Diskusijas

User avatar
roosaluristaja
Posts: 985
Joined: 02 Feb 2010 10:49

Re: Diskusijas

Post by roosaluristaja » 02 Apr 2016 14:40

Kūlas un niedrāja dedzināšana agri pavasarī un kontrolētā mežu dedzināšana ir divas dažādas lietas.
Niedrāja dedzināsana ir biotehnisks pasākums, tur nav nekāda sakara ar sugām, kam vajag uguni. Man pašlaik nav vēlmes iedziļināties tajā visā, bet ļoti vispārīgi runājot - ir sugas, g.k. putnu sugas (zosis, pīles, dažādi bridējputni), kam nepatīk, ka viss aizaug ar niedrēm, viņiem ligzdošanai vajag atklātākas platības. Tāpēc cilvēki sezonā, kad tas ir visnekaitīgāk dzīvajai dabai, to nodedzina. Teorētiski ir citas metodes, kā to var darīt, bet tās ir dārgākas un ne vienmēr tik efektīvas. Te nav runa par to, ko dedzināja vectēvs un neviens neaizstāv kūlas dedzināšanu kaut kad aprīļa vidū. Ir specifiskas vietas, kur to var darīt noteiktos termiņos, lai nodrošinātu dzīves vidi sugām, kam patīk klajas vietas, nevis sugām, kam patīk uguns.
Savukārt meža kontrolētā dedzināšana ir pavisam kas cits. Te tiek sasniegti divi mērķi - pirmkārt tiek novākts pamežs un paauga, kas priežu mežos daudzām retajām sugām ir kaitīga, jo tādas nav dabiskos priežu mežos, kur laiku pa laikam ir ugunsgrēki. Pašām priedēm šī uguns nekaitē. Otrkārt pēc ugusngrēka rodas dzīves apstākļi, kas nodrošina dažādu bezmugurkaulnieku sugu eksistenci. Viņas bez uguns nevar dzīvot. Par to es neko daudz nezinu, Cerambyx var paskaidrot sīkāk. Protams, ugunsgrēki notiek arī tāpat, bet ne visur, kur viņi notiek, šis sugas var attīstīties. Tas būtu tāpat kā pajautāt, priekš, kam tu gribi foreļu audzētavu uz tās upites taisīt? Re kur tev ir ar glīvenēm aizaugušais dīķis, laid tur iekšā!

Made
Posts: 7377
Joined: 07 Apr 2015 10:32

Re: Diskusijas

Post by Made » 02 Apr 2016 14:56

Paldies, roosaluristaja! Mans komentārs bija ne tik daudz adresēts Tevis iepriekš teiktajam, cik jau iesāktajām sarunām Dauderos un faktam tepat diskusijās, kur pie ieliktās atsauces uz rakstu ar bildi, kurā redzamas ezīša apsvilušās adatas, uzreiz tiek piesaukta kontrolētās dedzināšanas vajadzība. It kā tas būtu viens un tas pats.
Pie niedrāja dedzināšanas bildes es nolaidu ausis un neteicu neko, tikai nikni skatījos uz dūmiem. Rīgas pilsētā lapas dedzināt nedrīkst arī dēļ dūmiem un kaimiņiem. Ja kontrolētās dedzināšanas projektu grib sabiedrībā izbīdīt, tad, manuprāt, vajadzētu norobežoties no kūlas dedzināšanas kā normālas prakses, atstājot to tikai avārijas gadījumiem (kad nav naudas nopļaušanai dabas vajadzībām, bet uzņēmējdarbības vajadzībām gan nē) un tad, ja ugunssugu dzīves ciklam uguns vajadzīga tieši pavasarī un zināmās vietās - jo vai tad nu visās tagad izdegušajās vietās būs tās sugas?
Un pie pamatojuma nudien cītīgāk jāpiestrādā - ja grib pamatot, ka kūlas uguns zālājiem nekaitē - vai ir, piemēram, Latvijas zinātnieku pētījumi par sugu sastāvu un tā nomaiņu tajās platībās, kur paaudžu paaudzēs ik gadus dedzina un tādos pašos biotopos, kur vienkārši pļauj utt.

Kāpēc es par to ezi - runā taču, pirms pielaižat uguni lapu kaudzei, pārliecinieties, ka tur neguļ savu ziemas miegu ezis (un gan jau ne tikai ezis, un cerams, ka lāci nenodedzinās). Pieļauju, ka kontrolētajai dedzināšanai tāpat ir labās prakses noteikumi kā pļaušanai (sākt no vidus, lai dzīvā radība, kas spēj, var aizbēgt, pirms tam tomēr apsekot vietas, kur ir netukšas ligzdas un norobežot tās, laikam arī pļaujamtehnikai ir kaut kādi nodrošinājumi uzliekami), vismaz apsekot degšanas iecirkni utt.

