Sarunas par dabu

[Made]

Nu, es arī domāju, ka nav, jo šogad pēc tiem citiem sižetiem izskatās vēl nopietnāk (iedzīvotāji tiek brīdināti nesatraukties par militārās tehnikas pārvietošanos), bet varbūt kāds ir uztvēris kā jaunumu vai pat padalījies tālāk un tad "abloms"... gadās visādi. Uztversim mierīgi.

[Vērotāja]

Atvainojos, ka ieliku to saiti uz sižetu, bet saites būtību biju domājusi virsrakstā nevis saturā.

[MĀRIS]

Labrīt!
Paldies par "pudeļbirstīšu" ziņām! Visādā ziņā iepriecinošākas kā melnajiem stārķiem! Vai tiešraides ligzda ir atradusies?

[d.e.]

Pagājušās brīvdienas manā pusē - upīte galīgi aizaugusi, zivis nārsto.
https://radikal.ru/video/pPo4QKzO1pK

[Vērotāja]

d.e., kaut kas ielicies laikam ne tā kā vajag, jo video nevar atvērt.

[d.e.]

d.e., kaut kas ielicies laikam ne tā kā vajag, jo video nevar atvērt.

Mjā, kaut kas man te karās un uzkarās, varbūt tagad ir.
https://radikal.ru/video/pPo4QKzO1pK

[Vērotāja]

Jā, tagad OK.
Tā, kas video galā pa ūdens virsu peld, ir nārstojoša zivs? Kas tās ir par zivīm?

[d.e.]

Jā, tagad OK.
Tā, kas video galā pa ūdens virsu peld, ir nārstojoša zivs? Kas tās ir par zivīm?

Jā, zivis, brīžiem baigās spuras laukā bija pie pašas laipas, bet to nepaguvu nofilmēt. Nezinu kas tās ir, visticamāk līņi vai karpas, tie tur dzīvo. Viņas tur visas tādas gandrīz melnas, pielāgojušās upes dūņām. Tādas uz 1-2 kg, žēl, ka nārstojošas, citādi varbūt būtu spainī iesmēlusi, kad peld gar laipu un tad uzcepusi. Tiesa gan ar to arī būtu problēma, jo man vajag uzreiz beigtu un pavisam labi, ja notīrītu.

[MĀRIS]

Labrīt!

Jā, zivis, brīžiem baigās spuras laukā bija pie pašas laipas, bet to nepaguvu nofilmēt. Nezinu kas tās ir, visticamāk līņi vai karpas, tie tur dzīvo. Viņas tur visas tādas gandrīz melnas, pielāgojušās upes dūņām. Tādas uz 1-2 kg, žēl, ka nārstojošas, citādi varbūt būtu spainī iesmēlusi, kad peld gar laipu un tad uzcepusi. Tiesa gan ar to arī būtu problēma, jo man vajag uzreiz beigtu un pavisam labi, ja notīrītu.

Diez vai Tavas garšas kārpiņas būtu apmierinātas, jo šādā ūdenskrātuvē dzīvojošas zivis arī garšo pēc.... Lai viņas padarītu ēdamas vismaz nedēļu jāpeldina tīrā ūdenī.

[d.e.]

Labrīt!
Diez vai Tavas garšas kārpiņas būtu apmierinātas, jo šādā ūdenskrātuvē dzīvojošas zivis arī garšo pēc.... Lai viņas padarītu ēdamas vismaz nedēļu jāpeldina tīrā ūdenī.

Labrīt ! Oi...manas garšas kārpiņas kapitulē jebkādu zivju priekšā vai tā ir dūņaina zivs, brētliņa tomātu mērcē vai šprote ! Pirms gadiem 20 sanāca gan vienas, gan otras nogaršot, karpas bija ok, līņi mazliet gan uz dūņām atsita, bet līņi jau parasti tādi. Nu labi, neķeršu, lai peld un aug lielākas, nākamgad izzvejošu un peldināšu mēnesi vannā !

