Klinšu ērgļi, 2020 (Spilve un Virsis)

[Vērotāja]

Golden eagle (Aquila chrysaetos)

Tiešraide caur Youtube https://www.youtube.com/watch?v=mW5quD6bB2c
Tiešraide no LVM kanāla https://www.youtube.com/channel/UC8M9n- ... 5xsKhWZk9w
Tiešraide no LVM mājas lapas http://www.lvm.lv/sabiedribai/web-kameras / KLINŠU ĒRGLIS
JW player http://tiesraides.lvm.lv/stream/38?utm_medium=kamera_1
VLC /Android http://stream.ls.lv/mazerg1/mp4:mazerg1 ... ylist.m3u8
rtmp://stream.ls.lv/mazerg1/mp4:mazerg1.stream
iPad/iPhone/VLC http://stream.ls.lv/kamera_1/mp4:kamera ... ylist.m3u8

Spilve un Virsis

[Vērotāja]

INFORMĀCIJA:

Projekta veidotāji aicina vērot, kopēt un dalīties ar interesantiem video fragmentiem, balss ierakstiem un novērojumiem, sazinoties ar projekta koordinatoru Uģi Bergmani, rakstot uz adresi u.bergmanis@lvm.lv, kurš labprāt atbildēs arī uz neskaidriem jautājumiem. Interesantākie komentāri un novērojumi tiks ievietoti pie tiešraides komentāriem http://www.lvm.lv mājaslapā.

Tiešraidē redzama mākslīgā ligzda, kuru uzbūvējis Uģis Bergmanis purvā uz salas 2010. gadā. Ligzda ir regulāri apdzīvota, arī 2016.gadā tajā izauga jauns klinšu ērglis.
2017.,2018.,2019. gadā ligzdošana nenotika.

_____________________________
AS "Latvijas valsts meži" nepieņem un nedrīkst pieņemt ziedojumus.

Labdien, Vērotāji! Liels paldies par gatavību atbalstīt projektu! Tas vēlreiz apliecina, ka mūsu projekts ir sabiedrībai nozīmīgs un interesants, to tiešām novērtējam. Taču, AS "Latvijas valsts meži" nepieņem un nedrīkst pieņemt ziedojumus. Mēs esam projekta finansētāji un šim mērķim mums pietiek naudas. Kaut arī notiekošais ligzdā ne vienmēr saskan ar cilvēka pozitīvajām emocijām, mēs kā projekta ieviesēji neiejauksimies dabiskajos procesos, šādai rīcībai nav pamatojuma un nebūtu robežu - kad iejaukties un kad nē. Projekta mērķis ir iegūt zinātnisku un objektīvu informāciju par klinšu ērgļu ligzdošanu, lai arī kādas būtu sekmes. Tā pat jāņem vērā, ka ārā ir ļoti karsts, +28 grādi pēc Celsija. Šādā laikā putni un zvēri ir paslēpušies un nav pieejami. Situācija vēl nav kritiska - ērglēnam vakar tika atnests cīrulis, šodien liela strupaste, kuņģa darbībai ar to patreiz pietiek.

[Vērotāja]

SVARĪGĀKIE NOTIKUMI LIGZDĀ 2020.GADĀ:

1.janvāris - sākta jauna tēma
9.februāris - šogad pirmā Spilves vizīte ligzdā viewtopic.php?p=237834#p237834
Video https://www.youtube.com/watch?v=M6HYaNe6yM0
9.februāris - šogad pirmais fiksētais 18+ viewtopic.php?p=237848#p237848
9.marts - Virsis padzen jūras ērgļa jaunuli viewtopic.php?p=240346#p240346
26.marts - abi sargā ligzdu no liela putna - viewtopic.php?p=242270#p242270
28.marts 16.33 - izdēta 1.ola viewtopic.php?p=242588#p242588
1.aprīlis 17.13.- izdēta 2.ola viewtopic.php?p=243100#p243100
10.maijs 9.48 - izšķiļas 1.mazulis viewtopic.php?p=249401#p249401
Otra ola neizšķīlās.
22.jūnijs 11.43 - Virsis redzams ligzdā pēdējo reizi viewtopic.php?p=257467#p257467
1.jūlijs - nepietiekot barībai, Klints nomira viewtopic.php?p=258696#p258696
19.jūlijs - Spilve redzama ligzdā viewtopic.php?p=261058#p261058
25.augusts - Spilve apmeklēja ligzdu viewtopic.php?p=263153#p263153
2. septembris. - Spilve pēdējo reizi redzama ligzdā. viewtopic.php?p=263408#p263408
20.oktobris - atjaunota tiešraide viewtopic.php?p=264795#p264795

