātiek galā' - vai tas ir godīgi pret esošajiem foruma dalībniekiem? Uzgrūst šādu potenciālu nastu viņus nemaz nepabrīdinot (ok, tā ir mana spekulācija, bet ja jau twitterī uz manu jautājumu neatbildēja un zinot LDF darbības stilu - esmu 99,9% pārliecināts, ka šāda komunikācija ar foruma aktīvistiem nebija) un pašiem šajā procesā nemaz neiesaistoties. Sak - mēs tik popularizējam kameras, bet ar kameru vērotāju izglītošanu, lai nodarbojas brīvprātīgie vai arī lai kameru vērotāji paši izglītojas (jā, nevar noliegt, ka internetā ir daudz informācijas, bet... vai tas ir pareizais sabiedrības izglītošanas stils) kā nu viņi paši to prot. Rezultāts, manuprāt, nav īsti kontrolējams un, ja viens no kameru translēšanas mērķiem ir veicināt sabiedrībā izpratni par dabas procesiem (un tādējādi, piemēram, iegūt lielāku atbalstu dabas aizsardzības jautājumos), tad tas nav tas taisnākais ceļš uz šo mērķi.

Nenoliedzami visu cieņu Mārim Strazdam, Edmundam Račinskim, Pēterim Daknim (kā savu sugu speciālistiem, kas pievērš uzmanību kameru tiešraidēm) un Uldim Ļoļānam un Jānim Jansonam (kas iegriežas un komentē, kā vienkārši brīvprātīgie spečuki), bet nevienam no šiem nav tieša saistība ar LDF (vismaz cik man zinām). Tā ka arī viņi te komentē principā brīvprātīgi. Ja papildus šim ansamblim būtu vēl viens aktīvs un oficiāls LDF pārstāvis, tad, manuprāt, skats uz dzīvi būtu daudz skaistāks. Bet šāda pārstāvja nav - un rezultātā man (no malas skatoties) šķiet, ka LDF šis forums patiesībā ir pie d****s.

[Made]

CerambyX atkal uzdzirkstīja skaistās liesmās Neņem ļaunā, vienkārši prieks vērot. Nezinu par LDF - kas ir un kam vajadzētu būt - bet mēs labprāt lasām visus, kas ir putnugudri roosaluristaja vēl parādās, IevaM un dabasskaņas, puke mums arī ir ak, jā un Māris Strazds un Uģis Bergmanis arī kontaktē

Saprotu, ka Tu laikam raksti par citu ko.

[Made]

Vēl par daļēji izjukušo ērgļu ligzdu Igaunijā. Šādi gadījumi notiek, tas nav nekas ārkārtējs. Ne visiem ērgļiem paveicas atrast stabilas žākles divsimtgadīgās priedēs, kurās ligzdas var stāvēt gadu desmitiem un sasniegt divu metru augstumu un pusotra metra platumu. Ir vietas, kur putniem nav lielas izvēles, un ligzdas tiek būvētas uz nestabila pamata – salīdzinoši smalkos zaros, pārāk platās žāklēs, uz smalkām raganu slotām. Pie Lubāna ezera ir teritorija, kurā ērgļi spītīgi turpināja ligzdu būvēt tajā pašā vietā, lai gan tā mēdza krist zemē (bija gadījums, kad jūnijā viens jaunais putns sēdēja ligzdas atliekās, bet otrs uz zara). Tā notiek, un igauņu ligzdas gadījumā mums priekšā ir labs piemērs. Vai gredzenošanas laikā vajadzēja ligzdu remontēt? Domāju, ka nē. Gredzenošana jau tā rada traucējumu, pavadīt vēl vairāk laika pie ligzdas, lai būvētu nostiprinošu konstrukciju, nebūtu bijis labi. Ja ligzda izjūk laikā, kad jaunais putns jau ir paaudzies un var stabili stāvēt uz kājām, tas var pavadīt laiku līdz lidotspējas sasniegšanai arī zaros.

Urmass arī par to runā LK forumā 8.jūnijā https://www.looduskalender.ee/forum/vie ... 59#p593159
(Atstāšu viņa tekstu angļu valodā, jo varbūt es neprecīzi tulkoju.)

Dear Eagle friends,
I'm not sure if Renno will have chance to write some comments in forum, therefore try to replace him.
All the problems of eagles populations have been and are connected to humans. Here in Suvi/Sulev case it realizes in weak trees available for nesting (the nest trees also should be located in suitable places). Of course, we can build everywhere artificial nests and they will not fall in storms in general. But do we wish farm eagles? At least in Eagle Club we don't.

