Uzdūros interesantam rakstam par šo tēmu visiputni.lv
Teksts: Mežu departamenta izdevums, 1936, Rīga, LU Pr. Doc. N. Transehe, Dr. R. Sināts, Latvijas Putni. 18 – 19 lpp.
http://visiputni.lv/bologija/dziedasana/
Uzdūros interesantam rakstam par šo tēmu visiputni.lv
Putniem elpojot gaiss iet caur knābi un rīkli un nonāk elpošanas caurulē — trahejā. Caur traheju gaiss nokļūst bronhos un pēc tam plaušās. Izelpojot gaiss iet pretējā virzienā. Sistēmas, kas vada gaisu, ir pielāgotas arī skaņu veidošanai. 1847. gadā Johanness Millers pierādija, ka putnu galvenais balss aparāts ir apakšējā balsene jeb sirinkss. Apakšējā balsene atrodas starp traheju un bronhiem un veido savdabīgu kameru. Cilvēkiem sirinksa nav, skaņa tiem veidojas augšējā balsenē. Apakšējā balsenē skaņu veido timpālā membrāna un ārējās lūpas, kas atrodas bronhu pretējās sienās. Tā kā putnam ir divas skaņu veidojošās struktūras (pa vienai pie katra bronha ieejas), tad arī skaņas var nākt no katras struktūras neatkarīgi. Timpālās membrānas var iestiepties bronhos dažādā dziļumā, stājoties ceļā gaisa plūsmai un mainot skaņas augstumu (frekvenci) un skaļumu (amplitūdu). Kad gaiss iet caur sirinksu, sirinksa lūpas saspringst, tādējādi mainot skaņas skaļumu un nemainot augstumu. Regulējot ar muskuļiem membrānu spriegumu dziedāšanas laikā, putni var pat atstāt vienu bronhu kādu laiku slēgtu, bet, atverot abus bronhus, — dziedāt divās balsīs. Tāds skaņu veidošanas mehānisms labi izskaidro skaņu daudzveidību putnu vokālajā repertuārā. Un vēl viena interesanta detaļa: putni elpo arī dziedāšanas laikā.
Vakarlēpis, piemēram, var nepārtraukti turkšķēt astoņas minūtes, cīrulis nepārtrauc savu trillināšanu pat līdz 18 minūtēm. Laiku pa laikam putniem tomēr ir jāieelpo. Un tiešām, putnu, piemēram, tā paša cīruļa, dziesmā klusi, īsi treļļi mijas ar gariem un skaļiem. Acīmredzot šo īso treļļu laikā putniem izdodas ievilkt gaisu. Jo sarežģītāku dziesmu putns dzied, jo daudzveidīgākām jābūt sirinksa kustībām. Cīrulim, melngalvas ķauķim, lakstīgalai un citiem zvirbuļveidīgajiem dziedātājputniem ir no pieciem līdz deviņiem balsenes muskuļu pāriem. Tieši šie muskuļi kustina membrānas un balsenes lūpas, veidojot dažādas skaņas. Putniem, kuru balss nav tik daudzveidīga, balsenes muskuļu skaits ir mazāks, piemēram, mežirbēm un citiem vistveidīgajiem ir tikai viens balsenes muskuļu pāris. Retos gadījumos skaņas veidojas arī augšējā rīkles daļā, piemēram, gulbim un rubenim šņācot.
trīs dzērves:lianaliesma wrote: ↑12 Jul 2019 20:22 ...Video no 11.jūlija - 3 dzērves pastaigājas mežā
Nightjar, Estonia 2019-07-11 Three Cranes/ gliss2 ando
Interesanti, viņš zemi kašā kāpēc? Uzčurā un tad izmētā, lai iezīmētu teritoriju?
Vērotāj,jūlijā un augustā stirnām riesta laiks,kā redzams video šis ne tikai spārda sūnas,