Es kā introverta persona varu teikt, ka ja esi ieguldījis savu sirds degsmi kopīgai idejai un ne tikai sava prieka pēc, bet esi ticis aicināts to darīt, tad tiešām gluži dabiski ir sagaidīt "kaut kādu atbildes reakciju, uzmundrinājumu, pateiktu paldies. " Un tieši no tā aicinātāja

Taču tas nav tāpēc, ka "grūti sarunāties ar tukšumu un sāc just aizvainojumu, nevajadzību".
Pavisam cita lieta, ja vēlies sociāli pakomunicēt un tai brīdī neviens neatrodas pretim, kam arī šāda luste tai brīdī

Arī man gadījies, kad kāds ir ko foršu ievietojis/pateicis kādu joku vai veiksmīgu bildi ielicis, bet es tam uzskrienu virsū pēc laba laika un varbūt manas reakcijas kādam pietrūcis... Bet ik pa laikam jau ieliekam tos atzinīgos pateicības smaidiņus!
Skarletai - Lai ātra atveseļošanās!
