Diskusijas

[Vērotāja]

Labdien, lianaliesma un Vērotāja!
Jā, dumpji ir interesanti ne tikai Latvijā.
Nezinu, vai daudzi būs noskatījušies Latvijas Dabas fonda filmu Divi ezeri viens dumpis, ko šovasar rādīja Latvijā dažādās vietās.
Pašlaik plānota apgāda Jumavas izdotās grāmatas Māja niedrājā Esmu lielais dumpis atvēršana Dabas muzejā,
kad varētu parādīt arī šo filmu un tikties ar ornitologiem. Iecerētais datums ir ceturtdiena 12.oktobris pēc 16:00, septembra beigās būs zināms konkrēti par šo pasākumu.

Paldies, Tāli, tas solās būt interesants pasākums.
Un tepat Rīgā. Tikai 16.oo darba dienā būtu nedaudz par agru, varbūt 17.30, lai pēc darba var paspēt.

[Made]

Cik pasākumā es apjautājos, neviens nepieteicās, ka būtu to filmu redzējis, un arī šeit diskusijās, kad es pirms pēdējā Rīgas seansa ieliku atkārtotu ziņu, nedz pati tiku, nedz kāds cits atsaucās. Tā kā tas mums vēl ir priekšā

[Sarmīte]

Cik pasākumā es apjautājos, neviens nepieteicās, ka būtu to filmu redzējis, un arī šeit diskusijās, kad es pirms pēdējā Rīgas seansa ieliku atkārtotu ziņu, nedz pati tiku, nedz kāds cits atsaucās. Tā kā tas mums vēl ir priekšā

Priekšā gan,tikai ne visiem. Darba diena un darba laiks noteikti nederēs nevienam,kurš dzīvo un strādā ārpus Rīgas. Ļoti žēl

[Made]

Es tā filosofiski teicu, ka priekšā - varbūt TV parādīs, varbūt nākamreiz Engurē tiksimies, varbūt internetā varēs atrast, varbūt kādreiz Raganā notiks ornitologu pasākums

[Sarmīte]

Es tā filosofiski teicu, ka priekšā - varbūt TV parādīs, varbūt nākamreiz Engurē tiksimies, varbūt internetā varēs atrast, varbūt kādreiz Raganā notiks ornitologu pasākums

[Tālis]

Mīļie dabas draugi!
Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar izdevniecību "Jumava" ceturtdien 2017. gada 12. oktobrī plkst. 17:00 (var ierasties arī nedaudz vēlāk) Rīgā Latvijas Dabas muzejā K. Barona ielā 4 rīko īpašu tikšanos ar dabas draugiem un interesentiem.

Ornitologs Jānis Reihmanis stāstīs par lielajiem dumpjiem un rādīs attēlus;
Dabas fonda darbinieki un ornitologs atbildēs uz interesējošiem jautājumiem;
demonstrēs Latvijas dabas fonda filmu "Divi ezeri viens dumpis" (30 min.);
notiks grāmatas prezentācija: Imants Bunkšs "Māja niedrājā" Esmu lielais dumpis.
Laipni lūgti visi interesenti!
Uzaicinu arī personiski!
Ieeja brīva.

[d.e.]

Labdien !
Atgriežoties pie vakar stāstītā, te būs rupuču bildes !
Jau pirmajā vakarā mūs priecēja šāda aina, jaunais rupucis(kreisajā pusē) aizmiga par spilvenu izvēloties Tortila kāju !


Te abi jau vasaras zaļumos


Pirms laika abus nosvērām, ja nu tomēr izaug kāds galapags...

[d.e.]

