Diāna Janušone - Tieši tā!
Forums pašos pamatos ir pretīmnākošs, draudzīgs un atbalstošs, it īpaši, ja apskatās citu kameru tēmas. Vienkārši Jūras ērgļu forums aizgāja pa pieskari tā kā neviens to negaidīja. Un ar "aizgāja pa pieskari" es domāju gan negaidītos pavērsienus, gan milzīgo komentētāju skaita pieplūdumu, gan komentārus. Tur visi ir uzvilkti. Visi ir neziņas pilni. Visiem ir vairāk jautājumu kā atbilžu. Cik gan daudz vajag, lai netīšām norautos no ķēdes? Vai tas ir godīgi, ka sakāpinātās emocijas tiek izgāztas uz citiem? Protams, ka nav.
Tas ir galvenais iemesls kāpēc es Jūras ērgļu tēmā šobrīd labāk redzētu tikai sausus faktus. Vismaz kāmēr viss ieiet mierīgākās sliedēs. Jo mazāk emocionālu ierakstu, jo mazāk iespēju nodot savu spriedzi citiem. Tāda jau laikam bija tā galvenā ideja, kāpēc tika izveidots "Diskusiju" forums - spriedze tiek izgāzta citā vidē, prom no notikumu epicentra. Līdz ar to "epicentrā" viss notiek mierīgāk un cilvēki arī ir mierīgāki, draudzīgāki un pretīmnākošāki.
Biežāk uzdoto jautājumu lapas teorētiski varētu palīdzēt, bet tās parasti izlasa tikai centīgākie. Tāpat būs 101 cilvēks, kas prasīs to pašu.
It kā jau katra foruma sākumā ir ielikta svarīgākā informācija par ligzdu, notikumiem un rakstiem.
Diskusijas
-
Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas
"...šobrīd labāk redzētu tikai sausus faktus. Vismaz kāmēr viss ieiet mierīgākās sliedēs."
Tā ir laba pieeja, kuru viens otrs jau pielietojam. Tas palīdz mācīties pieņemt dabā notiekušo un ievirzīt savas domas lietderīgākā gultnē, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem internetā, pētījumu rezultātos, pārdomājot, ko šādā situācijā varētu darīt vispār... un ko varu darīt es...
Paldies visiem forumiešiem vērotājiem par jūtīgu sirdi.
Tā ir laba pieeja, kuru viens otrs jau pielietojam. Tas palīdz mācīties pieņemt dabā notiekušo un ievirzīt savas domas lietderīgākā gultnē, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem internetā, pētījumu rezultātos, pārdomājot, ko šādā situācijā varētu darīt vispār... un ko varu darīt es...
Paldies visiem forumiešiem vērotājiem par jūtīgu sirdi.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Diskusijas
Plēsīgo putnu izmiršanā Eiropā un Ziemeļamerikā līdz 1955.gadam kā galvenais faktors tiek vainots DDT. http://en.wikipedia.org/wiki/DDT DDT, through its metabolite DDE (dichlorodiphenyldichloroethylene), caused eggshell thinning and resulted in severe population declines in multiple North American and European bird of preyspecies. Pēc DDT aizliegšanas, to skaits pamazām atjaunojās. Nekāda sakara ar gredzenošanu. Te jau biju ielikusi iepriekš, ko citas valstis dara Jūras ērgļu aizsardzībai.
ES centrālā datubāze Euring uzrāda tikai jūras ērgļu populācijas uzskaitījumu pa desmitgadēm.
Pēdējā pieejamā informācija par Latviju saka, ka no 1925-1999 gredzenoti 216 jūras ērgļi, atrasti 22. http://www.lubi.edu.lv/files/File/LATVI ... 9_latv.pdf Nesapratu, vai dzīvi vai miruši, jo Latvijas Gredzenošanas Centrs, LU Bioloģijas institūta struktūrvienība, kura ir atbildīga par putnu gredzenošanas darbu Latvijā, sniedz info tikai par gredzenoto jūras ērgļu skaitu, citas info nav.
