Diskusijas

[Maz-ko-zinu]

Paldies, CerambyX!

[Vērotāja]

Lūdzu, vai man kāds var izskaidrot, kā notiek gredzenotā putna atpazīšana pēc kāda laika? Kaut vai nākošajā gadā. Kā nolasa gredzena datus? Man ir skaidrs, ka pavisam vienkārši to izdara putniņam, kurš ir gājis bojā un ir atrasts gredzens, bet kā var izsekot bez raidītāja dzīvam putnam?

pelēcīte, mazs papildinajums atbildei uz jautājumu par gredzenu nolasīšanu.
Varbūt būs interesanti papētīt vietas, kur tradicionali pulcējas pētnieki, lai novērotu putnus. Kartes labajā puse paskaidrots kāpēc.

http://www.ornitofaunistika.com/kur/index.html

Uzspiežot rozā vietu atzīmēm un tālāk atverot attiecīgās lapas, var izlasīt kā nokļūt šajā vietā, interesantakās vietas, novērotos putnus.
Piemēram,
Dole-Dārrziņi
http://www.ornitofaunistika.com/kur/doledarzini.htm

Slokas ezers
http://www.ornitofaunistika.com/kur/slokasezers.htm

Sātiņi
http://www.ornitofaunistika.com/kur/satini.htm

utt

[MĀRIS]

Biju nedaudz izskrējis. Pārbraucu, atveru forumu, a te atombumba uzsprāgusi! Nesaprotu, par ko te cepties! Kādā valodā šis forums ir? Maoru? Nu nē taču, latviešu! Un kā foruma dalībnieki mēs visi esam vienādi, un uz mums visiem vienādi attiecas foruma noteikumi! Es arī šajā forumā esmu tikai pāris mēnešu, tāpat kā Murkjelis un daudzi no mums,/ko ļoti labi var redzēt zem vārda, nika,/ un šajā īsajā laika posmā esmu ieraudzījis savādāku pasauli. Pieļauju, pat iemīlējis. Ir lietas, ko mēs nevaram izmainīt. Durbertu mēs nevaram piesiet /lai gan es visu laiku uz to mudinu- neviens mani neklausa/, viņš agri vai vēlu aizlidos. Vērotāja, Lianaliesma, Murkjelis,Ligzdas gariņš, Maz-ko-zinu, Ragana neparastā, Tālis,.... mēs paliksim. Tagad mūs visus saista Durberts, bet vēlāk ? Veidosim vismaz šo pasaulīti tādu, lai mums šeit būtu patīkami uzturēties. Un es patiešām arī turpmāk gaidīšu gan Jūsu pašu ziņas, gan pārnesumus no LK, gan video. Davai, uztrauksimies par tiem tur- maģiskajos apļos!

[sanda]

Nokavēju diskusiju par valodu - tas labi, ka komentāru valoda ir latviešu, bet citēt oriģinālvalodā visos laikos ir bijusi izplatīta prakse, pat, ja pievieno tulkojumu. Citātu rakstīt tikai tulkotu tulkam-amatierim ir riskanti.

Daudzvalodu forums ir kaut kas ārprātīgs Vienā it kā angļu valodas forumā (angļu valoda nav mana stiprā puse - labāk zinu krievu un vācu) liela daļa komentāru ir spāņu, itāļu u.c. valodās. Uzturēšanās šajā forumā nav atpūta

[Vērotāja]

roosaluristaja, vakar meklēju atbildi uz šo jautājumu, tomēr neatradu.
Kā atšķiras zivjērgļu un jūras ērgļu zvejošanas tehnika? Vai pašiem putniem ir atšķirības šajā ziņā (redze)? Vai vietas kur viņi zvejo, ja pieņem, ka abi dzīvo iekšzemē un tā nav jūra?

Šis jautājums radās, jo vakar lianaliesma kādā komentārā pieminēja, ka zivjērgļi nes vienu zivi pēc otras, bet Robertam zivju nav. Vienīgā atšķirība ko varēju saskatīt ir dažādais augstums, no kāda ērgļi noskata medījumu - zivjērgļi it kā lido zemāk.

