Izskatās pēc maziem bišu stropiņiem, tāds kukaiņu mājiņas.Made wrote: Mazai intrigai - kas dzīvo šādos numuriņos?
Patiesībā nav ne jausmas, bet gan jau kādi kukainīši
Diskusijas
Re: Diskusijas
Patiesībā nav ne jausmas, bet gan jau kādi kukainīši
Re: Diskusijas
Vakar vēl īsti nenoticēju,jo tā spraudziņa likās ļoti šaura,bet tomēr izrādās,ka irJamsis wrote:Izskatās pēc maziem bišu stropiņiem, tāds kukaiņu mājiņas.Made wrote: Mazai intrigai - kas dzīvo šādos numuriņos?
Patiesībā nav ne jausmas, bet gan jau kādi kukainīši
http://www.daba.gov.lv/public/lat/aktua ... ksparniem/
Re: Diskusijas
Kumeliņš, par kuru Made rakstīja savā komentārā, ir divus mēnešus vecs. Vietas uzraudzītājs stāstīja, ka pa šiem gadiem barā esot dzimuši daudzi kumeļi (kā viņš teica - desmitos), taču viņi tos atdod citām vietām un Engurē baru uzturot tik lielu, cik tas ir tagad. Jo vieta ir ierobežota un var izbarot tikai noteiktu skaitu dzīvnieku.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
Arī es saku mīļu paldies visiem, kuri ņēma dalību mūsu pasākumā 
Man ir patiess prieks par visām šīm kopā būšanas reizēm domu biedru grupā Paldies visiem, visiem ornitologiem, kuri neapnikdami atbildēja uz visiem mūsu kāpēcīšu jautājumiem, paldies, ka esat kopā ar mums un dodat ieskatu putnu pasaulē no zinātniskā aspekta.
Pa ceļam uz putnu torni diezgan sirsnīgi "pamocīju" Māri Strazdu ar saviem "kāpēcīšiem". Protams, mans galvenais sāpju temats bija Raundaps, tādēļ gan filozofiski izgājām cauri sadaļām: "Vai tad, kad stārķu nebūs, mēs aizdomāsimies?" jeb "Vai pietiks tikai ar vienu paaudzi, lai saprastu, ka šādi nevar turpināt?" Vēl joprojām Māris Strazds nav atkāpies no viedokļa, ka stārķiem un visiem, kas pārtiek no vardēm, draud briesmas. Un vardes izbeigsies ne jau dēļ apindētajiem kukaiņiem, tieši otrādāk - odu būs vēl vairāk, jo nebūs varžu kurkuļu, kuriem odu kāpuri ir galvenā barība. Taču vardēm smagi cieš reproduktīvā sistēma dēļ šīs ķimikālijas, tādēļ to vairošanās ir ar laiku apdraudēta. Strazds šo epopeju salīdzina ar dusta epopeju - pagāja 20 gadi, kamēr cilvēki saprata, ka kaut kas nav kārtībā, tad vēl kāds laiciņš, kamēr aizliedza, bet pavisam aizliedza tikai ap 80tiem gadiem. Un sekas tam mēs jūtam vēl šodien.
Un otra doma, kas man ļoti iekrita sirdī no Māra Strazda, ir par putnu šaušanu siltajās zemēs. Esam bieži bijuši neizpratnē: "Nu kā tā var?" Un esam pieminējuši šo vēsturisko aspektu, kur Vidusjūras valstīm gaļas nav visu gadu, bet te pēkšņi vienu mēnesi gaļa krīt no debesīm - nu kā var neņemt šo Dieva doto dāvanu? Un no Māra izskanēja ļoti trāpīgs salīdzinājums - ja latviešiem uzliktu limitu: "Tev būs būt ņemt 10 sēnes sezonā, ne vairāk!", tad taču tas mūsu šoks būtu tikpat liels kāds ir dienvidniekiem par mūsu verdiktu par nešaušanu, vai ne? Un protams, sēnes nav salīdzinājums ar zaļajām vārnām, bet ideoloģiski šis salīdzinājums ir ļoti spēcīgs. Un šo es vēlējos izstāstīt ne jau, lai attaisnotu, bet lai palīdzētu izprast šo "Kāpēc?"