User avatar
lianaliesma
Posts: 41745
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas

Post by lianaliesma » 02 Apr 2016 15:35

Made wrote:...pirms pielaižat uguni lapu kaudzei, pārliecinieties, ka tur neguļ savu ziemas miegu ezis (un gan jau ne tikai ezis, un cerams, ka lāci nenodedzinās). Pieļauju, ka kontrolētajai dedzināšanai tāpat ir labās prakses noteikumi kā pļaušanai (sākt no vidus, lai dzīvā radība, kas spēj, var aizbēgt, pirms tam tomēr apsekot vietas, kur ir netukšas ligzdas un norobežot tās, laikam arī pļaujamtehnikai ir kaut kādi nodrošinājumi uzliekami), vismaz apsekot degšanas iecirkni utt.
Tas droši vien ir tas, par ko ir vairāk jārunā un kas jādara - jāpiefiksē viss sagatavošanās darbu komplekss, un tie arī jādara, tad arī nebūs pretestības.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
******************************************************
Cilvēks ir radījums, kas sev kāro brīvību un citiem to nolaupa. Z.Mauriņa

Made
Posts: 7377
Joined: 07 Apr 2015 10:32

Re: Diskusijas

Post by Made » 02 Apr 2016 16:00

Vēl par to, ka dzīve mainās, un par to, ko gribam saglabāt kaut vai mākslīgi.
Bija labi domāts Lauku attīstības plāna pasākums bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanai. Divos veidos - vai nu ar ekstensīvu noganīšanu vai ar vēlo pļaušanu. Tur bija dažādi tie nosacījumi un mainījās laika gaitā. Galvenokārt jau vaina ir tajā, ka tās pļavas tiek pamestas - ir tālu, nelīdzenas, mazražīgas, ja grib atbalstu, tad vispār lopbarības tur nekādas, turklāt ne mazāka problēma ar to, ka lopu vairs nav un tad ko darīt - smalcināt drīkst vai nedrīkst, jo zāle ir jāaizvāc. Beigās var izrādīties, ka ar visu atbalstu un noteikumu ievērošanu pļavu stāvoklis pasliktinās vairāk, nekā pirms atbalsta. Ja tā zāle nevienam nav vajadzīga - tad iznāk, ka mēs mākslīgi uzturam to biotopu. Konkrēti man nav žēl tās naudas, bet ir, kas to nosoda. Man bažas izraisa tas, cik daudz gan mums nāksies drīz uzturēt mākslīgi no tā, kas kādreiz bijis. Un mākslīgi nekad nav tā, kā dabiski. Mākslīgi nevar pilnībā imitēt dabu un pat ne cilvēka darbības izraisītos traucējumus vai stimulus (piemēram, zirgāboli Rīgas ielās un zvirbuļu bari, kolhoza kaltes ar graudu birumu un baložu bari). Mākslīgi varbūt uzturēt dažas etnogrāfiskas vietas, kur dzīve noris tradicionālās lauku sētas garā un tur varbūt tas pat neliktos mākslīgi, bet pat mākslīgi nevar saglabāt no dabas cikliem atkarīgo rituālu pilsētas biroja darba laika režīmā.

Nesen izlasīju kādu iebildumu pret (Engures? Papes?) dabas parku ganāmpulku - agrāk tās nebija mākslīgi ar savvaļas dzīvniekiem apsaimniekotas, bet gan normāli lauksaimnieciski apsaimniekotas platības. Nu, aiziet mazo saimniecību ganāmpulki un mazā tehnika - paliek vai nu nekas vai intensīvā ražošana... Vai nu mākslīgi liekam kaut ko vietā, vai nav nekā... kaut kā nesanāk kompromiss. Kāpēc?

User avatar
Jamsis
Posts: 1707
Joined: 01 Mar 2015 15:49

Re: Diskusijas

Post by Jamsis » 02 Apr 2016 16:49

Made, mana parliecība, ja netiktu kaut kas mākslīgi saglabāts dabā, tad mums nebūtu pat ligzdu ko skatīties....... Mūsu mīļie jūras ērgļi, melnie stārķi, mazie ērgļi u.c. taču tiek mākslīgi saglabāti un viņi vairojas, nepazūd :)
Ornitologi cīnās par ligzdu aizsardzību, mikroliegumiem, būvē mākslīgas ligzdas vai tad tā nav mākslīga aizsardzība? Ir un es precājos, ka ir cilvēki (arī mēs visi, kas "ķīķerējam" ligzdas caur datora ekrānu) kuriem nav vienalga kas notiek un ceru, ka arī turpmāk kaut kas tiks saglabāts mākslīgi :D
Es nekad nesmu bijusi par kūlas dedzināšanu tikai tāpēc, ka bija slinkums pagājušā gadā nopļaut zāli un sakopt savu sētu un tās apkārtni, un tā gadu no gada.....

