ernikon wrote:Jauka ziņa ! Šodien Latvijas Ornitoloģijas Biedrība sadarbībā ar Eiropas putnu fondu veiks starptautisku akciju un pārvietos visas onlainā redzamās putnu ligzdas pie Laimas pulksteņa Rīgā, un tiks uzstādīta viena kopējā ligzda un kamera .Atlikušās kameras tiks uzstādītas pēc izlozes principa kāda Dabasdati.lv foruma dalībnieka dzīvesvietā .
Ziņas avots: Zina Avotiņa
Labais!!!Nu,lai Māris ņem pie sevīm ērgļus,viņš jau gandrīz,kā krusttēvs
Pēdējā laikā draugos fantastiski skaistas galerijas ar dabu, ziediem, putniem, zvēriem. Tā galerija mani piesaistīja ar ļoti sakarīgiem komentāriem un faktu, ka fotogrāfe guļ egļu zaru būdā, ģērbusies kombinezonā no sūnām un ķērpjiem. https://www.draugiem.lv/user/893669/gal ... =416787002
Vispār jau tēmā par jūras ērgļiem Ligzdas gariņš mūs iznesa cauri 2x. Pirmo, teikdama, ka ir lapsa iekš video. Otro - teikdama, ka nav. Lapsa kūmiņš neapšaubāmi ir! Acīgākie pamanīs, ka septītajā minūtē no kreisās uz labo pa taisno aiziet ruds punktiņš. Palielinājumā var visai labi saskatīt, ka punktiņš ir lapsa!
Citās ziņās.
Citur arī šodien iet visnotaļ aktīvi. Ūpēni Zozols un Zīlzīls aug lieli un apaļi. Margo pasūtījusi vīru no pašas Amūrikas. Tiesa, mazliet jāpagaida, kad paaugsies. Bet labs vīrs jāaudzina pašai! Sen zināms fakts. Kamēr nav atgriezušies saimnieki, zivjērgļi izīrējuši ligzu nezināmai putnu sugai. Bet dumpju ligzdā sākas aktīvi remontdarbi.
Murkjelis wrote:Vispār jau tēmā par jūras ērgļiem Ligzdas gariņš mūs iznesa cauri 2x. Pirmo, teikdama, ka ir lapsa iekš video. Otro - teikdama, ka nav. Lapsa kūmiņš neapšaubāmi ir! Acīgākie pamanīs, ka septītajā minūtē no kreisās uz labo pa taisno aiziet ruds punktiņš. Palielinājumā var visai labi saskatīt, ka punktiņš ir lapsa!
Galvenais jau, ka tak iegāju to septīto minūti meklēt
Murķeli, paldies!
CerambyX wrote:
Ehh, uguns loma dabas procesos ir krietni vien sarežģītāka tēma par vienkārši 'sadeguši ezīši ir bēdīgs skats, uguns = slikti', ko plaši tiražē medijos.
Ko, piemēram, darīt deguma krāšņvabolēm (Melanophila acuminata), kas ir kļuvušas ļoti reti sastopamas, jo vienkārši mežu ugunsgrēki tiek ļoti ierobežoti + tur kur ir dedzis visa degusī koksne tiek nozāģēta, nokopta un vietā iestādīts jauns mežs?
Dabā vienmēr ir bijuši ugunsgrēki un nav ne vainas, tā vienkārši ir. Es ziemā biju uz lekciju, kurā stāstīja par zaļajām vārnām un pie viena par kontrolēto virsāju dedzināšanu Ādažu poligānā, rādīja bildes pirms un pēc. Protams daba neatjaunojas momentā, paiet vairāki gadi, bet atjaunojas un skats ir skaists. Mums iet mazumā sausie priežu sili ar baltajiem ķērpjiem (nezinu gan pareizo nosaukumu), tas tāpēc ka nav mežu degšanas. Es personīgi neesmu pret dedzināšanu, protams, pareizā laikā, kad tiek nodarīts minimāls ļainums dzīvībiņām. Mums Dauderos arī M.Srazds stāstīja par mežu kontrolētu dedzinšašanu, mežs atjaunojas un līdz ar to arī visas dzīvības formas, kas pretējā gadījumā iet zudumā, jo nav vairs piemērotas dzīvesvietas.