Jānis Ķuze ir priecīgs, jo jūras ērgļu populācija Latvijā pieaug. Māris Strazds uz šo diezgan sirsnīgi nosmīnēja ūsās
Un Jāņa prezentācijas laikā arī tapa uzskatāms piemērs šim smīnam par konkrētu jūras ērgļu pāri (ortodoksāļi), kas pārliecinoši pārtiek no stārķiem un ligzdā bija padsmit stārķu mirsīgās atliekas, no kurām Māris kā vienu sazīmēja arī melno stārķu pieaugušo putnu. Un tieši tajā Kurzemes pusē šogad ir bijusi nesekmīga melno stārķu ligzda, visticamāk tieši šī viena pieaugušā bojā ejas dēļ netika izaudzēti mazie.
Melno stārķu ligzdās šogad ir dramatisks kritums, ko var saistīt gan ar bada gadu, gan arī vides piesārņojumu. Kopā šogad Māris ir apgredzenojis tikai ap 60 mazuļiem, kas statistiski uz vienu ligzdu, kurā ir viens pāris vecāku, ir 0,8 mazuļi. Parastā gadā šis skaitlis bija 2,2 mazuļi uz vienu ligzdu. Cik es sapratu, šis ir sliktākais gads, kāds ir bijis jebkad. Daudzās ligzdās ir bijuši miruši no bada mazuļi - vecākiem ir pietrūcis barības.
Par zaļvārnām - arī bēdu ieleja. Bet šo sadaļu es gribētu, lai kāds cits pārstāsta. Tik piebilde no manis - Latvija vēl ar savām padsmit ligzdām ir laimīga, jo šā gada dati liecina, ka Lietuvā ir man šķiet sešas sekmīgas ligzdas. Baltkrievijā - 1, Polijā - arī kaut kas tuvu tam. Palabojiet mani ciparos, lūdzu. Un, ja nebūtu Edmunda Račinska pašaizliedzīgais darbs 20 gadu garumā, mēs būtu turpat, kur šobrīd ir Igaunija (neviens). Paldies viņam par to, ka viņš savu gandarījumu rod katrā apgredzenotajā ligzdā ar mazuļiem nevis nolaiž rokas.
Es ieskicēju tās bēdīgākās ainas (izņemot jūriniekus), bet galvenais mērķis bija nevis saskumdināt, bet sapurināt un - kas zina, varbūt no tā mēs saprotam, vai un kā varam ko darīt un mainīt jau šajā paaudzē.
Taču kopā būšanas prieks no tā nemazinās Ir tikai neizsakāms gandarījums, ka te mēs esam kāda saujiņa, kur visiem sāp vienas un tās pašas sāpes un kur visi priecājas ar to pašu prieku par pasauli, kura turpina griesties
Man ir patiess prieks par visām šīm kopā būšanas reizēm domu biedru grupā Paldies visiem, visiem ornitologiem, kuri neapnikdami atbildēja uz visiem mūsu kāpēcīšu jautājumiem, paldies, ka esat kopā ar mums un dodat ieskatu putnu pasaulē no zinātniskā aspekta. Pa ceļam uz putnu torni diezgan sirsnīgi "pamocīju" Māri Strazdu ar saviem "kāpēcīšiem". Protams, mans galvenais sāpju temats bija Raundaps, tādēļ gan filozofiski izgājām cauri sadaļām: "Vai tad, kad stārķu nebūs, mēs aizdomāsimies?" jeb "Vai pietiks tikai ar vienu paaudzi, lai saprastu, ka šādi nevar turpināt?" Vēl joprojām Māris Strazds nav atkāpies no viedokļa, ka stārķiem un visiem, kas pārtiek no vardēm, draud briesmas. Un vardes izbeigsies ne jau dēļ apindētajiem kukaiņiem, tieši otrādāk - odu būs vēl vairāk, jo nebūs varžu kurkuļu, kuriem odu kāpuri ir galvenā barība. Taču vardēm smagi cieš reproduktīvā sistēma dēļ šīs ķimikālijas, tādēļ to vairošanās ir ar laiku apdraudēta. Strazds šo epopeju salīdzina ar dusta epopeju - pagāja 20 gadi, kamēr cilvēki saprata, ka kaut kas nav kārtībā, tad vēl kāds laiciņš, kamēr aizliedza, bet pavisam aizliedza tikai ap 80tiem gadiem. Un sekas tam mēs jūtam vēl šodien.