Maz-ko-zinu
Posts: 1940
Joined: 23 Apr 2015 09:14

Re: Diskusijas

Post by Maz-ko-zinu » 02 Apr 2016 17:49

Kā man patīk šī diskusija. Katrs nāk ar saviem argumentiem un ar cieņu uzklausa citu viedokli. Sarunas gaitā noskaidrojās arī, ka kūlas dedzināšana, lāpot slinkumu, netiek ne no viena sarunas dalībnieka atbalstīta.
Ejam tālāk. :P

Murkjelis
Posts: 1211
Joined: 29 May 2015 20:56

Re: Diskusijas

Post by Murkjelis » 02 Apr 2016 19:44

02.04.2016.
19:36

Image

Lūdzu, putnudieviņ, biežāk "visi mājās" :)

User avatar
Ligzdas gariņš
Posts: 7206
Joined: 01 Jun 2015 06:39
Location: Ligzda:-)

Re: Diskusijas

Post by Ligzdas gariņš » 02 Apr 2016 20:00

vēl jau ir arī tāds variants,tiem kam ir Windows 11 vai sazin kāds/nezinu kurš ir man/
tik jāuzklikšķina uz представление задач/pati netīšām uzgāju/ērti skatīties kurā kamerā kustība :D
varbūt kādam noder ;)
Image

User avatar
Ligzdas gariņš
Posts: 7206
Joined: 01 Jun 2015 06:39
Location: Ligzda:-)

Re: Diskusijas

Post by Ligzdas gariņš » 02 Apr 2016 20:06

Murkjelis wrote:02.04.2016.
19:36 Lūdzu, putnudieviņ, biežāk "visi mājās" :)
un ja visās četrās tupētu kā vanadzīte uz olām - balzams dvēselei :D

Murkjelis
Posts: 1211
Joined: 29 May 2015 20:56

Re: Diskusijas

Post by Murkjelis » 02 Apr 2016 20:08

Ligzdas gariņš wrote:
Murkjelis wrote:02.04.2016.
19:36 Lūdzu, putnudieviņ, biežāk "visi mājās" :)
un ja visās četrās tupētu kā vanadzīte uz olām - balzams dvēselei :D
vai ne!



Tā fīča ar daudzajām kamerām ir laba. Šķiet, ka man tāda gan nav pieejama. Vecāka winda... 6-tā laikam.


Elina
Posts: 167
Joined: 16 Apr 2015 22:18

Re: Diskusijas

Post by Elina » 02 Apr 2016 20:26

Made wrote: Nesen izlasīju kādu iebildumu pret (Engures? Papes?) dabas parku ganāmpulku - agrāk tās nebija mākslīgi ar savvaļas dzīvniekiem apsaimniekotas, bet gan normāli lauksaimnieciski apsaimniekotas platības. Nu, aiziet mazo saimniecību ganāmpulki un mazā tehnika - paliek vai nu nekas vai intensīvā ražošana... Vai nu mākslīgi liekam kaut ko vietā, vai nav nekā... kaut kā nesanāk kompromiss. Kāpēc?
Izlasīju šo komentāru un atcerējos vienu dokumentālo filmu par grīšļu ķauķiem. Par trauslo ekosistēmu, līdzās pastāvēšanu un to cik grūti ir atrast kompromisu. Nezinu vai ir likta, bet, manuprāt, ir vērts noskatīties.

Saite uz filmu: https://vimeo.com/124524802
Apraksts:
"Nemunas deltas mitrās grīšļa pļavas ir dabiskās mājas vienam no retākajiem dziedātājputniem Eiropā – grīšļu ķauķim (Acrocephalus paludicola). Tajā pašā laikā šīs pļavas ir vieta, kur apdraudētā putna izdzīvošanas intereses saduras ar lauksaimnieku ekonomiskajām interesēm. Kā zemniekam sadzīvot ar grīšļu ķauķi?"

Simba
Posts: 1609
Joined: 02 May 2015 18:46

Re: Diskusijas

Post by Simba » 02 Apr 2016 20:51

Prātā sajukuši, goda vārds :shock:
Pievienotajā failiem.lv norādē nav dokumenta, ko parakstīt, tādēļ sazināšos ar šo autoru, painteresēšos. Pēcāk atklāstīšu.

