Ziņas par ligzdu
Ligzda atrodas rezervātā
Nacionālajā parkā Ņižņaja Kama, Tatarstanā, Krievijā.
http://nkama-park.ru/index/0-3
Nacionālais parks «Nizhnyaya Kama» atrodas Tatarstānas ziemeļaustrumos, Kama upes un tās pieteku Toyma, Kriusha, Tanaika, Shilna ielejā. Administratīvi parka teritorija atrodas Jelabugas un Tukajevska reģionu robežās. Nacionālais parks «Nizhnyaya Kama» tika izveidots 1991. gadā, lai saglabātu un atjaunotu unikālu Tatarstānas Republikas floristiski un tipoloģiski bagātāko mežu un palieņu pļavu kopienu dabas kompleksu un izmantotu tos zinātniskiem, atpūtas, izglītības un kultūras mērķiem.
http://iadevon.ru/news/society/zhizn_or ... Bg75R3UAVQ
2018. gadā uzsākts projekts, kura ietvaros tika organizēta tiešsaistes pārraide no jūras ērgļu ligzdas.
2019. gadā
Tatneft piešķīra līdzekļus papildu aprīkojuma iegādei. Tas ļāva paplašināt pētījumu teritoriju.
Ornitologs Rinurs Bekmansurovs ir pārliecināts, ka savāktie videomateriāli būs labs palīgs naftas ieguves reģionā dzīvojošo ērgļu zinātniskajiem pētījumiem. Zinātnieki plāno izvietot kameras Almetyevskas, Aznakaevskas vai Zainskas rajonos, lai novērotu saules ērgli. Tas ir Karaliskais ērglis/Eastern imperial eagle/Моги́льник
(Aquila heliaca). Ņižņekamskas apgabalā viņi pētīs lielā plankumainā ērgļa dzīvi, kas visretāk sastopams Tatarstānā - Vidējais ērglis/Greater spotted eagle/Большой подорлик
(Clanga clanga). Nacionālā parka teritorijā ligzdo apmēram 8-10 ērgļu pāri (nacionālais parks atrodas Tukaevskas un Jelabužskas rajonos). Daži no viņiem ziemā nelido tālu prom no savām ligzdām. Viņi pielāgojas dzīvei blakus cilvēkam industrializētajos ziemeļaustrumos no Tatarstānas. Cilvēka iejaukšanās dēļ ērgļu ligzdošana bieži tiek pārtraukta.
Vispārīgas ziņas par karalisko ērgļu sugu.
Karaliskais ērglis ir liela auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas ligzdo Eiropas dienvidaustrumos un Āzijas rietumu un centrālajā daļā. Lielākā daļa populācijas ir gājputni un ziemo Āfrikas ziemeļaustrumos un Āzijas dienvidos, bet arī Latvijā ir fiksēti divi caurceļošanas gadījumi (2013. un 2014. gadā).
Tas dzīvo mežos, stepē un lauksaimniecības kultivētajās zemēs, ja tur aug koki, priekšroku dod lēzeniem pacēlumiem un kalnu nogāzēm, tomēr sastopams arvien augstāk kalnos, var novērot arī ļoti sausās biomās — tuksnešos un pustuksnešos.
Karaliskais ērglis medī nelielus zīdītājus, dažādus rāpuļus, putnus un arī citus plēsīgos putnus, kas augumā nepārsniedz lauku liju. Retos gadījumos tiek nomedīta kāda zivs, kas parasti ir mazākas par 2 kg.
Karaliskais ērglis medī vienatnē vai ar savu partneri. To var novērot dežūrējam pie grauzēju alām. Reizēm tas medījumu nozog no citiem plēsīgajiem putniem.
Martā vai aprīlī mātīte izdēj 1—4 olas. Inkubācijas periods ilgst 43—52 dienas, perē abi vecāki.
Ļoti bieži no dējuma izdzīvo tikai viens putnēns, vecākajam un spēcīgākajam nogalinot jaunākos.
Jaunie putni ligzdu atstāj 60—77 dienu vecumā un paliek ligzdas tuvumā.
2021.
2 ērglēni - meitene
Aigul, puika
Aidars. Aidars gāja bojā uz elektropārvades līnijas.
2022.
Izdētas 3 olas, izauga 2 mazuļi
Альмет/11 un
Батыр/12.