Un otra doma, kas man ļoti iekrita sirdī no Māra Strazda, ir par putnu šaušanu siltajās zemēs. Esam bieži bijuši neizpratnē: "Nu kā tā var?" Un esam pieminējuši šo vēsturisko aspektu, kur Vidusjūras valstīm gaļas nav visu gadu, bet te pēkšņi vienu mēnesi gaļa krīt no debesīm - nu kā var neņemt šo Dieva doto dāvanu? Un no Māra izskanēja ļoti trāpīgs salīdzinājums - ja latviešiem uzliktu limitu: "Tev būs būt ņemt 10 sēnes sezonā, ne vairāk!", tad taču tas mūsu šoks būtu tikpat liels kāds ir dienvidniekiem par mūsu verdiktu par nešaušanu, vai ne? Un protams, sēnes nav salīdzinājums ar zaļajām vārnām, bet ideoloģiski šis salīdzinājums ir ļoti spēcīgs. Un šo es vēlējos izstāstīt ne jau, lai attaisnotu, bet lai palīdzētu izprast šo "Kāpēc?"
Jānis Ķuze ir priecīgs, jo jūras ērgļu populācija Latvijā pieaug. Māris Strazds uz šo diezgan sirsnīgi nosmīnēja ūsās
Un Jāņa prezentācijas laikā arī tapa uzskatāms piemērs šim smīnam par konkrētu jūras ērgļu pāri (ortodoksāļi), kas pārliecinoši pārtiek no stārķiem un ligzdā bija padsmit stārķu mirsīgās atliekas, no kurām Māris kā vienu sazīmēja arī melno stārķu pieaugušo putnu. Un tieši tajā Kurzemes pusē šogad ir bijusi nesekmīga melno stārķu ligzda, visticamāk tieši šī viena pieaugušā bojā ejas dēļ netika izaudzēti mazie.Melno stārķu ligzdās šogad ir dramatisks kritums, ko var saistīt gan ar bada gadu, gan arī vides piesārņojumu. Kopā šogad Māris ir apgredzenojis tikai ap 60 mazuļiem, kas statistiski uz vienu ligzdu, kurā ir viens pāris vecāku, ir 0,8 mazuļi. Parastā gadā šis skaitlis bija 2,2 mazuļi uz vienu ligzdu. Cik es sapratu, šis ir sliktākais gads, kāds ir bijis jebkad. Daudzās ligzdās ir bijuši miruši no bada mazuļi - vecākiem ir pietrūcis barības.
Par zaļvārnām - arī bēdu ieleja. Bet šo sadaļu es gribētu, lai kāds cits pārstāsta. Tik piebilde no manis - Latvija vēl ar savām padsmit ligzdām ir laimīga, jo šā gada dati liecina, ka Lietuvā ir man šķiet sešas sekmīgas ligzdas. Baltkrievijā - 1, Polijā - arī kaut kas tuvu tam. Palabojiet mani ciparos, lūdzu. Un, ja nebūtu Edmunda Račinska pašaizliedzīgais darbs 20 gadu garumā, mēs būtu turpat, kur šobrīd ir Igaunija (neviens). Paldies viņam par to, ka viņš savu gandarījumu rod katrā apgredzenotajā ligzdā ar mazuļiem nevis nolaiž rokas.