[Vērotāja]

Ak, Māris vienkārši ir izlepis, no Rumbas zivis ķer
Ja nopietni, tad patiesībā visas saldūdens zivis ir mazliet dūņainas, vairāk citronu virsū un ir labi

[d.e.]

Ak, Māris vienkārši ir izlepis, no Rumbas zivis ķer
Ja nopietni, tad patiesībā visas saldūdens zivis ir mazliet dūņainas, vairāk citronu virsū un ir labi

Vot, vot...Pelīte paēdusi - miltiņi rūgti ! Visiem jau nav pie mājas dzidras foreļupes ! Mēs ar garšvieliņām visu notušēsim !

[roosaluristaja]

Sunshine, Jūs man rakstījāt privātu vēstuli ar jautājumu noteikt putnu, kas dzied naktī dārziņos.
Diemžēl atbildēt privāti nevaru, jo jums nosūtīt privātu vēstuli nav iespējams. Tāpēc raktstu šeit. No klātpievienotajiem failiem divos neko nevar dzirdēt. Trešajā dzirdami pāris dziesmu fragmenti. Un tiešām izklausās, ka tas ir erickiņš. Dīvaini, ka viņš dzied naktī. Īsti pie naktsputniem viņu pieskaitīt nevar.

[karliiina_13]

d.e., kaut kas ielicies laikam ne tā kā vajag, jo video nevar atvērt.

man atvērās...dīķis zaļš...zied!

[Vērotāja]

d.e., kaut kas ielicies laikam ne tā kā vajag, jo video nevar atvērt.

man atvērās...dīķis zaļš...zied!

d.e. tūlīt izlaboja, tagad ar video viss ir kārtībā. Bet tas nav dīķis, tāda lēni tekoša upīte.

[MĀRIS]

d.e. tūlīt izlaboja, tagad ar video viss ir kārtībā. Bet tas nav dīķis, tāda lēni tekoša upīte.

Lai arī Langa skaitās laikam upīte, bet es viņu drīzāk nosauktu par dīķi, ar tādu mainīgu caurteces urdziņu.

[Murkjelis]

Sveiki!
Lai nepiegružotu ērgļu tēmu, es par gredzenošanas tēmu pie šī

[Mīlīši. Kāpēc Jūs domājat, ka esmu šeit piesiets? Kāpēc man būtu jāpaskaidro tas, ko es pats nesaprotu, bet varbūt mēģinu kaut kādu "racionālo sakni" sagrābstīt no šeit piedzīvotā, novērotā. Es vienkārši cienu Jāni, Viņa centienus, un saprotu kāpēc šī neiejaukšanās ligzdas notikumos, gredzenošana, vajadzīga tieši tiešraides ligzdām, kāpēc tas ir svarīgi! Tāpēc, ka tieši tā notiek visās Latvijas jūras ērgļu ligzdās!
Un , ja godīgi, tad man brīžiem patiešām nav saprotama šī "strausa" taktika - pārējās ligzdās kaut "ūdens plūdi", ka tik mums viss izskatās skaisti.

vēl piebildīšu. Šī diskusija par gredzenošanu forumā ir katru gadu. Un katru gadu sanāk atkartot. Mēs (skatītāji un līdzjutēji) varam nesaprast gredzenošanas vajadzību un uztraukties par sekām, bet viena lieta jau nu būtu jāsaprot 100% - šajā jomā nestrādā cilvēki ar mērķi nodarīt pāri putniem un jo vairāk, jo labāk. Neviens nekāpj kokā ar azartiskā naidā spīdošām acīm, sak, kā es jūs putniņi tūlīt ar dzelžiem un plastmasām apkāršu! Nu, nē taču. Strādā cilvēki, kam tas nav tikai maizes, bet sirds darbs. Sirds darbs pat vairāk. Gredzeno tāpēc, ka tā vajag. Tikko vairs nevajadzēs - nekāps un negredzenos. Tieši tik vienkārši. Lūdzu, paļausimies uz profesionālu skatījumu, atceroties, ka viņi savā nozarē ir pudu sāls apēduši uz kailām oglēm dejojot (poētiski izsakoties). Tikmēr, kamēr mēs tikai skatāmies, mācāmies un jūtam līdzi. Un, jā, arī ornitologi katru dienu mācās, gūst jaunas zināšanas, jaunas pieredzes, bet viņi ir kudiš vairāk soļus priekšā mums.
Jau 2015.g. pēc Durbertas gredzenošanas, dabasdatos bija ielikts Jāņa Ķuzes skaidrojums un kopā komentāros piebilsto vismaz mani pārliecināja pa visiem 100 %
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015
Jā, man joprojām emocionāli nepatīk, ka putnus tramda. Bet viss, kas notiek - notiek, lai būtu labāk. Nevis otrādāk.

