Dabasdati.lv Forums

Lauku piekūns/ Common kestrel/ (Falco tinnunculus)

Tiešraide https://www.youtube.com/watch?v=0ESlrHlv0s4


Ja pirmā saite nestrādā:
Atjaunot un skatīties no LDF kanāla https://www.youtube.com/channel/UCIcQwg ... hMBclDJENw
Tiešraides caur Dabasdati.lv portālu https://dabasdati.lv/lv/kameras2022
Visas kameras vienā logā https://dabasdati.lv/lv/cameras/all

====
Uldis raksta:
Ka jau ierasts, zemāk web links un QR kods mobilajai versijai.

https://putnionline.wixsite.com/2026



===

Latvijas Dabas fonds pateicas visiem ziedotājiem, ar kuru palīdzību varam nodrošināt putnu tiešraides! Ziedot tiešraižu atbalstam var šeit: https://ldf.lv/lv/atbalsti-ldf vai ar Mobilly! https://mobilly.lv/ziedojumi/#/

Tiešraide parāda skatītājiem dabu tādu, kāda tā ir. Ar skaistiem brīžiem un ar dabas skarbumu.
Tiešraides organizētāji neiejaucas dabas procesos, izņemot tos, kad putniem nodarīts kaitējums cilvēka darbības rezultātā.

ZIŅAS PAR LIGZDU:

Šogad, pateicoties sadarbībai ar AS “Sadales tīkls”, papildus baltajam stārķim ir izveidota jauna tiešraide lauku piekūnam – tā jau ir otrā kamera Latvijā, kuras tehniskā sistēma uzstādīta aktīvā elektrolīnijas balstā.
Būris, ko vērojam, atrodas Durbes pagastā, tiešraide ir uzsākta 2026. gada 26. februārī. Kameras sistēmu izveidoja Jānis Rudzītis un Jānis Ķuze, tā ir izvietota ar AS “Sadales tīkls” darbinieku atbalstu.

Lauku piekūns ir Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tuvais migrants, kas ziemo Rietumeiropā un Latvijā atgriežas marta beigās. Ligzdā parasti ir 3-8 olas, kas tiek perētas 28 dienas. Olu dēšana parasti notiek laikā no aprīļa beigām līdz maija beigām. Mazuļus gredzeno laikā no 20. jūnija līdz 20. jūlijam. Barojas ar sīkajiem grauzējiem (pelēm, strupastēm), ķirzakām, lieliem kukaiņiem – vabolēm un spārēm un citiem nelieliem dzīvniekiem. Vairāk par sugu https://sarkanagramata.lu.lv/suga/lauku-piekuns/

AS “Sadales tīkls” ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību (LOB) ir noslēgusi sadarbības līgumu par īpaši aizsargājamā lauku piekūna Falco tinnunculus populācijas atjaunošanas veicināšanu Latvijā. Sadarbības ietvaros uz AS “Sadales tīkls” elektrības stabiem tiek uzstādīti piekūnu būri, tādējādi nodrošinot šiem gājputniem piemērotas ligzdošanas vietas. Uz AS “Sadales tīkls” zemsprieguma balstiem paredzēts uzstādīt līdz 300 piekūnu būriem https://www.lob.lv/2024/08/sadales-tikl ... glabasana/

Papildus šai vietai, lauku piekūnus tiešsaistē var vērot arī būrī Skrīveru apkārtnē — vairāk informācijas šeit viewforum.php?f=87

Tiešraide no būra tiek nodrošināta sadarbībā ar AS “Sadales tīkls”.
Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT. Paldies par atbalstu Edgaram Lediņam un Aigaram Kalvānam.