Palasīju Igaunijas Ērgļu kluba mājas lapu par gredzenošanu. http://www.kotkas.ee/ringing/ Tur teikts: "Depending on the species less than 1% of the ringed birds are found later", nav gan atsauces uz avotu, bet līdzīga info parādās arī citu valstu portālos. Tātad jāapgredzeno ārkārtīgi liels skaits putnu, lai dabūtu daudzmaz statistiski nozīmīgu mērķgrupu. Vēl teikts: "1984 when Estonia joined the ringing programme of Northern European sea eagles lead by Bjorn Helander. Since then up to 600 young sea eagles have received rings around their feet and per 70 birds there is at least one encounter". Pie Protection igauņu klubs uzskaita: "There are three main directions in the protection of eagles: habitat protection, monitoring and spreading information among people."
Meklēju vairāk par attiecīgo programmu un personu, bet viņam nav pat sava Vikipēdijas lapa, tā kā neko daudz neatradu. Laba ziņa ir, ka viņš ieguvis doktora grādu tieši par jūras ērgļiem. Slikti tas, ka grādu ieguva 1983.gadā, kad cilvēcei bija pavisam cita izpratne par iejaukšanos dabā nekā šodien. Mērķi igauņiem labi: habitat protection, monitoring and spreading information among people. Latvijai katastrofāli pietrūkst pēdējais.
Es saprotu, ka Latvijas ornitologiem nepietiek cilvēkresursu un īpaši nav laika sabiedrības izglītošanai, bet būtu tiešām ļoti lietderīgi. Pievienojos visiem, kas te rakstījuši, ka tieši turēšana neziņā rada šūmēšanos, jo rodas iespaids, ka neviens nezina, ko dara, jo uz būtiskajiem jautājumiem neviens neatbild. Piemēram, kādi ir noteiktie konkrētie kritēriji un skaiti katrai sugai, lai sāktu ieviest aizsardzības pasākumus? Kamēr tāda info neeksistē, nevar teikt, ka gredzenošana ir saistīta ar aizsardzības pasākumu ieviešanu. Kurā dzīves vecumposmā notiek demogrāfiskās izmaiņas? Kā redzējam ar DDT piemēru neizšķīlās neviena ola, kam nav sakara ar gredzenošanu. Jebkuras demogrāfiskās izmaiņas ir pirmkārt jāsaista ar vides un laika apstākļu mērījumiem, tātad kāda ir agrārās vides un ķimikāliju izmantošanas korelācija ar putnu skaitu?
Pašlaik izskatās, ka gredzeno visus pēc kārtas, bet nav pētījumu par gredzenošanas ietekmi uz putnu izdzīvošanu un par gredzenošanas saistību ar turpmākajiem pasākumiem. Visur, ne tikai Latvijā. Konkrēti Latvijā netiek pat sniegta informācija par pēdējo 4 gadu vebkamerām, ieskaitot Durbes uzvedību pagājušajā gadā pēc gredzenošanas. Bija gan kaut kur cerīgs teikums, ka šis ir ilgākais zināmais laiks, kad pēc bērna gredzenošanas māte vairs neatgriežas ligzdā - kas liek domāt, ka pagājušajā gadā atgriezās, bet info nav. Man personīgi nav arī skaidrs, kādi dati tiek vākti ar webkamerām? Piemēram, uz doto brīdi - vai ornitologi var pateikt, cik Durberts ir ēdis pēdējās diennakts laikā? Notika cilvēka radikāla iejaukšanās dabā un nav arī zināms plāns B, kas liek domāt, ka tāds neeksistē. Vedīs uz zoo, nodrošinās papildus barošanu, liks citu ērgļu ligzdā kā Skotijā? Kā Latvijā pierasts - darīsim tik un cerēsim uz to labāko? Ja nebūs labi, domāsim? Es patiešām augsti novērtēju ornitologu darbu kopumā un droši vien, ka gredzenošana turpināsies, kamēr cilvēce sāks pētīt tās sekas un izdomās ko labāku, bet ja awareness celšanai plašai sabiedrībai ir pieejamas kameras, tad tomēr tās ir arī jāpavada ar informāciju par jautājumiem, uz kuriem ir atbildes. Uz kuriem nav, tad tā arī jāsaka, ka nav. Ja sabiedrība tiktu informēta, būtu daudz mazāka šūmēšanās.