Labvakar, Vērotāji! Vakar, 20.0ktobrī, ar LVM vecāko informācijas sistēmu administratoru Arni Rūķi, kurš ikdienā atbalsta visu LVM webkameru darbību, gājām purvā un atjaunojām tiešraidi. Bija bojāts ligzdas kameras kabelis - tam bija uzkritis koks, bija sarauts vairākās vietās pret plastmasas savilcēm pie koku zariem, kabelis tika nomainīts. Pacēlām 20m augstumā martā uzstādīto jauno rūteri, toreiz rūteri mainīju naktī, tāpēc nekāpu augstu kokā. Pārvietojām arī purva kameru - skats nav tik ainavisks, taču, ir pavērsts pret dzīvnieku pāreju, kas savieno klinšu ērgļu ligzdas salu ar purva priedēm klātu reģionu. Purva kamera atrodas 30m attālumā no ligzdas, ligzda atrodas kameras kadrā nedaudz pa kreisi. Sliktā ziņa - ligzdas priede sāk kalst, aptuveni pēc gada tā būs nokaltusi. Jo jau ligzdas būvēšanas laikā, 2010. gadā, koka galotne bija nokaltusi. Klinšu ērgļi nelabprāt ligzdo nokaltušos kokos, tāpēc nākošā gada agrā pavasarī (ja esošā ligzda nebūs apdzīvota) netālu būvēsim otru ligzdu. Ir doma iegādāties otru kameras komplektu un to darbināt no vienas centrāles, vienlaicīgi ar esošo kameru, līdzīgi kā Aizkujā no vienas centrāles tiek darbinātas mazo ērgļu un peļu klijānu ligzdas. Ir jāapbruņojas ar lielu pacietību, jo var nākties gaidīt ilgi uz ligzdot spējīga klinšu ērgļu pāra izveidošanos. Labā ziņa ir tā, ka purvā ir izcils GSM nodrošinātā interneta signāls, tāpēc gaidīsim.
Jau ar rītdienu purva kamera būs izslēgta strāvas taupīšanas nolūkā, jo ir iestājies gada tumšais periods. Darbināsim tikai ligzdas kameru, no 09:00 līdz 15:00, turpmāk tiešraides laiks tiks vēl samazināts. Kurš pamana vai izdzird Spilvi, lūdzu, atsūtiet ziņu.

_______________________________________________________

[Vērotāja]

Piegādātie barības objekti:

10.maijs - 21.14 - gaigalas Bucephala clangula mazulis viewtopic.php?p=249502#p249502
11.maijs - 12.02 - putns viewtopic.php?p=249579#p249579

[Vērotāja]

Papildus informācija (LL)
Ornitologa U.Bergmaņa komentāri par notikumiem ligzdā

Labvakar, Vērotāji! Šodien Virša un Spilves ligzdā risinājās spraigi notikumi. Virsis ir apbrīnas vērts - cik drosmīgi un daudz nedomājot viņš uzbruka un padzina augumā tomēr nedaudz lielāko jūras ērgli. Par olu dēšanu - nekas nav nokavēts. Manā rīcībā kopš 1980'tajiem gadiem ir tikai viens gadījums, kad pie klinšu ērgļa ligzdas ir būts olu laikā. Tas bija 2005.gadā, kad 19.martā ligzdā bija viena ola, taču, olas izdēšanas datums gan nav zināms. Savukārt, igauņu klinšu ērgļu pētnieks Gunnar Sein man 2017. gadā rakstīja šādi - "Through the last 5 years I fixed in 14 cases first egg laying date – median was 21. March (range 8. March – 5. April)". Tātad, pirmā ola tiek iedēta laikā no 8.marta līdz 5.aprīlim, visbiežāk pirmā ola tiek iedēta ap 21.martu. Tā ka viss vēl ir iespējams, pat ar lielāku varbūtību ap 20.martu, nekā tagad. Par Spilvi - ir zināms, ka Spilve ir aptuveni 5 gadus veca, viņa noteikti ir sasniegusi dzimumgatavību, un var droši apgalvot, ka Spilve vēl nav ligzdojusi. Jo pagājušajā gadā Spilve neligzdoja (4 gadi) un vēl pirms diviem gadiem viņa bija par jaunu ligzdošanai (3 gadi). Līdz ar to Spilve tā īsti nezina, kā jābūvē ligzda un kā jāgatavojas ligzdošanai. Ļoti iespējams, ka ola veidojas, un, kamēr nav pienācis dēšanas laiks, Spilve barojas un krāj spēkus. Kad pienāks laiks, ola vienu brīdi ieripos ligzdā. Vai tas būs šogad? Cerēsim. Savukārt, Virsis ir pieredzējis putns, tas redzams pēc uzvedības un cik cītīgi Virsis būvē, pieskata un sargā ligzdu. Cerēsim uz izdošanos.