Es ieskicēju tās bēdīgākās ainas (izņemot jūriniekus), bet galvenais mērķis bija nevis saskumdināt, bet sapurināt un - kas zina, varbūt no tā mēs saprotam, vai un kā varam ko darīt un mainīt jau šajā paaudzē.
Taču kopā būšanas prieks no tā nemazinās
Ir tikai neizsakāms gandarījums, ka te mēs esam kāda saujiņa, kur visiem sāp vienas un tās pašas sāpes un kur visi priecājas ar to pašu prieku par pasauli, kura turpina griesties -
Lianaliesma
- Posts: 48277
- Joined: 02 Jun 2013 16:41
Re: Diskusijas
Vērotāj, Made, Simba, summerkid un citiem... Paldies par bildēm, par komentāriem, noskatījos arī filmu par Engures ezeru. Vēl gaidu La Marie fotoreportāžu.
Ar pieticīgu paldies nepietiek, lai izteiktu pateicību mūsu pacietīgajiem ornitologiem Mārim Strazdam, Jānim Ķuzem, Edmundam Račinskim un citiem, un daudzajiem dabas aizsardzības entuziastiem par padarīto...
Tik ļoti žēl, ka netiku, bet jau gatavojos braukt uz Enguri pavasarī - uz talku un putnu vērošanu, kā ieminējās Māris.
Ar pieticīgu paldies nepietiek, lai izteiktu pateicību mūsu pacietīgajiem ornitologiem Mārim Strazdam, Jānim Ķuzem, Edmundam Račinskim un citiem, un daudzajiem dabas aizsardzības entuziastiem par padarīto...
Tik ļoti žēl, ka netiku, bet jau gatavojos braukt uz Enguri pavasarī - uz talku un putnu vērošanu, kā ieminējās Māris.
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Re: Diskusijas
Edmunda Račinska zaļo vārnu suvenīri -
Kastē palika 3 T-krekliņi, 18 šalles-matu lentas un ap 50 uzlīmes ar zaļās vārnas attēlu.
T-krekliņus, šallītes un uzlīmes nodošu zaļo vārnu tēmas aktīvistiem Murkjelim, Ligzdas gariņam un d.e.
Sev paturēšu uzlīmi un 1 šallīti.
Tātad vēl palika 14 šalles-matu saites. Lūk šādas, kā apakšā tā raibā, ar militāru motīvu http://www.ebay.de/itm/Morf-Original-Sc ... 1099397644
Un uzlīmes, apmēram 45 gab.
Ja kāds no forumiešiem vēlas šalli-matu saiti, caur Omniva pakomātu varu nosūtīt pa Rīgu un uz daudzām Latvijas pilsētām kur tādi ir. Ir jānorāda pakomāta adrese un savs telefona numurus, uz kuru Omniva atsūtīs durvju kodu, kad paciņa būs atnākusi
https://www.omniva.lv/index.php?gclid=C ... Atht8P8HAQ
Protams, sūtījumā ielikšu arī uzlīmi.
Ja kāds vēlas, lai nosūtu tikai uzlīmi, lūdzu privātā ziņā atsūtīt uz kuru adresi nosūtīt. Uzlīmi nosūtīšu parastā vēstulē.
Rīdzinieki, kas dzīvo/strādā tuvu centram, var ienākt pie manis darbā, Rūpniecības ielā, nonesīšu paciņu lejā pie ēkas apsarga, viņi ir uz vietas 24 stundas, tāpēc varēs paņemt jebkurā ērtā laikā. Adresi nosūtīšu PM.
Kastē palika 3 T-krekliņi, 18 šalles-matu lentas un ap 50 uzlīmes ar zaļās vārnas attēlu.
T-krekliņus, šallītes un uzlīmes nodošu zaļo vārnu tēmas aktīvistiem Murkjelim, Ligzdas gariņam un d.e.
