Diskusijas

[Jānis Ķuze]

Sveiki!

Pārlasīju viedokļus un saprotu, ka man tiešām būtu vajadzējis biežāk ieskatīties šajā forumā un atbildēt uz jautājumiem, kas te ir pamatīgi sakrājušies. Šajā sezonas laikā tas laika ziņā nav vienkārši, tādēļ lūdzu atvainot reto iesaistīšanos. Par galvenajām tēmām, kas te ir figurējušas:

Par piesaukto plānu „B”. Princips ir vienkāršs – kameru izlikšana tiek veikta ar mērķi vērot norises, tās netraucējot. Vienīgais traucējums, ko šo četru gadu laikā, kopš strādājam ar kameru izlikšanu, esam pieļāvuši, ir mazuļu gredzenošana, jo gredzenošana notiek lielā daļā no novēroto sugu (jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis) ligzdām un izņēmuma radīšanai šajā ziņā nebūtu pamata. Tomēr tas uzliek par pienākumu attiecīgi reaģēt, ja kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu. Tā kā putnu reakcija uz apmeklējumu šajā gadījumā ir bijusi asāka par sagaidīto, vajadzības gadījumā (ja Durberts šī iemesla dēļ tiks pamests), mēs, protams, rīkosimies, lai putns tiktu nodrošināts ar barību. Līdzšinējās norises ligzdā liek domāt, ka tas nebūs nepieciešams. Lai gan Durbe ligzdā laikā kopš gredzenošanas ir parādījusies tikai epizodiski, vecie putni uzturas ligzdas tuvumā. Mazulis šajā vecumā tāpat tiek atstāts viens uz arvien ilgākiem periodiem, barība tiek piegādāta, un Durberts to spēj sadalīt pats, turklāt lidot jaunie putni mācās patstāvīgi. Kamēr jaunais putns tiek barots, ar to viss būs kārtībā.

Par gredzenošanas rezultātiem – nav tā, ka par šo tēmu Latvijā nebūtu veikti nekādi apkopojumi. Gredzenošanas centrs tiešām apkopo informāciju tikai par kopējo apgredzenoto putnu skaitu. Par jūras ērgļu gredzenošanas rezultātiem pirmais pārskats ir publicēts 2010. gadā (sk. http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf ... s_2010.pdf ), kopš tā laika ir nācis klāt būtisks informācijas apjoms un tuvākajos gados noteikti publicēsim izvērstāku pārskatu. Varu piebilst, ka Latvijā līdz šī gada sezonas sākumam atgriezeniskā informācija ir saņemta par 19.2% no apgredzenoto putnu kopskaita, par daudziem informācija ir saņemta atkārtoti. Tas ir būtisks datu apjoms, domāju arī, ka piesauktais igauņu 1% ir kļūda.

Absolūti nepiekrītu, ka Latvijā maz kas būtu darīts sabiedrības informēšanā par šo sugu. Ir grūti pasniegt informāciju cilvēkiem, kam tēma absolūti neinteresē, bet, ja interese ir, pēdējo gadu laikā par šo sugu ir bijis pieejams tik daudz informācijas, kā par reti kuru citu. Kameru izlikšana pati par sevi ir radījusi līdz šim nebijušas iespējas, pateicoties tām, jūras ērgļi regulāri ir nonākuši arī lielajos medijos. Dažus gadus atpakaļ jūras ērglis nonāca arī gada putna godā un akcijas ietvaros paspējām izdarīt tiešām daudz.