Labvakar, Vērotāji! Tiešām liels prieks, ka Spilve un Virsis mūs tā iepriecināja. Tā pat jau prieks šos maz pazīstamos un slēptos putnus ieraudzīt, taču, tagad mēs tos redzēsim visu laiku. Četrus gadus esam pacietīgi gaidījuši, visādi prātojuši, būs, nebūs, izdēs olu lidojumā vai sūnās. Tagad jācer, ka būs arī otra ola, tā drošībai. Klinšu ērgļiem nedaudz biežāk kā mazajiem ērgļiem izaug divi jaunie ērgļi vienā ligzdā, 8.3% sekmīgo gadījumu. Ar interesi varēsim vērot, ar ko Virsis cienās savu Spilvi. Neesat pārsteigti, ka virsis uz ligzdu nesīs jau noplūktus putnus - tā klinšu ērgļi dara. Domāju, ka tie būs galvenokārt rubeņi un meža pīles, tad jau redzēsim. Gaidām atgriežamies arī mazos ērgļus, veiksmi vērošanā! Alus muca un mielasts no manis:)

Labvakar, Vērotāji! Ļoti liels prieks par mazo ņipro ērglēnu!!! Interesanti, ka izšķīlās otrā ola. Pēc literatūrā norādītā dienu skaita, no pirmās olas it kā vēl var izšķilties, kaut gan secība ačgārna, pirmās olas likteni uzzināsim turpmākajās 2-3 dienās. Dažkārt klinšu ērgļu ligzdās, līdzās lielam jaunajam ērglim, esmu atradis neapaugļotu olu, līdzīgi arī mazo ērgļu ligzdās.Tieši tāpēc jau tiek dētas divas olas - drošībai, lai vismaz viena ir dzīva. Tagad jācer, ka mazajam ērglēnam tiks pienesta barība, gan būs labi. Barība ir arī šā pētījuma viens no interesantākajiem un nozīmīgākajiem aspektiem. Vai kāds no Jums, forumiešiem, būtu ar mieru un katras dienas beigās atlicināt laiku dienas notikumu caurskatīšanai un forumā ievietot atnestās barības attēlus? Tas būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums šīs sugas izpētē.

Labdien, Vērotāji! Pūču eksperts Andris Avotiņš juniors apstiprināja, ka 16:25 atnestais putns ir pieaugusi urālpūce (sinonīms = garastes pūce) Strix uralensis. Šī ir viena no Latvijas lielākajām pūcēm - mazāka par ūpi, taču lielāka par meža un ausaino pūci. Nav joka lieta dzīvot klinšu ērgļiem kaimiņos.

​Labrīt! Ornitologa komentārs pēc mūsu sarunām, kur Virsis bija vakar, ka neredzēja ligzdā.
No čata-
Uģis Bergmanis
Domāju, ka Virsis ir aizņemts ar teritorijas sargāšanu no jūras ērgļa, ir dzirdama jūras ērgļa klakšķināšana.

Labrīt, Vērotāji! Šorīt labi var saskatīt vakar, 18.maijā, atnesto putnu kājas - abi putni ir pieaugušas meža pīles Anas platyrhynchos jeb mercenes. Savukārt, atnestais zvērēns ir lapsas mazulis.

Labvakar, Vērotāji! Dažas dienas vēroju ligzdu telefonā, un sapratu, ka ērgļi ir paēduši. No atnestajiem barības objektiem man izdevās identificēt tikai lielākos dzīvniekus - 22.05. 15:21 dzērves Grus grus mazulis (100%), 23.05. 19:02 kāds no ūdensputniem, pieaugusi gaigala Bucephala clangula (???) vai cekuldūkuris Podiceps cristatus (??, garš kakls, izskatās spics knābis, ja tas ir knābis), 24.05. 16:42 lapsas mazulis (100%). Mazos putnēnus patreiz neizdevās noteikt, iespējams, ka tie ir gaigalas mazuļi, jo mazie gaigalēni ir ar tumšām mugurām un baltiem vēderiem. Citi purvā sastopamie pīlēni kā krīkļi un meža pīles ir dzelteni. Paldies par vērtīgajiem novērojumiem!, ļoti noderīgi!

Labvakar, Vērotāji! Apskatīju pēdējo divu dienu barības objektus. 26.05., 08:09 ķīvītes Vanellus vanellus mazulis, 12:03 izskatās pēc jenotsuņa Nyctereutes procyonoides mazuļa, jo īsas kājas, lapsēnam būtu garākas kājas. 27.05., 14:05 kāda bridējputna jaunais putns, 14:10 neliels nenoteikts putns, 19:13 daļēji apēsta pieaugusi meža pīle Anas platyrhynchos. Paldies par novērojumiem!

05:37 Virsis atnesa urālpūci Strix uralensis, vecumu nav iespējams noteikt.

Labrīt, Vērotāji! Paldies Jamsim par vērību! Vakar atnestais putns ir pieaudzis rubenis Tetrao tetrix, jo bildes fragmentā redzami rubenim raksturīgie pirksti un apspalvotais kājas stulms. Mednis tas noteikti nav, jo mednis buutu lielaaks. Savukārt, jaunie rubeņi un medņi patreiz ir vistas cāļa lielumā vai pat vēl nav izšķīlušies. Atnestais zvērēns ir lapsēns - tikai jaunajām lapsām ir balts astes gals, kas tagad labi saskatāms.