Sev paturēšu uzlīmi un 1 šallīti.
Tātad vēl palika 14 šalles-matu saites. Lūk šādas, kā apakšā tā raibā, ar militāru motīvu http://www.ebay.de/itm/Morf-Original-Sc ... 1099397644
Un uzlīmes, apmēram 45 gab.
Ja kāds no forumiešiem vēlas šalli-matu saiti, caur Omniva pakomātu varu nosūtīt pa Rīgu un uz daudzām Latvijas pilsētām kur tādi ir. Ir jānorāda pakomāta adrese un savs telefona numurus, uz kuru Omniva atsūtīs durvju kodu, kad paciņa būs atnākusi
https://www.omniva.lv/index.php?gclid=C ... Atht8P8HAQ
Protams, sūtījumā ielikšu arī uzlīmi.
Ja kāds vēlas, lai nosūtu tikai uzlīmi, lūdzu privātā ziņā atsūtīt uz kuru adresi nosūtīt. Uzlīmi nosūtīšu parastā vēstulē.
Rīdzinieki, kas dzīvo/strādā tuvu centram, var ienākt pie manis darbā, Rūpniecības ielā, nonesīšu paciņu lejā pie ēkas apsarga, viņi ir uz vietas 24 stundas, tāpēc varēs paņemt jebkurā ērtā laikā. Adresi nosūtīšu PM.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
Labvakar! Ļoti liels paldies par šo kopīgi pavadīto laiku Engurē,ir brīnišķīgi,ja var pavadīt laiku ar cilvēkiem ar kuriem ir vienas intereses un sāpes.Atliek tikai cerēt,ka citi gadi būs veiksmīgāki zaļajām vārniņām un stārķiem.Tāpat ļoti gribas cerēt,ka nākošajā gadā mūsu vērotajā jūras ērgļu ligzdā atkal izaugs kāds ērglēns.
La Marie noteikti ieliks savas bildes,bet tāds ir mans redzējums.
https://www.failiem.lv/u/6qspff4f
La Marie noteikti ieliks savas bildes,bet tāds ir mans redzējums.
https://www.failiem.lv/u/6qspff4f
Re: Diskusijas
Raganiete, cik skaistasRaganiete wrote:Labvakar! Ļoti liels paldies par šo kopīgi pavadīto laiku Engurē,ir brīnišķīgi,ja var pavadīt laiku ar cilvēkiem ar kuriem ir vienas intereses un sāpes.Atliek tikai cerēt,ka citi gadi būs veiksmīgāki zaļajām vārniņām un stārķiem.Tāpat ļoti gribas cerēt,ka nākošajā gadā mūsu vērotajā jūras ērgļu ligzdā atkal izaugs kāds ērglēns.
La Marie noteikti ieliks savas bildes,bet tāds ir mans redzējums.
https://www.failiem.lv/u/6qspff4f
Mīļš paldies
Debesis - nu pasaka Un tas čurkstulēns man tā sasimpatizēja, ka pat gribas uz destopa uzlikt Re: Diskusijas
Ļoti jauka talkas bilde, visi zaļumos un labi izvietojušies La Marie uz talkas sākumu nebija un manas bildes nav diez ko izdevušās, bet es mēģinu izlasīt kaut ko no tām. Ja kādam arī ir dienas sākums, nebūs par daudz!
Raganietei labais objektīvs, kā binoklis
La Marie uz talkas sākumu nebija un manas bildes nav diez ko izdevušās, bet es mēģinu izlasīt kaut ko no tām. Ja kādam arī ir dienas sākums, nebūs par daudz! Raganietei labais objektīvs, kā binoklis
Re: Diskusijas
Bija liels prieks visus satikt, tik daudz pozitīvu emociju atkal esot kopā !