Kameras mēs pie putnu ligzdām izvietojam vairāku iemeslu dēļ: 1) lai iegūtu datus par putnu ligzdošanas uzvedību – nozīmīgākais pienesums ir ziņas par barības sastāvu šajā laikā, jo pastāvīgā novērošana ļauj iegūt līdz šim nepieejamas detalizācijas informāciju (labs piemērs, kur šie dati jau ir apstrādāti, ir Uģa Bergmaņa īstenotais pētījums par mazo ērgli); 2) lai labāk saprastu cilvēku iejaukšanās ligzdošanas procesā sekas (par gredzenošanas vai vienkārši ligzdu apmeklēšanas ietekmi līdz šim ir pieejami tikai fragmentāri dati) – ērgļus gredzenojam jau gadu desmitus, bet tikai tagad varam noskaidrot, kādā veidā tas ietekmē pieaugušo putnu lomu mazuļu barošanā utml. 3) Lai plašākai sabiedrībai sniegtu ieskatu šajos ar alternatīvām metodēm ļoti grūti novērojamos procesos. Uzskatu arī, ka šī metode sniedz ļoti vērtīgus argumentus atbilstošu aizsardzības pasākumu nodrošināšanā (atcerieties zivjērgļa ligzdu pie Skrundas dažus gadus atpakaļ, pie kuras tika pilnīgi legāli tika veikta jaunaudžu kopšana, traucējot ligzdojošo putnu – šis gadījums ļāva pamatot izmaiņas mikroliegumu noteikumos un tagad šiem putniem veidojam krietni lielākas aizsardzības buferzonas nekā līdz tam).
Par kameras materiālu izmantošanu analīzei var sākt runāt pēc sezonas beigām (no servera dabūšu pilnu ierakstu apjomu, apmēram 1 Tb datu). Sezonas laikā plašāko iespaidu no norisēm gūstam tieši no foruma ierakstiem, jo daudzi desmiti/simti acu ir labāks informācijas avots, nekā fragmentārais iespaids, ko (lauka darbu dēļ) šajā laikā gūstam paši. Pēc līdzīga principa darbojas arī igauņu kameras un looduskalender forums, kas šai ziņā arī ļoti palīdz. Tā kā vairāku sezonu laikā ir uzkrājies jau solīds informācijas apjoms, pirmais, ko skatīsimies, būs jau pieminētais barības sastāvs, kas, iespējams, tiks skatīts kopīgi ar igauņu kolēģiem, izmantojot arī viņu datus.

Un noslēgumā vēl par Durbes prombūtni. Es tiešām cerēju, ka šai sakarā netiks izdarīti pārsteidzīgi secinājumi, tomēr sakarsētās emocijas ir darījušas savu. Domāju, ka Durbes un Roberta ligzdas gadījumā gredzenošana tomēr ir sekundārs prombūtnes iemesls, un par to liecina putnu uzvedība, mēģinot apmeklēt ligzdu pēc otrdienas rīta. Visticamākais iemesls šādai uzvedībai tomēr ir kameras klātbūtne. Pieredze gan Latvijā, gan citās valstīs liecina par to, ka jūras ērgļi ir ārkārtīgi aizdomīgi pret jebkādiem ligzdas (vai barošanās/ atpūtas vietas) tuvumā izvietotiem svešķermeņiem – kamerām, ķeršanas ierīcēm utml. Līdz ar to kameru sistēmas izvietošana pie šīs sugas ligzdām ir milzīgs izaicinājums. Durbes gadījumā kameru izdevās pielikt pie tikko būvēt uzsāktas ligzdas un putni pie tās pierada. Gredzenošanas laikā kameras sensora objektīvs tika notīrīts (kā zināms, Durberts „aizkrāsoja” ievērojamu kadra daļu), tas notika pieaugušajiem putniem esot ligzdas tuvumā, un, iespējams, tādējādi vērsa to uzmanību uz šo līdz tam par nekaitīgu uzskatīto priekšmetu. Šis gadījums būs ļoti labā mācība, jo ar tagadējo pieredzi šādā situācijā es kameru un daļu ligzdas pirms tīrīšanas pārsegtu, lai nevērstu putnu uzvedību uz šo konkrēto vietu. Tā kā ar šādām kamerām nākotnē mēs noteikti strādāsim arvien vairāk, katrs šāds gadījums sniedz ļoti vērtīgu pieredzi.