Labvakar, vērotāji! Šodien uz ligzdu tika atnesta jaunā lapsēna pakaļkāja un noplūkts pieaudzis rubenis Tetrao tetrix (putnu noteicu pēc bildē redzamā apspalvotā pagarā kājas stulma). Atbildot uz Marfo jautājumu par kuitalām - arī šogad ligzdas tuvumā kuitalas ir dzirdamas regulāri, šodien arī dzirdēju. Varbūt šogad kuitalas nav tik skaļas, taču, ir dzirdamas regulāri. Iespējams, pagājušajā gadā tās ligzdoja tuvāk klinšu ērgļu ligzdai un tāpēc biežāk uztraucās. Kuitalas Latvijā ir sastopamas nelielā skaitā, taču, visā valsts teritorijā - galvenokārt plašās mitrās pļavās/kultivētos zālājos un lielajos purvos. Kādu laiku atpakaļ bija dzirdams arī lietuvainis Numenius phaeopus - Latvijā sastopams tikai lielajos purvos.

Labrīt, Vērotāji! Vakar Virša atnestais putns ir pieaugusi meža pīle, ko var viegli noteikt pēc oranžajām kājām. Iepriekš manis noteiktais barības objekts tiešām nebija rubenis, bet gan kāda zīdītājdzīvnieka mazulis (cauna??), paldies foto, kas palīdzēja labot kļūdu. Patreiz no barības objektiem nozīmīgākie ir jaunie lapsēni un meža pīles jeb mercenes. Mani pētījumi Teiču purvā liecina, ka klinšu ērgļi ligzdošanas periodā medī līdz pat 8km (varbūt pat tālāk) no ligzdas. Par lapsām - tās mīt ne tikai purvam piegulošajos mežos, bet arī uz purva salām - ar mežu apaugušiem smilšainiem pauguriem. Nedaudz izbrīna, ka vēl nav atnesta neviena pieaugusi dzērve un stirnu kazlēni - arī nozīmīga klinšu ērgļu barība. Domāju, ka viss vēl priekšā. Liels paldies par notikumu reģistrēšanu!!

Labdien, Vērotāji! Vispirms atbilde uz Marfo jautājumu - kas kliedz 11:43? Tā ir vālodze Oriolus oriolus. Par Klinta gredzenošanu - kaut arī nav tiešu pierādījumu par jauno klinšu ērgļu gredzenošanas/ligzdas apmeklēšanas negatīvu ietekmi uz ērgļu turpmāku ligzdošanu konkrētajā ligzdā, taču, ievērojot piesardzību, jaunais ērglis šajā ligzdā netiks gredzenots . "Latvijas valsts mežu" un līdz ar to manās interesēs ir iegūt informāciju par klinšu ērgļu barību, ligzdošanas fenoloģiju un citām ligzdošanas bioloģijas niansēm iespējami ilgā periodā. Šādai informācijai būs ievērojami lielāka zinātniska vērtība nekā vienam apgredzenotam klinšu ērglim. Konkrētās ligzdas video novērošanas sistēmas izveidē ir ieguldīts ievērojams darbs un finansiāli līdzekļi, mēs gaidījām četrus gadus uz sekmīgu ligzdošanu. Tāpēc nolēmām būt īpaši piesardzīgiem un ligzdu ligzdošanas perioda diennakts gaišajā laikā neapmeklēsim.

Labrīt, Vērotāji! Izraksts no manas kopsavilkuma tabulas, kuru cenšos pildīt katru dienu:
05.jūnijs 2020. 14:03 Virsis ar mazu putnu knaabii (vai nu brideejputna mazulis vai Passeriformes). 13:59 Virsis atnesa ķīvītes mazuli. 15:23 Virsis atnesa brideejputna pull ar visu suunas kumšķi, pull veel dziivs, izkrita no ligzdas. 16:31 Virsis atnesa nenoteikta ziidiitaajdziivnieka mazuli (nav lapsa, varbuut cauna vai mazs zaķēns?). 06.jūnijs 2020.
06.jūnijs 2020. 10:31 Virsis atnesa pieaugusha zaķa (suga nenot.) pakaļdaļu. 17:30 Virsis atnesa jenotēnu.

Labdien, Vērotāji! Trīs dienas biju prombūtnē, iespēju robežās centos noteikt 1.-12.jūnija barības objektus, šeit izraksts no mana kopsavilkuma: 10.06.2020. 09:24 Virsis atnesa rubenja pull. 11.06.2020. 14:12 Virsis atnesa baltaas cielavas juv. 17:21 Virsis atnesa cipsti/ciiruli/brideejputna/rubenja pull. 12.06.2020. 11:12 Virsis atnesa brideejputna pull. 13:18 Virsis atnesa cipsti/ciiruli/brideejputna/rubenja pull. 20:42 Virsis atnesa ad. rubeni, redzamas sarkanaas uzacis un spalvainaas kaajas/pirksti. Man ļoti palīdz Jūsu iekopētie barības tuvplāni - svarīga ir katra detaļa. Paldies!!

