Dabasdati.lv Forums

11.oktobris

Ienākuši jauni Vijas raidītāja dati uz 11.oktobri.
Kopējais lidojums 5038 km, kopš pēdējā punkta 5.oktobrī Vija ir nolidojusi vēl 1538 km un pašlaik atrodas Marokā



Saliku kopā 2020. un 2021.gada ceļu. Visumā līdzīgi, bet ja pērn viņa šo posmu lidoja pa Alžīrijas/Marokas robežu, tad šogad izmeta nelielu āķi Alžīrijas virzienā un tad atgriezās Marokā un pagriezās uz okeāna pusi.

Vērotāja, kad uzspiež putnu sarakstā uz konkrēto putnu (citus var pavākt nost), tad tos ceļus var burtiski salikt kopā pa gadiem un pat pa sezonām.
Interesanti, ka Vija pirmajā novērotajā ziemošanā turp un atpakaļ lidoja pa Gibraltāru, bet pēc tam jau pāri jūrai..

Made wrote: ↑12 Oct 2021 13:52 Vērotāja, kad uzspiež putnu sarakstā uz konkrēto putnu (citus var pavākt nost), tad tos ceļus var burtiski salikt kopā pa gadiem un pat pa sezonām.

Paldies, Made
Kaut kā neiedomājos salikt visas migrācijas vienu uz otras virsū. Tā tiešām ir uzskatāmāk. Pamēģināšu!

Izlaboju ierakstus par vulkānu. Tas atrodas Kanāriju salu grupā un nevarēja ietekmēt Vijas lidojumu gar Vidusjūru.
https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.p ... 35#p303035

Wikipedia
https://en.wikipedia.org/wiki/2021_Cumb ... c_eruption
https://en.wikipedia.org/wiki/La_Palma

Vērotāja wrote: ↑15 Oct 2021 11:00 Izlaboju ierakstus par vulkānu. Tas atrodas Kanāriju salu grupā un nevarēja ietekmēt Vijas lidojumu gar Vidusjūru.

Hmmm, lai būtu pilnībā droši, te laikam vēl kaut kur jāsameklē informācija par to kurp “virzās” tie pelnu/putekļu mākoņi …?

Simoninna wrote: ↑15 Oct 2021 14:57 Hmmm, lai būtu pilnībā droši, te laikam vēl kaut kur jāsameklē informācija par to kurp “virzās” tie pelnu/putekļu mākoņi …?

Sākotnēji tika kļūdaini pieļauts, ka vulkāns atrodas uz Palma salas, kura atrodas Vidusjūrā un šajā kartē ir apvilkta ar sarkanu aplīti. Un tāpēc Vija šo posmu lidoja virs sauszemes (pērn virs jūras, tuvāk Palma salai).
Bet patiesībā vulkāns atrodas Kanāriju salu arhipelāga La Palma salā. Kanāriju salas apvilktas ar zilu ovālu.

Vulkāna izvirduma dūmi vairāk var ietekmēt Vijas maršrutu tagad, kad viņa atrodas tiešā tuvumā vulkānam.


Attālums no La Palmas salas līdz Palma salai taisnā līnijā ir 2236 km, tādā attālumā gaiss var būt piesārņots, protams, taču drīzāk tas var būt vienādi piesārņots to dažu desmitu km attālumā, kas bija Vijas novirze pie Vidusjūras


https://www.volcanodiscovery.com/la-palma.html
https://www.euronews.com/2021/10/01/la- ... ntic-ocean
https://www.bbc.com/news/world-europe-58681233

17.oktobris

Mūsu Vija tikusi līdz galamērķim un atrodas Mauritānijā, Nouakchott tuvumā!
Kopā Vija šogad lidoja 6361 km, kopš pēdējā punkta 11.oktobrī +1323 km

2019, 2020, 2021.gada rudens migrācija vienā attēlā, sarkanais ir šis gads.
Ticamāk, ka Vija vēl mazliet palidos uz priekšu, taču globāli viņa atrodas savā ierastajā ziemošanas vietā.

Tuvāk pievelkot, pēdējais datu nosūtīšanas punkts ir netālu no Mauritānijas galvaspilsētas Nuakšotas (Nouakchott) lidostas. Apmēram 2 km no tās.


Atradu video par šīs lidostas būvniecību, ir redzama arī apkārtējā daba - smilšaini klajumi bez kokiem vai krūmiem


best free image hosting

Augšā redzams Vijas datu nosūtīšanas punkts 16.10, lejā vieta, kur viņa ziemoja 2019. un 2020.gadā. No lidostas līdz Nuakšotai ir 25 km, nedaudz tālāk ir no Nuakšotas līdz galapunktam. Kopā ap 60 km, kurus, domājams, ka tagad Vija jau ir pieveikusi. Gaidīsim nākamo signālu, lai par to pārliecinātos.

