Četras kameras Lietuvā, 2024-2025

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda

Ērglēns bija izšķīlies 10.aprīļa rītā - agrāk par tipisko termiņu.
T. Ivanauska Kauņas Zooloģijas muzejs feisbukā iepriekš, 11.aprīlī, bija ziņojis:

IŠSIRITO PIRMAS JŪRINIŲ ERELIŲ JAUNIKLIS!
Balandžio dešimtosios ankstyvas rytas. Patinas atneša žuvį patelei, kuri ją sulesa lizdo pakraštyje. Gūžtoje dar matosi du kiaušiniai, o vakare – jau išsiritęs pirmasis jauniklis!
Jis išsirito po ilgų 37 inkubacijos dienų. Primename: pirmas kiaušinis buvo padėtas kovo 4 dieną. Lietuvoje atliktų ilgamečių tyrimų duomenimis, vidutinė šių erelių jauniklių ritimosi data – balandžio 13-oji, taigi mūsų poros jauniklis išsirito keliomis dienomis anksčiau nei daugiametis vidurkis. (..)

GT tulkojums:

Pirmais jūras ērgļa mazulis izšķīlies!
Desmitā aprīļa agrs rīts. Tēviņš atnes zivi mātītei, kura to apēd ligzdas malā. Ligzdā vēl redzamas divas olas, un vakarā jau izšķīlies pirmais cālēns!
Tas izšķīlās pēc ilgas 37 dienu inkubācijas. Atgādinām: pirmā ola tika izdēta 4. martā. Saskaņā ar Lietuvā veiktajiem ilgtermiņa pētījumiem šo ērgļu mazuļu vidējais izšķilšanās datums ir 13. aprīlis, tātad mūsu pāra cālītis izšķīlies dažas dienas agrāk nekā ilggadējais vidēji. (..)

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda

Atlikušo, nu jau par nederīgu noteikto olu abi ērgļi vakar, 26. aprīlī, pārmaiņus vēl sildīja, bet jau ar pārtraukumiem.
Šonakt ola vēl tika sildīta, bet 6.15 vecāks izlidoja.
Var redzēt pelēku kamoliņu ligzdas malā. Gan šodien, gan vakar tajā laikā, kad ērgļu ligzdā nebija, lielā zīlīte to izmantoja pūku vākšanai.



Ne tikai zīlītes, arī strazds ligzdā meklēja salmiņus un spalviņas.


7.17 kūko dzeguze - Latvijas ligzdās līdz šim rītam vēl nebiju dzirdējusi.

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda

Nederīgā ola vēl tika sildīta pievakarē no 18.50 līdz 20.44,
bet uz nakti neviens ligzdā neatgriezās.
Ligzda šonakt tukša.
Mūsu Milda šogad pirmoreiz savā ligzdā vairs neieradās iepriekšējā naktī - no 26. uz 27. aprīli.
Šogad nesekmīga ligzdošana gan Lietuvas, gan Latvijas jūras ērgļu tiešraidē, un abās tā noslēdzās aprīļa beigās.

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda

15.05.2024. Kauņas Zooloģijas muzejs (Kauno Tado Ivanausko zoologijos muziejus) ievietojis video youtube par notikumiem ligzdā pēc vienīgā mazuļa nejaušās bojāejas:
Kas apmeklē jūras ērgļa ligzdu? / KAS LANKOSI JŪRINIŲ ERELIŲ LIZDE?
https://www.youtube.com/watch?v=FMz7nftSyB8



Pievienotajā aprakstā ir minēts, ka ligzdu ir apmeklējuši arī zivjērgļi, taču videomateriālā tos nepamanīju. Manuprāt, lielākie putni, kas nolaižas ligzdā, ir bezdelīgu piekūnu pāris.

Mūsų stebimame jūrinių erelių lizde iš antro kiaušinio ereliukas taip ir neišsirito. Suaugę paukščiai kiaušinį vis mažiau šildė ir vėliau jį užkasė. Nors abu poros nariai yra nežieduoti ir sunku atskirti paukščius nuo kitų suaugusių individų, manoma, kad lizde pradėjo lankytis svetima patelė. Ji vėliau kartu su patinu ėmė taisyti lizdą.

Lizdą lanko ne tik ereliai – į jį buvo užsukusi ir pora sketsakalių. Šie į Lietuvos raudonąją knygą įtraukti paukščiai patys lizdų nekrauna, o užiminėja kitų paukščių suręstus. Gali perėti tiek varnos, tiek ir didžiuliame jūrinio erelio lizde. Ar paukščiai įsikurs šiame lizde, pamatysime.