Milzīgs paldies visiem organizētājiem un ornitologiem, kas māk tik intersanti izstāstīt gan par pētījumu vēsturi, gan šī brīža aktuālajiem notikumiem dabā, ligzdās un neaizmirstot tēmas nopietnību uz visu raugās caur humora prizmu !
Paldies arī par bildēm, tās ir tik skaistas !
Milzīgs paldies visiem organizētājiem un ornitologiem, kas māk tik intersanti izstāstīt gan par pētījumu vēsturi, gan šī brīža aktuālajiem notikumiem dabā, ligzdās un neaizmirstot tēmas nopietnību uz visu raugās caur humora prizmu !
Paldies arī par bildēm, tās ir tik skaistas !
Re: Diskusijas
Čurkstulēna maza galviņa no ligzdiņas - superRaganiete wrote:Labvakar!
La Marie noteikti ieliks savas bildes,bet tāds ir mans redzējums.
https://www.failiem.lv/u/6qspff4f
Re: Diskusijas
Liels paldies La Marie par tiešraidi !!! Paldies par ievietotajām bildēm !
Re: Diskusijas
Made wrote: Ja kādam arī ir dienas sākums, nebūs par daudz!
Arī torņa bilde "visā augumā"
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Re: Diskusijas
Pirmo prezentāciju Roberts Šiliņš un Antra Stīpniece stāstīja kopā. Man pierakstos divi momenti, kas pārsteidza.d.e. wrote:Milzīgs paldies visiem organizētājiem un ornitologiem, kas māk tik intersanti izstāstīt gan par pētījumu vēsturi, gan šī brīža aktuālajiem notikumiem dabā, ligzdās un neaizmirstot tēmas nopietnību uz visu raugās caur humora prizmu !
Pirmais ir filoloģiskais - ezera statuss no vismaz 19.gs. sākuma līdz 1940.gadam un atkal kopš 1992.gada ir "brīvezers" (kas par lepnu terminu!), kurā ikkatrs var zvejot, medīt, grūst niedres (brīdi domāju - varbūt pārklausījos, varbūt jāsaka "griezt" - tik neierasti).
Otrs - man patika, kā Antra pateica, kad stāstīja, cik ļoti no svara, ja ūdensputniem lielais vairums bērnu izšķiļas vienlaikus, jo "plēsējam vēderiņš ir viens" - ja tas ir pilns, tad plēsējs paēdis un putnabērni var augt. Parasti tad cieš agrākie un vēlākie, bet vairums izdzīvo. Ja šķilšanās laiks izstiepjas, tad plēsējiem barība nodrošināta ilgāku laiku.
Re: Diskusijas
Vērotāja, vai top pirmā zaru kaudze?
Kad no rīta gāju pa taku, ezerā niedru puduru malās gārņi (laikam) kā balti stabiņi stāvēja. Bet nākot atpakaļ skatos, ka starp pēdējām mūsu krautajām divām kaudzēm šaimalā stāv viens liels un saulē izskatījās balts. Skaisti aizlaidās, kad pamanīja mani.
Nupat internetā uzgāju stārķu/ērgļu tēmas apvienojumu: Stārķa radinieks ar ērgļa atvēzienu
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=122&what=34
Kad no rīta gāju pa taku, ezerā niedru puduru malās gārņi (laikam) kā balti stabiņi stāvēja. Bet nākot atpakaļ skatos, ka starp pēdējām mūsu krautajām divām kaudzēm šaimalā stāv viens liels un saulē izskatījās balts.
