. Pagājušajā nedēļā pie manis sāka kūkot, bet tagad, kad auksts palika, vairs nedzirdu - dzeguze arī ir no tiem putniem, kas atkal palido atpakaļ, ja par aukstu?Kaut kur lasīju versiju, ka viņa pati neaudzē bērnus tāpēc, ka barojas ar kāpuriem, kam asas spalviņas un tādus mazuļi nav spējīgi sagremot. Savukārt, pieaugušā citu neko nemāk piedāvāt. Ir kādas citas versijas par šo ļoti īpatnējo parādību? Un vēl šai sakarā lasīju, ka tās spalviņas saduras kuņģī un dzeguze ik pa laikam atvemj kuņģa iekšējo daļu ar visām spalvām. Tādā gadījumā tas putns ir VĒL dīvaināks. Kas vēl interesants par dzeguzi zināms?
. Putniem jau tā dziedzmiekārta savādāka, nez kas nosaka atšķirības vienas sugas ietvaros 
. Un viņš arī raksta par iespējamību, ka tieši šī iemesla dēļ dzeguze atdod savus mazuļus citiem. Dzeguzēni varot sākt ēst mataiņus, līdzko izveidojies īstais spalvu tērps. Interesanti 
!! Nekad nebija tā noveicies. Tā kā man vairs nav binokļa, grūti iet ar noteikšanu, arī šoreiz pirmajā brīdī likās, ka baloži - tie bieži pa trim pārvietojas (īstenībā īpatnēji, bet patiešām ne vienu reizi vien esmu redzējusi lauku baložus trijatā). Bet tās astes tādas pagaras un pašas arī smailākas. Tad divas aizlidoja tālāk, bet viena man degungalā ielaidās priedē un sāka kūkot, nu jau bija skaidrs 
. Vakar atkal redzēju lidojošu dzeguzi un nospriedu, ka viņa ir līdzīga plēsīgajiem putniem - gan tas siluets, gan skatījos, cik viņa tālu planē. Varbūt viņā iekšā ir tas plēsīguma gēns, bet, tā kā lielajām nav lemts būt plēsīgām (viņas gan dažreiz apēdot olas ligzdā, kur dēj savējās 
Neko jaunu nepateikšu,uz balss provokācijām it kā reaģē tomēr nekad nepietuvojas ,galvenais nenolaižas tuvumā.Cūcenes ar negadās...Kā agrāk,kad aktīvi copēju foreles,tad gan dažreiz tieši virs galvas ielaidās! 
. Pēc laiciņa atsākās kūkojiens. Nolēmu, ka dzeguziene ļāvās neatvairāmam valdzinājumam... Var jau būt, ka kļūdos, bet tēviņš un mātīte jau laikam pēc izskata nekā neatšķiras