ES centrālā datubāze Euring uzrāda tikai jūras ērgļu populācijas uzskaitījumu pa desmitgadēm.
Palasīju Igaunijas Ērgļu kluba mājas lapu par gredzenošanu. http://www.kotkas.ee/ringing/ Tur teikts: "Depending on the species less than 1% of the ringed birds are found later", nav gan atsauces uz avotu, bet līdzīga info parādās arī citu valstu portālos. Tātad jāapgredzeno ārkārtīgi liels skaits putnu, lai dabūtu daudzmaz statistiski nozīmīgu mērķgrupu. Vēl teikts: "1984 when Estonia joined the ringing programme of Northern European sea eagles lead by Bjorn Helander. Since then up to 600 young sea eagles have received rings around their feet and per 70 birds there is at least one encounter". Pie Protection igauņu klubs uzskaita: "There are three main directions in the protection of eagles: habitat protection, monitoring and spreading information among people."
Meklēju vairāk par attiecīgo programmu un personu, bet viņam nav pat sava Vikipēdijas lapa, tā kā neko daudz neatradu. Laba ziņa ir, ka viņš ieguvis doktora grādu tieši par jūras ērgļiem. Slikti tas, ka grādu ieguva 1983.gadā, kad cilvēcei bija pavisam cita izpratne par iejaukšanos dabā nekā šodien. Mērķi igauņiem labi: habitat protection, monitoring and spreading information among people. Latvijai katastrofāli pietrūkst pēdējais.
Es saprotu, ka Latvijas ornitologiem nepietiek cilvēkresursu un īpaši nav laika sabiedrības izglītošanai, bet būtu tiešām ļoti lietderīgi. Pievienojos visiem, kas te rakstījuši, ka tieši turēšana neziņā rada šūmēšanos, jo rodas iespaids, ka neviens nezina, ko dara, jo uz būtiskajiem jautājumiem neviens neatbild. Piemēram, kādi ir noteiktie konkrētie kritēriji un skaiti katrai sugai, lai sāktu ieviest aizsardzības pasākumus? Kamēr tāda info neeksistē, nevar teikt, ka gredzenošana ir saistīta ar aizsardzības pasākumu ieviešanu. Kurā dzīves vecumposmā notiek demogrāfiskās izmaiņas? Kā redzējam ar DDT piemēru neizšķīlās neviena ola, kam nav sakara ar gredzenošanu. Jebkuras demogrāfiskās izmaiņas ir pirmkārt jāsaista ar vides un laika apstākļu mērījumiem, tātad kāda ir agrārās vides un ķimikāliju izmantošanas korelācija ar putnu skaitu?
Pašlaik izskatās, ka gredzeno visus pēc kārtas, bet nav pētījumu par gredzenošanas ietekmi uz putnu izdzīvošanu un par gredzenošanas saistību ar turpmākajiem pasākumiem. Visur, ne tikai Latvijā. Konkrēti Latvijā netiek pat sniegta informācija par pēdējo 4 gadu vebkamerām, ieskaitot Durbes uzvedību pagājušajā gadā pēc gredzenošanas. Bija gan kaut kur cerīgs teikums, ka šis ir ilgākais zināmais laiks, kad pēc bērna gredzenošanas māte vairs neatgriežas ligzdā - kas liek domāt, ka pagājušajā gadā atgriezās, bet info nav. Man personīgi nav arī skaidrs, kādi dati tiek vākti ar webkamerām? Piemēram, uz doto brīdi - vai ornitologi var pateikt, cik Durberts ir ēdis pēdējās diennakts laikā? Notika cilvēka radikāla iejaukšanās dabā un nav arī zināms plāns B, kas liek domāt, ka tāds neeksistē. Vedīs uz zoo, nodrošinās papildus barošanu, liks citu ērgļu ligzdā kā Skotijā? Kā Latvijā pierasts - darīsim tik un cerēsim uz to labāko? Ja nebūs labi, domāsim? Es patiešām augsti novērtēju ornitologu darbu kopumā un droši vien, ka gredzenošana turpināsies, kamēr cilvēce sāks pētīt tās sekas un izdomās ko labāku, bet ja awareness celšanai plašai sabiedrībai ir pieejamas kameras, tad tomēr tās ir arī jāpavada ar informāciju par jautājumiem, uz kuriem ir atbildes. Uz kuriem nav, tad tā arī jāsaka, ka nav. Ja sabiedrība tiktu informēta, būtu daudz mazāka šūmēšanās.
