Vērotāja wrote:roosaluristaja wrote:
Bada gads, skatoties kā kur. Igauņu meža pūču ligzdā jau tīri sparīgi tiek piegādata barība. Parasti ap šo laiku (mazuļi ap otro dzīves nedēļu) situācija bija bēdīgāka. Par zivīm viņējo jūras ērgļu ligzdā vispār nerunāsim. Tā gan, protams, no citas stihijas iegūta barība.
roosaluristaja, mēģināju noformulēt to trīs gadu ciklu, bet nekas nesanāca un izdzēsu. Kā tur bija? Vienā gadā daudz plēsēju - medījumi tiek izķerti, bet plēsēju skaits pieaug, nākamajā gadā bada gads, jo daudz plēsēju - maz medījumu. Nākamajā gadā samazinās plēsēju skaits - pieaug medījumu skaits. Kaut kāds samurgots formulējums man sanāk
Globāli plēsēji ļoti retos gadījumos spēj ietekmēt tādu medījumus kā peļveidīgie grauzēji. Esmu lasījis, ka Izraēlā jūdi izliek plīvurpūču būrus lielos blīvumos, plivurpūces tur var izperēt līdz trīs perējumiem gadā, ja katrā perējumā ir kādi 7-8 mazuļi, tad grauzēji to dabū just. Pārējos gadījumos upuru skaits ietekmē plēsēju skaitu, bet ne otrādi. Tur ir citi faktori: grauzēju barības pieejamība, stress, kad īpatņu paliek vairāk, viņi sāk vairāk cīksteties viens ar otru, izplatās slimības, kas noved pie populācijas kraha.
Ja ir 3 gadu ciklu, tad tas ir apmēram: kāpums, maksimums, kritums, ja četrgadu: kāpums, maksimums, samazinājums, skaita depresija.
Taču jāatzimē, ka valstī ar tādu ekoloģisko nišu un biotopu daudzveidību kā Latvija šie cikli nav izteikti. Tas ir vairāk ziemeļu tundras apgabalos, kur grauzējiem pieejamā barība nav daudzveidīga, bet potenciāli tās var būt daudz.
Skatoties to domāju, ka mazajam igauņu pūčulēnam būs grūti izdzīvot starp tik niknas dabas "brālīšiem". Barību gan tiešām šiem piegādā pat ļoti bieži, bet paliek jau arvien rijīgāki tie "bumbuļi".