Tuščias lizdas tapo traukos objektu ir smulkiems žvirbliniams paukščiams. Pastarieji, kai nėra erelių, atskrenda ir renka medžiagą savo lizdams: šiaudus, šerius, vilną. Kamera užfiksavo, kad lizde „darbavosi“ varnėnai, dagiliai, didžiosios bei mėlynosios zylės, erškėtžvirblis. Taigi, erelių lizdas pasitarnauja ne tik teisėtiems šeimininkams.

Filmuotoje medžiagoje galite pamatyti, kaip krapštydamas gūžtą erelis užkasa kiaušinį, lizdą aplanko sketsakaliai, medžiagos savo lizdams rinkti atskrenda įvairūs žvirbliniai paukščiai.

GT tulkojums (iespējamas neprecizitātes):

Mūsu novērotajā jūras ērgļa ligzdā no otrās olas ērgļu mazulis nekad neizšķiltos. Pieaugušie putni olu sildīja arvien mazāk un vēlāk apraka. Lai gan abi pāra pārstāvji ir bez gredzeniem un putnus grūti atšķirt no citiem pieaugušajiem, tiek uzskatīts, ka ligzdu sākusi apmeklēt sveša mātīte. Viņa vēlāk kopā ar tēviņu sākusi labot ligzdu.

Ligzdu apmeklē ne tikai ērgļi - tajā paviesojās arī zivjērgļu pāris. Šie Lietuvas Sarkanajā grāmatā iekļautie putni savas ligzdas neveido paši, bet aizņem citu putnu būvētās. Var ligzdot gan vārnas, gan milzīgajās jūras ērgļu ligzdās. Redzēsim, vai putni apmetīsies šajā ligzdā.

Tukšā ligzda kļuva par atrakciju arī mazajiem zvirbuļiem. Pēdējie, kad ērgļu nav, ielido un savāc materiālu savām ligzdām: salmus, sarus, vilnu. Kamera fiksēja, ka ligzdā "strādā" strazdi, dadzīši, lielās un zilās zīlītes, zvirbulis. Tādējādi ērgļa ligzda kalpo ne tikai likumīgajiem īpašniekiem.

Filmētajā materiālā var redzēt, kā ērglis, rokot ligzdas pakaišos, apraka olu, ligzdu apmeklē skunks(?), bet ielido dažādi zvirbuļputni, lai savāktu materiālus savām ligzdām.

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda

Kauņas Tada Ivanauska zooloģijas muzejs augusta beigās bija padalījies ar video par jauna jūras ērgļa vizīti tiešraides ligzdā:


https://www.youtube.com/watch?v=DmrhHW97Qbs

GT tulkojums no video apraksta:

Tukša jūras ērgļu ligzda ir atrakcija dažādiem putniem. Jau rakstījām par tiem, kuri ligzdu apmeklēja un mēģināja tajā iekārtoties, zinātkārajiem mazo zvirbuļpūču jaunuļiem un citiem putniem. Taču visvairāk gaidījām citu jūras ērgļu viesošanos ligzdā, īpaši gredzenotos. Un tik un tā, pēc ilgāka pārtraukuma ligzdu apmeklēja divi putni putni, un pats galvenais - ar gredzeniem. Kameras uzņemtie attēli ļāva precīzi nolasīt abu putnu gredzenu ierakstus. Izrādās, ka šos jaunos ērgļus mūsu muzeja ornitologi apgredzenojuši 2022. gadā. Pirms pāris gadiem ligzdās pie Kauņas lagūnas un Nemunas izaugušie putni tālu nelidoja, bet gan klīda un apmeklēja mūsu novēroto ligzdu, kas atrodas gandrīz 20 kilometru attālumā. Ceram, ka atsevišķi putni ligzdu apmeklēs arī turpmāk, un īpaši pēc šo ērgļu migrācijas sākšanās oktobrī-novembrī, kad dīķos novērojami vairāku desmitu šo putnu pulcēšanās.

..

Kadros redzams, kā ligzdu apmeklē gredzenots jaunais jūras ērglis.

[Triine]

28.februāris2025gads

Sveiki!
leišu kaimiņi palaiduši jūras ērgļu kameru.

Jūras ērgļu pāris.

[Triine]

Tiesioginės transliacijos iš paukščių lizdų
Jūrinis erelis (lot. Haliaeetus albicilla). Pernai stebėjome erelių porą, kuriai perėjimas buvo nesėkmingas, nes ką tik išsiritęs jauniklis žuvo. Šiemet nusprendėme kamerą įrengti prie kitos jūrinių erelių poros lizdo.

Jūrinis erelis yra stambiausias Lietuvos plėšrusis paukštis. Tikras padangių galiūnas, kuris laukinėje gamtoje beveik neturi natūralių priešų. Tiesa, XX a. devintojo dešimtmečio pabaigoje mūsų krašte buvo žinomas vos vienas jūrinio erelio perėjimo atvejis, tačiau pradėjus kelti dirbtinius lizdus, šių paukščių populiacija pamažu atsigavo. Dabar Lietuvoje peri apie 150-180 porų.