[Maz-ko-zinu]

Vai forums latviešu valodā nav lielisks stimuls krievu bērniem, kurus interesē putni un dabas norises, iemācīties tās valsts valodu, kuras zemē tie dzīvo? Arī mana latviešu valoda nav diez ko perfekta, bet nevienu aizrādījumu par to neesmu saņēmusi. Nav pamata domāt, ka pret krievu bērniem portāla dalībnieki izturēsies mazāk taktiski.

[MĀRIS]

Domaju Krievu berni ari var atrasties šaja foruma. un pardzivot un verot putnus, ka ari izteikt savo skatijumu sev saprotama valoda! un ne tikai berni.
p.s. man principa pilnigi vienalaga kada valoda un kas raksta, bet kad sakas "cenzura" ar noteikumu ievešanu, mani tas besi lauka.
tagad saksiet teikt, ka tas ir latviešu portals. bet tomer pirmkart tas ir INTERNETS kurš ir brivi pieejams vissa pasaule. nemot vera, ka tomer verojam dabu, un dabai nav nacionalitate, beigas man butu liels prieks, ja savo viedokli izteiktu kads no Vacijas, Krievijas, Kina un no citam valstim var ari sava valoda. interneta ir daudz onlaine vardnicas, kuri var palidzet saprast teikto.

Pilnīgi piekrītu! Šajā forumā ne tikai var, bet ir pat apsveicami, ka piedalās krievu, armēņu, maoru bērni, un dalās ar saviem novērojumiem , iespaidiem, secinājumiem foruma, tas ir latviešu valodā. Tas tikai bagātinās viņa kontaktspēju nākotnē. Piekrītu- jā tas ir INTERNETS kurš ir brīvi pieejams visā pasaulē. Bet vai Tu Safri83 Vācijas, Ķīnas, Krievijas ... u.t.t. portālos rakstīsi latviešu valodā? Šaubos, jo Tu vēlēsies tikt saprasta, bet neviens Tevis dēļ googles tulkotājā nesēdēs.

[roosaluristaja]

roosaluristaja, vakar meklēju atbildi uz šo jautājumu, tomēr neatradu.
Kā atšķiras zivjērgļu un jūras ērgļu zvejošanas tehnika? Vai pašiem putniem ir atšķirības šajā ziņā (redze)? Vai vietas kur viņi zvejo, ja pieņem, ka abi dzīvo iekšzemē un tā nav jūra?

Šis jautājums radās, jo vakar lianaliesma kādā komentārā pieminēja, ka zivjērgļi nes vienu zivi pēc otras, bet Robertam zivju nav. Vienīgā atšķirība ko varēju saskatīt ir dažādais augstums, no kāda ērgļi noskata medījumu - zivjērgļi it kā lido zemāk.

Uz šo jautājumu labāk varētu atbildēt konkrēto sugu pārzinātāji: Jānis Ķuze vai Aigars Kalvāns. Zivjērgļi vairāk medī no gaisa, plivinoties virs ūdenstilpnes uz vietas un tad strauji metoties uz potenciālo upuri. Taču viņi var medīt arī no sēdposteņa. Jūras ērgļi medī vai nu no sēdposteņa vai zemu pārlidojot niedrājus un atklātus ūdeņus un raugoties pēc sekli peldošas zivs, savārguša vai jauna, vēl nelidojoša ūdensputna. Arī jūras ērgļi reizēm var nolūkot medījumu, plivinoties uz vietas. Jūras ērgļu barība un tās ieguves metodes ir krietni daudzveidīgākas nekā zivjērgļu. Kā jau iepriekš minēts, ir jūras ērgļi, kas specializējušies uz balto stārķu ieguvi, atsevišķās Somijas un Igaunijas daļās ir pāri, kas regulāri apseko tuvējās jūras kraukļu kolonijas un jaunie jūras kraukļi sastāda ievērojamu procentu to barībā. Tāpat jūras ērgļi mēdz vajāt citus putnus, t.sk. zivjērgļus, piespiežot tos atdot noķerto upuri.
Par redzes atšķirībām abu sugu starpā neko nemāku teikt. Uz vispār es domāju, ka atšķirības noķerto zivju daudzumā pēdējās dienās starp zivjērgļiem un jūras ērgļiem nav saistītas ar kaut kādām globālajām atšķirībām zivju ķeršanas tehnikā, bet ar iespējām noķert zivis konkrētajās dienās, konkrētajās vietās, kas var būt saistīts ar atškirībām laika apstākļos, zivju aktivitātē utml.
Abas igauņu ligzdas atrodas netālu no zivju dīķiem, nezinu, kāda ir situācija Durberta ligzdas tuvumā, bet, ja tur apkartnē ir tikai dabiskas ūdenstilpnes, loģiski, ka zivjērgļiem no dīķa zivis ir dabūt vieglāk nekā jūras ērgļiem no ezera.