Neticu es tiem zinātniekiem kontrolētās mežu dedzināšanas sakarā. It īpaši, ja viņi aizstāv kūlas dedzināšanu tāpēc, ka tā dabai nekaitē, jo dabiska. Aha, dabiska. Mums ir tik daudz pērkonu pavasarī dabisku - nespējam vien mākslīgi piededzināt tik daudz, cik agrāk bija dabisku.. Nē, pareizi, mums ir dabiskas uguni izraisošas dzīvības formas - fēniksi Sarkastiski jokoju.
Iespējams, ka pretestību manī raisa tā norietā kontrolētās dedzināšanas projekta pamatojuma nagla - dabiskā degšana mežos no senlaikiem. Un atsaukšanās uz svešzemju pētījumiem un praksi.
Projektā bija dedzināšanas grafiks un tas ļauj secināt, ka gribam atjaunot šādu "regulāru zibens trāpījumu ainu": konkrētā nogabalā iespēra reizi 36 gados tajā pašā vietā, bet tuvākajā 251 ha apkārtnē - ik pa 3 gadiem viens spēriens ar 20 ha degšanas platību. Jo tajās skaistajās bildītēs ar gaišo mežu Latvijas apstākļos drīz vien pamežs sāk augt no jauna. Vispār tas ir dabiski, vai ne, ka dabā nekas nestāv uz vietas - biotopi neskarti attīstās tāpat kā visas dzīvas būtnes - dzimst, aug, nomirst, pārveidojas citā formā.
Un projekts jau daudz negribēja no dabas, varbūt arī varētu pieciest, ja citā vietā - kopā 251 ha 36 gados nav daudz (vispārīgi, ja abstrahējamies no konkrētas vietas, piepilsētas iemīļota meža), jo kopā Latvijā mežu ugunsgrēkos izdegusī platība tikai 1992.gadā bijā 8412 ha un 2006.gadā 3790 ha, apmēram 7 gados pa vidu pārsniedza 1000 ha, bet pēdējos 7 gados bijusi no 90-823 ha. Cerambyx, vai šie meži tai vabolei nekādi neder?
Es saprotu, ka projekta mērķim gan laikam neder. Biotops, kuru grib atjaunot, saucas Veci vai dabiski boreālie meži (9010). Dabisko veco esot maz un tie esot cilvēku ietekmēti, tāpēc varot pieskaitīt arī saimnieciskās darbības ietekmētās mežaudzes, kurās saglabājušās daudzas dabisko mežu īpašības. "Tā kā šie meži veidojušies meža ugunsgrēku ietekmē, biotopam atbilst arī jaunākas mežaudzes, kas dabiski attīstījušās pēc meža ugunsgrēkiem. Mūsdienās šādas situācijas ir retas, jo notiek efektīva mežu aizsardzība no ugunsgrēkiem".
Es jau teicu - bez tā, ka es nevaru iedomāties, ka cilvēks mierīgi pielaiž uguni un kontrolē, kā sadeg meža zemsedze ar visām dzīvības formām tajā, mani galīgi nepārliecina dotais pamatojums. Liekas baltiem diegiem šūts.
Darba lietās skatoties Zviedrijas lauku attīstības plāna pasākumu "Neienesīgās investīcijas mežos", ieraudzīju citu kontrolētās dedzināšanas pamatojumu - cilvēka saimnieciskā darbība bija tā, kas uzturēja šo klajo mežu.
"Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un vairošana. Pamatojas uz to, ka daudzas vērtības mežos tikušas uzturētas tikai tāpēc, ka cilvēks mežu izmanto un pie biotopu brīvas attīstības zūd bioloģiskā daudzveidība, jo daudzām sugām pietrūkst specifisko traucējumu, lai tās spētu izdzīvot. Lai saglabātu un uzturētu šīs bioloģiskās vērtības un kultūras mantojumu, nepieciešams apsaimniekot šos biotopus, mēģinot imitēt senos traucējumus."
Vārdu sakot, apakšpasākums dod ieguldījumu nacionālā vides kvalitātes mērķa „Ilgtspējīgs mežs” sasniegšanā 65 tūkst.ha meža zemes augstas bioloģiskās daudzveidības un kultūras vērtību aspektā. Bet atbalsta investīcijas, kas veido beigtu mežu un tieši labāko mežaudžu koncentrācijas apvidos (parkus neņem). Veic inventarizāciju, izstrādā plānu, tālākās atbalstītās aktivitātes ir izlases veida ciršana, dedzināšana un dažādas darbības, lai „palielinātu beigta meža daudzumu” (different actions to increase the amount of dead wood - nesapratu, vai jāpastiprina beigtuma pakāpe vai jāpalielina platība).