Labvakar, Vērotāji! Abi šodien atnestie putni ir jaunie rubeņi vai medņi, šādā vecumā es sugu vēl nevaru noteikt. Par iepriekšējām dienām šādi ieraksti manā kopsavilkumā:
16.06.2020. 12:13 Virsis atnesa rubeni ad. 12:22 Spilve atnesa nelielu putnu (brideejputns, nav rubenis, nav mercs). 15:48 Virsis atnesa kajaka pull, 16:54 Virsis atnes kajaka pull.
17.06.2020. Spilve praktiski vairs neklibo. 13:39 Virsis atnes kraukļa juv.
18.06.2020. Neviena bariibas objekta.
19.06.2020. 08:01 Virsis atnesa pusapeestu ad. rubeni. 14:01 Virsis atnes kajaku (paliels, zaljas kaajas, vecums nav nosakaams).
Paldies par barības kopsavilkumiem katras dienas beigās!

Labdien, Vērotāji! Liels paldies par gatavību atbalstīt projektu! Tas vēlreiz apliecina, ka mūsu projekts ir sabiedrībai nozīmīgs un interesants, to tiešām novērtējam. Taču, AS "Latvijas valsts meži" nepieņem un nedrīkst pieņemt ziedojumus. Mēs esam projekta finansētāji un šim mērķim mums pietiek naudas. Kaut arī notiekošais ligzdā ne vienmēr saskan ar cilvēka pozitīvajām emocijām, mēs kā projekta ieviesēji neiejauksimies dabiskajos procesos, šādai rīcībai nav pamatojuma un nebūtu robežu - kad iejaukties un kad nē. Projekta mērķis ir iegūt zinātnisku un objektīvu informāciju par klinšu ērgļu ligzdošanu, lai arī kādas būtu sekmes. Tā pat jāņem vērā, ka ārā ir ļoti karsts, +28 grādi pēc Celsija. Šādā laikā putni un zvēri ir paslēpušies un nav pieejami. Situācija vēl nav kritiska - ērglēnam vakar tika atnests cīrulis, šodien liela strupaste, kuņģa darbībai ar to patreiz pietiek.

Labdien, Vērotāji! Vairākas dienas strādāju mežā, ekspedīcijas režīmā, notikumiem sekoju telefonā. Ir skaidrs, ka kopš 23.jūnija, respektīvi, pēdējās sešas dienas, ligzdas rajonā ir konstatējama barības nepietiekamība. Konkrētajā vietā pie konkrētiem apstākļiem barības dzīvnieki ligzdas apkārtnē ir praktiski izmedīti. Kā jau rakstīju iepriekš, abi klinšu ērgļi purvā un tā apkārtnē nav vienīgie mednieki - medī arī citi plēsīgie putni, kā arī plēsīgie zīdītājdzīvnieki - lapsas, vilki, caunas, jenotsuņi, āpši, lūši. Par barības nepietiekamību liecina klinšu ērgļiem neraksturīgi mazu barības dzīvnieku medīšana. Piemēram, Spilve pēdējās dienās ir nomedījusi trīs strupastes. Šodien, 28. jūnijā, nomedīto strupasti man izdevās noteikt kā rūsgano meža strupasti Clethrionomys glareolus. Šī suga dzīvo tikai mežā un ir nozīmīgākā mežos dzīvojošo plēsīgo putnu, galvenokārt pūču, barība. Acīmredzot, Spilve strupastes medī purva salās vai to tuvumā, salīdzinoši netālu no ligzdas.Tieši barības nepietiekamības dēļ tēviņš Virsis ir aizlidojis tālos barības meklējumos. Nevar izslēgt, ka virsis ir gājis bojā vai guvis ar lidošanas spējām nesavienojamus savainojumus, neviens nav mūžīgs. Taču, es joprojām ticu un ceru, ka Virsis mums sagādās patīkamu pārsteigumu. Savukārt, mātītes Spilves galvenā loma ir mazuļa, jaunā ērglēna, sargāšana ligzdā un tās tiešā tuvumā. Tieši šā iemesla dēļ Spilve nemedī tālu no ligzdas un izmedītajā ligzdas tuvumā nevar nomedīt vairāk kā kādu cīruli vai strupasti. Taču, ar šiem nelielajiem dzīvniekiem pietiek, lai jaunais ērglis patreiz izdzīvotu, pirms 23. jūnija ērglēns bija ļoti labi paēdis un bija uzkrājis tauku rezerves. Ļoti svarīgi, ka vismaz mātīte Spilve ir tuvumā un kaut ko nomedī, Spilves savainotā kāja ir sadzijusi. Par lielo karstumu nevajadzētu uztraukties, putni tam ir pielāgojušies. Ligzda dienas lielāko daļu tomēr atrodas ēnā vai vismaz daļējā ēnā. Piemēram, zivjērgļu un balto stārķu ligzdas ir būtiski vairāk saules apspīdētas. Šodien purvā nolija lietus, jaunais ērglis guva veldzi, padzēra ūdeni. Cerams, ka barības dzīvnieki pēc lietus kļūs aktīvāki un ka Spilve kaut ko nomedīs. Es joprojām ceru uz Virša atgriešanos no tālajiem sirojumiem. Pats galvenais, ka jaunais ērglis joprojām ir dzīvs,tātad, ir cerība! Tā pat ir skaidrs, ka izdzīvot purvā nav viegli - purvs pēc būtības ir salīdzinoši nabadzīgs biotops. Šeit mājo galvenokārt tikai purvam raksturīgas sugas, taču, to ir ievērojami mazāk kā citur, izdzīvošana šeit ir īpaši grūta.

