lianaliesma wrote:roosaluristaja wrote:Teorētiski vēl pastāv variants, ka kāds viņu pamana dabā un nolasa gredzenu. Tāda varbūtība gan nav visai liela.
Nu re nu, ar ko beidzas visa spriedelēšana par gredzenošanas ieguldījumu zinātnē un putnu labākai dzīvei...
Un neslēpšu - arī man, tikko pavēroju kādus putnus, gribas par tiem vairāk zināt, "paturēt acīs", vērot vēlreiz, kaut vai ko dzirdēt par tiem... gredzens un raidītājs šo vēlmi labi apmierina.
Vai nebūtu skaisti, ja cilvēks savu enerģiju izvēlētos ielikt nevis putnu tvarstīšanā (kā gulbju gadījumā), bet apelējot pie sabiedrības/likumdevējiem un pieprasot likt mierā dzīvo dabu, cienīt viņu tiesības dzīvot savu dabas noteikto dzīvi, nedarīt otram to, ko negribi, lai nodara tev... tas tik tā, pafantazējot...
P.S. Jā, un savam priekam - ierīkotu vairāk labu tiešraides kameru, kas apmierinātu cilvēka tieksmi izzināt, padziļinātu spēju saskatīt dziļāk, jūtīgāk, aiz acīmredzamā...
Murkjelis wrote:Arī parakstos zem šī.
Bet, diemžēl, ir tāda lieta, ka tie pie kā apelē visbiežāk izvēlas no dzīvas dabas vienu putnu - zosi...to, kas peld kā niere taukos. Un, lai savas pēcpuses paceltu no beņķiem un acis pavērstu uz augšu, viņiem ir vajadzīgi cipari, papīri, cipari, papīri un visāda citāda draza, jo savādāk viņus nepārliecināt. Es pat teiktu, ka lielai daļai ir dziļi pie kājas ij putni, ij zvēri, ij kukaiņi, ij koki utt. Nu...ir un ir. Nu nebūs - un kas no tā? Es arī gribu, lai ir kā fantāzijās. Bet realitātē...baidos, ka gredzeni utt. būs vēl vajadzīgi ilgi un dikti. Cilvēks ir tāds parazitējošs radījums. Tur nu neko. Paldies Sakārnītim, ka daļa cilvēces tomēr nav aizmirsusi just un domāt.
Atklāti sakot, man praktiski ir grūti iztēloties, kas no gredzenošanas statistikas ir tā informācija, kas saistās ar politiku. Zinu, ka lauku atbalsta politikā izmanto lauku putnu indeksu, kas pēc idejas var raksturot atklātas lauku ainavas pieejamību un tātad zemes kopšanu un neaizaudzēšanu. Tur laikam iekļauj līdz 39 putnu sugas, bet ir variācijas. Lai nu kā tur ir ar monitoringu, parauglaukumiem un mērījumu nepārtrauktību, bet uzdrošinos domāt, ka tur neskaita pēc gredzeniem. Kas vēl? Putnu sastopamība un ligzdošana vienā vai otrā teritorijā, kuras var aizsargāt kā vietējās pašvaldības vai valsts līmeņa īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vai ES nozīmes Natura 2000 vietas. Nu, tur taču arī gredzeni neko nenosaka... Ko vēl var darīt valdība, lai aizsargātu putnus - piespiest īstenot aizsardzības pasākumus putniem bīstamās vietās (lidostās, vēja stacijās, stikla vai atstarojošiem infrastruktūras objektiem, lauksaimnieciskajā ražošanā un mežsaimniecībā, medniecībā, izgāztuvēs?).. tur arī gredzenošanu nevajag, lai pierādītu, ka vajag. Zinu, ka ir griezes monitorings un mazā ērgļa monitorings... ir dažādi monitoringa veidi, bet vai tiešām visi iekļauj gredzenošanu? No monitoringa sagaida skaitu - ligzdas, jaunie putni, veselība utt. Bet kas tieši no gredzenošanas datiem ir tas karogs, ar ko kaut ko pierāda un panāk politikā?
Iespējams, ka pie gredzenošanas labumiem pieskaita blakusefektus - putnu taču noķer, nosaka sugu (ahā, brīnums, tāds putniņš arī vēl eksistē, turklāt tik tālu uz ziemeļiem atnācis), piefiksē, ka lidojis caur Papi, 1-3% nolasa gredzenus un piefiksē, ka lidojis no Murmanskas, pieraksta, ka putns lidojis šajā datumā, viens pats tāds vai bariņš, iespējams, ka nosaka dzimumu un vecumu, svaru. Nu bet var taču nelikt to gredzenu. Tikai par 1-3% no uzliktajiem gredzeniem nāk ziņas, un nevar taču zināt, cik % no populācijas tie ir uzlikti - vai tad ir pamats secināt par visu populāciju... vai tad nav žēl to 97% - nu nav taču tā, ka netraucē nemaz. Turklāt atceroties to kaiju, kas aprija zvirbuli - ja nu būtu gredzenots.. tik vien ka gredzens iezīmē putnu, lai nākošajā ornitoloģijas stacijā viņu nepieskaitītu vēlreiz.. bet 97 no 100 tāpat aizlido garām tām visām nākamajām.
Man šķiet, ka gredzenošanas nepieciešamība ir tāds neaizskarams stereotips, ko neviens pat neiedomājas, ka varētu būt runa par pārskatīšanu. Gredzenoto putnu skaita pieaugums var liecināt tiklab par populācijas pieaugumu un putnu uzmanības un spēju pasliktināšanos kā par gredzenotāju skaita un varēšanas pieaugumu. Tik vien kā nojausmu par <1% putnu migrācijas ceļiem.
Un par to "paturēšanu acīs" - jā, gribas, arī es tagad sekoju raidītājiem... tomēr labāk būtu palikusi gribot, ja ar to varētu atgriezt brīvību un noņemt visus gredzenus un raidītājus. Mani nepārliecina pamatojums, ka citādi nevar.
Eh, nu negribas jau tā runāt.. ornitologi tāpat pietiekami cieš no uzbrukumiem un tad vēl te knābj.. nu bet tad pārlieciniet! Piemēram, ka šie raidītāju dati, tikai no mātītēm, dos pamatu izdarīt secinājumus, ka puikām tā nenotiek, un tāpēc mātīšu ir mazāk. Ja to nevar secināt, tad labāk likt puikām, viņu ir vairāk..