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Diskusijas

Post by Vērotāja » 02 Apr 2016 21:26

Šodien Panorāmā Judītes Čunkas sižets par to kā Jānis Ķuze un Aigars Kalvāns uzstāda kameru pie zivjērgļiem. Teica, ka esot ligzda, kuru esam skatījušies. Bet nesapratu tieši kura, jo iemontētie fragmenti bija no Laumas un Pērkona ligzdas, nevis no pērnā gada ligzdas.

Ja kāds neredzēja, sižetu var noskatīties lsm.lv

Putnu ligzdas tiešraidē
Panorāma 2. aprīlī


Vai tiešām Rīgas vistu vanaga ligzdā jau iedēta ola? Kāpēc jūras ērgļi nedomā perēt un kur gan kavējas melnā stārķene? Šādi un līdzīgi jautājumi ik pa brīdim tiek cilāti sociālajos tīklos un portāla «Dabas dati» forumā, kur interesenti seko līdzi tiešraidēm no putnu ligzdām. To galvenais nolūks - palīdzēt zinātniekiem izzināt putnu dzīvi, taču vienlaikus video kamera pie ligzdas dod iespēju ikvienam ieskatīties dziļāk dabas procesos. Ligzdu vērošana internetā kļuvusi ļoti populāra. Lai to nodrošinātu, pētniekiem jāiegulda smags darbs. No kāda meža Vidzemes pusē stāsta Judīte Čunka.



http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.04.2016- ... e.id69112/
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
lianaliesma
Posts: 41745
Joined: 02 Jun 2013 16:41

Re: Diskusijas

Post by lianaliesma » 03 Apr 2016 10:35

Elina wrote: Par trauslo ekosistēmu, līdzās pastāvēšanu un to cik grūti ir atrast kompromisu. Nezinu vai ir likta, bet, manuprāt, ir vērts noskatīties.

Saite uz filmu: https://vimeo.com/124524802
Apraksts:
"Nemunas deltas mitrās grīšļa pļavas ir dabiskās mājas vienam no retākajiem dziedātājputniem Eiropā – grīšļu ķauķim (Acrocephalus paludicola). Tajā pašā laikā šīs pļavas ir vieta, kur apdraudētā putna izdzīvošanas intereses saduras ar lauksaimnieku ekonomiskajām interesēm. Kā zemniekam sadzīvot ar grīšļu ķauķi?"
Paldies, Elīna, par saiti uz filmu. Ļoti interesanta, viela pārdomām. Kā redzams, ja dabiski grīšļa pļavas aizaug ar meldrāju, tad arī dabiski zūd šī vieta grīšļu ķauķim, un vajadzīga meldru izpļaušana, lai tas atgriezos.... tas viss kopumā ir komplicēts process, bet priecē tas, ka ir daļa cilvēku, kas domā par vidi sev apkārt un ir gatavi sadarboties ar to...
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
******************************************************
Cilvēks ir radījums, kas sev kāro brīvību un citiem to nolaupa. Z.Mauriņa

Made
Posts: 7377
Joined: 07 Apr 2015 10:32

Re: Diskusijas

Post by Made » 03 Apr 2016 12:35

Jā, vērtīga filma. Es vienu brīdi, kad teica par Vācijā vienīgo palikušo vietu un to, ka agrāk bija vairāk, domāju - kā tad viņi agrāk izdzīvoja, ja nebija nekādas kampaņas par vēlo pļaušanu? Nu labi, varbūt konkrēti Vācijā tādas pļavas nomeliorētas, likvidētas, apartas un palikusi viena vieta. Bet ja pļavas paliek, bet putnu skaits mazinās - kāpēc? Tāpēc, ka bija zirgu tehnika? Augstāk pļāva? Apkārt ligzdām pļāva? Šaurākā joslā pļāva? Paguva pamanīt ligzdu? Citāda pļava bija? Kādi citi izdzīvošanu veicinoši pasākumi? Barības vairāk? Tagad ķimizēts?