[Vērotāja]

Paldies, roosaluristaja

[Made]

Pēteris nes arī palielas zivis un Roberts arī pamazas un es maz atšķiru zivis, bet varbūt tas ir no svara izskaidrojumam vēl arī tādā ziņā, ka:
ekrānā abas ligzdas un putni ir dažādu samēru, līdz ar to zivju daudzumu grūti salīdzināt - līdaka vienu reizi varbūt var atsvērt 3 raudas, tiesa, ir arī viens liels bērns un 3 mazi
dažādu sugu zivis varbūt biežāk var noķerties dažādā dziļumā un, cik es no šeit redzētajiem video secinu, zivjērgļi mēdz "art dziļāk"

[roosaluristaja]

Pēteris nes arī palielas zivis un Roberts arī pamazas un es maz atšķiru zivis, bet varbūt tas ir no svara izskaidrojumam vēl arī tādā ziņā, ka:
ekrānā abas ligzdas un putni ir dažādu samēru, līdz ar to zivju daudzumu grūti salīdzināt - līdaka vienu reizi varbūt var atsvērt 3 raudas, tiesa, ir arī viens liels bērns un 3 mazi
dažādu sugu zivis varbūt biežāk var noķerties dažādā dziļumā un, cik es no šeit redzētajiem video secinu, zivjērgļi mēdz "art dziļāk"

Ar raudām gan neviens no šiem ērgļiem neķēpājas. Kas attiecas uz "aršanu dziļāk" - tā varētu būt, ka zivjērgļi spēj tikt klat zivīm lielākā dziļumā.

[MĀRIS]

Roosaluristaja, nenoniecini raudu. Latvijas rekords ir pāri par 1.3 vai 1.4 kg, un tas jau ir visai cienīgas zivs izmērs. Ja nemaldos, tad man liekas, ka viņas /raudas/ ir figurējušas abās ligzdās. Tiesa Durberta ligzdā vienu reizi, bet Laimiņas ligzdā diezgan bieži.

[roosaluristaja]

Roosaluristaja, nenoniecini raudu. Latvijas rekords ir pāri par 1.3 vai 1.4 kg, un tas jau ir visai cienīgas zivs izmērs. Ja nemaldos, tad man liekas, ka viņas /raudas/ ir figurējušas abās ligzdās. Tiesa Durberta ligzdā vienu reizi, bet Laimiņas ligzdā diezgan bieži.

Ā, nu tad jau gan. Zivis nav mana stirpā puse un raudas asociējas ar pavisam citiem izmēriem.

[Safri83]

Bet vai Tu Safri83 Vācijas, Ķīnas, Krievijas ... u.t.t. portālos rakstīsi latviešu valodā? Šaubos, jo Tu vēlēsies tikt saprasta, bet neviens Tevis dēļ googles tulkotājā nesēdēs.

Jap rakstiju latviski arzemju portalos. Tapat ka šeit dažreiz krievu valoda, jo ta izteicu savas emocijas. kam vajag, tas sapratis. nav merka but saprastam!
P.s. sledzam valodas temu!

