Sarunas par dabu
Re: Sarunas par dabu
Nu, es arī domāju, ka nav, jo šogad pēc tiem citiem sižetiem izskatās vēl nopietnāk (iedzīvotāji tiek brīdināti nesatraukties par militārās tehnikas pārvietošanos), bet varbūt kāds ir uztvēris kā jaunumu vai pat padalījies tālāk un tad "abloms"... gadās visādi. Uztversim mierīgi.
Re: Sarunas par dabu
Atvainojos, ka ieliku to saiti uz sižetu, bet saites būtību biju domājusi virsrakstā nevis saturā.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Sarunas par dabu
Labrīt!
Paldies par "pudeļbirstīšu" ziņām! Visādā ziņā iepriecinošākas kā melnajiem stārķiem!
Vai tiešraides ligzda ir atradusies? 
Paldies par "pudeļbirstīšu" ziņām! Visādā ziņā iepriecinošākas kā melnajiem stārķiem!

Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dabu
Pagājušās brīvdienas manā pusē - upīte galīgi aizaugusi, zivis nārsto.
https://radikal.ru/video/pPo4QKzO1pK
https://radikal.ru/video/pPo4QKzO1pK
Last edited by d.e. on 28 May 2018 22:48, edited 2 times in total.
Re: Sarunas par dabu
d.e., kaut kas ielicies laikam ne tā kā vajag, jo video nevar atvērt.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Sarunas par dabu
Re: Sarunas par dabu
Jā, tagad OK.
Tā, kas video galā pa ūdens virsu peld, ir nārstojoša zivs? Kas tās ir par zivīm?
Tā, kas video galā pa ūdens virsu peld, ir nārstojoša zivs? Kas tās ir par zivīm?
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Sarunas par dabu
Jā, zivis, brīžiem baigās spuras laukā bija pie pašas laipas, bet to nepaguvu nofilmēt. Nezinu kas tās ir, visticamāk līņi vai karpas, tie tur dzīvo. Viņas tur visas tādas gandrīz melnas, pielāgojušās upes dūņām. Tādas uz 1-2 kg, žēl, ka nārstojošas, citādi varbūt būtu spainī iesmēlusi, kad peld gar laipu un tad uzcepusi.


Re: Sarunas par dabu
Labrīt!
Lai viņas padarītu ēdamas vismaz nedēļu jāpeldina tīrā ūdenī. 
Diez vai Tavas garšas kārpiņas būtu apmierinātas, jo šādā ūdenskrātuvē dzīvojošas zivis arī garšo pēc....d.e. wrote: ↑28 May 2018 23:45 Jā, zivis, brīžiem baigās spuras laukā bija pie pašas laipas, bet to nepaguvu nofilmēt. Nezinu kas tās ir, visticamāk līņi vai karpas, tie tur dzīvo. Viņas tur visas tādas gandrīz melnas, pielāgojušās upes dūņām. Tādas uz 1-2 kg, žēl, ka nārstojošas, citādi varbūt būtu spainī iesmēlusi, kad peld gar laipu un tad uzcepusi.Tiesa gan ar to arī būtu problēma, jo man vajag uzreiz beigtu un pavisam labi, ja notīrītu.
![]()


Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dabu
Labrīt ! Oi...manas garšas kārpiņas kapitulē jebkādu zivju priekšā vai tā ir dūņaina zivs, brētliņa tomātu mērcē vai šprote !


Last edited by d.e. on 29 May 2018 10:56, edited 1 time in total.
Re: Sarunas par dabu
Ak, Māris vienkārši ir izlepis, no Rumbas zivis ķer
Ja nopietni, tad patiesībā visas saldūdens zivis ir mazliet dūņainas, vairāk citronu virsū un ir labi

Ja nopietni, tad patiesībā visas saldūdens zivis ir mazliet dūņainas, vairāk citronu virsū un ir labi

Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Sarunas par dabu
Vot, vot...Pelīte paēdusi - miltiņi rūgti !