Tā kā liela daļa no šiem jautājumiem īsos vārdos nav atbildami, piedāvāju pēc sezonas beigām sanākt kopā un iespaidus pārrunāt arī klātienē, tad varēšu uz interesējošiem jautājumiem atbildēt izvērstāk.

[Vērotāja]

Paldies, Jāni

[Made]

Prieks par komentāru
Jā, par kameru radās tāds iespaids, turklāt - ka Durbe ne tikai uztver to par aizdomīgu objektu, bet par zina, uz kuru pusi tam acs vērsta

[magic]

Liels paldies par ielikto ierakstu un atbildētajiem jautājumiem. Profesionāļu teksti vienmēr nomierina. Un paldies par jūsu un kolēģu svētīgo darbu!

[Sandra L.]

Vai nevarēja iespaidot arī tas, ka tika norauts čiekurs, kas atradās blakus kamerai? Durbe taču visu laiku to redzēja šajā vietā, bet pēc tam tā vairs nebija

[Emotion]

Liels paldies Jānim par plašo skaidrojumu!

[Safri83]

Liels Paldies Janim! Reali visus secinajumus var izdarit tikai sezonas beigas! Gan uzskatu ka onlaine kameru pieredze noteikti jaturpina! un varbut uzlikt vairak kameras, protams ja bus tam lidzekli. Noteikti atbalstisu ar ziedojumiem. nju cik varesu

[Emotion]

Liels paldies par ielikto ierakstu un atbildētajiem jautājumiem. Profesionāļu teksti vienmēr nomierina. Un paldies par jūsu un kolēģu svētīgo darbu!

pievienojos!

[woods]

Paldies Jānim Ķuzem par komentāru un Elinai par http://ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Kuz ... s_2010.pdf - ļoti interesants materiāls. Varbūt dabasdati.lv var ielikt linku uz žurnālu Putni dabā, lai rodas plašāks lasītāju loks.

No žurnāla:

"Kā rāda pieredze, jūras ērgļi labprāt ligzdo arī speciāli šai sugai būvētās mākslīgajās ligzdās (Lipsbergs 1993)."

"No aptuveni 50 ligzdošanas iecirkņiem, kas bija zināmi 2009. gadā, vismaz 14 ligzdas atrodas dažādu aizsargājamo
teritoriju (nacionālo parku, dabas liegumu u.c.) stingrās aizsardzības (dabas rezervātu, liegumu vai regulējamā režīma) zonās."

Kāds ir viedoklis par vairāku mākslīgo ligzdu sataisīšanu jau aizsargātajās teritorijās un tad lai ērgļu pāri tur cirkulē pa apli, ja viņiem tā patīk mainīt ligzdas. Protams, ne jau pārāk daudz, jo tad būs cīņa par barību un teritoriju, bet cik nu konkrētā teritorija atļauj?

"Latvijā intensīvs darbs gredzenu nolasīšanā ir uzsākts tikai 2008. gadā, piesaistot putnus pie īpaši šim mērķim iekārtotām barotavām Ķemeru un Slīteres nacionālo parku teritorijās."

Kolosāla ideja. Gan par barotavām, gan gredzenu nolasīšanu ar fotogrāfiju palīdzību - kas ļauj iegūt vairāk datus bez stresa putniem.

Lai piesaistītu brīvprātīgos vai ziedotājus, vajag tikai pateikt, konkrēti kāda palīdzība ir nepieciešama. Latviešu tauta ir ļoti atsaucīga. Ja vajag jaunas kameras, saziedos jaunām kamerām.

Lianaliesma "Kā ir izdarījis vērotājs LK forumietis Hagnat, apkopojot savus vērojumus Lielo dumpju mammas barības sagādē mazuļiem (skat. https://lh3.googleusercontent.com/-wa0J ... sMay15.png) Nu šis ir vienkārši fantastisks materiāls. Izskatās, ka dumpju mamma katru dienu variē laikus, lai nav skaidra sistēma, kad viņa ir/nav ligzdā.

