Labvakar !
Te nebūs par putniem, te būs anekdote par to kā d.e. lasa pie jūras ne tikai dzintarus un baložu gredenus, bet arī gliemežvākus u.t.t.
Tātad...Aizvakar jūras krastā atrodu ar maziem gliemežvākiem apaugušu akmeņogli un tā kā man piemīt tieksme stiept mājās visādus gliemežvākus, zariņus u.c, tad atnesu mājā arī šo !
Vakarnakt istabā dzirdu pavisam klusu, bet regulāru tikšķi...blenžu visur apkārt, klausos ausis uzspicējusi un ieraugu uz galdiņa savu akmeņogli, paņemu pielieku pie auss un, jā, ir kluss tikšķis. Sāku pētīt un ar šausmām pamanu, ka viens no gliemežiem virina vāciņus klusi ieskrapstoties...aizskrienu, ielieku ūdenī un šis kust un laiž burbuļus !
No rīta man glāzē jau paveras šāds skats, vesels bars atdzīvojušies !
Izrādās, biju mājās atnesusi vēl dzīvas radības(kaut gan stāvēja sausumā)...šie ar ķemītem līdzīgiem vēdekļiem filtrē ūdeni
Nu un man protams palika viņu(s) žēl... Laiks saulains, kāpām ar meitu uz veļļukiem un mināmies uz jūru, tur ūdens silts, meita iegāja diezgan dziļi un iemeta manu akmeņogli atpakaļ ! Šodien lasīju tikai dzintariņus un nekam citam vairs virsū neskatījos !
