13.03 Liekas, beidzot kāds no stārķiem apmeklē šo ligzdu. Diemžēl. problēmas ar tiešraidi.


Pēc izšķilšanās putnēni pīkstēdami prasa barību no vecākiem. Mazuļu pīkstēšana ligzdā mudina vecākus doties meklēt barību. Ar balsi barību prasa daudzu «mēmu» putnu mazuļi, piemēram nandu, kuru reizēm sauc par Dienvidamerikas strausu, vai baltais stārķis. Šo sugu pieaugušie putni skaņas ar balsi neizdod. Jādomā, ka balss zaudēšana šādiem putniem ir sekundāra parādība, bet cēlušies tie ir no senča, kas sazinājies ar balsi. Pieaugušie stārķi savā starpā sazinās, klabinot knābi. Mazajiem stārķēniem tas neizdodas, jo knābis vēl mīksts. Paaugušies, putnēni pakāpeniski «zaudē» balsi un pāriet uz sazināšanos ar knābja klabināšanu.
http://visiputni.lv/bologija/dziedasana/
Es biju pirmais, kas aizdomājās, kāpēc dažādu vecumu kraukļiem ir atšķirīgs knābja iekšpuses krāsojums. Jaunajiem kraukļiem knābja iekšpuse ir sārti rozā, pieaugušajiem tā ir zilgani melna. Nomelnēšana notiek pakāpeniski 3-4 gadu laikā un beidzas reizē ar dzimumgatavības iestāšanos. Sārti rozā krāsojums kalpo par savdabīgu «caurlaidi». Tās uzrādītājs apliecina, ka ir pusaudzis, kuram pēc nerakstītiem liku-miem ir tiesības ielidot un paēst jebkurā kraukļu īpašumā. Uzrādot to «atvērtā veidā», tā dzēš teritorijas saimnieku agresivitāti un ļauj paēst pie sveša galda gan Zviedrijā, Somijā, Latvijā un Krievijā, gan Dievs vien zina, kur vēl.
http://www.videsvestis.lv/melnais-gudrinieks-krauklis/