Post
by Made » 02 Apr 2016 10:51
Iespējams, ka pretestību manī raisa tā norietā kontrolētās dedzināšanas projekta pamatojuma nagla - dabiskā degšana mežos no senlaikiem. Un atsaukšanās uz svešzemju pētījumiem un praksi.
Projektā bija dedzināšanas grafiks un tas ļauj secināt, ka gribam atjaunot šādu "regulāru zibens trāpījumu ainu": konkrētā nogabalā iespēra reizi 36 gados tajā pašā vietā, bet tuvākajā 251 ha apkārtnē - ik pa 3 gadiem viens spēriens ar 20 ha degšanas platību. Jo tajās skaistajās bildītēs ar gaišo mežu Latvijas apstākļos drīz vien pamežs sāk augt no jauna. Vispār tas ir dabiski, vai ne, ka dabā nekas nestāv uz vietas - biotopi neskarti attīstās tāpat kā visas dzīvas būtnes - dzimst, aug, nomirst, pārveidojas citā formā.
Un projekts jau daudz negribēja no dabas, varbūt arī varētu pieciest, ja citā vietā - kopā 251 ha 36 gados nav daudz (vispārīgi, ja abstrahējamies no konkrētas vietas, piepilsētas iemīļota meža), jo kopā Latvijā mežu ugunsgrēkos izdegusī platība tikai 1992.gadā bijā 8412 ha un 2006.gadā 3790 ha, apmēram 7 gados pa vidu pārsniedza 1000 ha, bet pēdējos 7 gados bijusi no 90-823 ha. Cerambyx, vai šie meži tai vabolei nekādi neder?
Es saprotu, ka projekta mērķim gan laikam neder. Biotops, kuru grib atjaunot, saucas Veci vai dabiski boreālie meži (9010). Dabisko veco esot maz un tie esot cilvēku ietekmēti, tāpēc varot pieskaitīt arī saimnieciskās darbības ietekmētās mežaudzes, kurās saglabājušās daudzas dabisko mežu īpašības. "Tā kā šie meži veidojušies meža ugunsgrēku ietekmē, biotopam atbilst arī jaunākas mežaudzes, kas dabiski attīstījušās pēc meža ugunsgrēkiem. Mūsdienās šādas situācijas ir retas, jo notiek efektīva mežu aizsardzība no ugunsgrēkiem".
Es jau teicu - bez tā, ka es nevaru iedomāties, ka cilvēks mierīgi pielaiž uguni un kontrolē, kā sadeg meža zemsedze ar visām dzīvības formām tajā, mani galīgi nepārliecina dotais pamatojums. Liekas baltiem diegiem šūts.
Darba lietās skatoties Zviedrijas lauku attīstības plāna pasākumu "Neienesīgās investīcijas mežos", ieraudzīju citu kontrolētās dedzināšanas pamatojumu - cilvēka saimnieciskā darbība bija tā, kas uzturēja šo klajo mežu.
"Meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un vairošana. Pamatojas uz to, ka daudzas vērtības mežos tikušas uzturētas tikai tāpēc, ka cilvēks mežu izmanto un pie biotopu brīvas attīstības zūd bioloģiskā daudzveidība, jo daudzām sugām pietrūkst specifisko traucējumu, lai tās spētu izdzīvot. Lai saglabātu un uzturētu šīs bioloģiskās vērtības un kultūras mantojumu, nepieciešams apsaimniekot šos biotopus, mēģinot imitēt senos traucējumus."
Vārdu sakot, apakšpasākums dod ieguldījumu nacionālā vides kvalitātes mērķa „Ilgtspējīgs mežs” sasniegšanā 65 tūkst.ha meža zemes augstas bioloģiskās daudzveidības un kultūras vērtību aspektā. Bet atbalsta investīcijas, kas veido beigtu mežu un tieši labāko mežaudžu koncentrācijas apvidos (parkus neņem). Veic inventarizāciju, izstrādā plānu, tālākās atbalstītās aktivitātes ir izlases veida ciršana, dedzināšana un dažādas darbības, lai „palielinātu beigta meža daudzumu” (different actions to increase the amount of dead wood - nesapratu, vai jāpastiprina beigtuma pakāpe vai jāpalielina platība).
Dikti saplūda ar ligzdu, nevar lāgā saskatīt.