[Made]

Kad Durberts visu dienu sauca, iegāju putni.lv mājas lapā, lai pārliecinātos, ka tur putnu balsīs nevienam nav rādījušās Durberta daudzveidīgās intonācijas - es vispār tur jūras ērgli neatradu. Bija divas melnā stārķa balsis (ielaižoties ligzdā un mazuļu klabināšana un pātarošana), bija arī trīs lielā dumpja balsis (divas riesta, trešā caurceļotāji) un divas zivju ērgļa balsis (t.i., balss ieraksti). Mēs taču tagad zinām, ka ar to ir ļoti par maz

Tiešām interesanti būtu no visiem tiešraides materiāliem saveidot attiecīgos izvilkumus un salikt “pa putniņiem”, “pa situācijām”. Skatoties lielā dumpja tēviņa dziesmas video vai, piem, redzot Dmitrija Jakuboviča lapā, kā dzied dzeguze vai meža irbe, ir vieglāk atcerēties un uztvert.

[roosaluristaja]

Kad Durberts visu dienu sauca, iegāju putni.lv mājas lapā, lai pārliecinātos, ka tur putnu balsīs nevienam nav rādījušās Durberta daudzveidīgās intonācijas - es vispār tur jūras ērgli neatradu. Bija divas melnā stārķa balsis (ielaižoties ligzdā un mazuļu klabināšana un pātarošana), bija arī trīs lielā dumpja balsis (divas riesta, trešā caurceļotāji) un divas zivju ērgļa balsis (t.i., balss ieraksti). Mēs taču tagad zinām, ka ar to ir ļoti par maz

Tiešām interesanti būtu no visiem tiešraides materiāliem saveidot attiecīgos izvilkumus un salikt “pa putniņiem”, “pa situācijām”. Skatoties lielā dumpja tēviņa dziesmas video vai, piem, redzot Dmitrija Jakuboviča lapā, kā dzied dzeguze vai meža irbe, ir vieglāk atcerēties un uztvert.

Labakais bezmaksas putnu balsu krājums internetā ir www.xeno-canto.org. Pašlaik tur ir 21 jūras ērgļa balsu ieraksts.

[CerambyX]

Kad Durberts visu dienu sauca, iegāju putni.lv mājas lapā, lai pārliecinātos, ka tur putnu balsīs nevienam nav rādījušās Durberta daudzveidīgās intonācijas - es vispār tur jūras ērgli neatradu. Bija divas melnā stārķa balsis (ielaižoties ligzdā un mazuļu klabināšana un pātarošana), bija arī trīs lielā dumpja balsis (divas riesta, trešā caurceļotāji) un divas zivju ērgļa balsis (t.i., balss ieraksti). Mēs taču tagad zinām, ka ar to ir ļoti par maz

Tiešām interesanti būtu no visiem tiešraides materiāliem saveidot attiecīgos izvilkumus un salikt “pa putniņiem”, “pa situācijām”. Skatoties lielā dumpja tēviņa dziesmas video vai, piem, redzot Dmitrija Jakuboviča lapā, kā dzied dzeguze vai meža irbe, ir vieglāk atcerēties un uztvert.

Daudz plašākas putnu balsu ierakstu resurss internetā ir http://www.xeno-canto.org - rakstam augšā lodziņā sugas latīnisko klausāmies pieejamos ierakstus Jārēķinās, ka vairāk vai mazāk, galvenā interese par dažādām putnu izdotām skaņām ir putnu vērotājiem, kas izmanto šīs balsu/saucienu zināšanas, lai noteiktu putnu sugas tās pašas nemaz neredzot. Un lielākā nozīme ir tām skaņām, kas ir sugai specifiskas un atšķiramas - tā būtu dziesma un dažādi saucieni. Protams, putni savas dzīves laikā neaprobežojas ar vienu vienīgu dziesmu vai pāris saucieniem un, jo īpaši esot jaunāki (mazuļu, pusaudžu vecumā - kā mēs to arī labi redzam kamerās) izdod daudz un dažādas skaņas, bet nereti tās ir vai nu ne pārāk raksturīgas (daudzu zvirbuļveidīgo putnu mazuļi, piemēram, pīkst samērā līdzīgi), vai reti dzirdamas (dabā jūras ērgļa mazuļa pīkstēšanu reti kurš ir dzirdējis. Tāpat arī lielā dumpja izdotās skaņas mazuļu barošanas laikā. utml.) - kā rezultātā, plašākam interesentu lokam (piemēram, putnu vērotājiem), tās skaņas nav īpaši aktuālas. Protams, jāpiezīmē, ka pirms web-kameru laikmetā arī bija grūti šādas skaņas ierakstīt - netraucējot putniem viņu dzīvi, kas arī varētu būt viens no iemesliem kāpēc dažādu putnu balsu ierakstu kolekcijās dažādi mazuļu u.c. ligzdās dzirdami saucieni (t.sk. arī pieaugušo putnu izdotie) figurē tomēr retāk (atskaitot varbūt tādas sugas, kam mazuļu saucieni tiešām ir ļoti raksturīgi un sugai specifiski - piemēram, pūcēm).