Liels prieks lasīt, ka Vija ir sasniegusi savu galamērķi!

21.oktobris

Birdmap ir 19.oktobra dati un nu jau Vija ir no pēdējā punkta pie lidostas, palidojusi garām Nuakšotai un tikusi līdz saviem stabiem, kur viņa pavadīja iepriekšējās ziemas.
Kopš pēdējā punkta +144 km un kopā tagad ir nolidoti 6505 km.
No kopā nolidotajiem km, apmēram 6425 km ir migrācijas ceļš, bet apmēram 80 km viņa ir nolidojusi vairākas reizes aizlidojot no stabiem līdz okeānam un atpakaļ.

lightshot

2019.gadā amaneta pirmā pamanīja, ka Vija sēž uz elektrības stabiem https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.p ... 61#p232561
Pēc tam arī Made atrada šos stabus https://forums.dabasdati.lv/viewtopic.p ... 99#p233899
Un visbeidzot es izpētīju apkārtni ar Google Earth un te tie stabi ir

Vērotāja wrote: ↑13 Nov 2019 19:57 Tiešā saite uz attēlu Google Earth
https://earth.google.com/web/@17.588094 ... FJEZTRBEAU
Augšējā bildē patiesībā ir trīs stabi redzami, bet scrīnā nav pārāk labi saskatāms. Labāk atvērt tiešo saiti un paskatīties uz visām pusēm.
Attēlu autortiesības Audric Laverdière
https://www.google.com/maps/contrib/108 ... m2!3m1!1e1

25.oktobris

Ienākuši Vijas dati uz 23.oktobri. Kopējais lidojums 6626 km, kopš pēdējā punkta +121km.
Vija uzvedas tāpat kā iepriekšējos gados - pamatā lido no staba līdz okeānam, tad gar krastu un atpakaļ uz stabu.
Attālums no stabiem līdz okeānam ir aptuveni 10 km, tātad turp-atpakaļ ap 20 km. Plus vēl lidojumi gar okeānu.
Ziemošanas vietas izvēle ir dīvaina, protams, bet ņemot vērā, ka tā viņa ziemo katru gadu, tātad viss viņai ir kārtībā.

2022.gads Pavasara migrācija

Vija ir veiksmīgi pārziemojusi savā ierastajā ziemošanas vietā Mauritānijā.
14.martā Vija uzsāka ceļu uz mājām un uz 24.martu (pēdējie dati) ir Marokā un tuvojas Gibraltaram

29.marts

Vijai ienākuši 29.marta dati.
Viņa jau tuvojas Bordo Francijā

7.aprīlis

Vijai joprojām ir 31.marta dati, kad viņa bija Francijā pie ezera Etang de Vergne-Labouesse

Labdien, gribēju jautāt par putnu atlidošanu.
Kā tad viņi pārvietojas, zivjērgļi pa vienam lido šupr turp? Kāpēc viņi nelido kā ģimene kopā.
Esmu redzējusi baltos stārķus baros augustā un domāju, ka viņi visi kopā aizlido.
Tā pat var redzēt gan pavasarī, gan rudenī debesīs kāši, kur daudz putni apvienojušies un lido.

Leina wrote: ↑30 May 2022 19:45 Labdien, gribēju jautāt par putnu atlidošanu.
Kā tad viņi pārvietojas, zivjērgļi pa vienam lido šupr turp? Kāpēc viņi nelido kā ģimene kopā.
Esmu redzējusi baltos stārķus baros augustā un domāju, ka viņi visi kopā aizlido.
Tā pat var redzēt gan pavasarī, gan rudenī debesīs kāši, kur daudz putni apvienojušies un lido.

Sveiki!


Bet stārķi neaizlido kopā.

Baros viņi grupējas barošanās vietās. Tas ir saistīts ar pārtikas ieguvi, nevis radnieciskām vai ģimeniskām saitēm. Tā kā stārķi no pāra lido dažādos laikos un dažādiem maršrutiem, ļoti teorētiski jau pastāv viņiem iespēja kādā no barošanās vietām satikties, bet visai minimāla.

Plēšputni barību iegūst pārsvarā vienatnē, jo nevar pieci mazie ērgļi dzenāties pakaļ vienai pelei. Un arī ceļo vienatnē.
Lai gan ornitologi ir stāstījuši, ka jaunie putni mēdz kādus gabalus sekot kādam pieaugušajam. Bet tas nav radnieciski.