AS "Latvijas valsts meži" nepieņem un nedrīkst pieņemt ziedojumus!
Projekta koncepcija:
Uģis Bergmanis wrote: ↑25 Jun 2020 14:30 (...)
Kaut arī notiekošais ligzdā ne vienmēr saskan ar cilvēka pozitīvajām emocijām, mēs kā projekta ieviesēji neiejauksimies dabiskajos procesos, šādai rīcībai nav pamatojuma un nebūtu robežu - kad iejaukties un kad nē. Projekta mērķis ir iegūt zinātnisku un objektīvu informāciju par klinšu ērgļu ligzdošanu, lai arī kādas būtu sekmes.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Tiešraidē redzama mākslīgā ligzda, kuru uzbūvējis Uģis Bergmanis purvā uz salas 2010. gadā.
Ligzda tika regulāri apdzīvota, arī 2016.gadā tajā izauga jauns klinšu ērglis.
2017. gadā ligzdošana nenotika
2018. gadā ligzdošana nenotika
2019. gadā ligzdošana nenotika
2020.gadā ligzdoja ērgļu pāris Spilva un Virsis. Izšķīlās mazulis Klints. Diemžēl vasaras vidū tēviņš Virsis pazuda, bet mazulis nepietiekamas barības dēļ gāja bojā.
2021.gada pavasarī Spilve apmeklēja ligzdu, tāpat bija redzami daži citi klinšu ērgļi. Ligzdošana nenotika.
2022.gadā ligzdošana nenotika
2023.gadā ligzdošana nenotika
2024.gadā ligzdošana nenotika
2025.gadā ligzdoja ērgļu pāris Spilva un Grīslis. Tika izdētas divas olas, no abām izšķīlās mazuļi. Kainisma rezultātā jaunākais mazulis gāja bojā. Vecākajam mazulim deva vārdu Meldrs, viņš izauga un sekmīgi izlidoja.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Uģis Bergmanis wrote: ↑05 Mar 2026 17:58
Labdien, Vērotāji! ...
Šodien beidzās starptautiska konference "Current status of raptor research in the Baltic region", kas 03.03.-05.03.2026. notika manā meža mājā, aizsūtīšu referātu kopsavilkumus, tur arī mans referāts par klinšu un mazajiem ērgļiem. Bija arī referāts par klinšu ērgļu ikgadējo mirstību Igaunijā - pirmā gada putnu izdzīvotība ir 27% un pieaugušo putnu ikgadējā izdzīvotība ir 91%. Resp., pirmajā gadā iet bojā katrs trešais jaunais ērglis un katrs desmitais pieaugušais ērglis.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Uģis Bergmanis wrote: ↑21 Feb 2026 07:51
Sveicināti, Vērotāji! Vēlāk uzrakstīšu vairāk. Īsumā - tiešraide atjaunota pie abām klinšu ērgļu ligzdām, vēl nepieciešami dažādi attālināti uzlabojumi, informēšu arī par tiešraides laikiem. Gāja smagi, bijām purvā ar sniega moci piecas reizes, pēdējās trīs reizes sekmīgi.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Triine wrote: ↑05 Mar 2026 09:00
...
Nav tā ziņa tik priecīga,jo Grīslis tas nav.
Pa to rīta tumsiņu nepamanīju,ka kungam gredzens kājā.
Es laikam lietas redzu nedaudz savādāk. Man, galvenais, ka ir pāris. Protams priecātos ja būtu redzams arī Grīslis, bet tomēr svarīgākais ir pāris. Pie tam labi zinot cik Latvija ir "bagāta" ar klinšiniekiem.
Dabu nevar iemācīt. Viss notiek pēc dabas likumiem. Imis /Tālis/
Labrīt!
Pārdomas. Spilve izskatījās draudzīgi noskaņota. Varbūt Soms nav vēl partneris. Ļoti žēl, ja Grīslis ir gājis bojā. Bet neatmetu cerību, ka viņš varbūt palidojis kaut kur tālāk un drīz atgriezīsies. Soms varbūt tikai lidoja garām. Bet mulsina Spilves attieksme. Daudz jautājumu, bet skaidrības vēl nav. Atliek tikai vērot.
Jamsis wrote: ↑05 Mar 2026 10:46
Bet neatmetu cerību, ka viņš varbūt palidojis kaut kur tālāk un drīz atgriezīsies.
Sveiki!
Vai arī varbūt gribēja/vai grib atgriezties, bet gredzenotais soms vēlas ieņemt teritoriju un nelaida/vai nelaiž Grīsli. Vai arī padzinis...
Ļoti daudz teorētisku iespēju, ieskaitot, bojāeju arī, protams. Bet arī dzīvam esot ir varianti.
Dabu vajag mīlēt ar sirdi, bet izprast to vajag ar prātu. U.Piterāns
Labdien, Vērotāji! Spilves un jaunā, pilnīgi pieaugušā, tēviņa parādīšanās ligzdā tiešām ir priecīgs notikums, ar to visus apsveicu, vērošanas sezona ir sākusies! Ir ļoti daudz nezīnāmu lietu. Taču, ir gandrīz droši, ka Grīslis ir gājis bojā. Ir maz ticams, ka svešais tēviņš ir padzinis Grīsli. Iespējams, ka Spilve ziemu ir pavadījusi ārpus ligzdošanas purva, kaut kur klejojot un barojoties. Jo uz četrām pārbaudītajām Spilves ligzdām zari ne rudenī, ne ziemā nav nesti, piektā nav pārbaudīta. Mēs nezinām, kā notiek partneru piesaiste un kurš no putniem izvēlas ligzdošanas vietu. Atceraties, 2017. gadā Virsis bija viens, bez mātītes, uzturējās ligzdas teritorijā, līdz pēc dažiem gadiem atvilināja Spilvi. Tiesa, Spilve tolaik bija jauns putns, kurš ne reizi nebija ligzdojis, un, iespējams, tāpēc pakļāvās Virša kā pieredzējuša, jau ligzdojoša, putna aicinājumam. Tā kā Spilve ir jau pieredzējusi ligzdotāja (ir ligzdojusi trīs reizes), iespējams, tieši mātīte (Spilve) tagad nosaka ligzdošanas vietu, pievilinot tēviņu. Šīs ir manas pārdomas. Taču, ir skaidrs, ka mums nepazīstamais tēviņš ir izšķīlies 2020. gadā, Somijā. Teorētiski viņš jau divus gadus varētu ligzdot, vai tā ir bijis, to mēs nezinām. Taču, svarīgi, ka ir pāris.
Ar lielāko varbūtību šogad ligzdošana nenotiks, taču, teorētiski tas vēl ir iespējams. To mēs uzzināsim tuvākajās dienās. Ja ērgļi pārosies (varbūt viņi to ir darījuši jau iepriekšējās dienās, lidojot uz ligzas purvu) un būvēs ligzdu, tad neliela cerība ir.
Šodien beidzās starptautiska konference "Current status of raptor research in the Baltic region", kas 03.03.-05.03.2026. notika manā meža mājā, aizsūtīšu referātu kopsavilkumus, tur arī mans referāts par klinšu un mazajiem ērgļiem. Bija arī referāts par klinšu ērgļu ikgadējo mirstību Igaunijā - pirmā gada putnu izdzīvotība ir 27% un pieaugušo putnu ikgadējā izdzīvotība ir 91%. Resp., pirmajā gadā iet bojā katrs trešais jaunais ērglis un katrs desmitais pieaugušais ērglis.