spiigana wrote:Bet tas vienmēr nāk par labu? Kaut kādas zāģlapsenes un citi kaitēkļi taču arī var saviesties uz nebēdu

. Nu katrā ziņā pie manis gandrīz neviens izcirtums netiek iztīrīts no zariem, pārpalikumiem un tādām lietām. Citur gan esmu redzējusi, ka izved arī sīkumus un tad saekselē un aizved. Man gan likās, ka tas ir labi, ka nepaliek tik nenormāli daudz pūstošu atlieku, laikam kļūdījos... Bet, tā kā runa, mežus cērtot, tomēr lielākoties ir par naudu - tas ir nenormāli izšķērdīgi.
Dabai tas nekādā veidā par sliktu nākt nevar

Jo dabā kaitēkļu nav - par kaitēkļiem tie kļūst tikai no cilvēku skatpunkta.

Tādā baļķu kaudzē jau arī tik var savairoties kādas koknsgraužu sugas (atkarībā kādu koku sugu baļķi atstāti), kādi mizgrauži, ragastes u.c. radījumi. un no tiem tikai varbūt mizgrauži (ja egles baļķi - astoņzobu mizgrauzis, piemēram) var pēc tam radīt kaitējumu arī blakus esošos mežu nogabalos uzbrūkot novājinātiem kokiem. Absolūtam vairumam kukaiņu, kas tādos baļķos var attīstīties, tomēr tad vajag to atmirušo koksni un dzīvus kokus neaiztiks.

Tā ka no dabas viedokļa - jo vairāk kas paliek pāri, jo labāk.
Bet kā jau minēju - tas kaitējums jau ir tikai ar cilvēka acīm skatoties. Dabā visādu 'kaitēkļu' savairošanās ir visnotaļ dabisks process un dabā pastāv diezgan labi mehānismi, kas to skaitu ātri noregulē normas robežās (plēsēji, parazitoīdi, slimības un vīrusi) un tādu 'kaitēkļu' darbības rezultātā parasti paliek pāri jaunas nišas (g.k. atmirusi koksne), kur citiem organismiem dzīvot. Var vilkt paralēles ar mežu ugunsgrēkiem, kas no cilvēka puses skatoties ir postoši, rada zaudējumus un ir nevēlami, bet no dabā ir absolūti dabiska un nereti pat nepieciešama lieta (piemēram, sausos priežu mežos).
Protams, mūsdienās ir tā, ka cilvēks ir gana iejaucies dažādos procesos un visus gadījumus (kaitēkļu, ugunsgrēku) nevar likt vienā maisā... Tā, piemēram, ozolu mūķene ir nejuaši ievesta Amerikā, kur tiešām rada postījumus (nograuž ozoliem visas lapas) neiedomājami lielās platībās - tādā jaunā teritorijā, kas pie tam ir izolēta no ozolu mūķenes pamatareāla, protams, nedarbosies visi tie dabiskie ierobežojošie faktori, jo tur dzīvojošās vietējās sugas uzreiz varbūt nesapratīs, ka tie kāpuri ir ēdami (un kurš katrs putns tos arī neēd, jo tie ir tie 'matainie kāpuri'), tāpat speciālās parazitoīdu sugas tur nebūs utml... Tādos gadījumos, tos varbūt var arī uztvert par kaitēkli arī no dabas viedokļa - jo ir sveša suga vietējās ekosistēmās, kas tur tiešām nodara lielus un 'dabā neieplānotus' postījumus. Līdzīgi kā ar ugunsgrēkiem - jo labāk cilvēks iemācās kontrolēt uguns darbību, jo katrs nākamais ugunsgrēks var izvērsties postošāks (jo dabā akumulējas lietas kas var degt utm.) nekā tas notiktu dabiskos apstākļos... Labi, bet tas jau nedaudz nost no tēmas