Ligzdas notikumu hronoloģija

5.marts - uzsākta publiska tiešraide
16.marts - atgriezās gredzenotā lauku piekūnu mātīte, kuru vēlāk nosuauca par Ilmu viewtopic.php?p=441943#p441943
24.marts - mājiņas teritorijā ieradās lauku piekūnu tēviņš viewtopic.php?p=442411#p442411
29.marts - ap šo dienu nomainās piekūnmātītes. Gredzenoto nomaina negredzenota mātīte viewtopic.php?p=442798#p442798
23.aprīlis - 11.05 izdēta pirmā ola viewtopic.php?p=445870#p445870

Ligzdas putni

Gredzenota mātīte ar gredzena Nr. S-438969.
Mātītei dots vārds Ilma

EL wrote: ↑17 Mar 2026 07:38 16.martā būrītī novērotais putns tika gredzenots 2021.gada 28.jūnijā kā mazulis netālu no apdzīvotas vietas Lohtaja (gredzenotājs Stens Vikstroms).
Durbes ezera būrī šī mātīte sekmīgi ligzdoja arī 2025.gadā, pārī ar negredzenotu tēviņu.
Interesanti, ka šī mātīte 2024.gadā ligzdoja citā būrī 5 km attālumā, pārī ar Latvijā gredzenotu tēviņu.

Attālums starp gredzenošanas vietu un Durbes ezera būri ir 825 km.

piekūnīte wrote: ↑20 Mar 2026 16:03 Tagad, kad ir apstiprinājies, ka piekūnmeitene ir no Somijas, atklāšu, ka pie sevis esmu sākusi viņu saukt vārdiņā Ilma. "Ilma" somu valodā nozīmē "gaiss, laikapstākļi", un tas šķiet labi raksturojam piekūnu unikālo spēju "karāties" gaisā, kamēr viņi meklē medījumu. Vienlaikus tas ir arī latviešu valodā atrodams/ienācis personvārds.

Plašāka informācija te (vairāki komentāri lapā) viewtopic.php?p=442163#p442163

5.marts

Sveiki!

Uzsākta tiešraide no jaunas ligzdas Durbes apkaimē

9.10



p.s. manuprāt datuma/laika joslas cipariņi ir pārāk mazi

Atkārtošu šo bildi arī šeit, lai ir priekšstats par apkārtni

https://www.facebook.com/sadalestikls/p ... yP3WZRJS8l

Uģa Bergmaņa laipni atvēlētajā materiālā par plēšputnu pētniecībai veltīto Starptautisko (Baltijas valstis un Polija) ornitologu konferenci ( 2026.g.3.-5. marts, "Medņuriests") atradu arī Edgara Lediņa, Aigara Kalvāna un Imanta Jakovļeva pētījuma kopsavilkumu par lauku piekūnu Latvijā. Cita starpā tur teikts, ka lauku piekūnam ligzdas sāka izlikt 2006.gadā, bet tikai 2011.gadā to ligzdošana tika pierādīta. Pieauga treilkameru izmantošana monitorēšanai, lai noteiktu apgredzenoto putnu klātbūtni un iemeslus, kāpēc ligzdas tika izpostītas. Tika konstatēta meža caunas postošā darbība un tāpēc šī ideja par ligzdām koka elektrības stabos lauka vidū tika ieviesta. (precīzāk un vairāk skat. oriģinālā angliski 19.lpp. viewtopic.php?p=440896#p440896)

6. MARTS

Labdien šajā jaunajā lauku piekūnu tiešraidē!

Kamēr gaidām piekūniņus, tiešraidē šodien paciemojās trīs putniņi - mājas strazds, lielā zīlīte un mājas zvirbulis. Strazds un zīlīte čakli čiepa granulu gabaliņus

Pa dienu ir vēl viens strazda apciemojums, bet tad 19:25 ierodas lielāks putns - meža pūce



Vēlāk vakarpusē ir dzirdami arī pūces saucieni

Šeit video ar pūces apciemojumu

8. MARTS

Sveiciens sieviešu dienā!