Kāds atrada dārzā plūmi

[Vērotāja]

Paldies, d.e. Cik viņi ir amizanti
Parasti esmu redzējusi tādus miegainus, bet Tavējie tādi kustīgi un dzīvelīgi, redzams, ka labos apstākļos

[Made]

Paldies, d.e.! Es iedomājos, cik vietējiem īsa vasara, bet tomēr Latvijā bruņurupuči - purva bruņurupuči laiku pa laikam esot atrasti (izplatības galējie ziemeļi)

Paskatījos Vikipēdijā, kas gan viņiem jāiztur šeit.

Izdzīvošanai nelabvēlīgi faktori
Galvenie faktori, kas negatīvi ietekmē purva bruņurupuču populāciju Latvijā, ir dažādie dabas faktori, piemēram, relatīvi aukstais klimats, īpaši īsā un vēsā vasara, agrs rudens, kas bieži vien neļauj bruņurupucēniem izšķilties no olām. Arī Latvijas ziema ar gaisa minimālajām temperatūrām -25°С līdz -30°С neļauj jaundzimušiem bruņurupučiem augsnē pārziemot. Tādēļ purva bruņurupuču vairošanās Latvijā ir veiksmīga tikai siltos gados ar ilgu un karstu vasaru, kad jaunie bruņurupucēni, lai ziemotu, paspēj nokļūt līdz ūdenstilpei.

Otrs negatīvs dabas faktors ir dabiskie plēsēji, kas medī mazos bruņurupucēnus un izrok olas. Tie ir meža cūkas, lapsas, vilki, āpši, caunas, seski, ūdri, kaijas, baltie un melnie stārķi, zivju gārņi, līdakas, sami un citi dzīvnieki. Purva bruņurupučus apdraud arī parazīti (dēles un asins parazīti) un slimības, tikpat nelabvēlīgas sekas atstāj biotopu aizaugšana ar krūmājiem un to degradācija.

Arī cilvēku saimnieciskā darbība negatīvi ietekmē purva bruņurupuču izdzīvošanu. Tie ir celtniecības, meliorācijas un meža darbi, dīķu nosusināšanas un rekonstrukcijas, transporta plūsma uz ceļiem, zveja, makšķerēšana un aktīvā atpūta pie ūdenstilpnēm.

[d.e.]

Paldies, d.e.! Es iedomājos, cik vietējiem īsa vasara, bet tomēr Latvijā bruņurupuči - purva bruņurupuči laiku pa laikam esot atrasti (izplatības galējie ziemeļi)

Nezinu kā tagad, bet pirms pāris gadiem Latgales zoo bija vietējo purva bruņurupuču sugas pavairošanas programma, kuras ietvaros tos pavairoja un laida savvaļā. Cerams populācija pamazām atjaunosies, bet tam jau vajadzīgi n-tie nosacījumi, gan vide, gan klimats u.t.t. Rīgas zoodārza vetārste man savulaik rādīja pilnu baseinu ar ūdens rupučiem, ko cilvēki, kam tie apnikuši, palaiž upēs un ezeros, kur tie gan vietējai faunai kaitē, gan aiziet bojā ziemā...
Tā pati drausmīgā cilvēku bezatbildība, kas ar citiem dzīvniekiem - kaķēniem, kucēniem u.t.t. , kas izaug, apnīk un tiek izmesti laukā uz ielas.

[Bitite]