Skaisti aizlaidās, kad pamanīja mani.Nupat internetā uzgāju stārķu/ērgļu tēmas apvienojumu: Stārķa radinieks ar ērgļa atvēzienu
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=122&what=34
Re: Diskusijas
Patiešām mīļš paldies visiem par tik jauko, sirsnīgo kopābūšanu! Iespaidi, sarunas, atmiņas vēl ilgi sirdī priecēs! Paldies arī tiem, kuri netika, bet domās vai skaipā bija Engurē
Un īpašs paldies tiem, kuri vakarpusē uzspēlēja ar mums "futbolu"
Atgriezāmies tikai vēlā vakarā no Engures puses, bet pa dienu vēl sastapām jūrā šādu skaistumu:
Paldies arī tiem, kuri netika, bet domās vai skaipā bija Engurē Un īpašs paldies tiem, kuri vakarpusē uzspēlēja ar mums "futbolu"
Atgriezāmies tikai vēlā vakarā no Engures puses, bet pa dienu vēl sastapām jūrā šādu skaistumu:
Re: Diskusijas
Simba iedrošināja mani likt visas bildes, arī šķībās un līdzīgās tad nu būs pēc devīzes, ka darba un dabas nekad nevar būt par daudz
https://failiem.lv/u/6znvvrzb
(lejuplādējams līdz 22.augustam)
Dažas gribas pakomentēt, piemēram, ka "ļeniskais" žests uz "saulaino tāli", ir manis palūgts atkārtoti izpildīt (jo nokavēju noknipsēt) un bildē būtu bijis jāiekļauj arī mūsu padarītā darba ainava ar zaru kaudzēm, bet asociācijas ir arī ar mūsu zāģētāju devīzi par taisno līniju, kādā būtu jāizlīdzina "pļavas" mala.
Vai divas bildes zirgu sakarā: 1) kur vienam var izbirt tik liela "kartupeļu" kaudze... un divi tak nebūtu vienuviet bēruši... 2) mežaceļa malā smilšu vanna ir pašu zirgu izkasīta, un vispār viņiem netraucē arī dzeloņdrātis - patīk pie tām pakasīties
Vai - ka tas koku puduris, kur tiek nozāģēts sausais zars, bija apmešanās vieta skaistajiem tauriņiem ar dzeltenajām mežģīnēm... un dzeltenas ir ne tikai mežģīnes, bet arī "pogas uz antenām" un zābaciņi
tad nu būs pēc devīzes, ka darba un dabas nekad nevar būt par daudz https://failiem.lv/u/6znvvrzb
(lejuplādējams līdz 22.augustam)
Dažas gribas pakomentēt, piemēram, ka "ļeniskais" žests uz "saulaino tāli", ir manis palūgts atkārtoti izpildīt (jo nokavēju noknipsēt) un bildē būtu bijis jāiekļauj arī mūsu padarītā darba ainava ar zaru kaudzēm, bet asociācijas ir arī ar mūsu zāģētāju devīzi par taisno līniju, kādā būtu jāizlīdzina "pļavas" mala.
Vai divas bildes zirgu sakarā: 1) kur vienam var izbirt tik liela "kartupeļu" kaudze... un divi tak nebūtu vienuviet bēruši... 2) mežaceļa malā smilšu vanna ir pašu zirgu izkasīta, un vispār viņiem netraucē arī dzeloņdrātis - patīk pie tām pakasīties
Vai - ka tas koku puduris, kur tiek nozāģēts sausais zars, bija apmešanās vieta skaistajiem tauriņiem ar dzeltenajām mežģīnēm... un dzeltenas ir ne tikai mežģīnes, bet arī "pogas uz antenām" un zābaciņi
Last edited by Made on 08 Aug 2016 07:52, edited 1 time in total.
Re: Diskusijas
Labrīt!Made wrote:Simba iedrošināja mani likt visas bildes, arī šķībās un līdzīgās
https://failiem.lv/u/6znvvrzb
(lejuplādējams līdz 22.augustam)
Dažas gribas pakomentēt, piemēram, ka "ļeniskais" žests uz "saulaino tāli", ir manis palūgts atkārtoti izpildīt (jo nokavēju noknipsēt) un bildē būtu bijis jāiekļauj arī mūsu padarītā darba ainava ar zaru kaudzēm, bet asociācijas ir arī ar mūsu zāģētāju devīzi par taisno līniju, kādā būtu jāizlīdzina "pļavas" mala.