Agro-vide, agro-meži, meža vide - tagad iespējami visādi pasākumi, lai atbalstītu vides labā ciestos zaudējumus. Galu galā lauksaimnieki un mežsaimnieki ir tie, kas apsaimnieko mums visiem doto zemi - tas nekas, ka privātīpašumā, pēc būtības tā ir mūsu visu vide un mūsu visu rūpe, lai vide tiktu saglabāta, tas ir sabiedriskais pasūtījums, publiskā prece, kam ir jāatvēl mūsu nodokļu nauda. Tad, ja mēs to pasūtam - ja mēs gribam, lai tādi pasākumi tiktu veikti un apmaksāti. Tās ir papildus saistības lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmējdarbībā (papildus tām, kas jāievēro ar likumu kā vispārējā labā prakse), ko bez piemaksas tikai lieli patrioti ievēro - tie, kam dzīvošana dabai draudzīgā veidā ir dzīvesveids. Jānis Ķuze par to runāja - ja mēs vēlamies, lai tiktu ievēroti kādi papildus nosacījumi lauku apsaimniekošanā (raundaps), tad ir jādara zināms, ka sabiedrība to un to vēlas.

Otrs, par ko es domāju, kad filmā teica "ezers", ir kāda nesena diskusija par tautasdziesmu, kur div` dzelteni kumeliņi no jūriņas izpeldēja. Tur saruna skāra vārda "jūra" izcelsmi. Etimoloģijas vārdnīcā teikts, ka vārda "jūra" tagadējā nozīme nav sena. Tā izveidojusies, baltu ciltīm nokļūstot pie jūras. Vārda agrākā nozīme ir bijusi "ūdeņiem bagāta vieta, ezers"; salīdzinājumam tautasdziesmas: "Zviedzin zviedza kumeliņš, Jūras malu tecēdams; Jūriņā gara zāle, Saldiņš jūras ūdentiņš" (LTD I 1293), "Kucīt` mana, plaukastīte, Jūriņās noslīkuse, Ūdrus, lūšus dzenādama" (LTD I 1303 var.). Vārda jūra (un "jaura") nozīmes attīstība bijusi šāda: "tecēt" --> "saplūst, pārplūst ūdeņiem" --> rasties uzplūdumam, lielam ūdens baseinam". Ar baltu vārda senāko semantiku saistās Lietuvas upe Jūrė, ezers Jaurys. Vietvārdi un tautasdziesmas rāda arī citas vārda senāko nozīmju pēdas. Kad pavasara ūdeņi noplūda, atstājot pļavās auglīgas sanesas, par jūrām dēvēja arī šīs pļavas. Piem.: "Es savami kumeļami Krustiem jūras sienu pļāvu" (LTD I 1294), "Šķērsām jūru sienu pļāvu" (LTD I 1296), arī pļavas nosaukums Jūra (Purmsātos) u.c. Ja kur zeme pilnīgi nosusēja, agrāk ūdeņu klātajos laukos - jūrā - iekopa tīrumus: "Balti gulbji sagūluši Atmatiņas maliņā: Redzēj` jūru uzaram, Jūras kāpas ecējam" (LD 30956). Salīdzinājumam lietuviešu jaura "tīruma augsne ar māla un dūņaina māla piejaukumu" (Tildes vārdnīcā - podzolēta augsne).
Tagad tās lietuviešu "jauras" jeb jūras varēja filmā redzēt.

User avatar
MĀRIS
Posts: 15000
Joined: 29 Apr 2015 16:32
Location: Kuldīga

Re: Diskusijas

Post by MĀRIS » 03 Apr 2016 13:06

Putnu dieviņš mūsu lūgšanas neuzklausa. :roll:

Image
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Diskusijas

Post by Vērotāja » 03 Apr 2016 13:11

Māri, spriežot pēc vakardienas Panorāmas sižeta, nākamnedēļ būs zivjērgļi. Un kamera būs laba, Jānis turēja rokā, kad stāstīja un mēs jau tagad zinam kā jāizskatās labai kamerai :D
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

User avatar
MĀRIS
Posts: 15000
Joined: 29 Apr 2015 16:32
Location: Kuldīga

Re: Diskusijas

Post by MĀRIS » 03 Apr 2016 14:11

Ne jau par to, Vērotāja! Murkjelis bija ielicis bildīti, kur visās ligzdās ir iekšā putni, un klāt pierakstījis lūgšanu putnu dieviņam, turpretī manā bildītē nav neviena putna. :roll: :P
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/

User avatar
Vērotāja
Posts: 33943
Joined: 14 Apr 2011 10:48
Location: Carnikavas novads

Re: Diskusijas

Post by Vērotāja » 03 Apr 2016 14:18

Murkjelis wrote: Tā fīča ar daudzajām kamerām ir laba. Šķiet, ka man tāda gan nav pieejama. Vecāka winda... 6-tā laikam.
Win 10 ir ielādējams bez maksas no Microsoft vietnes https://www.microsoft.com/lv-lv/windows/features
Jāmēģina daba mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns

Locked

Return to “Arhivētās sadaļas”