Labvakar, Vērotāji! Arī šī diena bija ar barību trūcīga, taču, dzīvības uzturēšanai līdz labākiem laikiem patreiz pietika - Spilve atnesa ķīvītes mazuli. Peles nebija, čatā kāds uzrakstīja un to pieņēma par patiesību. Spilve ir apbrīnojama mamma. Ja pamanāt kādu nepārprotamu naida runas vai vardarbības paudēju, droši sūtiet ziņu, dzēsīsim.

Labvakar! Varu apstiprināt, ka attēlā ir redzams melnais meža strazds. Tā klabināšana man atgādina priedes mizas vibrēšanu vējā netālu no mikrofona.

Labrīt, Vērotāji! Klints neizturēja nedēļu bez pietiekamas barības. Kad Spilve vakar atnesa gaļas gabalu, ērglēns jau bija bez spēka un bija skaidrs, ka viņš rītu nesagaidīs. Tagad mātītei Spilvei ir jādomā par savu izdzīvošanu, jāmedī tur, kur ir pieejama barība, jāuzkrāj spēki nākošajai ligzdošanas sezonai. Spilvei ir jāgaida atgriežamies tēviņš virsis vai jāsagaida jauns tēviņš. Mani novērojumi liecina, ka jau augustā klinšu ērgļi sāk būvēt ligzdu nākošajam gadam. Vai ērgļi atkal izvēlēsies šo ligzdu, to rādīs laiks. Apkopojot pēdējās nedēļas notikumus - galvenais barības piegādātājs tēviņš Virsis pēdējo reizi barību atnesa 22. jūnijā - divus ķīvītes mazuļus un pieaugušu rubeni, nekas neliecināja par barības trūkumu. Tēviņa prombūtnes laikā mātīte ligzdas tuvumā nevarēja sameklēt barību pietiekamā daudzumā, lai jaunais ērglis varētu izdzīvot. Ir skaidrs, ka viens pieaugušais putns nespēj pabarot mazuli. Ļoti iespējams, ka Virsis ir gājis bojā. Jaunā ērgļa izņemšana no ligzdas nebūtu bijusi pareiza. Šādai darbībai arī būtu nepieciešama atļauja, tās saņemšana prasītu laiku un nebūtu pamatojama. Mēs katru dienu gaidījām atgriežamies tēviņu. Zinot, ka mātīte Spilve uzturas ligzdas tuvumā, šādā situācijā izņemt no ligzdas jauno ērgli, mēs Spilves uztverē būtu ligzdas postītāji. Šāda rīcība varētu izprovocēt ligzdas pamešanu. Ja jauno ērgli izņemtu no ligzdas naktī, tas būtu jāaudzina nebrīvē un jāpalaiž savvaļā jūlija beigās. Taču, vēl augustā un septembrī jaunos ērgļus joprojām baro pieaugušie putni, vairs ne ligzdās, bet gan plašākā apkārtnē. Ja konkrētajā purvā šogad barības nav pietiekami, jaunais ērglis tā pat neizdzīvotu. Tas ir zināms fakts, ka lielākā daļa jauno plēsīgo putnu iet bojā, galvenokārt jau pirmajā dzīves gadā. Klinšu ērgļi nav izņēmums. Savā pētījumu praksē zinu divus gadījumus, kad manis gredzenotie klinšu ērgļi vēlāk tika atrasti beigti zem ligzdām. Līdzīgu gadījumu atceros ar mazo ērgli, kad 2000.gada 5.jūlijā atradu beigtu pieaugušu mazā ērgļa tēviņu netālu no ligzdas (tēviņš tika atpazīts pēc gredzena, iepriekš tas tika noķerts ligzdošanas rajonā un apgredzenots). Tajā laikā ligzdā atradās mēnesi vecs jaunais ērglis, arī neizdzīvoja. Par klinšu ērgļu sekmēm Latvijā 2000. gadā. Kopumā šis gads sugai ir salīdzinoši sekmīgs - ieskaitot mūsu video novērošanas ligzdu, sešās ligzdās ir jaunie ērgļi, divās no tām pat divi jaunie ērgļi! Divi jaunie ērgļi vienā ligzdā Latvijā ir novērojami 8,3% sekmīgo ligzdošanas gadījumu, taču, ne katru gadu, tas ir liels retums. Kaut arī šīs ir skumjš notikums, priecāsimies par to, kas mums ir - Aizkujas mazo ērgļu ligzdā aug spēcīgs ērglēns. Aizkujas peļu klijānu ligzdā viens klijāns ir jau aizlidojis no ligzdas. Jaunākais klijāns vēl uzturas ligzdā, slimā acs ir pilnīgi sadzijusi. Gaidām arī atgriežamies Spilvi un otru ērgli.