Bet dažādi video, kur kāda suga dzied, ir pilna Youtube - atliek tik izvēlēties kādu sugu grib apskatīties kā tā dzied un jāieraksta meklētājā Tas patiesībā ir diezgan labs alternatīvs variants putnu balsu apgūšanai dabā (kad parasti arī nezināmu dziedātāju vispirms mēģina atrast un apskatīt vizuāli), jo tā jau saka, ka redzot ar acīm to dziedoni tā dziesma arī kaut kā labāk tomēr aizķeras prātā

[Jaans]

Sveicināti!
Šogad forumā, it īpaši par jūras Ērgļiem tiek novērota īpaši liela aktivitāte. Te uzreiz rodas jautājums. Vai Īstie putnu Novērotāji un ornitologi ir apmierināti? Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad, tādas nebija un daži pat izteica varbūtību pārtraukt Lubānas ērgļu ligzdas novērošanu. Tikām aicināti būt aktīvākiem putnu novērotājiem, un būt aktīvākiem forumā. Un re, šogad forums ir līdzvērtīgs pat Ugunsgrēka scenārijam, kur ir daž-ne-dažādi notikumi ligzdā (tas tiešām varētu būt vērtīgs), gan forumā daž-ne-dažādas emocijas (kur 50%, iespējams vēl vairāk dzēšama ārā (tai skaitā arī mani)). Redzot foruma pārbagātību (dienā pat 10 lapas), kur ir grūti orientēties, atrast ((kādu notikumu)(nu jā, ja mēs nerakstītu, tādu nebūtu)) un vispār izlasīt. Man patika iepriekšējais gads, tiesa- tur bija tiešraides pārtrūkums ilgtošs, bet pirms un pēc, forumā viss tika atspoguļots īsi, konkrēti un bez liekām emocijām (kur 1/2 stundā izlasot forumu tev ir pilnīgs priekštats par jaunā ērglēna dzīvi līdz izlidošanai no ligzdas). Paldies tiem dažiem novērotājiem.
Jo re, šogad mēs pat Durbertam bijām apnikuši un viņš gribēja paslēpties no mums - uzd..... (nosmērējot kameru). Man pat ir dažas paziņas, kas to redzēja tiešraidē. Jā, tie divkājainie ir pārāk ziņkārīgi, grib zināt kas ar ko, kā, un kad. Bet galvenais būtu ar savu rīcību nenodarīt kaitējumu dabai un tajā mītošajiem.
Durbert, tev veiksmīgu un vieglu ceļa vēju izlidojot no ligzdas un uzliec vēl vienu kluci mums.

Nekā personīga, tikai informācija.

[Jaans]

Totalizators!!!
Par Durberta izlidošanu no ligzdas.

Es lieku 07.07.2015.

Balvu domāt jums.

[Made]

Jaan, jā, izskatās, ka specifisks putnu vērotāju forums kļuvis par plašu fanu tikšanās klubu, kur izplūdušas temata robežas un kur iegriežas ne tikai uz putniem, bet arī viens uz otru paskatīties

Visneierastāk laikam vecajiem vērotājiem (jo jaunie jau nezina, kā bija). Pieņemu, ka viņiem gribētos paņemt tēmu, nodublēt un izravēt

Gan jau ka īstajiem ornitologiem forums vienalga neaizstāj video skatīšanos, ja ir kas nopietns jāizpēta un jāizsecina. Vienīgi vecajā formā tas ļautu vairāk ietaupīt pašreizējo vasaras laiku un būt daudzmaz lietas kursā par notikumiem, tos neskatoties, lai reaģētu tad, ja vajag. Un mīļš paldies tiem ornitologiem, kas komunicē ar mums