Pēc klusās vakardienas šī diena uzsākās ar naksnīgu meža pūces apciemojumu plkst. 02:54



Skaistā pūcīte ir tik liela, ka aizsedz visu ekrānu
Pēc īsas knosīšanās uz slieksnīša atklājas, kas pūce ir atnesusi uz mājiņu naksniņu uzkodu - putnu



Nakts izplūdušajā režīmā ir grūti pateikt, kas tas varētu būt - mājas strazds? balodis?
Pūce, kārtīgi nostiprinājusi ēdamo ar cienījama izmēra kāju, pārmaiņus plucina, ēd un ieklausās apkārtējos trokšņos

Piekūniem iecerētā mājiņa tiek naski papildināta ar mīkstiem "pēļiem"



02:57 kaut kas ārpusē ļoti piesaista pūces uzmanību...



... un viņa brīdi klausās, tad atkal atgriežas pie ēšanas
Tad tiešraidē ir īss pārrāvums (šādas aiztures un īsi pārrāvumi tiešraidē pagaidām ir novērojami arī dienas laikā, kad pārraidē kaut kas buksē) no 02:58:14 uz 02:59:40, un tad pūce jau ir aizlidojusi, un ir palikušas tikai spalvas

Pārslēdzoties dienas režīmam 06:44, skats mājiņā ir šāds



Šeit video ar meža pūces naksniņām

Sveiki!

Īsti pa tumsu nevar saprast ko pūce ēdusi? Varbūt melnais meža strazds? Kaut kādā momentā dzeltens knābis upurim izskatās (?)

Pūcīte - interesanti. Iepriekšējos divos gados treilkamerās tās te nekad nav novērotas.

EL wrote: ↑08 Mar 2026 21:24 Pūcīte - interesanti. Iepriekšējos divos gados treilkamerās tās te nekad nav novērotas.

Labdien!

Šī ir jauna lauku piekūnu tiešraide Durbes apkārtnē.
Skrīveru apkārtnes tiešraidē, kuras atsākšanos vēl gaidām, meža pūce ir novērota un fiksēta forumā abus iepriekšējos tiešraides gadus.

Jā, par Skrīveriem skaidrs. Biju domājis Durbes ezera būra treilkameras. Gandrīz visos piekūnu apdzīvotajos būrros Kurzemē tādas liekam. Nu lūk, un Durbē meža pūces nav manītas. Citur gan pa laikam atlido, vienā būrī pērn pat ligzdoja.

Paldies par precizējumu! Cik kopumā ir šādu treilkameru? Vai treilkamera atšķiras no tiešraides būros uzstādītajām kamerām? Un kā notiek datu apstrāde no Jūsu minētajām treilkamerām?
Būtu ļoti interesanti uzzināt vairāk par lauku piekūnu populāciju Latvijā, piemēram, kādas ir sekmes to atjaunošanā, izplatība pa reģioniem u.c. informācija, ar ko varat dalīties.

piekūnīte wrote: ↑09 Mar 2026 17:22 Vai treilkamera atšķiras no tiešraides būros uzstādītajām kamerām?

Sveika!

Šķiet, ka EL ir no komandas, pievienojos piekūnītes lūgumam pastāstīt sīkāk


piekūnīte, atcerējos, ka Kaspara Funta mājas lapā lasīju plašu rakstu par treilkamerām. Kamēr EL nav atbildējis, var palasīt
https://funtsmyblog.wordpress.com/2015/ ... -trailcam/

Vērotāja, jā, man arī ir radies iespaids, ka komunicējam ar cilvēku no komandas. Man ir sava versija par to, kurš tas ir.

Paldies par informāciju par treilkamerām! Tiešām interesanti! Ļoti ceru, ka uzzināsim vairāk.

Kameras mums kādas 30-35, tās izmantojam galvenokārt gredzenu nolasīšanai. Tās nesūta datus internetā. Mazuļu gredzenošanas laikā ievācam ražu (noņemam kameras), un tad vasaras laikā analizējam datus. Par šo esam iesnieguši publikāciju žurnālam Environmental and Experimental Biology; ja nopublicēs - varēsim padalīties.