Maz-ko-zinu wrote:Ļoti uzstājīgi lūdzu nesveikt mani 8.martā. Pie ērgļu tēmas jau ir atgādināts.
Tu neatbalsti Klāras C. un Rozas L. centienus pēc līdztiesības?
Laikam pateikšu lielāko banalitāti pasaulē, bet man patīk 8.marts. Esmu pad.laikos audzis cilvēks, kurš vienā darba vietā strādā kopš 1983.gada un attiecīgi kolektīvs mums bija un ir ļoti draudzīgs. Un nozares specifikas dēļ 98% darbinieku ir vīrieši.
Vienmēr darbā bijusi jauka pasēdēšana, puķes, bet ārā traki smaržo pēc pavasara un spīd spoža saule. Neredzu neko sliktu "pavasara tulpīšu svētkos" pēc garās un apnicīgās ziemas
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Vērotāja, arī esmu okupācijas laika produkts un man vienlīdz riebjas gan 8.marts, gan Valentīna diena, kur tevi sveic nevis tavu personīgo īpašību dēļ, bet tāpēc, ka tā vajag, ir pieņemts, ka tā visi dara. Tu taču nenoliegsi, ka līdztiesība mums sen jau ir iegūta un tikai un vienīgi katra no mums pati kaļ savu likteni - cik stipra, cik varoša, cik gudra, cik iedvesmojoša, arī - cik nekaunīga, cik savtīga, cik liekulīga. Tas viss nevis stereotipi par sieviešu vietu sabiedrībā nosaka mūsu veikumu dzīvē. It sevišķi Latvijā, kur sievietēm vēlēšanu tiesības bija daudz agrāk, kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Cīņa par līdztiesību daudzās valstīs ir ieguvusi arī milzīgus izkropļojumus. Neatceros - Zviedrijā vai Somijā - sievietes cīnījās par kvotām parlamenta. Ne mazāk, kā konkrētam procentam deputātu bija jābūt sievietēm. Vai te ir runa par patiesu līdztiesību? Patiesā līdztiesība pēc manām domām ir tad, kad uz vietu konkurē uz vienādiem noteikumiem gan vīrieši, gan sievietes, nevis, kad priekšroka ir pēc dzimuma pazīmēm.
Visam augstāk rakstītajam ir maz sakara at 8.marta svinēšanu pie mums, kuru es, kā padomju tradīciju, nevēlos turpināt.
Man patīk viss , ja tiek darīts ar cieņu un mīlestību - esmu gatava saņemt ziedus katru dienu ! Vienīgi helovīns m a n ir svešs , ievazāts pasākums ,no kura nesaredzu nekādu prieku vai jēgu...... Man ķirbis vispirms pastāv kā dekors, pēc tam kā ēdiens.
Maz-ko-zinu, man tas darbs ir tik sarežģīts un stresains, ka ikdienā neapgrūtinu sevi ar tik apjomīgiem prātojumiem
Šajos svētkos redzu tikai pavasari un iemeslu kolektīvam savākties kopā pasēdēt pie tortes
Bet par puķu došanu tādēļ, ka esmu sieviete - patiesību sakot arī tas man patīk. Ar ko tas ir labāk par puķu došanu, tāpēc, ka mana māte pirms XX gadiem mani dzemdēja? Arī nekāda nopelna. Drīzāk pretēji - apsveikt ar to, ka kļūsti vecs ir sadistiski Tad jau labāk sakarā ar pavasari
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Maz-ko-zinu, jūtams, ka Tev pilna sirds šajā sakarā.
Man nav nekādu emociju attiecībā uz 8.martu, kā vien tiešām "pirmo pavasara tulpīšu diena".
Protams bija patīkami, kad puiši un vīri sveica skolās un darbos, tomēr bez ilūzijām par kaut kādu īpašu attieksmi tieši pret mani. Vēl vairāk, skumji ir bijis, kad redzi, ka personiskajās svinamajās dienās sveicēju skaits bijis atkarīgs no tava ieņemamā amata. Bet arī tas ir cilvēcīgi. Visi tam ejam cauri. Jo tiešām, kā Maz-ko-zinu saka, "katra no mums pati kaļ savu likteni - cik stipra, cik varoša, cik gudra, cik iedvesmojoša, arī - cik nekaunīga, cik savtīga, cik liekulīga. " Un ne tikai KATRA, bet arī KATRS
Kad acis, ausis un sirds atveras, dvēsele izpeldas skaistumā. Z.Mauriņa Saskaņu forumā veicina savlaicīga un publiska vienošanās par pieņemamāko problēmas risinājumu.
Mēs mācāmies bez nosacījuma iemīlēt ne tikai putnus, bet arī cilvēkus.