I possess a device which is capable of accessing the entirety of information known to man. I use it to look at pictures of cats and get into arguments with strangers.
Re: Diskusijas
Pagājušajā gadā Durbes ligzda netika novērota ar kameru. Līdz ar to tādu datu nav.Kameras tiek uzstādītas galvenokārt ligzdās, sabiedrības iesaistīšanas un izglītošanas nolūkos.Latvija jūras ērgļu gredzenošanas programmā iesaistījās 1984. gadā, kad sāka gredzenot aizvien vairāk un vairāk jūras ērgļu mazuļus. Taču ērgļu populācija turpināja pieaugt, it sevišķi pēdējās divās desmitgadēs. Ja gredzenošana būtu bijusi kā būtisks negatīvs faktors, tad populācijas pieaugums nebūtu tik straujš.
Last edited by Leo on 02 Jun 2015 07:44, edited 1 time in total.
-
Ragana neparastā
- Posts: 447
- Joined: 01 May 2015 19:14
Re: Diskusijas
...epicentrā cilvēki mierīgāki....Pateicoties sociāliem tīkliem-ar to bija jārēķinas.
Vienmēr ienāks kāds jaunais un ne to pateiks.Forums.Tāpēc pacietību visās pusēs-vietējo un ienācēju.Un vienalga,es uzskatu,ka tieši tā arī tiek mācīts saprast,tik tā robeža ir ļoti trausla-starp aizvainošanu un info pasniegšanu.Bet arī tā mēs mācamies.
Ja gribi būt gudrs-iemācies saprātīgi jautāt,uzmanīgi klausīties,mierīgi atbildēt un apklust,kad tev vairāk nav ko teikt.(Lafatērs)
Vienmēr ienāks kāds jaunais un ne to pateiks.Forums.Tāpēc pacietību visās pusēs-vietējo un ienācēju.Un vienalga,es uzskatu,ka tieši tā arī tiek mācīts saprast,tik tā robeža ir ļoti trausla-starp aizvainošanu un info pasniegšanu.Bet arī tā mēs mācamies.
Ja gribi būt gudrs-iemācies saprātīgi jautāt,uzmanīgi klausīties,mierīgi atbildēt un apklust,kad tev vairāk nav ko teikt.(Lafatērs)
Re: Diskusijas
wood, cik vērots vebkamerās un arī lasot Jāņa un Urmasa komentārus, šis gadījums ar Durbertu ir izņēmums nevis likumsakarība.
Ārstam, veicot, operāciju, ir zināms iznākums, bet gadās, kad viss aiziet ne tā kā plānots. Šoreiz ir tieši tāda situācija.
Ievietoju vēlreiz Jāņa vakardienas komentāru pie DD raksta:
Varu droši apgalvot, ka gadījumā, ja pierādīsies, ka no gredzenošanas ir vairāk ļaunuma, kā labuma, ērgļi ligzdās vairs gredzenoti netiks. Gredzenošana nav pašmērķis. Tajā pašā laikā ir svarīgi šobrīd neizdarīt vispārinošus secinājumus - domāju, ka pie Durbes prombūtnes ir vainojams faktoru kopums (kur, iespējams, Durberta gredzenošana kā tāda pat nav galvenais iemesls), ko centīsimies izprast un secinājumus ņemt vērā.
Gan vienā komentārā šeit, gan arī forumā ir izteikts viedoklis, ka ligzda šogad ir nomainīta pagājušajā gadā veiktās cāļu gredzenošanas dēļ. Tas noteikti nav tik vienkārši – mums ir ligzdas, kurās tiek ilgstoši ligzdots neskatoties uz to, ka tajās katru gadu tiek gredzenoti mazuļi, un ir teritorijas, kurās ligzdas tiek mainītas pat bez gredzenošanas traucējuma. Pilnīgas izpratnes par ligzdu mainīšanas iemesliem ērgļu pētnieku vidū pagaidām nav, lai gan versijas ir dažādas (t.sk. saistība ar teritorialitāti).