- roosaluristaja
- Posts: 1042
- Joined: 02 Feb 2010 10:49
Re: Sarunas par dabu
Sunshine, Jūs man rakstījāt privātu vēstuli ar jautājumu noteikt putnu, kas dzied naktī dārziņos.
Diemžēl atbildēt privāti nevaru, jo jums nosūtīt privātu vēstuli nav iespējams. Tāpēc raktstu šeit. No klātpievienotajiem failiem divos neko nevar dzirdēt. Trešajā dzirdami pāris dziesmu fragmenti. Un tiešām izklausās, ka tas ir erickiņš. Dīvaini, ka viņš dzied naktī. Īsti pie naktsputniem viņu pieskaitīt nevar.
Diemžēl atbildēt privāti nevaru, jo jums nosūtīt privātu vēstuli nav iespējams. Tāpēc raktstu šeit. No klātpievienotajiem failiem divos neko nevar dzirdēt. Trešajā dzirdami pāris dziesmu fragmenti. Un tiešām izklausās, ka tas ir erickiņš. Dīvaini, ka viņš dzied naktī. Īsti pie naktsputniem viņu pieskaitīt nevar.
- karliiina_13
- Posts: 10430
- Joined: 23 Apr 2018 12:03
Re: Sarunas par dabu
d.e. tūlīt izlaboja, tagad ar video viss ir kārtībā. Bet tas nav dīķis, tāda lēni tekoša upīte.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Sarunas par dabu
Lai arī Langa skaitās laikam upīte, bet es viņu drīzāk nosauktu par dīķi, ar tādu mainīgu caurteces urdziņu.


Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Sarunas par dabu
Sveiki!
Lai nepiegružotu ērgļu tēmu, es par gredzenošanas tēmu pie šī
Jau 2015.g. pēc Durbertas gredzenošanas, dabasdatos bija ielikts Jāņa Ķuzes skaidrojums un kopā komentāros piebilsto vismaz mani pārliecināja pa visiem 100 %
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015
Jā, man joprojām emocionāli nepatīk, ka putnus tramda. Bet viss, kas notiek - notiek, lai būtu labāk. Nevis otrādāk.
Lai nepiegružotu ērgļu tēmu, es par gredzenošanas tēmu pie šī
vēl piebildīšu. Šī diskusija par gredzenošanu forumā ir katru gadu. Un katru gadu sanāk atkartot. Mēs (skatītāji un līdzjutēji) varam nesaprast gredzenošanas vajadzību un uztraukties par sekām, bet viena lieta jau nu būtu jāsaprot 100% - šajā jomā nestrādā cilvēki ar mērķi nodarīt pāri putniem un jo vairāk, jo labāk. Neviens nekāpj kokā ar azartiskā naidā spīdošām acīm, sak, kā es jūs putniņi tūlīt ar dzelžiem un plastmasām apkāršu! Nu, nē taču. Strādā cilvēki, kam tas nav tikai maizes, bet sirds darbs. Sirds darbs pat vairāk. Gredzeno tāpēc, ka tā vajag. Tikko vairs nevajadzēs - nekāps un negredzenos. Tieši tik vienkārši. Lūdzu, paļausimies uz profesionālu skatījumu, atceroties, ka viņi savā nozarē ir pudu sāls apēduši uz kailām oglēm dejojot (poētiski izsakoties). Tikmēr, kamēr mēs tikai skatāmies, mācāmies un jūtam līdzi. Un, jā, arī ornitologi katru dienu mācās, gūst jaunas zināšanas, jaunas pieredzes, bet viņi ir kudiš vairāk soļus priekšā mums.MĀRIS wrote: ↑31 May 2018 13:00 [Mīlīši. Kāpēc Jūs domājat, ka esmu šeit piesiets? Kāpēc man būtu jāpaskaidro tas, ko es pats nesaprotu, bet varbūt mēģinu kaut kādu "racionālo sakni" sagrābstīt no šeit piedzīvotā, novērotā. Es vienkārši cienu Jāni, Viņa centienus, un saprotu kāpēc šī neiejaukšanās ligzdas notikumos, gredzenošana, vajadzīga tieši tiešraides ligzdām, kāpēc tas ir svarīgi! Tāpēc, ka tieši tā notiek visās Latvijas jūras ērgļu ligzdās!
Un , ja godīgi, tad man brīžiem patiešām nav saprotama šī "strausa" taktika - pārējās ligzdās kaut "ūdens plūdi", ka tik mums viss izskatās skaisti.
Jau 2015.g. pēc Durbertas gredzenošanas, dabasdatos bija ielikts Jāņa Ķuzes skaidrojums un kopā komentāros piebilsto vismaz mani pārliecināja pa visiem 100 %
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015
Jā, man joprojām emocionāli nepatīk, ka putnus tramda. Bet viss, kas notiek - notiek, lai būtu labāk. Nevis otrādāk.
- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dabu
Diskusija par šo tēmu ilgst jau labu laiku... bet tas nemaina tās svarīgumu. Ne velti ir valstis, kas no gredzenošanas atteikušās.
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015
Komentārs no 2015.gada - izsaka pavisam dabiskas pārdomas sakarā ar cilvēka traucējumu ligzdā un tās teritorijā ligzdošanas laikā. Cik labi apzināties, ka ir cilvēki, kas nevis akli pieņem kādu citu izteiktus viedokļus un lēmumus, bet tos pārvērtē atbilstoši savam redzējumam un mēģina ko mainīt, par to runāt, ja kaut kas raisa ētisku nepieņemšanu.
Vai tiešām tas ir tik nepieciešams - apgredzenot pilnīgi katru jaunuli?
Vai jāmēra katra putnēna spārns un jāveic DNS analīze, lai noteiktu laiku, kad olas dētas? Vai to jau nezinām gadu gadiem?
Turklāt analīzes nemaz ne vienmēr tiek veiktas, jo ir dārgas, kā jau pieredzējām. Vai varbūt tas ir kāds līdzekļu piesaistes veids???
Vai ar gadu gadiem gūtajiem mērījumiem, pētījumiem, secinājumiem beidzot nepietiek? lai cilvēki zinātu - kad sākas ligzdošanas sezona un ka tad nedrīkst cirst mežu un citādi trokšņot/traucēt putnus ligzdu teritorijā.
Daudzumdaudziem tiešraižu vērotājiem pietiek ar vienu ligzdošanas sezonu, lai redzētu cilvēka traucējumu negatīvās sekas.
Tik tiešām skumji, ka aizbildinoties ar dabas aizsardzības nepieciešamību, tomēr paši tai nodaram pāri, ir laiks būt jūtīgākiem, ētiskākiem.
Es vēl saprastu, ja putni tiek traucēti uz konkrēta pētījuma laiku, tad izdara secinājumus un turpmāk šo informāciju lieto, bet netraucē putnus visās apzinātajās ligzdās.
Un vēl.
Ja uzliek dažiem putniem raidītājus, tas būtu dārgāk nekā gredzens, bet - atdeve simtkārt lielāka!!! Un tiktu traucētas dažas putnu ģimenes, toties pārējās n-tās ligzdas netiktu aiztiktas.
Ornitologi varētu paši nākt klajā ar aicinājumu
1. tikai pētījuma putnu grupai izmantot raidītājus un
2. paplašināt tiešraižu ierīkošanu tiešām nopietnu pētījumu veikšanai, atsakoties no mazāk ētisku metožu izmantošanas.
Tas varētu gūt labu atsaucību sabiedrībā. Un ziedotājos.
https://dabasdati.lv/lv/article/par-jau ... igzda/2015
Komentārs no 2015.gada - izsaka pavisam dabiskas pārdomas sakarā ar cilvēka traucējumu ligzdā un tās teritorijā ligzdošanas laikā. Cik labi apzināties, ka ir cilvēki, kas nevis akli pieņem kādu citu izteiktus viedokļus un lēmumus, bet tos pārvērtē atbilstoši savam redzējumam un mēģina ko mainīt, par to runāt, ja kaut kas raisa ētisku nepieņemšanu.
bonchiks wrote: ... Katram ir skaidrs, ka pēc cilvēka iejaukšanās tajā notiekošie procesi vairs nenotiek dabiski. Pie tam šī iejaukšanās ir citādāka, kā gadījumā ar jūras ērgļa izpostīto melnā stārķa ligzdu. Šajā gadījumā cilvēks iejaucies dabiskajās norisēs nevis tāpēc, ka nav, ko ēst, nav, ko mugurā vilkt, bet gan tādēļ - lai apmierinātu savu ziņkāri. Sākotnējā Jāņa Ķuzes rakstā minēts, ka gredzenošana notiek jau 40 gadus. Vai tiešām pa šo laiku nav uzkrāts pietiekoši informācijas, lai varētu turpmāk putnus netraucēt tik varmācīgi? Jā, projekts ir starptautisks, Latvija ir veiksmīgi pievienojusies, bet varbūt ir laiks izvērtēt - cik ļoti šādas darbības ir nepieciešamas pašu putnu dēļ. Labi, cilvēks apmierinās savu ziņkārību, apgredzenos arvien vairāk putnu, savāks arvien lielāku datu daudzumu - un, kas no tā visa tālāk sekos? Es te nemēģinu vainot kādu personīgi, atvainojos, ja tā izskatās. Šobrīd vairāk gribas, lai dabas pētnieki padomātu par gadu desmitiem izstrādātās pētījumu sistēmas ētisko pusi. Putniem nav ētikas. Bet daudz skumjāk, ja tās nav arī cilvēkam. Manuprāt, mūsdienu tehniskās iespējas dod daudz jaunu iespēju, kā novērot un izzināt putnus, vienlaicīgi popularizējot sabiedrībā ideju par "mazajiem brāļiem", kuriem ir pilnīgi tādas pašas tiesības dzīvot uz šīs planētas.
Lai arī kāda ir pašreizējā situācija, webkamera ir panākusi vienu - šo putnu liktenis lielai daļai sabiedrības nav vienaldzīgs. Tas noteikti ir labi.
...
Tagad man ir tikai viens (emocionāls) papildjautājums pēc šī apgalvojuma: "gadījumā, ja pierādīsies, ka no gredzenošanas ir vairāk ļaunuma, kā labuma, ērgļi ligzdās vairs gredzenoti netiks" (c) Cik pamestu ligzdu ir nepieciešams, lai ļaunums tiktu uzskatīts par pierādītu?
Vai tiešām tas ir tik nepieciešams - apgredzenot pilnīgi katru jaunuli?
Vai jāmēra katra putnēna spārns un jāveic DNS analīze, lai noteiktu laiku, kad olas dētas? Vai to jau nezinām gadu gadiem?
Turklāt analīzes nemaz ne vienmēr tiek veiktas, jo ir dārgas, kā jau pieredzējām. Vai varbūt tas ir kāds līdzekļu piesaistes veids???
Vai ar gadu gadiem gūtajiem mērījumiem, pētījumiem, secinājumiem beidzot nepietiek? lai cilvēki zinātu - kad sākas ligzdošanas sezona un ka tad nedrīkst cirst mežu un citādi trokšņot/traucēt putnus ligzdu teritorijā.
Daudzumdaudziem tiešraižu vērotājiem pietiek ar vienu ligzdošanas sezonu, lai redzētu cilvēka traucējumu negatīvās sekas.
Tik tiešām skumji, ka aizbildinoties ar dabas aizsardzības nepieciešamību, tomēr paši tai nodaram pāri, ir laiks būt jūtīgākiem, ētiskākiem.
Es vēl saprastu, ja putni tiek traucēti uz konkrēta pētījuma laiku, tad izdara secinājumus un turpmāk šo informāciju lieto, bet netraucē putnus visās apzinātajās ligzdās.
Un vēl.
Ja uzliek dažiem putniem raidītājus, tas būtu dārgāk nekā gredzens, bet - atdeve simtkārt lielāka!!! Un tiktu traucētas dažas putnu ģimenes, toties pārējās n-tās ligzdas netiktu aiztiktas.
Ornitologi varētu paši nākt klajā ar aicinājumu
1. tikai pētījuma putnu grupai izmantot raidītājus un
2. paplašināt tiešraižu ierīkošanu tiešām nopietnu pētījumu veikšanai, atsakoties no mazāk ētisku metožu izmantošanas.
Tas varētu gūt labu atsaucību sabiedrībā. Un ziedotājos.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.

- Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Sarunas par dabu
Ielikšu arī Vērotājas komentāru pie tēmas:
Vērotāja wrote: ↑31 May 2018 13:55Piekrītu. Ja nu vispār gredzenot, tad šo nevis citas. Jo šo vismaz ir iespēja kontrolēt atšķirībā no citām.
Par dzīvību cīnās putnēni vismaz 50% (ja ne vairāk) citu ligzdu. Nevar žēlot vienu putnēnu, bet nežēlot simtiem citu putnu, kuriem iet tikpat slikti un varbūt vēl sliktāk?
Ir jēga risināt jautājumu par gredzenošanas lietderību vispār. Eiropas līmenī. Uzrakstīt petīciju angļu valodā, visiem parakstīt, nosūtīt ES institūcijām.
Ja jau par halalu varēja lemt, tad kāpēc ne par gredzenošanu?
lianaliesma pareizi rakstīja, ka it kā par gredzenošanas traumatismu saprot visi - gan Urmass, gan Jānis. Taču gredzenošana ir Eiropas prakse un tāpēc ir jēga cīnīties, lai šo praksi pārskatītu kā tādu.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.

Re: Sarunas par dabu
Es lasu par šo un brīnos. Un nespēju noticēt, ka mēs katru gadu maļam to un maļam. Maļam tik malšanas pēc. Neņemot vērā ne to, ko Murķelis, piemēram, min, ne to, ka Durbertas gadījumā nebija vainīga gredzenošana, bet kameras attīrīšana. Visvairāk skumji ir par to malšanos pa grāvi, neņemot vērā ieguvumus un nepalūkojoties uz šo plašāk par emocijām. Tiešām skumji
Skumji arī par tiem, kam arī par šo sāp sirds un kuru sirdsdarbu šādā veidā nevis atbalstam, bet emocionāli graujam.