[Lianaliesma]

Diskusija par šo tēmu ilgst jau labu laiku... bet tas nemaina tās svarīgumu. Ne velti ir valstis, kas no gredzenošanas atteikušās.
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015

Komentārs no 2015.gada - izsaka pavisam dabiskas pārdomas sakarā ar cilvēka traucējumu ligzdā un tās teritorijā ligzdošanas laikā. Cik labi apzināties, ka ir cilvēki, kas nevis akli pieņem kādu citu izteiktus viedokļus un lēmumus, bet tos pārvērtē atbilstoši savam redzējumam un mēģina ko mainīt, par to runāt, ja kaut kas raisa ētisku nepieņemšanu.

... Katram ir skaidrs, ka pēc cilvēka iejaukšanās tajā notiekošie procesi vairs nenotiek dabiski. Pie tam šī iejaukšanās ir citādāka, kā gadījumā ar jūras ērgļa izpostīto melnā stārķa ligzdu. Šajā gadījumā cilvēks iejaucies dabiskajās norisēs nevis tāpēc, ka nav, ko ēst, nav, ko mugurā vilkt, bet gan tādēļ - lai apmierinātu savu ziņkāri. Sākotnējā Jāņa Ķuzes rakstā minēts, ka gredzenošana notiek jau 40 gadus. Vai tiešām pa šo laiku nav uzkrāts pietiekoši informācijas, lai varētu turpmāk putnus netraucēt tik varmācīgi? Jā, projekts ir starptautisks, Latvija ir veiksmīgi pievienojusies, bet varbūt ir laiks izvērtēt - cik ļoti šādas darbības ir nepieciešamas pašu putnu dēļ. Labi, cilvēks apmierinās savu ziņkārību, apgredzenos arvien vairāk putnu, savāks arvien lielāku datu daudzumu - un, kas no tā visa tālāk sekos? Es te nemēģinu vainot kādu personīgi, atvainojos, ja tā izskatās. Šobrīd vairāk gribas, lai dabas pētnieki padomātu par gadu desmitiem izstrādātās pētījumu sistēmas ētisko pusi. Putniem nav ētikas. Bet daudz skumjāk, ja tās nav arī cilvēkam. Manuprāt, mūsdienu tehniskās iespējas dod daudz jaunu iespēju, kā novērot un izzināt putnus, vienlaicīgi popularizējot sabiedrībā ideju par "mazajiem brāļiem", kuriem ir pilnīgi tādas pašas tiesības dzīvot uz šīs planētas.
Lai arī kāda ir pašreizējā situācija, webkamera ir panākusi vienu - šo putnu liktenis lielai daļai sabiedrības nav vienaldzīgs. Tas noteikti ir labi.
...
Tagad man ir tikai viens (emocionāls) papildjautājums pēc šī apgalvojuma: "gadījumā, ja pierādīsies, ka no gredzenošanas ir vairāk ļaunuma, kā labuma, ērgļi ligzdās vairs gredzenoti netiks" (c) Cik pamestu ligzdu ir nepieciešams, lai ļaunums tiktu uzskatīts par pierādītu?