Arī tas, vai pieaugušajiem putniem ir vai nav gredzeni, ir maz ticams skaidrojums šobrīd vērojamās mātītes uzvedības izmaiņās – atcerēsimies, ka pērn Lubānas ligzdā tēviņš bija gredzenots, tāpat kā mātīte igauņu ligzdā, ko varējām vērot dažus gadus atpakaļ – abi šie putni atgriezās ligzdā bez būtiskas (šī gada kontekstā) kavēšanās. Ir ligzdas, kurās viens no vecākiem ir gredzenots, bet tajās, pat par spīti mazuļu gredzenošanai, tiek ligzdots gadu no gada bez ligzdu nomainīšanas.
Ārstam, veicot, operāciju, ir zināms iznākums, bet gadās, kad viss aiziet ne tā kā plānots. Šoreiz ir tieši tāda situācija.
Ievietoju vēlreiz Jāņa vakardienas komentāru pie DD raksta:
Varu droši apgalvot, ka gadījumā, ja pierādīsies, ka no gredzenošanas ir vairāk ļaunuma, kā labuma, ērgļi ligzdās vairs gredzenoti netiks. Gredzenošana nav pašmērķis. Tajā pašā laikā ir svarīgi šobrīd neizdarīt vispārinošus secinājumus - domāju, ka pie Durbes prombūtnes ir vainojams faktoru kopums (kur, iespējams, Durberta gredzenošana kā tāda pat nav galvenais iemesls), ko centīsimies izprast un secinājumus ņemt vērā.
Gan vienā komentārā šeit, gan arī forumā ir izteikts viedoklis, ka ligzda šogad ir nomainīta pagājušajā gadā veiktās cāļu gredzenošanas dēļ. Tas noteikti nav tik vienkārši – mums ir ligzdas, kurās tiek ilgstoši ligzdots neskatoties uz to, ka tajās katru gadu tiek gredzenoti mazuļi, un ir teritorijas, kurās ligzdas tiek mainītas pat bez gredzenošanas traucējuma. Pilnīgas izpratnes par ligzdu mainīšanas iemesliem ērgļu pētnieku vidū pagaidām nav, lai gan versijas ir dažādas (t.sk. saistība ar teritorialitāti).
Arī tas, vai pieaugušajiem putniem ir vai nav gredzeni, ir maz ticams skaidrojums šobrīd vērojamās mātītes uzvedības izmaiņās – atcerēsimies, ka pērn Lubānas ligzdā tēviņš bija gredzenots, tāpat kā mātīte igauņu ligzdā, ko varējām vērot dažus gadus atpakaļ – abi šie putni atgriezās ligzdā bez būtiskas (šī gada kontekstā) kavēšanās. Ir ligzdas, kurās viens no vecākiem ir gredzenots, bet tajās, pat par spīti mazuļu gredzenošanai, tiek ligzdots gadu no gada bez ligzdu nomainīšanas.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
Nez vai vikipēdija ir panaceja,kur atrast atbildes uz visiem jautājumiem. Ja nav vikipēdijā, tad slikti, ja piedzimis agrāk- slikti. Nav tādu grāmatu un interneta resursu, kur vienuviet būtu atbildes uz visiem jautājumiem. Cilvēce nezin kā palīdzēt sev, kur nu vēl putniem. Kā nosaka mikroliegumu lielumu? Kāpēc ir tāds apaļš skaitlis 500 metru, kāpēc nav 745 metru? Cik lielas kompensācijas iegūst zemes īpašnieks,kura dīķī Roberts ar Durbi medī vai kuru saimnieku īpašumā atrodas ligzda? Kas par to maksā?
Re: Diskusijas
Mani mīlīši! Šeit ir forums latviešu valodā. Es krieviski vai vāciski arī šeit neizsakos. Priekš tam ir citi forumi.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Re: Diskusijas
[quote="lianaliesma"]"...šobrīd labāk redzētu tikai sausus faktus. Vismaz kāmēr viss ieiet mierīgākās sliedēs."
Tā ir laba pieeja, kuru viens otrs jau pielietojam. Tas palīdz mācīties pieņemt dabā notiekušo un ievirzīt savas domas lietderīgākā gultnē, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem internetā, pētījumu rezultātos, pārdomājot, ko šādā situācijā varētu darīt vispār... un ko varu darīt es...