Vērotāja wrote:Maz-ko-zinu, man tas darbs ir tik sarežģīts un stresains, ka ikdienā neapgrūtinu sevi ar tik apjomīgiem prātojumiem
Šajos svētkos redzu tikai pavasari un iemeslu kolektīvam savākties kopā pasēdēt pie tortes
Bet par puķu došanu tādēļ, ka esmu sieviete - patiesību sakot arī tas man patīk. Ar ko tas ir labāk par puķu došanu, tāpēc, ka mana māte pirms XX gadiem mani dzemdēja? Arī nekāda nopelna. Drīzāk pretēji - apsveikt ar to, ka kļūsti vecs ir sadistiski Tad jau labāk sakarā ar pavasari
Dzimšanas diena visvairāk ir mātes diena, jo viņai vienīgajai ar to ir vislielākās atmiņas un pārdzīvojums Es eju uz kapiem nolikt ziedus savā dzimšanas dienā...
Hildiņa wrote:
Dzimšanas diena visvairāk ir mātes diena, jo viņai vienīgajai ar to ir vislielākās atmiņas un pārdzīvojums Es eju uz kapiem nolikt ziedus savā dzimšanas dienā...
Pilnīgi piekrītu, ka tie ir svētki mātei, jo tas ir dzīves nozīmīgākais notikums laist pasaulē bērnus.
Bet pašam piedzimušajam dzimenes sagādā prieku bērnībā un līdz gadiem 28. Pēc tam katru gadu tie atgādinājumi, ka kļūsti vecāks, nekādu prieku vairs nesagādā.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Hildiņa wrote:
Dzimšanas diena visvairāk ir mātes diena, jo viņai vienīgajai ar to ir vislielākās atmiņas un pārdzīvojums Es eju uz kapiem nolikt ziedus savā dzimšanas dienā...
Pilnīgi piekrītu, ka tie ir svētki mātei, jo tas ir dzīves nozīmīgākais notikums laist pasaulē bērnus.
Bet pašam piedzimušajam dzimenes sagādā prieku bērnībā un līdz gadiem 28. Pēc tam katru gadu tie atgādinājumi, ka kļūsti vecāks, nekādu prieku vairs nesagādā.
Precīzi ! Kaut gan - svarīgi ,kādā "mērcē " to uzņem ! No vienas puses - štruntīgāki kļūst spoguļi, krājas skanīgas vai mazāk skanīgas diagnozes, mainās briļļu dioptrijas utt. No otras puses - re, cik jauki, izdevies nodzīvot ilgāk nekā X vai Y , citam ir bēdīgākas diagnozes kā man, mainās vērtības un parasti tās ir pareizākas priekš mums pašiem......Īsāk ,tas pats vecais stāsts par pustukšo vai puspilno glāzi Jāsvin tad , kad svinēšana sagādā lielāku prieku !
Last edited by Hildina on 09 Feb 2016 15:47, edited 1 time in total.
Es arī skatu 8.martu tīri cilvēciskā plāksnē no savas dzīves notikumiem un absolūti nevēlos to politizēt. Pirmās atmiņas - par to, kā mēs skolā darbmācības stundās gatavojām māmiņām apsveikumus, vēl tagad varu paskatīties uz to pareizrakstības kļūdu "Mīļajai māiņai!". Reliģiskā mātes diena manā emocionālajā apziņā nav radusi tādu vietu. Pēc tam skolā sākās meiteņu pārsteigumi puišiem un puišu pārsteigumi meitenēm - radoša izdoma un jautrība. Arī darba kolektīvā tas tikai kuplināja kopīgās "ambrāžas". Var jau būt, ka es tīri psiholoģiski atceros tikai gaišo pusi, jau esot Rīgā arī puķu izstāde bija bija lielākā sortimentā - ne jau tieši man, bet pie Saktas, uz ielām, apsveikuma kartiņās - bez tulpēm un neļķēm arī narcises, mimozas, sniegpulkstenīši, plaucēti bērza zariņi, pūpoli.
Nav ideālu laiku, "sliktus" laikus silti var iekrāsot cilvēku savstarpējās attiecības un nostaļģija pēc tām un pēc bijušo laiku gaišajām pusēm ir dabiska un nav pielīdzināma politiskās sistēmas ēnas pušu atbalstīšanai. Katrai sistēmai savas ēnas.
Mīlīši. Mēs jau paši veidojam savu dzīvi, svētkus. Varam jau izsvītrot viskautko no savas dzīves, bet vai ar to mēs būsim bagātāki, laimīgāki? Katrā ģimenē saglabājas savi svētki, savas tradīcijas, bet tāpēc jau viņas citās ģimenēs nav mazāk svarīgas, vērtīgas. Manā ģimenē 8. marts bija, ir, un būs.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Piedodiet, ka es te tādiem pārskrējieniem un neatbildu uzreiz. Nē, man joprojām patīk dzimšanas dienas, kad redzu visus savējos kopā - kaut vai virtuāli, kad redzu, kas aiz manis paliek. Bet tās brilles un krunciņas, kilogrami, kas nāk klāt, ai, tie taču ir sīkumi, nevajag tik bieži spogulī skatīties . Es tak tā pati vien esmu, kas kāpa pāri Daugavas stadiona augstajam žogam, lai varētu salā un aukstumā vaļējā laukumā hokeju skatīties, vai Bastejkalna applūdušajā jau kanālā pa ledu šļūkāja. Jums šķiet, ka esmu gudrāka kļuvusi? Jūs pārāk labi par mani domājiet
P.S. Es to uzrakstīju vēl Madi un Māri neizlasījusi.