Tad nu mums ir jāizvēlas - vai dzīvas radības iet pamazām bojā, jo uguns nav, kas viņu dzīvībai ir akūti nepieciešams, vai dēļ tā, ka uguns IR un citu dzīvības veidu dzīvībai tas ir bīstams. Hildiņa, šobrīd ligzdu vēl nav zālē.
Nesen uzgāju Viestura Ķerus atbildes rakstu Jurģim Jansonam, kur viņš oponē par kontrolētās dedzināšanas nepieciešamību. Man likās, ka galvenā dedzināšanas jēga ir minēta raksta beigās .... citāts:" un J. Jansons, kuram nepatīk kontrolētā dedzināšana, varēs likt galdā zinātniski pamatotus ieteikumus alternatīviem pasākumiem no uguns atkarīgo dzīvotņu un sugu saglabāšanai.
Kad pirms kādiem 45 gadiem tikko pārbraucām uz dzīvokli blakus Mežaparkam, mežs bija daudz savādāks. Tagad tas ir aizaudzis ar biezu krūmu/augu kārtu, bet kādreiz bija lieli skraja, saulaina meža gabali, kur auga ugunspuķes, gaiši pelēka sūna un sarkanas vaboles, kurus mēs saucām par pažarniekiem. http://dabasspeks.com/2012/09/06/ugunsp ... stifolium/
Vēl pēc gadiem 10 tajās vietās bija saulains mežs. Tagad vairs tāds nav. Un vairs nav to augu, kuri kādreiz Mežaparkā bija sastopami - silpurenes, gaiļpiesīši uc
Par biotopu izmaiņām citā rakstā min Jānis Rudzītis no Pasaules dabas fornda... citāts:"Pasaules Dabas fonda direktors norāda uz zināmu pretrunu sabiedrības attieksmē – kontrolēta dedzināšana tiek nosodīta, tikmēr uz kailcirtēm mežos sabiedrība "piever acis", un to pielietošana plašas un vētrainas diskusijas neizraisa."
Maz-ko-zinu wrote:Tad nu mums ir jāizvēlas - vai dzīvas radības iet pamazām bojā, jo uguns nav, kas viņu dzīvībai ir akūti nepieciešams, vai dēļ tā, ka uguns IR un citu dzīvības veidu dzīvībai tas ir bīstams. Hildiņa, šobrīd ligzdu vēl nav zālē.
Par konkrolēto dedzināšanu manas kā biologa domas ir tādas. Ir tāda filozofija - džainisms, kas neatzīst nekādas dzīvības formas iznīcināšanu. Ja cilvēks ir pārliecināts džainists, es to pieņemu un saprotu viņa nepatiku pret dedzināšanu. Pārējos gadījumos - ir jāsaprot, ka uguns ir dabisks vides traucējums un ir sugas, kas tam ir pielāgojušās, vēl vairāk, kā jau Cerambyx minēja, ir sugas, kas ir atkarīgas no uguns. Tā kā cilvēks uguni ir ierobežojis, šīs sugas ir palikušas retas. Tāpēc kontrolētā dedzināšana ir nepieciešama. Protams, jebkurā dedzināšanā kaut kas iet bojā, bet neviens biologs nav piromāns, kas fano par uguni uguns pēc, tāpēc tiek nodrošināts, lai šī citu sugu bojāeja būtu minimāla.
Jā, es saprotu, ka cilvēks pamato - mans vectēvs dedzināja kūlu, tēvs dedzināja un es dedzināšu, un dēlam mācīšu (un kur gan var redzēt kūlas dedzināšanas samazinājumu ), tad ir cita saruna.
Bet nesaprotu, kad saka - kūla vienmēr te degusi dabiski, tagad mēs tai neļaujam degt, tāpēc jādedzina mākslīgi.
Meži te vienmēr deguši dabiski... utt...
Arī bez konkrētiem skaitļiem šī diskusija neko nedod - cik nodedzinātas platības skaitās daudz, cik skaitās maz...
To, ka no uguns atkarīgās sugas un biotopi būtu jāsaglabā, es neapstrīdu, bet nevajag tāpēc aizstāvēt visu šo kūlas dedzināšanu, sak, mēs neesam pretī ugunij, jo mēs paši dedzinām. Ceru, ka pie kontrolētās dedzināšanas tas ezis, ar kura bildi sākās šī diskusija, nebūtu tādā stāvoklī.
Dikti saplūda ar ligzdu, nevar lāgā saskatīt.