Paldies visiem forumiešiem vērotājiem par jūtīgu sirdi.
Visiem jau nav.
Tā ir laba pieeja, kuru viens otrs jau pielietojam. Tas palīdz mācīties pieņemt dabā notiekušo un ievirzīt savas domas lietderīgākā gultnē, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem internetā, pētījumu rezultātos, pārdomājot, ko šādā situācijā varētu darīt vispār... un ko varu darīt es...
Paldies visiem forumiešiem vērotājiem par jūtīgu sirdi.
Visiem jau nav.
Re: Diskusijas
Konkrēti Latvijā netiek pat sniegta informācija par pēdējo 4 gadu vebkamerām, ieskaitot Durbes uzvedību pagājušajā gadā pēc gredzenošanas. Bija gan kaut kur cerīgs teikums, ka šis ir ilgākais zināmais laiks, kad pēc bērna gredzenošanas māte vairs neatgriežas ligzdā - kas liek domāt, ka pagājušajā gadā atgriezās, bet info nav. [/quote]
informācija nesatek kopā.
Tātad ir dati par to, ka Durbes bērni pag gadā tika agredzenoti, bet nav informācijas par Durbes uzvedību pēc šī procesa. Tad ko lai domā? Jebko var izdomāt. Ka Durbe atgriezās un/vai ka Durbe neatgriezās un Robis izbaroja šos bērnus, lai gan neticami izklausās arī šis fakts. Pie versijas, ja Durbe atgriezās un turpināja barot bērnus, vai to mudināt darīja tas, ka viņi bija 3gb un spiegdami iežēlināja mātes sirdi, bet Durberts viens to nespēj? Vai šeit spēlē lomu kāds cits faktors, kurš nav zināms nevienam.
informācija nesatek kopā.
Tātad ir dati par to, ka Durbes bērni pag gadā tika agredzenoti, bet nav informācijas par Durbes uzvedību pēc šī procesa. Tad ko lai domā? Jebko var izdomāt. Ka Durbe atgriezās un/vai ka Durbe neatgriezās un Robis izbaroja šos bērnus, lai gan neticami izklausās arī šis fakts. Pie versijas, ja Durbe atgriezās un turpināja barot bērnus, vai to mudināt darīja tas, ka viņi bija 3gb un spiegdami iežēlināja mātes sirdi, bet Durberts viens to nespēj? Vai šeit spēlē lomu kāds cits faktors, kurš nav zināms nevienam.
Re: Diskusijas
Emotion - es saprotu, ka tas Tevi nodarbina, bet nesaprotu - vai tiešām Tu ceri, ka uz tādiem jautājumiem vai pārspriedumiem var kāds atbildēt ar izsmeļošu un patiesu informāciju?
Re: Diskusijas
Ārstam, veicot, operāciju, ir zināms iznākums, bet gadās, kad viss aiziet ne tā kā plānots. Šoreiz ir tieši tāda situācija.
par to jau arī ir cepiens, ka neviens nedod skaidru atbildi, kas notiks tālāk ar mātes pamesto Durbertu. Šim mazulim vēl faktiski dziļā vientulībā jāpavada 30 dienas šajā 1x1m2 ligzdā līdz izlidošanai. Tas ir ļoti daudz. Vrabūt putniem ir cita laika izjūta, bet jau tagad ir redzams, cik vienmuļi mazajam ērglēnam paiet katra diena. Ļoti jau neticās, ka Roberts viens pats uz šo laiku uzņemsies viņa barošanu.
Made, jā, protams, jautājums ir retorisks, jo kā noskaidrojām, plāna B vienkārši nav.
par to jau arī ir cepiens, ka neviens nedod skaidru atbildi, kas notiks tālāk ar mātes pamesto Durbertu. Šim mazulim vēl faktiski dziļā vientulībā jāpavada 30 dienas šajā 1x1m2 ligzdā līdz izlidošanai. Tas ir ļoti daudz. Vrabūt putniem ir cita laika izjūta, bet jau tagad ir redzams, cik vienmuļi mazajam ērglēnam paiet katra diena. Ļoti jau neticās, ka Roberts viens pats uz šo laiku uzņemsies viņa barošanu.
