Ērglēns bija izšķīlies 10.aprīļa rītā - agrāk par tipisko termiņu.
T. Ivanauska Kauņas Zooloģijas muzejs feisbukāiepriekš, 11.aprīlī, bija ziņojis:
IŠSIRITO PIRMAS JŪRINIŲ ERELIŲ JAUNIKLIS!
Balandžio dešimtosios ankstyvas rytas. Patinas atneša žuvį patelei, kuri ją sulesa lizdo pakraštyje. Gūžtoje dar matosi du kiaušiniai, o vakare – jau išsiritęs pirmasis jauniklis!
Jis išsirito po ilgų 37 inkubacijos dienų. Primename: pirmas kiaušinis buvo padėtas kovo 4 dieną. Lietuvoje atliktų ilgamečių tyrimų duomenimis, vidutinė šių erelių jauniklių ritimosi data – balandžio 13-oji, taigi mūsų poros jauniklis išsirito keliomis dienomis anksčiau nei daugiametis vidurkis. (..)
GT tulkojums:
Pirmais jūras ērgļa mazulis izšķīlies!
Desmitā aprīļa agrs rīts. Tēviņš atnes zivi mātītei, kura to apēd ligzdas malā. Ligzdā vēl redzamas divas olas, un vakarā jau izšķīlies pirmais cālēns!
Tas izšķīlās pēc ilgas 37 dienu inkubācijas. Atgādinām: pirmā ola tika izdēta 4. martā. Saskaņā ar Lietuvā veiktajiem ilgtermiņa pētījumiem šo ērgļu mazuļu vidējais izšķilšanās datums ir 13. aprīlis, tātad mūsu pāra cālītis izšķīlies dažas dienas agrāk nekā ilggadējais vidēji. (..)
Atlikušo, nu jau par nederīgu noteikto olu abi ērgļi vakar, 26. aprīlī, pārmaiņus vēl sildīja, bet jau ar pārtraukumiem.
Šonakt ola vēl tika sildīta, bet 6.15 vecāks izlidoja.
Var redzēt pelēku kamoliņu ligzdas malā. Gan šodien, gan vakar tajā laikā, kad ērgļu ligzdā nebija, lielā zīlīte to izmantoja pūku vākšanai.
Ne tikai zīlītes, arī strazds ligzdā meklēja salmiņus un spalviņas.
7.17 kūko dzeguze - Latvijas ligzdās līdz šim rītam vēl nebiju dzirdējusi.
Nederīgā ola vēl tika sildīta pievakarē no 18.50 līdz 20.44,
bet uz nakti neviens ligzdā neatgriezās.
Ligzda šonakt tukša.
Mūsu Milda šogad pirmoreiz savā ligzdā vairs neieradās iepriekšējā naktī - no 26. uz 27. aprīli.
Šogad nesekmīga ligzdošana gan Lietuvas, gan Latvijas jūras ērgļu tiešraidē, un abās tā noslēdzās aprīļa beigās.
15.05.2024. Kauņas Zooloģijas muzejs (Kauno Tado Ivanausko zoologijos muziejus) ievietojis video youtube par notikumiem ligzdā pēc vienīgā mazuļa nejaušās bojāejas:
Kas apmeklē jūras ērgļa ligzdu? / KAS LANKOSI JŪRINIŲ ERELIŲ LIZDE? https://www.youtube.com/watch?v=FMz7nftSyB8
Pievienotajā aprakstā ir minēts, ka ligzdu ir apmeklējuši arī zivjērgļi, taču videomateriālā tos nepamanīju. Manuprāt, lielākie putni, kas nolaižas ligzdā, ir bezdelīgu piekūnu pāris.
Mūsų stebimame jūrinių erelių lizde iš antro kiaušinio ereliukas taip ir neišsirito. Suaugę paukščiai kiaušinį vis mažiau šildė ir vėliau jį užkasė. Nors abu poros nariai yra nežieduoti ir sunku atskirti paukščius nuo kitų suaugusių individų, manoma, kad lizde pradėjo lankytis svetima patelė. Ji vėliau kartu su patinu ėmė taisyti lizdą.
Lizdą lanko ne tik ereliai – į jį buvo užsukusi ir pora sketsakalių. Šie į Lietuvos raudonąją knygą įtraukti paukščiai patys lizdų nekrauna, o užiminėja kitų paukščių suręstus. Gali perėti tiek varnos, tiek ir didžiuliame jūrinio erelio lizde. Ar paukščiai įsikurs šiame lizde, pamatysime.
Tuščias lizdas tapo traukos objektu ir smulkiems žvirbliniams paukščiams. Pastarieji, kai nėra erelių, atskrenda ir renka medžiagą savo lizdams: šiaudus, šerius, vilną. Kamera užfiksavo, kad lizde „darbavosi“ varnėnai, dagiliai, didžiosios bei mėlynosios zylės, erškėtžvirblis. Taigi, erelių lizdas pasitarnauja ne tik teisėtiems šeimininkams.
Filmuotoje medžiagoje galite pamatyti, kaip krapštydamas gūžtą erelis užkasa kiaušinį, lizdą aplanko sketsakaliai, medžiagos savo lizdams rinkti atskrenda įvairūs žvirbliniai paukščiai.
GT tulkojums (iespējamas neprecizitātes):
Mūsu novērotajā jūras ērgļa ligzdā no otrās olas ērgļu mazulis nekad neizšķiltos. Pieaugušie putni olu sildīja arvien mazāk un vēlāk apraka. Lai gan abi pāra pārstāvji ir bez gredzeniem un putnus grūti atšķirt no citiem pieaugušajiem, tiek uzskatīts, ka ligzdu sākusi apmeklēt sveša mātīte. Viņa vēlāk kopā ar tēviņu sākusi labot ligzdu.
Ligzdu apmeklē ne tikai ērgļi - tajā paviesojās arī zivjērgļu pāris. Šie Lietuvas Sarkanajā grāmatā iekļautie putni savas ligzdas neveido paši, bet aizņem citu putnu būvētās. Var ligzdot gan vārnas, gan milzīgajās jūras ērgļu ligzdās. Redzēsim, vai putni apmetīsies šajā ligzdā.
Tukšā ligzda kļuva par atrakciju arī mazajiem zvirbuļiem. Pēdējie, kad ērgļu nav, ielido un savāc materiālu savām ligzdām: salmus, sarus, vilnu. Kamera fiksēja, ka ligzdā "strādā" strazdi, dadzīši, lielās un zilās zīlītes, zvirbulis. Tādējādi ērgļa ligzda kalpo ne tikai likumīgajiem īpašniekiem.
Filmētajā materiālā var redzēt, kā ērglis, rokot ligzdas pakaišos, apraka olu, ligzdu apmeklē skunks(?), bet ielido dažādi zvirbuļputni, lai savāktu materiālus savām ligzdām.