[MĀRIS]

Palasot šodienas ierakstus Durbes- Roberta ligzdā - emocijas, vienas emocijas. Bet vai kādam veras mute kaut ko pārmest?
Laikam jau ka tā arī ir, ka uz viena muļķa jautājumu pat desmit gudrie nevar atbildēt.

[Maz-ko-zinu]

Palasot šodienas ierakstus Durbes- Roberta ligzdā - emocijas, vienas emocijas. Bet vai kādam veras mute kaut ko pārmest?
Laikam jau ka tā arī ir, ka uz viena muļķa jautājumu pat desmit gudrie nevar atbildēt.

Es arī ceru, ka vairāk nebūs jāatbild uz jautājumiem - kas būs, ja Roberts pārstās pienest ēdienu un barot Durbertu?

[Elina]

Varbūt dabasdati.lv var ielikt linku uz žurnālu Putni dabā, lai rodas plašāks lasītāju loks.

Neesmu no dabasdati.lv, bet saiti tāpat ielikšu

Putni dabā elektroniskā veidā - http://putnidaba.lv/drukatie-numuri-2/

[Maz-ko-zinu]

Paldies, Elīna!
Tu proti meklēt un atrast.
Vai var tev palūgt atrast to LOB 30 gadu filmu atkal ievietot?
Es pēkšņi nosaukumu aizmirsu. Tā ir vairāk, ka 2 stundas gara. Skatījos pa gabaliem. Vakar izslēdzu datoru un šodien kāds man smadzenes atslēdza Nevaru atcerēties nosaukumu.

[Murkjelis]

Paldies, Elīna!
Tu proti meklēt un atrast.
Vai var tev palūgt atrast to LOB 30 gadu filmu atkal ievietot?
Es pēkšņi nosaukumu aizmirsu. Tā ir vairāk, ka 2 stundas gara. Skatījos pa gabaliem. Vakar izslēdzu datoru un šodien kāds man smadzenes atslēdza Nevaru atcerēties nosaukumu.

Nosaukums bija - Starp putniem un cilvēkiem.
Iemet jūtūbē nosaukumu, tad uzreizi arī atradīsi

[Elina]

Paldies, Elīna!
Tu proti meklēt un atrast.
Vai var tev palūgt atrast to LOB 30 gadu filmu atkal ievietot?
Es pēkšņi nosaukumu aizmirsu. Tā ir vairāk, ka 2 stundas gara. Skatījos pa gabaliem. Vakar izslēdzu datoru un šodien kāds man smadzenes atslēdza Nevaru atcerēties nosaukumu.

Vai šī?

[Maz-ko-zinu]

Paldies jums abiem milzīgs, Murkjelis un Elīna!
Par putniem un cilvēkiem atcerējos, bet "starp" man izkrita no galvas
Laikam domas ar citu aizņemtas

[Vērotāja]

Lai tādas lietas nepazustu komentāru jūrā, mēs pagāšgad izveidojām sadaļu, kur ievietot saites uz filmām un citus vispārējus materiālus par putniem. Šī tēma ir palikusi pie ārvalstu ligzdām
http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... 461#p35461

Elīnas ievietoto filmu ieliku arī tur, lai nepazūd.

[Maz-ko-zinu]

Paldies, Vērotāja!
Vērtīgi.
Tur vēl neesmu bijusi.

[Diāna Janušone]

Paldies jums abiem milzīgs, Murkjelis un Elīna!
Par putniem un cilvēkiem atcerējos, bet "starp" man izkrita no galvas
Laikam domas ar citu aizņemtas

Pievienojos Maz-ko-zinu, paldies, noteikti noskatīšos!

[Safri83]

Kartejais jautajums par ligzdam! Tagad skatoties cik stipri puš vejš, vai ir zinami gadijumi, kad no veja varetu nokrist ligzda? Runajot par visam putniem. vai ligzda uzbuve ir pret to kautka aizsargata?