Labvakar!
Beidzot visas zvaigznes ir labvēlīgi sastājušās un arī es varu uzrakstīt savus saieta iespaidus.
Visas šīs dienas ir pagājušās ik pa mirklim pārcilājot atmiņā fantastisko gaisotni, interesantās sarunas, piedzīvotos jaukos mirkļus. Paldies jums visiem, ka esiet!
Saprotu mājāspalicēju vēlmi uzzināt maksimāļi daudz par notikušo, tāpēc vēlreiz gribu teikt, ka jāmēģina nodrošināt Skaipa konferenci, ja vien tas ir iespējams.
Made rakstīja, ka es varēšu vairāk pastāstīt par abu Jāņu stāstīto. Bet- es jau tikai ar vienu ausi klausījos viņu sarunas, bet ar otru Māra un Madaras dziedāšanu, pa vidu dziedāju arī pati.
Varbūt arī citi mani varēs palabot, bet droši vien vispilnīgākā informācija būs pieejama saietā pie Kaņiera.
Mēs jautājām par negredzenotajiem ērgļiem, kāpēc tik daudz ir gan Durbes ligzdā, gan citur. Jānis Ķ. atbildēja, ka dažādās vietās Latvijā viņš ir novērojis gredzenotus ērgļus no 5 valstīm - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas? vai Krievijas?, Somijas. Ļoti daudz negredzenotu putnu ielido no Krievijas. Sarunā ar Jāni R. viņš minēja, ka gredzenošanai piemērotais laiks ir samērā īss, trūkst cilvēkresursu- būtu vajadzīgi palīgi , taču ar arborista iemaņām, ieinteresēti šajā procesā. Bioloģijas studenti izvēloties "balto" bioloģiju - zinātni, uz ornitologiem aizejot samērā maz. Labos apstākļos varot apsekot un veikt gredzenošanu 5-7 ligzdās, bet ne visas ligzdas esot viegli pieejamas(attālums no vienas līdz otrai; atrašanās vieta biezi apaugušā mežā vai purvā, uz salas ezera vidū).

[Vērotāja]

Paturpinot Bitītes rakstīto, Jānis stāstīja, ka drīz būs jūras ērgļiem veltīta konferece, kurā piedalīsies arī LK ame. Viņa ir veikusi ļoti vērtīgu faktu apkopojumu par mūsu (iespējams, arī citās) ligzdās notiekošo. Cerēsim, ka pēc konferences šis darbs būs publiski pieejams.
Jānis teica kurā valstī notiks šis pasākums, taču diemžēl neatceros kur.

[Lianaliesma]

Tiešām liels prieks par mūsu ornitologu sadarbību ar tik aktīvajiem daudzgadīgajiem vērotājiem, kā ame, Liz...

[Made]

Paldies, Bitīt!

[MĀRIS]

Labrīt!
Mēs ar Otru Pusīti /Daigu/ izdomājām, ka aizbrauksim uz Kaņiera torni jau ātrāk, un zupu izvārīsim līdz 17-tiem, lai varam tad jau darboties, kad ieradīsies Jānis. Protams, ka arī kāds cits gribētājs var jau ierastie ātrāk.

[Bitite]

Paturpinot Bitītes rakstīto, Jānis stāstīja, ka drīz būs jūras ērgļiem veltīta konferece, kurā piedalīsies arī LK ame. Viņa ir veikusi ļoti vērtīgu faktu apkopojumu par mūsu (iespējams, arī citās) ligzdās notiekošo. Cerēsim, ka pēc konferences šis darbs būs publiski pieejams.
Jānis teica kurā valstī notiks šis pasākums, taču diemžēl neatceros kur.

Ja pareizi atceros, tad šogad konference notiek Igaunijā, to rīkot palīdz Urmass . Manuprāt, Jānis arī teica, ka Ames pētījums būs pieejams plašākam interesentu lokam ne tikai ornitologiem.

[Simba]

Es arī būšu 1.oktobrī Varu paķert visus, kas pa ceļam no Ogres uz Kaņieri

[skarleta]

Es arī būšu 1.oktobrī Varu paķert visus, kas pa ceļam no Ogres uz Kaņieri

Ja no manējiem neviens nevarēs Simba paņemsi mani ????????? (sen jau bij laiks mani apciemot ) Došu Tev ziņu

[Ligzdas gariņš]

Labdien!
ļoti gribās braukt uz Kaņieri 1.oktobrī,bet mūžīgais transporta jautājums varbūt ja La Marie brauks caur Rīgu paķers līdz
Made,ar ko tu brauksi?varbūt varam atkal kopā braukt?ja protams mūs paķer šoferīte