So why I enforced nest with some artificial branches then, fixed with screws and nails? That is because I'm belonging into human population, probably... and subconsciously want to make some good things for the nature, plus if already installing camera on nest - to make possible the watching of the nesting of eagles. So I had to find happy medium between both natural conditions to watch and possibility to watch. There is no ideal things we do and afterwards we all are much more smart as during planning. Now I see, that nest is not firm at all, but that was not easy to see in winter time. Think if I might not add two big branches in front and rear edge of nest, it probably has already fallen down (told by Renno). There was no successful breeding in previous years as much as known, therefore if this chick will fledge, it is great success. I don't know, why that eagle pair is continuously building up the nest exactly in that place? Probably no much options - to grow strong pine for to carry eagle nest, it needs hundreds of years... During last centuries such trees have been felled systematically before mature and we see the result very directly in front of cam. Nevertheless, White-tailed Eagle population in overall is doing well and in longer time perspective they can freely find nest trees at least in protected areas out of conventional management by human.

Dārgie ērgļu draugi!
Es neesmu pārliecināts, vai Renno būs iespēja rakstīt komentārus forumā, tāpēc mēģinu viņa vietā.
Visas ērgļu populācijas problēmas ir bijušas un ir saistītas ar cilvēkiem. Šeit, Suvi/ Suleva gadījumā, tas izpaužas vājos kokos, kas ir pieejami ligzdai (ligzdas kokiem arī jāatrodas piemērotās vietās). Protams, mēs varam uzbūvēt visur mākslīgas ligzdas, un tās vētrās nekritīs vispār. Bet vai mēs vēlamies fermas ērgļus? Vismaz Ērgļu klubs to nevēlas.

Kāpēc tad es biju nostiprinājis ligzdu ar dažiem papildu zariem, piestiprinātiem ar skrūvēm un naglām? Tādēļ, ka esmu piederīgs cilvēku kopumam, iespējams, ... un zemapziņā gribu darīt kaut ko labu dabai, turklāt, ja jau ligzdā tiek instalēta kamera, lai varētu skatīties ērgļu ligzdošanu. Tāpēc man bija jāatrod labs vidusceļš starp dabiskajiem apstākļiem, ko varētu vērot, un iespēju vērot. Mēs nevaram izdarīt ideāli, un pēc tam mēs visi esam daudz viedāki, nekā plānošanas laikā. Tagad es redzu, ka ligzda nav noturīga, bet ziemā tas nebija tik labi saredzams. Domāju, ja es nebūtu varējis pievienot divus lielos zarus ligzdas priekšējā un aizmugurējā malā, tā, iespējams, jau būtu nokritusi (teica Renno). Cik zināms, iepriekšējos gados nav bijis veiksmīgu ligzdošanu, tādēļ, ja šis cālis izlidos, tas būs lielisks panākums. Es nezinu, kāpēc šis ērgļu pāris nemitīgi izveido ligzdu tieši šajā vietā? Iespējams, nav daudz iespēju - lai izaugtu spēcīga priede, kas varētu turēt ērgļa ligzdu, ir nepieciešams simtiem gadu ... Pēdējo gadsimtu laikā šie koki ir sistemātiski nocirsti pirms nobriešanas, un mēs redzam rezultātu ļoti tieši kameras priekšā. Tomēr jūras ērgļu populācija kopumā jūtas labi un ilgtermiņa skatījumā viņi varētu brīvi atrast ligzdu kokus vismaz aizsargājamās teritorijās ārpus cilvēku tradicionālās saimnieciskās darbības.

[Feja]

CerambyX, spēcīgi. Tā ir - kā mākam, tā maujam - visās toņkārtās...

[d.e.]

Labvakar !
Liels paldies Jānim Ķ. un CerambyX par profesionālajiem skaidrojumiem un viedokli !