Jūriniai ereliai perėti pradeda labai anksti – vasario pabaigoje-kovo pradžioje, o jaunikliai lizde išbūna beveik pustrečio mėnesio. Vadinasi, turėsite galimybę jo gyvenimą stebėti iki pat vasaros vidurio.

GT tulkojums:
Tiešraides no putnu ligzdām
Jūras ērglis (lat. Haliaeetus albicilla). Pagājušajā gadā novērojām ērgļu pāri, kuru migrācija bija neveiksmīga, jo nomira tikko izšķiļais cālis. Šogad nolēmām kameru uzstādīt pie cita jūras ērgļu pāra ligzdas.

Jūras ērglis ir lielākais plēsīgais putns Lietuvā. Īsts debesu spēks, kam savvaļā gandrīz nav dabisko ienaidnieku. Tiesa, 20. gs 80. gadu beigās mūsu valstī bija zināms tikai viens jūras ērgļa migrācijas gadījums, taču pēc mākslīgo ligzdu ierīkošanas šo putnu populācija pamazām atjaunojās. Tagad Lietuvā vairojas aptuveni 150-180 pāru.

Jūras ērgļi sāk perēt ļoti agri - februāra beigās-marta sākumā, un mazuļi ligzdā uzturas gandrīz divarpus mēnešus. Tāpēc tev būs iespēja vērot viņa dzīvi līdz pat vasaras vidum.

FB majas lapas adrese:https://www.facebook.com/ornitostogos

[jersikiete]

01.03.2025.

Sveicināti!

Paldies, Triine!
Pārtulkoju tekstu Triines norādītajā FB saitē. Tekstā ir minēts ligzdas apvidus.
Oriģināls lietuviešu valodā:

LIZDŲ DIENORAŠČIAI GRĮŽTA!
Jau trečiąjį sezoną kviečiame stebėti tiesiogines transliacijas iš Lietuvoje retų paukščių lizdų. Pirmieji ekrane – JŪRINIAI ERELIAI, didžiausi Lietuvos padangių plėšrūnai, kurie natūralioje aplinkoje beveik neturi priešų. Na, išskyrus mus, žmones.
Pamenate – pernai visi kartu jau sekėme jūrinių erelių gyvenimą. Deja, perėjimo laikotarpis tai porai nebuvo sėkmingas. Vienas jauniklis žuvo pirmomis dienomis po išsiritimo, o antrasis kiaušinis, panašu, buvo neapvaisintas. Tėvai tąkart veisimosi sezoną baigė.
Po ilgų svarstymų ir pusmetį trukusių pasiruošimo darbų, šiemet kamerą įrengėme prie naujos jūrinių erelių poros lizdo. Ji peri viename iš Kauno rajono miškų, aukštai sename ąžuole. Čia įsikūrusius paukščius dar 2020 metais aptiko Kauno Tado Ivanausko zoologijos muziejaus ornitologai Deivis Dementavičius ir Saulius Rumbutis, su kuriais konsultuodamiesi ir priėmėme sprendimą transliuoti būtent šios erelių poros gyvenimą.
Video įraše matote, kaip abu poros nariai taiso namus, neša vidun lizdinę medžiagą ir kloja minkštą guolį, kuriame jau kovo pradžioje pradės perėti. Pernai ši erelių pora išaugino du jauniklius. Tikimės, kad šis sezonas jiems taip pat būtų sėkmingas.
Didelį ačiū sakome mūsų ištikimiems partneriams, transporto ir logistikos įmonei „Transtira“, kuri didžiąja dalimi finansuoja šį projektą.
O ką dar stebėsime šiemet? Jau labai greitai atskleisime daugiau. Bus įdomu.
Tiesiogines transliacijas sekite mūsų interneto svetainės tituliniame puslapyje (nuoroda komentaruose).

GT tulkojums:

LIGZDU DIENASGRĀMATAS ATGRIEŽAS!
Jau trešo sezonu aicinām skatīties tiešraides no Lietuvas reto putnu ligzdām. Pirmie uz ekrāna ir Lietuvas debesu lielākie plēsēji JŪRAS ĒRGĻI, kuriem dabiskajā vidē gandrīz nav ienaidnieku. Nu, izņemot mūs, cilvēkus.
Atceraties – pagājušajā gadā visi kopā sekojām līdzi jūras ērgļu dzīvei. Diemžēl ligzdošanas periods šim pārim nebija veiksmīgs. Viens cālis nomira pirmajās dienās pēc izšķilšanās, un otrā ola acīmredzot bija neapaugļota. Vecākiem tobrīd bija beigusies vaislas sezona.
Pēc ilgām pārdomām un sešu mēnešu sagatavošanās darbiem šogad pie jauna balto ērgļu pāra ligzdas uzstādījām kameru. Tas ligzdo vienā no Kauņas rajona mežiem, augstu vecā ozolā. Šeit apmetušos putnus tālajā 2020. gadā atklāja Kauņas Tadas Ivanauska zooloģiskā muzeja ornitologi Deivis Dementavičius un Sauļus Rumbutis, un, konsultējoties ar viņiem, pieņēmām lēmumu pārraidīt tieši šī ērgļu pāra dzīvi.
Video redzams, kā abi pāra biedri remontē māju, ienes iekšā ligzdas materiālu un ieklāj mīkstu gultni, kur marta sākumā sāks izšķilties. Pērn šis ērgļu pāris izaudzināja divus mazuļus. Ceram, ka arī viņiem šī sezona būs veiksmīga.
Izsakām sirsnīgu pateicību mūsu lojālajiem partneriem, transporta un loģistikas uzņēmumam Transtira, kas lielā mērā finansē šo projektu.
Ko vēl ievērosim šogad? Drīzumā mēs atklāsim vairāk. Būs interesanti.
Sekojiet līdzi tiešraidēm mūsu mājaslapas mājaslapā (saite komentāros).
https://www.facebook.com/watch/?v=1199073454969410

[Triine]

2.marts

14.44 Abi skaistulīši ligzdā.


Pūpolus saplūcies un atnesis uz ligzdu.Minu,ka tas ir tēviņš.Gaišākajam tomēr puiša balss.


Šī ir meitene.

[Triine]

Te jau var redzēt,kurš galvenais ligzdā.

[Triine]

3.marts

16.32 Tēviņš nes ligzdas mīksto materiālu.Mātīte pa ilgam laikam uzturas ligzdā.

[Vērotāja]

5.marts

Sveiki!

Nu nekādi neizdodas atrast šo tiešraidi
Facebook saitē iet ieraksts, mājas lapā viss lietuviski, yt meklētājs arī dod ierakstus nevis tiešraidi.
Kurā vietā šo var skatīties?

[Triine]

Sveiki!

Nu nekādi neizdodas atrast šo tiešraidi
Facebook saitē iet ieraksts, mājas lapā viss lietuviski, yt meklētājs arī dod ierakstus nevis tiešraidi.
Kurā vietā šo var skatīties?

Sveiki!
Lūgtum.
https://www.ornitostogos.lt/?fbclid=IwA ... VC9ZidETKD
Vainīga...neieliku linku.

[Vērotāja]

Lūgtum.

Paldies


Pēcpusdienā kamera pievilkta tuvāk ligzdai, taču ērgļi vēl nerādījās

[Triine]

17.08 Ligzdā ielido mātīte.

[Triine]

6.marts

Pieslēgta vēl viena kamera.Kas te dzīvo,nav ne jausmas.Fb arī informāciju neatradu.

[Triine]

17.17 Jūrnieciņiem mātīte ligzdā.No rīta abi patusēja pa ligzdiņu.

[Triine]

Vakarā arī tēviņš atrādas ligzdā.Mātīte rausta nabagu aiz spārna.

[Triine]

7.marts

Sveiki!
ir apraksts otrajai kamerai.
2 KAMERA. Rudasis peslys (lot. Milvus milvus). Šie rausvai rudomis plunksnomis ir giliai įkirpta uodega išsiskiriantys plėšrieji paukščiai Lietuvoje aptinkami tik Nemuno žemupyje ir keliose vietose Dzūkijoje bei Aukštaitijoje. Manoma, kad šalyje kasmet peri iki 30 porų. Ši porelė įsikūrė Šilutės rajone, mišriame lapuočių miške augančiame ąžuole. Vienas poros narių – patinėlis – žieduotas. Žiedas buvo uždėtas 2020 metais. Tąkart patinėlis perėjo už 2 km nuo dabartinio lizdo.

GT-tulkojums:
2 kamera. Brūnais tārpiņš (lat. Milvus milvus). Šie plēsīgie putni, kas izceļas ar sarkanbrūnām spalvām un dziļi iegrieztu asti, Lietuvā sastopami tikai Nemunas lejtecē un dažviet Dzūkijā un Aukštaitijā. Tiek uzskatīts, ka katru gadu valstī vairojas līdz 30 pāriem. Šis pāris apmetās Šilutes novadā, jauktā lapu koku mežā augošā ozolā. Viens pāra loceklis - tēviņš - ir gredzenots. Gredzens tika novietots 2020. Šoreiz tēviņš pārvietojās 2 km attālumā no pašreizējās ligzdas.

Tā ir cik sapratu sarkanā klija


Wikipēdija https://lv.wikipedia.org/wiki/Sarkanā_klija

[Triine]

12.03 oho...klija klāt.


Ņammu atnesis.


Gredzentiņu neredzu,tātad mātīte.