Vai divas bildes zirgu sakarā: 1) kur vienam var izbirt tik liela "kartupeļu" kaudze... un divi tak nebūtu vienuviet bēruši... 2) mežaceļa malā smilšu vanna ir pašu zirgu izkasīta, un vispār viņiem netraucē arī dzeloņdrātis - patīk pie tām pakasīties
Vai - ka tas koku puduris, kur tiek nozāģēts sausais zars, bija apmešanās vieta skaistajiem tauriņiem ar dzeltenajām mežģīnēm...
Liels paldies,Made,par bildēm.Ļoti skaistas,bet galvenais vēl iespēja ieskatīties jūsu svētdienas rīta pastaigā uz peldošo mājiņu.
Re: Diskusijas
"Peldē" uz Kuģi (kā to mājiņu sauc). Turpceļā mēs līdz laivai aizlīkumojām cauri krūmiem pa burvīgu laiputaku un laivinieks bija Kaspars, bet atpakaļ mūs atgādāja Edmunds pie galvenās laivu piestātnes. Pēdējā kadrā man gribējās noķert atvadu sveicienu, bet mazliet nokavēju.
Kad Kaspars bija mūs izsēdinājis un skatījās no laivas, viņam iepatikās kadrs (Edmunds mūs sagaidot arī ļoti labi tur izskatījās viens kafijas pauzē), bet tad, kad Edmunds mums solīja izrādīt Kuģi - jo mēs atcerējāmies Roberta teikto par to, ka tas stāv uz diviem Rīgas Pontonu tilta pontoniem - Kaspars aizlaida pēc filmēšanas grupas un stāstījumu nofilmēja. Gan jau mēs to redzēsim
Kad Kaspars bija mūs izsēdinājis un skatījās no laivas, viņam iepatikās kadrs (Edmunds mūs sagaidot arī ļoti labi tur izskatījās viens kafijas pauzē), bet tad, kad Edmunds mums solīja izrādīt Kuģi - jo mēs atcerējāmies Roberta teikto par to, ka tas stāv uz diviem Rīgas Pontonu tilta pontoniem - Kaspars aizlaida pēc filmēšanas grupas un stāstījumu nofilmēja. Gan jau mēs to redzēsim
Re: Diskusijas
Vienu brīdi es visiem uzmācos - vai tas nav bebrukārkliņš? - un rādīju uz pazemiem zaļiem krūmiņiem ("triptiha" kreisā puse, sārtā puķe tur vienkārši kā broša), jo atceros vienas dziednieces pirtsslotu un Kaņiera dabas takas krūmus un plakātu un tas viss kopā manī bija radījis jau pārbaudīti nepatiesu, bet stabilu priekšstatu. Pārbaudot biju jau atklājusi arī īsto bebrukārkliņu (triptiha labā puse), bet nu iegūlies priekšstats ir stiprāks. Ja es būtu uzmanīgāk lasījusi plakātus pa ceļam (attēlos ir plakāts un te viducī krūmiņi, kas pie plakāta), tad būtu jautājusi - vai tas ir balzāmkārkliņš?
Skatos, ka Dziedavai ir detalizēts purvmirtes apskats http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.p ... a=121&vt=8
Skatos, ka Dziedavai ir detalizēts purvmirtes apskats http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.p ... a=121&vt=8
Parastā purvmirte, balzāmkārkliņš (Myrica gale)
Krūms, kur sievišķie un vīrišķie ziedi nav uz viena auga. Suga Latvijā aizsargājama un atļauta ierobežota tās izmantošana. Augs tiek izmantots medicīnā un pārtikas rūpniecībā. Parastā purvmirte ietilpst arī balzamu recetēs. Īsto - tipisko aromātu Rīgas melnajam balzāmam piešķir tieši parastās purvmirtes sveķi. Parastā purvmirte ir līdz metru augsts krūms ar aromātiskām lapām.
http://www.latvijaspirts.lv/web/?id=402645