Par viņu rakstīto - vēlāk.
Made wrote:
Nav ideālu laiku, "sliktus" laikus silti var iekrāsot cilvēku savstarpējās attiecības un nostaļģija pēc tām un pēc bijušo laiku gaišajām pusēm ir dabiska
Tikai gribētos, lai viss būtu līdzsvarā - lai nostaļģija pēc jaunības dienām nekļūst par nostaļģiju pēc konkrēta laika vai iekārtas. Lai nostaļģija pēc zilākām debesīm un zaļākas zāles neaizmālē acis uz postu, ko tie laiki daudziem atnesa.
Es savu offtopu beidzu.
Latvija tik maza, bet uzskati tik dažādi.
Man laimējies, ka nav nekāda personīga sāpe no padomijas, tāpēc tulpīšsvētku datums tiek uztverts kā patīkami svētki, un man vienalga par tā pirmsākumiem, bet vairāk svarīgi par nozīmi manas dzīves laikā un patīkamajiem mazajiem priekiem ikdienā.
Mazāk pie datora, vairāk pa āru, lai zemes kažokam nobraukt gar sānu.
Paldies, roosaluristaja, par atbildi un video.
Rubeņu video mātītes uzvedība ...
Es zinu, ka cilvēciskot ir analfabētisms, bet mēs tak esam cilvēki un vērtējam no sava plaukta.
Maz-ko-zinu wrote:Paldies, roosaluristaja, par atbildi un video.
Rubeņu video mātītes uzvedība ...
Es zinu, ka cilvēciskot ir analfabētisms, bet mēs tak esam cilvēki un vērtējam no sava plaukta.
CerambyX, pavisam mani "sašāvi". Es tak iedomājos, ka it kā vienaldzīgi malā stāvošā ir mātīte. Uzliku tagad lielāku palielinājumu, jā pārāk melns, lai būtu mātīte. Kaut gan arī siluets gluži cits, kā tiem diviem iekarsušiem gaiļiem un sarkanu seksti neredz. Sarkanās sekstes gan arī tiem diviem nav saredzamas. Ja jau tu saki, ka arī gailis, es tev uzticos.
Bet, ko tad viņš tāds flegma?
Un kur tad ir tā, dēļ kuras tie cīniņi?
Maz-ko-zinu wrote:CerambyX, pavisam mani "sašāvi". Es tak iedomājos, ka it kā vienaldzīgi malā stāvošā ir mātīte. Uzliku tagad lielāku palielinājumu, jā pārāk melns, lai būtu mātīte. Kaut gan arī siluets gluži cits, kā tiem diviem iekarsušiem gaiļiem un sarkanu seksti neredz. Sarkanās sekstes gan arī tiem diviem nav saredzamas. Ja jau tu saki, ka arī gailis, es tev uzticos.
Bet, ko tad viņš tāds flegma?
Un kur tad ir tā, dēļ kuras tie cīniņi?
Nu tik smalki visas rubeņu riestu peripētijas nepārzinu, bet idejiski katra riesta centrā izrādās, dižojas un savstarpēji cīnās konkrētā riesta "spējīgākie" tēviņi, bet "švakākie" tēviņi atrodas vairāk šīs riesta teritorijas perifērijā. Tas varētu izskaidrot kāpēc trešais tēviņš stāv nomaļus tāds neaktīvs. Vēl gan iemesls varētu būt tas, ka šis video ir šī gada ražojums un šogad līdz tādam pašam aktīvākajam riesta periodam (martā-aprīlī) vēl tomēr ir kāds laiciņš jāpagaida. Gaiļiem 'pavasaris galvā' droši vien vēl tikai uz pusslodzi Tas arī izskaidrotu faktu kāpēc nav redzama neviena mātīte - vēl par agru. Mātītes riestus apciemojot tad, kad tas rit pilnā sparā un pāroties izvēlas ar tiem tēviņiem, kas spējuši noturēt savas pozīcijas pašā riesta centrā. Droši vien tas arī loģiski, jo no pārošanās brīža līdz olu dēšanai droši vien ir kaut kāds +/- konstants laiks un neies jau pāroties ar tēviņu februāra sākumā, ja olas pienākas dēt agrākais aprīlī
Tas īsumā, ko nu es apmēram zinu. Noteikti ir vēl visādas smalkas nianses, bet tad jālasa/jāpēta sīkāk.