Vai tiešām tas ir tik nepieciešams - apgredzenot pilnīgi katru jaunuli?
Vai jāmēra katra putnēna spārns un jāveic DNS analīze, lai noteiktu laiku, kad olas dētas? Vai to jau nezinām gadu gadiem?
Turklāt analīzes nemaz ne vienmēr tiek veiktas, jo ir dārgas, kā jau pieredzējām. Vai varbūt tas ir kāds līdzekļu piesaistes veids???
Vai ar gadu gadiem gūtajiem mērījumiem, pētījumiem, secinājumiem beidzot nepietiek? lai cilvēki zinātu - kad sākas ligzdošanas sezona un ka tad nedrīkst cirst mežu un citādi trokšņot/traucēt putnus ligzdu teritorijā.
Daudzumdaudziem tiešraižu vērotājiem pietiek ar vienu ligzdošanas sezonu, lai redzētu cilvēka traucējumu negatīvās sekas.
Tik tiešām skumji, ka aizbildinoties ar dabas aizsardzības nepieciešamību, tomēr paši tai nodaram pāri, ir laiks būt jūtīgākiem, ētiskākiem.

Es vēl saprastu, ja putni tiek traucēti uz konkrēta pētījuma laiku, tad izdara secinājumus un turpmāk šo informāciju lieto, bet netraucē putnus visās apzinātajās ligzdās.

Un vēl.
Ja uzliek dažiem putniem raidītājus, tas būtu dārgāk nekā gredzens, bet - atdeve simtkārt lielāka!!! Un tiktu traucētas dažas putnu ģimenes, toties pārējās n-tās ligzdas netiktu aiztiktas.

Ornitologi varētu paši nākt klajā ar aicinājumu
1. tikai pētījuma putnu grupai izmantot raidītājus un
2. paplašināt tiešraižu ierīkošanu tiešām nopietnu pētījumu veikšanai, atsakoties no mazāk ētisku metožu izmantošanas.

Tas varētu gūt labu atsaucību sabiedrībā. Un ziedotājos.

[Lianaliesma]

Ielikšu arī Vērotājas komentāru pie tēmas:

Un , ja godīgi, tad man brīžiem patiešām nav saprotama šī "strausa" taktika - pārējās ligzdās kaut "ūdens plūdi", ka tik mums viss izskatās skaisti.

Piekrītu. Ja nu vispār gredzenot, tad šo nevis citas. Jo šo vismaz ir iespēja kontrolēt atšķirībā no citām.
Par dzīvību cīnās putnēni vismaz 50% (ja ne vairāk) citu ligzdu. Nevar žēlot vienu putnēnu, bet nežēlot simtiem citu putnu, kuriem iet tikpat slikti un varbūt vēl sliktāk?

Ir jēga risināt jautājumu par gredzenošanas lietderību vispār. Eiropas līmenī. Uzrakstīt petīciju angļu valodā, visiem parakstīt, nosūtīt ES institūcijām.
Ja jau par halalu varēja lemt, tad kāpēc ne par gredzenošanu?
lianaliesma pareizi rakstīja, ka it kā par gredzenošanas traumatismu saprot visi - gan Urmass, gan Jānis. Taču gredzenošana ir Eiropas prakse un tāpēc ir jēga cīnīties, lai šo praksi pārskatītu kā tādu.

[Simba]

Es lasu par šo un brīnos. Un nespēju noticēt, ka mēs katru gadu maļam to un maļam. Maļam tik malšanas pēc. Neņemot vērā ne to, ko Murķelis, piemēram, min, ne to, ka Durbertas gadījumā nebija vainīga gredzenošana, bet kameras attīrīšana. Visvairāk skumji ir par to malšanos pa grāvi, neņemot vērā ieguvumus un nepalūkojoties uz šo plašāk par emocijām. Tiešām skumji Skumji arī par tiem, kam arī par šo sāp sirds un kuru sirdsdarbu šādā veidā nevis atbalstam, bet emocionāli graujam.