Biju dikti aizņemta darbā, forumā tik acis iemetu. Tagad mazliet par mirklīšiem, kas palikuši emocijās, lasot katra rakstīto. Vispirms jau pirms diskusijas nostrādāja viens klikšķis, kad ar patiku aplūkoju divas vakara bildes - Māra košo un Tāļa dabisko. Tajā brīdī likās būtiski, ka Tālis ielika un var uz abām paskatīties.
Mūsu forumā es neesmu redzējusi tādas salkanas pārmērīgi uzprišinātas bildes, kādas reizēm internetā nākas vērot un, kad ir par daudz to (un acis sāp

), tad ir bēdīgi, ka dabiskais cilvēkiem neliekas vajadzīgs (kā es saprotu sunshine). Man dažas mūsējās ir likušās pārdozētas, bet tas netraucēja. Vērotāja labi salika pa vietām - daudzveidība ir stabilitātes pamats.
Patika lianasliesmas uzsvars uz kompozīcijas skaidrību. Patīk tās bildes, kad izdodas noķert putnus tādos brīžos, kad viņu stājā un kadrā kopumā ir kaut kas vairāk par ikdienu.. kas velk uz filosofiju un mūžīgām vērtībām, reiz es teicu - himnisks

Bet svētki jau ir svētki, ne vienmēr tādi brīži sanāk. Ja nebūtu darba dienu, varbūt klātbūtnes sajūta mazinātos, ja nav iespējams skatīties visu laiku tiešraidi. Māris māk piefiksēt labus kadrus un noskaņu bildes

Es tās arī skatos kā smailiņus, kas māj ar roku

Cik tagad atceros, man igauņu ligzdu sarunās arī ļoti daudzas bildes patika

Iespējams, ka tas zivjērgļu dēļ - viņiem tik daudz debesu ir kadrā un debesis var vērot bezgalīgi un tās tik mainīgas.
Tāpat kā mēs te visi, kad nebaidāmies sarunāties