Labdien, Vērotāji! Lai kliedētu bažas, patiesība ir šāda - uz jautājumu, vai varētu no ligzdas izņemt beigto putnu, ātrumā atbildēju, ka apsvēršu šādu iespēju, taču nekas netika solīts. Lai netraucētu Spilvi, kas putna izpratnē arī kaut ko domā, pie ligzdas netiks iets un putnēns paliks ligzdā.Tagad iet pie ligzdas, kaut vai naktī, kas Latvijas apstākļos nav pilnīga tumsa, arī būtu traucējums. Stress ir ne tikai mums,bet arī ērgļiem. Ļausim visam ritēt savu gaitu. Paldies par atbalstu!

Labvakar, Vērotāji! Mēs, cilvēki, putnus tā pilnībā nevaram izprast un nekad neizpratīsim. Mēs varam tikai nojaust, ko putni domā un dažkārt ar iegūtās informācijas statistisku apstrādi varam nonākt pie secinājumiem, kas putniem patīk, kas nē, kāda ir to barība utt. Vērojot Spilvi, rodas iespaids, ka Spilve joprojām jūtas saistīta ar mazuli un ligzdu. Tas ir labi, ka Spilve katru dienu apmeklē ligzdu, Spilve ir vienīgā cerība uz ligzdas turpmāku apdzīvošanu. Tā pat man šķiet, ka Spilve nesaista ērglēna bojā eju ar kaut ko sevi apdraudošu un izslēdzošu - ja tā būtu, tad viņa nelidotu uz ligzdu. Tieši tagad, vairāk kā jebkurā citā laikā, ir svarīgi netraucēt Spilvi ar tuvošanos ligzdai, lai Spilve ērglēna bojā eju nesaistītu ar cilvēku.

[Vērotāja]

2.janvāris

Laimīgu Jauno gadu!


Tiešraide atsāks darboties pēc vairākām saulainām dienām. Uģis Bergmanis rakstīja:

Labvakar, Vērotāji! Priecīgus Ziemassvētkus! Kā jau pamanījāt, ir apstājusies klinšu ērgļu kameras tiešraide. Nostrādāja akumulatoru aizsardzības sistēma, kas neļauj izlādēt tos pilnīgi tukšus. Ir jāsagaida dažas saulainas dienas, tad sistēma atjaunosies un turpināsim sekot notikumiem ligzdā.

[Uģis Bergmanis]

5.01.
Labvakar, Vērotāji! Visiem novēlu laimīgu Jauno gadu! Cerēsim, ka arī Virsim un Spilvei šis gads būs īpašs. Šodien priekšpusdienā uzspīdēja saule un pieslēdzās tiešraide, zaru izkārtojums bija nedaudz savādāks kā 25. decembrī, tātad, ērgļi ir bijuši ligzdā.

[MĀRIS]

Labdien!
Laimīgu šorka gadu!
Paldies Uģi par info un laba vēlējumiem! Gaidam ar nepacietību Virša un Spilves seriāla turpinājumu!
13.37. Saulīte.


Tiešraide nostrādāja līdz pat 16.00.

[Lianaliesma]

Pārvietoju Marfo ierakstus uz jauno tēmu:

01.01.2020

Laimīgu Jauno gadu visiem!

05.01

The camera worked again today from 13:04-16:00

[Marfo]

Marfo!
We have opened new discussion theme here where I have moved your comments

Thank you lianaliesma for moving my posts. I didn't realise there was a new theme (which is of course logic.. )

[MĀRIS]

11.01.
Labdien!
12.34. "Atdzīvojās" tiešraide.


Redzams, ka putneļi darbojušies pa ligzdu, zaru izvietojums izmainījies.