Made, jā, protams, jautājums ir retorisks, jo kā noskaidrojām, plāna B vienkārši nav.
Re: Diskusijas
Emotion - nē, es atceros citu atbildi - ka ir gan citi plāni, par kuriem pāragri runāt.
Vakar skatījos sadomātu seriālu, bet laikam ar savu dzīves gudrību - ja esi uzdevis jautājumu, vai esi gatavs dzirdēt patiesu atbildi?
Dienu pirms mums, ja pareizi atceros, notika gredzenošana, Igaunijas ligzdā, bet es vairs neatrodu to vietu LK forumā, kur man likās, ka uz līdzīgu jautājumu Kas notiks? kāds atbildēja, ka otrreiz tajā ligzdā vairs iejaukšanās nenotiks (es varu kļūdīties!).
Tāpēc man pietika ar mums sacīto - ceram, ka iejaukšanās vairs nebūs vajadzīga. Jo es ceru, ka 1) tā arī būs un ka 2) pēdējā brīdī tomēr iejauksies.
Es laikam neesmu gatava dzirdēt atbildi. Ja esi pieņēmis, ka var notikt arī vissliktākais, tad viss cits esošais ir labāks un priecē.
Vakar skatījos sadomātu seriālu, bet laikam ar savu dzīves gudrību - ja esi uzdevis jautājumu, vai esi gatavs dzirdēt patiesu atbildi?
Dienu pirms mums, ja pareizi atceros, notika gredzenošana, Igaunijas ligzdā, bet es vairs neatrodu to vietu LK forumā, kur man likās, ka uz līdzīgu jautājumu Kas notiks? kāds atbildēja, ka otrreiz tajā ligzdā vairs iejaukšanās nenotiks (es varu kļūdīties!).
Tāpēc man pietika ar mums sacīto - ceram, ka iejaukšanās vairs nebūs vajadzīga. Jo es ceru, ka 1) tā arī būs un ka 2) pēdējā brīdī tomēr iejauksies.
Es laikam neesmu gatava dzirdēt atbildi. Ja esi pieņēmis, ka var notikt arī vissliktākais, tad viss cits esošais ir labāks un priecē.
Re: Diskusijas
Daudzi vienkārši paklusēEmotion wrote:lianaliesma wrote:"...šobrīd labāk redzētu tikai sausus faktus. Vismaz kāmēr viss ieiet mierīgākās sliedēs."
Tā ir laba pieeja, kuru viens otrs jau pielietojam. Tas palīdz mācīties pieņemt dabā notiekušo un ievirzīt savas domas lietderīgākā gultnē, meklējot atbildes uz saviem jautājumiem internetā, pētījumu rezultātos, pārdomājot, ko šādā situācijā varētu darīt vispār... un ko varu darīt es...
Paldies visiem forumiešiem vērotājiem par jūtīgu sirdi.
Visiem jau nav.
Re: Diskusijas
Māte Durbertu nav pametusi. Viņa vēl joprojām uzturas ligzdas tuvumā, sazinās ar bērnu un veic sardzes funkcijas. Viņa vienkārši neapmeklē pašu ligzdu. Regulāri kāds no novērotājiem norāda, ka ligzdas tuvumā uzturas divi ērgļi. Svešais tiktu padzīts.Emotion wrote: par to jau arī ir cepiens, ka neviens nedod skaidru atbildi, kas notiks tālāk ar mātes pamesto Durbertu.
Šim mazulim vēl faktiski dziļā vientulībā jāpavada 30 dienas šajā 1x1m2 ligzdā līdz izlidošanai.
Kā ornitologi un novērotāji jau norādīja - jo vecāks ir mazulis, jo biežāk viņš tiek atstāts viens. Varbūt ne tik ilgi, bet arī citos apstākļos viņš ligzdā tiktu atstāts "dziļā vientulībā". Un tas ir cilvēku pieņēmums, ka būt vienam ir slikti.