[Made]

"reklāmas sabiedriskā transporta pieturās Rīgā" - ja kāds iet garām, vajadzētu nofočēt

[Lianaliesma]

Cik labi lasīt Urmasa komentāru Suvi&Suleva ligzdas sakarā.
Lai gan, protams, tajā redzam tieši tos notikumus, kas notiek dabā - par spīti cilvēka nodomam palīdzēt, ligzda brūk. Varētu jau teikt - tiešraides ligzdu nevajadzēja nostiprināt, lai redzētu, kā notiek citur dabā. Bet man tuvs Urmasa domu gājiens - ja jau cilvēks ir klāt ar savu traucējumu un uzstādījis kameru, tad normāli ir arī parūpēties, lai kameras likšanai ir jēga un vērošana notiek pilnā apjomā. Un cilvēkam ir iztēle, lai saprastu, ka tajā apkārtnē noteikti ir ligzdas, kuras tāpat nobrūk, kā jau iepriekš redzējām Annas&Uku ligzdu brūkam.
(Protams, ja notiktu tiešraides ligzdas vērošana konkrēta strikta projekta ietvaros, ar pilnu dokumentēšanu un vairāku ligzdu sinhronu vērošanu, tad varētu būt citi noteikumi. Bet tas tad ir projekts uz noteiktu laiku un ierobežotā platībā, ar nozīmīgu mērķi un svarīgiem dokumentētiem secinājumiem.)
Tik dabiska ir Urmasa piebilde, ka, nostiprinot ligzdu, likās, ka tiek darīts viss labākais... "Now I see, that nest is not firm at all, but that was not easy to see in winter time. " Cilvēciskais faktors, normāla parādība. Pat sajūtama Urmasa vainas izjūta, paliek viņa žēl, tāpat, kā mēs paši nožēlotu, ja būtu viņa vietā... Tā gadās.

[MĀRIS]

Labrīt!
Vispirms jau protams paldies Jānim par skaidrojumu, bet galveno Foruma sāpi pēc manām domām tomēr paceļ CerambyX un Made. Un iznākumā ir Fejas pieminētais "kā mākam, tā maujam", bet koris nesanāk - sanāk skanējums kā fermā, jo raujam katrs savu meldiņu, nav diriģenta, kas paskaidro kur kas jādzied un kāpēc tieši tā. Nav mums šeit uz vietas "mācītāja", bet tajās retajās tikšanās reizēs visu info nevar sagremot.
Mani arī piemēram interesētu uzzināt kaut ko vairāk par gredzenošanas ieguvumiem, un ne tikai plaši zināmās frāzes par migrāciju,... bet kaut piemēram - "pateicoties 2006. gada pavasarī Krauju ligzdā gredzenotam mazulim, kuru atrada mirušu dienvidpolā..." Kaut vai Latvijā gredzenoto jūras ērgļu gredzenu nolasījumu karti pa pasauli /ar kaut kādu skaidrojumu par šo nolasījumu nozīmi, secinājumiem/, domāju ka Jānim kaut kam tādam vajadzētu būt. Ir taču šie gredzenošanas plusi, bet mēs par viņiem zinām tikai virspusējas frāzes, pat tās miglaini.
Zinu, ka šobrīd Jānis ir "ierakts", bet šī sāpe šeit klejo jau kopš Durbertas gredzenošanas, /tātad trīs gadus/, un man patiešām prasās pēc rakstiska gredzenošanas pamatojuma jūras ērgļiem, jo visi zinām šo putnu pēcgredzenošanas stresu, un lai tad, kad man rodas šaubas par šī stresa lietderību, es varētu atkal atvērt šo skaidrojuma lapu.
Neesmu es tāds diplomāts kā Made /visu cieņu Viņai/, tāpēc zogu -
" Visu cieņu, Jāni, patiešām nekā personīga, es neesmu emocijās, bet gan nesaprašanā "

[Vērotāja]

roosaluristaja vēl parādās

Uldi Ļoļānu CerambyX pieminēja
Ja jau saruna par šo tēmu, roosaluristajam vēlējos pateikt īpašu paldies visu forumiešu vārdā par lielo palīdzību tiešraidēs ieraudzīto sugu noteikšanā un neskaidru jautājumu izskaidrošanā visu šo forumā pavadīto gadu garumā.
Tiešām, no sirds PALDIES!

[Tālis]

Šodien, 14. jūnijā, Latvijas radio 1. programma 19:07 Monopols
Monopola viesis ornitologs Viesturs Ķerus:
Dabā viss ir saistīts. Reizēm putni ir rādītāji, ka kaut kas nav kārtībā.
Mēģinot saglabāt putnus, mēs saglabājam arī sevi,
atzīst cilvēks, kas par putniem domā un rūpējas ikdienā -
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.