14.00. Tiešraide pārstāj darboties. Esam redzējuši - ligzda pie vietas, putneļi arī bijuši, tātad nekur nav pazuduši.

[MĀRIS]

12.01.
Labdien!
11.01. Tiešraide atkal sāk iepriecināt izsalkušo lūriķīšu skatus un atrāda ligzdu. Izskatās, ka putneļi pagaidām interjeru nav aiztikuši. Pagaidīsim, varbūt tomēr...

[Marfo]

Labdien!

Viens no iemesliem, kāpēc man patīk šī kamera (neskaitot ērgļus, protams), ir tas, ka nav trokšņa satiksmē. Tomēr šodien pulksten 13:12 dzirdēju motociklu. Vai tas nozīmē, ka tuvumā ir ceļš?

One of the reasons I like this camera (besides the eagles of course) is that there is no noise of traffic. Today however, I heard a motorbike at 13:12. Does this mean there is a road nearby?

[MĀRIS]

Labdien!

Viens no iemesliem, kāpēc man patīk šī kamera (neskaitot ērgļus, protams), ir tas, ka nav trokšņa satiksmē. Tomēr šodien pulksten 13:12 dzirdēju motociklu. Vai tas nozīmē, ka tuvumā ir ceļš?

One of the reasons I like this camera (besides the eagles of course) is that there is no noise of traffic. Today however, I heard a motorbike at 13:12. Does this mean there is a road nearby?

Ligzda atrodas uz salas purvā, un cik man zināms tuvumā neviena ceļa nav. Pieļauju, ka tas varētu būt kvadracikls. Precīzāk komentēt varētu tikai U. Bergmanis.

GT. The nest is on an island in a swamp, and as far as I know there is no road nearby. I assume it could be a quad bike. Only U. Bergmanis could comment more precisely.

[Marfo]

Ligzda atrodas uz salas purvā, un cik man zināms tuvumā neviena ceļa nav. Pieļauju, ka tas varētu būt kvadracikls. Precīzāk komentēt varētu tikai U. Bergmanis.

GT. The nest is on an island in a swamp, and as far as I know there is no road nearby. I assume it could be a quad bike. Only U. Bergmanis could comment more precisely.

GT: Paldies Mārim par atbildi. Es tikko lasīju informāciju 2017. gada foruma pirmajā lapā. Jā, šķiet, ka vietu, kuru ir grūti sasniegt. Tomēr ne pārāk tālu varētu būt ceļš. Vīriešiem ligzdas apgabalā bija jānogādā daudz aprīkojuma.
Es nedomāju, ka tas bija kvadracikls, kuru dzirdēju, tas izklausījās kā smags motocikls ar lielu ātrumu. Varbūt Uģis Bergmanis izlasīs šo ziņu un atbildēs uz jautājumu.
Tas nav tik svarīgi, bet ideja par satiksmes trokšņa palielināšanu, ko dzirdam vairākās citās ligzdas kamerās, noteikti sabojās mani prieks.

Thank you Māris, for your reply. I just read the information on the first page of the 2017 forum. Yes, it seems a place that is difficult to reach. Still, there could be a road not too far away. The men had to bring lots of equipment to the nest area.
I don't think it was a quad I heard, it sounded like a heavy motorbike at high speed. Maybe Ugis Bergmanis reads this post and will answer the question.
It is not that important, but the idea of increasing traffic noise like on several other nest cameras would certainly spoil the fun for me.

[MĀRIS]

13.01.
Labdien!
Ierakstīju Marfo vakardien piefiksēto motora rūkoņu.


Un sazvanīju Uģi Bergamani lai uzzinātu kaut ko vairāk par ligzdas apkārtni. Ligzda patiešām atrodas uz purva salas, kurai tuvākais nomaļais lauku ceļš ir vismaz trīs kilometru attālumā. Arī pēc skaņas šī rūkoņa vairāk izklausās pēc kvadracikla.

11.03. Tiešraide atsāk darbību. Pagaidām ligzdas interjerā izmaiņas neredzu. Gaidīsim...

[Marfo]

Un sazvanīju Uģi Bergamani lai uzzinātu kaut ko vairāk par ligzdas apkārtni. Ligzda patiešām atrodas uz purva salas, kurai tuvākais nomaļais lauku ceļš ir vismaz trīs kilometru attālumā. Arī pēc skaņas šī rūkoņa vairāk izklausās pēc kvadracikla.

Paldies, MĀRIS

[MĀRIS]

14.00.Tiešraide kā plānots beidz darboties, strāvas pietika visām trim stundām. Cerēsim ka saule arī turpmāk par mums apžēlosies. Gaidīsim, gan jau arī putneļi parādīsies.

[MĀRIS]

14.01.
Labdien!
11.00. Esam ēterā, un gaidām mīlīšus.


11.03. Jupīīīī!!! Kumpete Virša izskatā ir klāt!


11.06. Šefs!

[MĀRIS]

11.27. Izčučējies savā pilī Virsis dodas prom.

Tā arī Spilvi vēl nesagaidījām...

Neliels Virša ligzdas apmeklējuma video kopsavilkums.