Kāpēc lai viņš pārtrauktu to ko līdz šim ir veiksmīgi darījis? Ņemot vērā lielo zivju skaitu ligzdā, nav pamata domāt, ka viņš netiek galā ar mazā barošanu. Ornitologi arī pirms tam norādīja, ka tik lielu mazuli parasti nepamet.Ļoti jau neticās, ka Roberts viens pats uz šo laiku uzņemsies viņa barošanu.
Re: Diskusijas
[quote="Made"]Emotion
Dienu pirms mums, ja pareizi atceros, notika gredzenošana, Igaunijas ligzdā, bet es vairs neatrodu to vietu LK forumā, kur man likās, ka uz līdzīgu jautājumu Kas notiks?
jautājums netika precizēts skaidri un gaiši, tāpēc tas ir pārprasts.
šeit ir jautājums: kas notiks ar Durbertu vēl šīs 30 dienas, ja Roberts aizdosies pie Durbes un pārstās barot mazo ērglēnu. Roberts galu galā nav nekāda mātīte, kurai būtu jāuzņemas mātes funkcijas.
Dienu pirms mums, ja pareizi atceros, notika gredzenošana, Igaunijas ligzdā, bet es vairs neatrodu to vietu LK forumā, kur man likās, ka uz līdzīgu jautājumu Kas notiks?
jautājums netika precizēts skaidri un gaiši, tāpēc tas ir pārprasts.
šeit ir jautājums: kas notiks ar Durbertu vēl šīs 30 dienas, ja Roberts aizdosies pie Durbes un pārstās barot mazo ērglēnu. Roberts galu galā nav nekāda mātīte, kurai būtu jāuzņemas mātes funkcijas.
Re: Diskusijas
Kādas Jūsuprāt ir Jūras ērgļu "mātes" funkcijas?Emotion wrote: šeit ir jautājums: kas notiks ar Durbertu vēl šīs 30 dienas, ja Roberts aizdosies pie Durbes un pārstās barot mazo ērglēnu. Roberts galu galā nav nekāda mātīte, kurai būtu jāuzņemas mātes funkcijas.
Re: Diskusijas
diemžēl tā bija tikai viena (vai divas?) reizes, kad mē svarējām vērot kā viņš baro mazuli. Roberts tikai piegādā zivis, kas arī ir nepieciešams, taču tikpat labi mēs redzam, ka Durberts viens pats netiek ar zivīm galā. Kautko paknibina, jā, bet ne pieēd pilnu guzu kā tas bija tad, kad Roberts viņam palīdzēja piestumt pilnu māgu tā, ka mazais no sāta nogāzās un ilgi pēctam gulēja.Elina wrote: Kāpēc lai viņš pārtrauktu to ko līdz šim ir veiksmīgi darījis? Ņemot vērā lielo zivju skaitu ligzdā, nav pamata domāt, ka viņš netiek galā ar mazā barošanu.
Re: Diskusijas
Elina wrote:Kādas Jūsuprāt ir Jūras ērgļu "mātes" funkcijas?Emotion wrote: šeit ir jautājums: kas notiks ar Durbertu vēl šīs 30 dienas, ja Roberts aizdosies pie Durbes un pārstās barot mazo ērglēnu. Roberts galu galā nav nekāda mātīte, kurai būtu jāuzņemas mātes funkcijas.
Māte ir tā, kas ir kopā ar bērniem, sargā, čubina un baro. Tēvs piegādā ēdamo.
Re: Diskusijas
Piekrītu visam, ko woods rakstīja. Sabiedrība vienkārši netiek pietiekami informēta. Tāpēc loģiski rodas jautājumi, drūzmēšanās, nervozitāte. Bet tad turpmāk, lūdzu, šeit, savā starpā tad arī atbildēsim, ka atbildēt nevar, jo nav zināms. Nevis lieki izvairīties ar pretjautājumiem vai nedod Dievs vēl nosodījumiem par to, ka vispār uzdrošinās kāds pajautāt. Mēs visi esam dabas mīļi ar atvērtām sirdīm, izturēsimies viens pret otru saprotošāk 
"Mana ideja par maģiju nav saistīta ar skatuves trikiem un ilūziju. Visa pasaule ir maģiska. Daba ir vislabākā burvju māksliniece. Tās maģija ir neizsakāmi bagāta un viss ko mums vajag darīt ir novērtēt to." - MJ "Magic"